Atzinums

IEBILDUMI:
Pelēkais vilks (Canis lupus) ir iekļauts Bernes konvencijas II pielikumā kā stingri aizsargājama dzīvnieku suga un Dzīvotņu direktīvā kā īpaši aizsargājama suga. Latvijā šī suga pārcelta pie V pielikuma sugām – “Kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus". Indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un jāaizliedz direktīvas VI pielikumā uzskatītie medību paņēmieni.

Vilku nemedī vairumā ES valstu. Jaunākā ziņa, no 2021.gada 1.jūnija arī Slovākijā panākts, ka vilki ir stingri aizsargājamo dzīvnieku statusā, kurus medīt aizliegts. 
Svarīgi norādīt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vilki veido vienotu Pelēkā vilka (Canis lupus) Baltijas populāciju, līdz ar to jāņem vērā fakts, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vilku medību sezona ir ievērojami īsāk nekā Latvijā. Igaunijā tikai 4 mēneši, Lietuvā  5½ mēneši, turpretī Latvijā līdz šim tie ir bijuši 8½mēneši. Īpaši jānorāda uz Igaunijas un Lietuvas daudz vēlāku medību sezonas sākuma datmu: Lietuva vilkus sāk medīt no 15.oktobra, Igaunija tikai no 1.novembra, kas ir ļoti būtisks faktors sugas saudzēšanai mazuļu barošanas un izvadāšanas laikā, un valsts atbildības un izpratnes rādītājs ES kopienas vērtīgo un aizsardzības statusā esošu sugu apsaimniekošanā. 
Arī Skandināvijas valstīs vilku medības sākas tikai oktobrī, novembrī: Norvēģijā no 1.oktobra līdz 31.martam; Somijā ar īpašu Somijas Dzīvās davbas aģentūras (Wildlife Agency) atļauju – ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā no 1.oktobra, pārējā valsts teritorijā no 1.novembra līdz 31.martam. Zviedrijā 2018.gadā ar īpašu Dabas aizsardzības pārvaldes piešķirtu atļauju  22 vilku nogalināšanu drīkstēja veikt laikā no 2.janvāra līdz 15.februārim, turklāt ne visā valsts teritorijā. 

Projektā piedāvātais medību sezonas termiņš vilkiem ir pilnībā  nepamatots un nav atbalstāms. Tas ir pretrunā ar direktīvā noteikto kritēriju populācijas saglabāšanu labā aizsardzības stāvoklī.

Valsts kontrole (VK) atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019) “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” norāda:
” Vienlaikus, attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās117 noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs. Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai.” (VK, revīz.doc.31.lpp)

Ņemot vērā Valsts kontrole atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019)konstatēto attiecībā uz direktīvas sugu lielo plēsēju, tajā skaitā vilku populācijas apjoma un stāvokļa noteikšanā piemēroto atšķirīgo (Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās noteikto) pieeju, kas nesniedz pārliecību par vilku labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijā, kā arī citas konstatētās neatbilstības lielo plēsēju apsaimniekošanā, vilku medības nevar tikt turpinātas līdzšinējā veidā un termiņos.
Būtiski norādīt, ka ES dalībvalstīm attiecībā uz direktīvas V.pielikuma sugu aizsardzību un apsaimniekošanu medības paredzētas tikai kā viena no iespējām nevis obligāti izpildāmiem nosacījumiem. [Killing wolves legally – exploring the scope for lethal wolf management under European nature conservation law, https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/13880292.2019.1686223]

Papildus: Skat. Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojums “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01). Īpaši 3.nodaļu – Dirktīvas 16.pants.

PRIEKŠLIKUMS:
Direktīvas sugas pelēkā vilka medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, panatojoties uz Eiropas Komisijas 9.12.2021 Paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”(2021/C 496/01) un Valsts kontroles atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019) “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” norādīto zinātnisko metožu ceļā iegūto pierādījumu bāzi.



 

-

2.Par projekta 3.2.2 apakšpunktu:

IEBILDUMI:
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEC) V pielikuma suga -“kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus". Indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un jāaizliedz direktīvas VI pielikumā uzskatītie medību paņēmieni. Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc,ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta. 

PRIEKŠLIKUMS:
Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta. (sk.pamatojumu iebildumu sadaļā)
 

-

3. Par projekta 3.2.5. apakšpunktu:

IEBILDUMI:
Biedrība atbalsta  Latvijas ornitoloģijas biedrības (LOB) un Vides konsultatīvās padomes (VKP) pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā.

PRIEKŠLIKUMS:
Svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta

-

4. Par projekta 3.2.12. apakšpunktu:

IEBILDUMI:
Atbalstām LOB un VKP pozīciju: Platknābji un baltvēderi pārceļami uz 3.2.11. punktu (sk. pamatojumu iepriekš). Garkaklis ir apdraudēts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22680301/166201297), tāpēc svītrojams no medījamo sugu saraksta

PIEDĀVĀTĀ REDAKCIJA:
Svītrot platknābi (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) un garkakli (Anas acuta) no medījamo sugu saraksta. Skat.pamatojumu iepriekš.
 

-

5. Par projekta 3.2.15. apakšpunktu:

IEBILDUMI:
Biedrība atbalsta Vides konsultatīvās padomes pozīciju un priekšlikumu:
Nav atbalstāma 1.6. priekšlikumā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss.
                                                                                
PRIEKŠLIKUMS:
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.

PIEDĀVĀTĀ REDAKCIJA:
Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta
 

-

6. Par projekta 3.2.16. apakšpunktu:

IEBILDUMi:
Var atbalstīt 3.2.16. apakšpunkta redakciju ar nosacījumu, ja stirna paliek medījama kā limitētais medību dzīvnieks.
 

-

7. Par projekta 11.punktu:

IEBILDUMI:
Biedrība uzskata, ka dzinējmedības kā medību veids tādā formā, kā tas tiek praktizēts Latvijā, ir nepieņemams. Šāds ārkārtīgi nežēlīgs, būtiski atšķirīgs no citu ES valstu dzinējmedību prakses savvaļas sugu, tajā skaitā direktīvas sugu, nogalināšanas veids, nav pieņemams 21.gadsimtā Eiropas valstī. Latvijā plaši piekoptā dzinējmedību prakse, kā to apstiprina paši mednieki, pilnībā atšķras no citu ES valstu, piem. mednieku daudz piesauktās Skandināvijas valstu, prakses. Šokējoša dzinējmedību epizode kā uzskatāms piemērs ierastai praksei, par kuru var pārliecināties ikviens mednieku podkāstā [https://www.medibam.lv/par-medijuma-piederibu-neetiskam-medibam-un-aizliegtajiem-tematiem-sauj-garam-109-epizode ]
 

-

8. Par projekta 12.2 apakšpunktu:

IEBILDUMI:
Skat. supra note 3.1.7.apakšpunkts
Pelēkais vilks (Canis lupus).
Papildus: Skat. Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”

PRIEKŠLIKUMS:
Direktīvas sugas pelēkā vilka medības pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, panatojoties uz Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu” (2021/C 496/01), kā arī Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-16/2019 “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” norādīto zinātnisko metožu ceļā iegūto pierādījumu bāzi
 

-

9. Par projekta 25.3.apaakšpunktu:

IEBILDUMI:
Atbalstām VKP pozīciju, kas tika prezentēta, apspriežot Grozījumus Medību likumā.
Jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks). Vēlme Latvijā lietot vēl vienu citur Eiropā un līdz šim Latvijas Medību likumā aizliegtu rīku, jāatzīst par nepieļaujamu. Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz Direktīvas VI pielikuma aizsliegto ieroču izmantošanu.
Lapsas un jenotsuņi, uz kuriem šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieka mērķa suga, bet, tā kā tie Latvijā ir medījami visa gada garumā, - tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez kāda ierobežojuma. Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. To apliecinājs Valsts policijas pārstāvis Lauris Arājs savā ziņojumā14.04.2021 Tautsaimniecības komisijas sēdē.
Vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta jāizņem mākslīgās gaismas avotus, izņemot meža cūku medībām, un nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā to paredz Direktīvas 92/43/EEK VI. pielikums- (Aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi).
 

-

10. Par projektā iekļauto “Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” atsauci uz
 tiesību normām, kas izriet no: Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

IEBILDUMI:
Skat. Eiropas Komisijas 09.19.2021 paziņojumu “Vadlīnijas par Kopienā nozīmīgu dzīvnieku sugu stingru aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu”. Īpaši 3. Nodaļa. Dirktīvas 16.pants.

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz EP Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” VI pielikumā uzskaitīto aizsliegto nonāvēšanas paņēmienu un līdzekļu izmantošanu.

Direktīvas 15. pants nosaka:
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

VI Pielikums
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA
VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

Jau spēkā esošā Medību likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks, baltais zaķis, u.c.).

 

-