Atzinums

Likumprojekta 5. pantā ietvertais 14.² panta ceturtās daļas otrais teikums noteic, ka inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana. Ņemot vērā, ka VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (turpmāk - LVC) uzdevumā tiek veikta arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu nomaiņa, lūdzam aizstāt vārdus "pārbūve vai atjaunošana" ar vārdu "būvniecība".

Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves būvniecība.

Likumprojekta 5. pantā ietvertajā 14.² panta ceturtajā daļā ir ietverta tehnisko noteikumu grozīšanas kārtība, kas paredz, ka grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (turpmāk – inženierbūvju īpašnieks) pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai, ir neefektīva un prasa nesamērīgu inženiertīklu īpašnieku resursu patēriņu. Ne vienmēr inženiertīkla pārbūvi vai atjaunošanu veic pats inženiertīkla īpašnieks, līdz ar to ne visi inženiertīklu īpašnieki (tostarp VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” (turpmāk – Lidosta)) BIS automātiski saņem informāciju par būvniecības iecerei, kurai tā izdevusi tehniskos noteikumus un kas cita starpā var paredzēt arī tai piederošo inženiertīklu pārbūvi vai atjaunošanu, izsniegtajām būvatļaujām vai paskaidrojuma rakstu akceptēšanu, līdz ar to, lai kontrolētu, vai nav nepieciešams grozīt citām personām izdotos tehniskos noteikumus, minēto darbu būtu jāveic manuāli un pastāvīgi jāuztur uzņēmuma iekšējā sistēma būvniecības ieceru monitorēšanai, lai pārbaudītu, vai pēc katru atsevišķu tehnisko noteikumu izdošanas un būvatļaujas izsniegšanas nav uzsākta attiecīgās inženierbūves pārbūve vai atjaunošana un nav nepieciešams izdot grozītus tehniskos noteikumus, kas prasīs nesamērīgu inženiertīklu īpašnieku resursu patēriņu. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā apstākli, ka gadījumā, ja ir mainījušies faktiskie apstākļi, paredzamā būvniecības iecere nebūs realizējama atbilstoši izdotajiem tehniskajiem noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tehnisko noteikumu grozījumi izsniegti noteiktajā termiņā vai pēc tā, Satiksmes ministrija aicina neierobežot tehnisko noteikumu grozījumu pieļaujamību ar noteiktu termiņu, bet vispārīgi noteikt tehnisko noteikumu izdevēja tiesības grozīt tehniskos noteikumu pēc savas iniciatīvas vai būvniecības ierosinātāja priekšlikuma, ja iestājušies minētajā pantā minētie nosacījumi, kad ir pieļaujama tehnisko noteikumu grozīšana.

-

Satiksmes ministrija neatbalsta likumprojekta 5.pantā ietvertajā 14.² panta ceturtajā daļā norādīto, ka tehniskajiem noteikumiem derīguma termiņš tiek noteikts ne īsāks kā pieci gadi, ka pamatā nav iespējams grozīt tajos izvirzītās prasības un ka iestāžu tehniskajiem noteikumiem derīguma termiņu nenosaka.
Proti, tas neatbilst valsts autoceļu būvdarbu plānošanas periodam, kas tiek veikts atbilstoši vidēja termiņa valsts budžeta ietvaram, kas ir 3 gadi, un situācija 5 gados tomēr būtiski var mainīties, līdz ar to nav pieļaujams, ka nevar grozīt iepriekš izvirzītos tehniskos noteikumos. Turklāt vēršam uzmanību, ka tehniskos noteikumus var pieprasīt un saņemt, neierosinot būvniecības lietu. Respektīvi, var pieprasīt tehniskos noteikumus, tos saņemt, tad 5. gadā, kamēr vēl tehniskie noteikumi ir spēkā, ierosināt būvniecības lietu, kam projektēšanas nosacījumi būs spēkā 5 gadus. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa pēdējā gadā saņemt saskaņojumus no institūcijām, iesniegt būvvaldei pieprasījumu projektēšanas nosacījumu izpildei pēdējā gadā (9.–10. gads kopš tehnisko noteikumu izsniegšanas), tad vēl ir būvniecības termiņš, 5–10 gadi un kopā kopš tehnisko noteikumu izsniegšanas var paiet līdz pat 15–20 gadiem. Turklāt norādām, ka situācija dabā var būt tik būtiski mainījusies un attiecīgi tehnisko noteikumu īstenošana var būt neiespējama vai nelietderīga. Vienlaikus arī izmaiņas tiesību aktos var noteikt jaunas vai atšķirīgas prasības, salīdzinot ar tām, kādas bijušas tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, kas var būt pamats atšķirīgu prasību noteikšanai. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, ka, pat mainoties faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, vai, piemēram, konstatējot grozījumu nepieciešamību ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laikā vai tehniskās izpētes veikšanas laikā, tehniskie noteikumi nav grozāmi.
Šis regulējums uzliek par pienākumu tehnisko noteikumu izdevējiestādēm izsniegt tehniskos noteikumus būvprojektēšanai bez derīguma termiņa un veikt to pastāvīgu uzskaiti, kas savukārt palielinās administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumam. Gadījumos, kas uzņēmums iniciēs savas infrastruktūras attīstību (piemēram, atjaunošanu, pārbūvi utt.), tam būs jāatrod visi par pēdējiem 5 gadiem izsniegtie tehniskie noteikumi būvobjektiem, kas skar pašu pārbūvējamo infrastruktūru un informēt par grozījumiem visus uzņēmumus, kuriem iepriekš tika izsniegti tehniskie noteikumi.
Papildus norādām, ka likumprojektā ietvertais regulējums kavēs inženiertīklu attīstību un pilnveidošanu, kā arī radīs nenoteiktību, jo būvniecības ierosinātājam nav pienākuma realizēt savu ierosināto būvniecības ieceri, kas potenciāli var sadārdzināt katras nākamās būvniecības ieceres, kas paredz pieslēgšanos attiecīgajiem inženiertīkliem, īstenošanas izmaksas, ievērojot, ka tiek rezervēta jauda/apjomi un jāņem vērā iecerēs ar jau izdotajiem tehniskajiem noteikumiem paredzētos risinājumus (kas var arī netikt realizēti). 
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojekta 5. pantā ietvertajā 14.² panta ceturtajā daļā noteikt tehnisko noteikumu derīguma termiņu ne īsāku par diviem gadiem, kā arī nostiprināt iespēju tehnisko noteikumu grozīšanai.
Papildus lūdzam likumprojektā ietvert prasību, ka gadījumos, kad tehnisko noteikumu pieprasītājs (būvprojekta pasūtītājs) izlemj nerealizēt būvprojekta izstrādi, tad viņam jāinformē visas tehnisko noteikumu izdevējiestādes par to un lūgt atsaukt savu tehnisko noteikumu pieprasījumu. Šāda veida rīcība palīdzēs uzņēmumam veikt tehnisko noteikumu uzskaiti kvalitatīvāk un nepieciešamības gadījumā informēt par grozījumiem tehniskajos noteikumos tikai tos būvprojekta pasūtītājus, kuriem būvobjekta realizācijas ir joprojām aktuāla.

-

Satiksmes ministrija neatbalsta likumprojekta 5.pantā ietverto 14.² panta pirmajā daļā izvirzīto nosacījumu, ka tehniskajos noteikumos nav ietveramas prasības, kas nav nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai vai paredz uzlabot tehnisko noteikumu izdevēja inženierbūves. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds nosacījums LVC liegs izvirzīt prasības, piemēram, konkrēta objekta izbūves gadījumā, kuram piekļuve ir nodrošināta, bet perspektīvā satiksmes intensitāte nenodrošina drošu pievienojuma izmantošanu.
Papildus jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos būvniecības ierosinātājs ir gatavs arī par saviem līdzekļiem veikt tehnisko noteikumu izdevēja inženierbūves uzlabošanu, lai varētu īstenot savu būvniecības ieceri izvēlētajā veidā, piemēram, ja tam nepieciešama lielāka pakalpojuma jauda/apjoms, nekā inženiertīkls esošajā stāvoklī spēj nodrošināt. Nereti lētāk un lietderīgāk būvniecības ieceres ierosinātājam ir par saviem līdzekļiem segt inženiertīkla īpašniekam piederošās inženierbūves pārbūvi/atjaunošanu, nekā meklēt alternatīvus risinājumus vai izbūvēt jaunu, sev piederošu inženiertīklu. Nebūtu lietderīgi ar Būvniecības likumā iekļautu imperatīvu tiesību normu liegt šādu iespēju, ja tam piekritušas visas iesaistītās personas.
Satiksmes ministrija norāda, ka, piemēram, Lidostas praksē vairākkārt būvniecības ieceres īstenotāji ir par saviem līdzekļiem ierosinājuši vai piekrituši pārbūvēt Lidostai piederošos inženiertīklus, piemēram, izbūvējot jaunas Lidostai piederošas transformatoru apakšstacijas, lai nodrošinātu paredzētās būves ekspluatācijai nepieciešamo jaudu, pārbūvējot Lidostai piederošo katlu māju, lai nodrošinātu jaunbūvējamās ēkas siltumapgādei nepieciešamo jaudu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā ietverto 14.² panta pirmās daļas pēdējā teikuma redakciju.

Tehniskajos noteikumos nav ietveramas prasības, kas nav nepieciešamas būvniecības ieceres īstenošanai vai paredz tehnisko noteikumu izdevēja inženierbūves uzlabošanu, kas nav saistīta ar būvniecības ieceri.

Satiksmes ministrijas ieskatā likumprojekta 6.pantā ietvertā 14.³ panta redakcija apdraud ne tikai valsts autoceļu liela mēroga publiskās un privātās partnerības projektus, kas var būt vai arī nebūt nacionālo interešu objekti un kur projektēšanas darbi tiek uzsākti jau partnerības iepirkuma laikā, kad pretendenti sacenšas ar dažādiem tehniskajiem risinājumiem zemju koridora ietvaros, bet arī citus valsts autoceļu būvniecības projektus, kas var tikt īstenoti, piemēram, pēc modeļa “projektē – būvē” un kur ir jau veikts ietekmes uz vidi novērtējums, proti, ir ievērotas sabiedrības līdzdalības tiesības.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka ar līdzīgiem riskiem var saskarties arī citi transporta infrastruktūras projekti, lūdzam papildināt likumprojekta 6. pantā ietverto 14.³ panta ceturto daļu ar 5. punktu piedāvātajā redakcijā.

5) valsts nozīmes transporta inženierbūvju būvniecības ierosinātājs ir valsts Satiksmes ministrijas personā un šai būvniecības iecerei ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lūdzam likumprojekta anotācijā ietvert pamatojumu (skaidrojumu) likumprojektā ietvertajam nosacījumam, ka būvniecības ierosinātājam turpmāk ir pienākums būvniecības iesniegumā vai paskaidrojuma rakstā norādīt inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu (skaidrojumu) likumprojekta 5. pantā ietvertajā 14.² panta piektajā daļā paredzētajām tiesībām noteikt garantijas naudu, tostarp, sniedzot informāciju par iespējamiem tās apmēriem un gadījumiem, kad tā tiek ieturēta vai atmaksāta.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 12. pantā ietvertā 19.⁴ panta pirmās daļas 1. punktā termina “nebūtiski” nozīmi, vai paskaidrot tā nozīmi likumprojekta anotācijā, lai nākotnē būtu iespējams izvairīties no strīdiem par šī termina interpretāciju.
Lai aptvertu gadījumus, kad informācija par inženiertīklu nav dokumentēta vispār, lūdzam papildināt likumprojekta 12. pantā ietverto 19.⁴ panta pirmo daļu ar 3. punktu piedāvātajā redakcijā.
Papildus norādām, ka dažādos laika periodos ir pastāvējušas dažādas prasības attiecībā uz inženierbūvju uzmērīšanas nepieciešamību, tās precizitāti, izmantojamo kartogrāfisko materiālu. Ievērojot minēto, apstāklis, ka par visiem inženiertīkliem to īpašniekiem par inženiertīklu būvniecību nav mūsdienu prasībām atbilstošas precizitātes dati vai to pat nav vispār, nav tikai inženiertīklu īpašnieku atbildība, bet arī valsts atbildība. Ievērojot minēto, pievienojamies SIA “Rīgas ūdens” 2025.gada 10.februārī starpinstitūciju sanāksmē izteiktajam priekšlikumam, ka šādu regulējumu var attiecināt tikai uz inženierbūvēm, kuru būvniecība veikta pēc Ministru kabineta 2012. gada 24.aprīļa noteikumu Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” spēkā stāšanās.

3) tā atrašanās vieta nav zināma.

Lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas, lūdzam precizēt likumprojekta anotāciju, norādot, ka aizliegums tehnisko noteikumu izdevējiem mainīt tehnisko noteikumu nosacījumus, neattiecas uz gadījumiem, kad būvniecības ierosinātājs pats ir mainījis būvniecības ieceri un tā neatbilst tai, kas iesniegta izvērtēšanai inženiertīklu īpašniekam pirms tehnisko noteikumu izdošanas.

-