Projekta ID
26-TA-472Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
23.03.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Kā skaidrots anotācijā, "attiecīgi valsts nodeva nebūtu piemērojama arī par operatīvās darbības subjektu rīcībā esošo speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu, ņemot vērā, ka operatīvās darbības subjekti arī ir valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas, un to, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmo daļu valsts nodevu objektus nosaka saskaņā ar likumiem".
No šī skaidrojuma īsti nav saprotams, kādēļ kā viens no pamatojumiem tam, ka operatīvās darbības subjektam nebūtu piemērojama valsts nodeva, ir atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10.panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka no šīs normas neiziet nosacījums, ka valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.
Lūdzam pārskatīt minēto skaidrojumu.
Vēlamies vērst uzmanību, ka no likumprojektā ietvertās likuma 5.1 panta desmitās daļas izriet, ka valsts nodevas objekts ir speciālo ierīču un programmatūras sertificēšana, bet komersants ir šīs valsts nodevas maksātājs, kas atbilstoši piedāvātajai redakcijai neietilpst valsts nodevas objekta tvērumā.
Lai komersants ietilptu valsts nodevas objekta tvērumā, ir nepieciešams precizēt valsts nodevas objektu, piemēram, šādi:
"Par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu ir maksājama valsts nodeva."
Atbilstoši šai redakcijai valsts nodevas objekts būs "komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšana".
No šī skaidrojuma īsti nav saprotams, kādēļ kā viens no pamatojumiem tam, ka operatīvās darbības subjektam nebūtu piemērojama valsts nodeva, ir atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10.panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka no šīs normas neiziet nosacījums, ka valsts budžeta finansētās iestādes un institūcijas ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.
Lūdzam pārskatīt minēto skaidrojumu.
Vēlamies vērst uzmanību, ka no likumprojektā ietvertās likuma 5.1 panta desmitās daļas izriet, ka valsts nodevas objekts ir speciālo ierīču un programmatūras sertificēšana, bet komersants ir šīs valsts nodevas maksātājs, kas atbilstoši piedāvātajai redakcijai neietilpst valsts nodevas objekta tvērumā.
Lai komersants ietilptu valsts nodevas objekta tvērumā, ir nepieciešams precizēt valsts nodevas objektu, piemēram, šādi:
"Par komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšanu ir maksājama valsts nodeva."
Atbilstoši šai redakcijai valsts nodevas objekts būs "komersanta speciālo ierīču un programmatūras sertificēšana".
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 1. panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Eiropas Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās tiesību un pienākumu pārņēmēja, lūdzam terminu “Eiropas Kopiena” aizstāt ar terminu “Eiropas Savienība”.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Ar sagatavotajiem grozījumiem Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā operatīvās darbības subjektiem un Valsts drošības dienestam paplašināsies pienākumu apjoms, lūdzam likumprojekta anotācijas 3. sadaļā norādīt, ka likumprojektā noteikto normu īstenošanu iesaistītās institūcijas nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
Priekšlikums
Šobrīd saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta desmito daļu ir izdoti Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.974 "Noteikumi par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu sertificēšanu, valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību".
Atbilstoši Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā ietvertajam skaidrojumam (skatīt https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/103), ja grozījumi nepieciešami likuma vienībā, kura satur pilnvarojumu izdot normatīvos aktus, jāņem vērā, ka, izsakot jaunā redakcijā pilnvarojuma normu, būs nepieciešams izdot no jauna arī uz šī pilnvarojuma pamata izdodamo normatīvo aktu.
Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek izteikta jaunā redakcijā Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta desmitā daļa, kura satur pilnvarojumu izdot normatīvo aktu, secināms, ka tādējādi būs nevis veicami grozījumi esošajos Ministru kabineta noteikumos, bet gan būs nepieciešams izdot no jauna uz šī panta pamata izdodamos Ministru kabineta noteikumus.
Atbilstoši Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā ietvertajam skaidrojumam (skatīt https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/103), ja grozījumi nepieciešami likuma vienībā, kura satur pilnvarojumu izdot normatīvos aktus, jāņem vērā, ka, izsakot jaunā redakcijā pilnvarojuma normu, būs nepieciešams izdot no jauna arī uz šī pilnvarojuma pamata izdodamo normatīvo aktu.
Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek izteikta jaunā redakcijā Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta desmitā daļa, kura satur pilnvarojumu izdot normatīvo aktu, secināms, ka tādējādi būs nevis veicami grozījumi esošajos Ministru kabineta noteikumos, bet gan būs nepieciešams izdot no jauna uz šī panta pamata izdodamos Ministru kabineta noteikumus.
Piedāvātā redakcija
-
