Atzinums

Izslēgt likumprojekta 6.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus "un ceļu nodevu", jo likumprojekta II. nodaļā, tostarp tās 6.pantā, atbilstoši likumprojektā ietvertā regulējuma strukturālajam dalījumam ir ietverams tikai uz autoceļu lietošanas nodevu attiecināmais regulējums.

-

Ar likumprojekta 6.panta pirmās daļas 5.punktā ietverto regulējumu ir paredzēts paplašināt to transportlīdzekļu kategoriju, kas tiek atbrīvota no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, proti, ir paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodeva nav maksājama par transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti šā likuma 1. pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu uzturēšanai. Taču no likumprojektā piedāvātā regulējuma nav saprotams, kādā veidā šos transportlīdzekļus būs iespējams identificēt. Vēršam uzmanību, ka ceļu satiksmes kontrolē aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, ar kuru palīdzību, neapturot transportlīdzekļus, tiek konstatēti dažādi pārkāpumi, tostarp arī ar ceļu lietošanas nodevas maksāšanu saistīti pārkāpumi. Tādējādi, lai no kopējās transportlīdzekļu plūsmas nošķirtu tos transportlīdzekļus, kuri no ceļu lietošanas nodevas maksāšanas ir atbrīvoti, šos transportlīdzekļus nepieciešams reģistrēt attiecīgā valsts informācijas sistēmā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 6.panta otrās daļas regulējumu, paredzot tajā, ka Ministru kabinets nosaka arī šā panta pirmās daļas 5.punktā noteikto atbrīvojumu piemērošanas kārtību.

-

Papildināt likumprojekta IV. nodaļu "Pašvaldības ceļu nodeva", nosakot subjektus, kuriem ir pienākums maksāt minēto nodevu (skat. likumprojekta 4. un 13.pantu). 

-

Likumprojekta 16.panta ceturtās daļas 2.punkts paredz, ka pašvaldības ceļu nodevas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra. Taču ne no likumprojektā ietvertā regulējuma, ne arī no likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītās informācijas nav izsecināms, kādus tieši datus paredzēts saņemt no Fizisko personu reģistra, kā arī nav saprotams, kāds tehniskais risinājums tiks izmantots šo datu saņemšanai no Fizisko personu reģistra. Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt likumprojektā ietverto regulējumu.

-

Likumprojekta 19.panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredzēts, ka ceļu nodevu samaksas kontroli veic policija. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 1.panta pirmās daļas 4.punktā norādītais termins "ceļu nodeva" ietver infrastruktūras nodevu, autoceļu lietošanas nodevu un pašvaldības ceļu nodevu, savukārt termins "policija" saskaņā ar likuma "Par policiju" 15.panta pirmo daļu attiecas uz Valsts policiju, pašvaldības policiju un ostas policiju. Iekšlietu ministrijas ieskatā pašvaldības ceļu nodevas samaksas kontroles nodrošināšana nav nosakāma Valsts policijas kompetencē. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt  likumprojekta 19.panta pirmās daļas pirmajā teikumā ietverto regulējumu.

-

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 2.punktam ceļa pārvaldītājs ir īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā). Šobrīd saskaņā ar noslēgto deleģēšanas līgumu autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumi tiek fiksēti arī ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kas nav ceļa pārvaldītājs, rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem. Šāda normas redakcija izslēgs iespēju  autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumus fiksēt ar CSDD rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem.

Lūdzam precizēt likumprojekta 19.panta trešo daļu, tajā, papildus policijai, nosakot ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu fiksēšanas subjektus saskaņoti ar Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta pirmajā daļā noteikto: Ceļu satiksmes drošības direkcija vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājs, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

Atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā noteiktajam autoceļu posmu, par kuru lietošanu maksājama infrastruktūras nodeva, definēšana deleģēta Ministru kabinetam, kas nozīmē, ka tie netiks noteikti ar likumu, bet gan ar Ministru kabineta noteikumiem.

Lūdzam precizēt attiecīgo normas redakciju.

Atbilstoši Likumprojekta 12.panta otrajā daļā noteiktajam autoceļu posmu, par kuru lietošanu maksājama infrastruktūras nodeva, definēšana deleģēta Ministru kabinetam, kas nozīmē, ka tie netiks noteikti ar likumu, bet gan ar Ministru kabineta noteikumiem.

Lūdzam precizēt attiecīgo normas redakciju.

Atbilstoši Pārejas noteikumu 3.punktam Likumprojekta 7.panta otrās daļas, kas paredz iespēju autoceļu lietošanas nodevu samaksāt  līdz nākamās dienas beigām, kas seko 48 stundas pēc autoceļa posma lietošanas uzsākšanas,  spēkā stāšanās paredzēta ar 2025.gada 1.janvāri. Savukārt, likumprojekta 23.panta ceturtā daļai nav paredzēta atlikta spēkā stāšanās, kas nozīmē, ka tā Valsts policijai būtu jāuzsāk piemērot līdz ar likuma spēkā stāšanos.

Lūdzam izslēgt likumprojekta 23.panta ceturto daļu.

Precizēt likumprojekta 24.pantu, ņemot vērā, ka Administratīvās atbildības likuma 115.panta pirmajā daļā nav minēta tāda publisko personu iestāde kā "policija".

-

Izsakām priekšlikumu autoceļa lietošanas nodevas samaksas pienākumu noteikt par mehāniskajiem kravas transportlīdzekļiem sākot no 2500 kilogramiem, jo šāda veida kravas transportlīdzekļiem, kas veic starptautiskos kravu pārvadājumus ir nepieciešama Eiropas kopienas kopijas atļauja kravu pārvadājumiem saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 6.panta trešo daļu, kā arī saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 2.panta pirmās daļas aa) punktu - no 2026. gada 1. jūlija transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskiem pārvadājumiem vai kabotāžas pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,5 tonnas, ir nepieciešams reģistrācijas kontrolierīce (tahogrāfs).

1) par mehānisko kravas transportlīdzekli, kuru pilna masa ir lielāka par 2500 kilogramiem un mazāka vai vienāda ar 3500 kilogramiem (kravas transportlīdzekļu sastāva gadījumā maksā tikai par velkošo kravas transportlīdzekli)

Precizēt likumprojekta 5.panta sestās daļas redakciju, aizstājot tajā vārdu "nodevu" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevu", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Precizēt likumprojekta 6.panta pirmās daļas 6.punkta apakšpunktu redakcijas, aizstājot tajās vārdus "autoceļu nodevas" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevas", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Precizēt likumprojekta 6.panta pirmās daļas 7.punkta apakšpunktu redakcijas, aizstājot tajās vārdus "autoceļu nodevas" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevas", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Likumprojekta 4.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas kārtību. Maksājumu pakalpojuma veids, kā arī citi ar maksāšanas kārtību saistīti jautājumu, būtu nosakāmi Ministru kabineta noteikumos.

-

Precizēt likumprojekta 8.panta trešās daļas redakciju, aizstājot tajā vārdus "autoceļu nodevas" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevas", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Aizstāt likumprojekta 8.panta ceturtajā daļā vārdus "šo noteikumu" ar vārdiem "šā likuma 9.pantā minētajām".

-

Precizēt likumprojekta 11.panta ceturtās daļas redakciju, aizstājot tajā vārdu "nodevu" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevu" un vārdu "nodevas" ar vārdiem "autoceļu lietošanas nodevas", tādējādi nodrošinot vienotas terminoloģijas lietošanu.

-

Pašreizējā likumprojekta 12. panta redakcija nav atbilstoša tiesību teorijā un juridiskās tehnikas izstrādes prasībās noteiktajam likuma un Ministru kabineta noteikumu saturiskajam tvērumam.
Likumprojektā nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums, no kura izriet konkrēti transportlīdzekļu veidi, kuriem piemērojama šī nodeva (analoģijai skatīt likumprojekta 3. panta otro daļu), kā arī kritēriji, kuriem iestājoties šis nodevas veids maksājams. 
Ministru kabineta noteikumu tvērumā pēc būtības ir nosakāma kārtība, kādā un gadījumi, kuros likumā noteikto transportlīdzekļu veidu īpašnieks, turētājs vai lietotājs veic konkrētās nodevas apmaksu.

Pašreiz no likumprojekta 12. panta redakcijas izriet,ka šis nodevas veids tiks piemērots ikvienam transportlīdzeklim, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 23. punktā lietotajai terminoloģijai un definējumam.
Nav skaidrs, kā noteiks nobraukto attālumu katrā individuālajā gadījumā.

-

Nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums. Šobrīd nav saprotams, kā un kuros gadījumos varēs tikt piemērota maksa par satiksmes sastrēgumiem. Tā būs saprotama kā soda nauda par radītu sastrēgumu, kā dalības maksa par atrašanos sastrēgumā vai priekšapmaksa kā bieds, lai neradītu sastrēgumu gadījumos, kad transportlīdzeklis tehnisku problēmu dēļ varētu pārvietoties gausāk par atļauto pārvietošanās ātrumu.

-

Pašreizējā likumprojekta 16. panta redakcija nav atbilstoša tiesību teorijā un juridiskās tehnikas izstrādes prasībās noteiktajam likuma un Ministru kabineta noteikumu saturiskajam tvērumam.
Likumprojektā nepieciešams skaidrs un nepārprotams regulējums, no kura izriet konkrēti transportlīdzekļu veidi, kuriem piemērojama šī nodeva (analoģijai skatīt likumprojekta 3. panta otro daļu), kā arī kritēriji, kuriem iestājoties šis nodevas veids maksājams. 
Ministru kabineta noteikumu tvērumā pēc būtības ir nosakāma kārtība, kādā un gadījumi, kuros likumā noteikto transportlīdzekļu veidu īpašnieks, turētājs vai lietotājs veic konkrētās nodevas apmaksu.

Pašreiz no likumprojekta 16. panta redakcijas izriet, ka šis nodevas veids tiks piemērots ikvienam transportlīdzeklim, atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1. panta 23. punktā lietotajai terminoloģijai un definējumam.

Tāpat nav saprotams, kāds nodokļa veids būs maksājams to pašvaldību iedzīvotājiem, kuru teritoriju pilnībā šķērso kāds no valsts reģionālajiem autoceļiem, piemēram, Ķekava, Iecava, Bauska - A7. Vai šajos gadījumos maksājami vienlaikus divi nodevu veidi.

-

Papildināt likumprojekta 18.panta pirmo daļu, paredzot atbrīvojumu no pašvaldības ceļu nodevas maksāšanas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu transportlīdzekļiem, ievērojot konsekvenci ar likumprojekta 6.panta pirmās daļas 1.punktā iekļauto atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas.

-

Likumprojekta 19.panta pirmās daļas otrajā teikumā paredzēts, ka autoceļu lietošanas nodevas un infrastruktūras nodevas samaksas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Aicinām izvērtēt nepieciešamību Ministru kabinetam regulēt minēto kārtību, ņemot vērā, ka šobrīd Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumu Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" 10.¹ punkts (atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam) paredz tikai to, ka Valsts policijas darbinieks pārliecinās par autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esību, izmantojot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētos datus. Iespējams minētā norma daļēji būtu iekļaujama likumprojektā (kā 19.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikums).

-