Atzinums

I Vispārīgās piezīmes

Mūsu viedoklis neskar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas uzraudzību un prudenciālo uzraudzību, bet attiecas tikai uz patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības funkciju nodošanu.
Kopumā vēlamies atzīmēt, ka, izstrādājot ziņojumu, konsultācijas ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju (LPIAA) nav notikušas. Turklāt, izvēlētais sabiedriskās apspriešanas periods, kurš ilgst tikai divas nedēļas un iekrīt periodā ar tikt lielu brīvdienu, pārcelto darba dienu un svētku dienu skaitu, nedod iespēju iesaistītām pusēm pilnvērtīgi izvērtēt piedāvāto risinājumu un sagatavot viedokli par to. LPIAA ieskatā šāda sabiedriskās apspriešanas organizēšanas prakse nav pieņemama.
Informatīvajā ziņojumā būtībā tiek piedāvāts patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības funkcijas atņemt specializētajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ar lielu pieredzi konkrētajā uzraudzības jomā un nodot tās institūcijai, kura šādu uzraudzību līdz šim nav veikusi.
Šajos apstākļos ir svarīgi pamatot tik būtisko izmaiņu ieguvumus un saprotami aprakstīt pārējas procesu, kura gaitā saglabāsies tiesiskā noteiktība un necietīs uzraudzības kvalitāte.
Mūsu ieskatā, informatīvā ziņojuma saturs šiem kritērijiem neatbilst. Ziņojumā ieguvumi norādīti ļoti vispārīgi, līdz ar to, nav skaidrs, kas konkrēti uzlabosies uzraudzības funkcijas nodošanas rezultātā. Tieši pretēji, iepazīstoties ar ziņojumu, LPIAA ir bažas, ka uzraudzības kvalitāte varētu pasliktināties. Turklāt, pārējas process ziņojumā būtībā nav aprakstīts.
Ņemot vērā norādīto, informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu neatbalstām.

II Piezīmes par priekšlikumu pēc būtības

LPIAA uzskata, ka no ziņojuma netop skaidrs, kas konkrēti uzlabosies uzraudzības funkcijas nodošanas rezultātā.
Piemēram, ziņojumā norādīts uz šādiem ieguvumiem patērētāju tiesību un interešu aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā:
- procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredītu izmaksu pārredzamības uzraudzība, nodrošinot, ka klientiem sniegtā informācija ir saprotama, salīdzināma un ļauj pieņemt informētus lēmumus,
- līgumu godīguma vērtēšanā, novēršot negodīgus līguma nosacījumus un stiprinot līgumisko attiecību līdzsvaru starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem,
- atbildīgas kreditēšanas principu ievērošanā, īpaši svarīgi, lai mazinātu pārmērīgas parādsaistības un ilgtermiņā veicinātu sabiedrības finanšu labklājību,
- vienotu un efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un klientu izpētes (AML/KYC) prasību ieviešanā, nodrošinot gan starptautisku normu ievērošanu, gan pakalpojumu sniedzēju vienlīdzīgu attieksmi pret klientiem,
- finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā, tostarp reģionālajā griezumā.

Tomēr, uzraudzību pirmajās trīs jomās jau šobrīd veic PTAC, bet ziņojumā nav norādīts, kādi konkrēti ieguvumi sagaidāmi uzraudzību šajās jomās nododot Latvijas bankai. Savukārt attiecībā uz finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzību jānorāda, ka LPIAA pieredzē nebanku kredītu pakalpojumu pieejamības problēma nav aktuāla.
Tāpat ziņojumā nav aprakstīts pārējas process, kura gaitā tiks nodrošināta tiesiskā noteiktība un tiks saglabāta uzraudzības kvalitāte. Piemēram, ziņojumā nav norādīts:
- kādi grozījumi un kādos tiesību aktos tiks izdarīti;
- vai un kā tiks nodrošināta zināšanu un prasmju pārnese no vienas iestādes uz otru, ņemot vērā to, ka Latvijas bankai nav nekādas pieredzes konkrētajā uzraudzības jomā;
- vai un kā tiks nodotas un tiks turpinātas PTAC uzsāktas uzraudzības lietas;
- vai un kā tiks turpināta PTAC vadlīnijās aprakstītās tiesību aktu piemērošanas metodoloģijas izmantošana;
- vai un kā tiks nodrošināta Latvijas bankas sadarbība ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām, kuru šobrīd īsteno PTAC.

No ziņojuma arī izriet, ka salīdzinot ar PTAC, Latvijas bankā patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzībai plānots iesaistīt mazāku personāla skaitu. Tas rada bažas par uzraudzības kvalitātes pazemināšanos. Bez tam, LPIAA ir bažas, ka atšķirībā no PTAC, kura galvenā funkcija ir patērētāju tiesību aizsardzība, Latvijas bankai ir daudzas citas būtiskas funkcijas un patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības funkcija nebūs prioritāra citu funkciju vidū.

III Citas piezīmes

Ziņojumā arī norādīts, ka "sūdzību un strīdu izskatīšana vienā iestādē nodrošina gan vienotu praksi, gan ērtāku procesu patērētājiem". Tomēr, jānorāda, ka gan sūdzību izskatīšana, gan strīdu risināšana ir no patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzības atšķirīgi mehānismi. Ziņojumā nav aprakstīts kā tiek plānots šis funkcijas nodrošināt Latvijas bankas ietvaros. Turklāt jānorāda, ka PTAC nenodrošina strīdu risināšanu patērētāju kreditēšanas jomā.

-