Atzinums

Lūdzu precizēt, kur tieši (teikuma daļa, vārds u.tml.) ir nepieciešams papildināt 4. panta otro daļu, t.i., pēc kura vārda (vārdiem) ir nepieciešams ietvert papildinājumu "un preču vispārēju drošumu". 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. pantā ietvertā norāde ir deklaratīva un no tās neizriet konkrēti attiecīgā subjekta pienākumi iepretim patērētājiem (tostarp no šīs norādes neizriet, vai saimnieciskās darbības veicēja pienākumi izriet no regulas vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem), tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izslēgt minēto pantu vai precizēt to, likumprojekta anotācijā (5.4. sadaļas 1. tabulā) skaidrojot, kā paredzēts novērst šķēršļus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk - regula Nr. 2023/988), 37. pantā ietverto prasību tiešai piemērošanai (piem., regulā paredzēti konkrēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kuri uzņēmējam jāpiedāvā, kas pirmšķietami pilnībā neizriet no nacionālajiem normatīvajiem aktiem).

-

Lūdzam precizēt administratīvo pārkāpumu formulējumu, skaidri un izsmeļoši norādot visas nepieciešamās administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Lūdzam precizēt visus nodaļā noteiktos administratīvos pārkāpumus, skaidri nosakot administratīvā pārkāpuma pazīmes. Proti, par kādu darbību vai bezdarbību personai var tikt piemērota administratīvā atbildība. Jebkurai personai, izlasot administratīvo pārkāpumu, būtu jāspēj saprast, par kādu tieši darbību vai bezdarbību tai var tikt piemērotas sodoša rakstura sankcijas. Šobrīd projektā definētās administratīvā pārkāpuma pazīmes netiek skaidri noteiktas. 

Pirmkārt, lūdzam administratīvo pārkāpumu noteikt, neizmantojot iekšējās atsauces. Ir pieļaujamas informatīvas atsauces uz regulām, bet pārkāpuma pazīmēm jābūt skaidrām arī tad, ja šo atsauci izņemtu.

Otrkārt, nav pieļaujams un atbalstāms administratīvais pārkāpums, kas satur, piemēram, tādu pārkāpuma pazīmi  kā "par normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu" vai "preču aprites kārtības neievērošanu".
Šāda veida normas ir blanketas normas, jo tās ietver norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem) (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, projektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes. Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.

Treškārt, jāievēro, ka pārkāpuma saturs ir jānoteic formālajam likumdevējam. Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai iestāde. Līdz ar to likumā jābūt precīzi un izsmeļoši noteiktām pārkāpuma pazīmēm, lai persona varētu saprast pārkāpuma būtību un paredzēt vismaz sodīšanas risku. Ja pārkāpumu konkretizē Ministru kabineta noteikumi, tad likumā jābūt ārkārtīgi precīzam pilnvarojumam (kādus jautājumus Ministru kabinets var regulēt, kādi kritēriji, vadlīnijas u. tml. tam jāievēro).

Tam, ka spēkā esošajā regulējumā ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav būtiskas nozīmes. Pirmkārt, valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sal. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 10. daļu). Otrkārt, ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

-

Lūdzam izvērtēt un, ja likumprojektā administratīvā pārkāpuma sastāvu noteikšanai un citos gadījumos (sk. likumprojekta 4. pantu) nepieciešams pārrakstīt (t.i., inkorporēt likumprojekta tekstā) daļu regulas teksta, tad lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā, kā arī lūdzam izvērtēt un likumprojektā attiecīgā teksta daļu pārrakstīt identiski regulā noteiktajam, ievērojot arī iepriekš šajā atzinumā minēto par administratīvo pārkāpumu formulēšanu (piem., likumprojekta 8. pantā norādīts uz preču laišanu tirgū, kurām nav apliecināta Regulā Nr. 2023/988 noteiktā riska analīzes veikšana, savukārt regulā pirmšķietami nav norādīts uz riska analīzes veikšanas apliecināšanu, bet ir norādīts uz minētās analīzes veikšanu un tehniskās dokumentācijas izstrādi u.tml.), jo Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta 8. pantam no likuma ir plānots izslēgt 19. panta otro daļu, likumprojekta 9. panta pirmo teikumu pēc vārdiem "pirmajā daļā" ir nepieciešams papildināt ar vārdiem  "izslēgt vārdu "otrajā" un". 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.1. apakšpunktu, lūdzam nodrošināt, ka likumprojektā ir sniegts skaidrojums par katra būtiskā grozījuma būtību, nepieciešamību un mērķi, tostarp 7. pantā, kā arī 8. pantā saistībā ar attiecīgā likuma 19. panta pirmās daļas izslēgšanu.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ir  norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka būtisks projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas solis ir identificēt un izvērtēt visus iespējamos risinājumus mērķa sasniegšanai, tostarp izvērtējot alternatīvas. Liela daļa regulējuma kvalitātes problēmu rodas tādēļ, ka praksē regulējuma izstrādes procesā niecīga nozīme tiek piešķirta dažādu iespējamo risinājumu (alternatīvu) identificēšanai par to, kā būtu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 11. lpp.). Līdz ar to alternatīvie risinājumi ir apsverami jebkurā gadījumā. Turklāt, vismaz saistībā ar administratīvās atbildības regulējumu, tā ir neatņemama administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju sastāvdaļa (piemēram, jau projekta anotācijā pieminētais administratīvā procesa prioritātes princips). Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotāciju.

-

Likumprojekta anotācijā par katru pārkāpumu nav iekļauts pilnvērtīgs administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums, pārkāpuma satura skaidrojums (tostarp norādītas korespondējošās normas), kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums.

Lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut likumprojekta 8. pantā paredzēto pārkāpumu satura skaidrojumu un no likuma izrietošās korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Papildus lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu par katru pārkāpumu.
Vēršam uzmanību, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Norādām, ka nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Skaidrojam, ka administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). 

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Visbeidzot, lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut soda veida un apmēra izvēles pamatojumu.

-
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā izvērstāk skaidrot likumprojekta 5. un 6. pantā ietvertā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vēl ir vajadzīgs, papildus norādot anotācijā (piem., 5.4. sadaļas 1. tabulā) arī konkrētas regulas Nr. 2023/988 vienības, kuru ieviešanu paredzēts ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem nodrošināt, un vai nepieciešamo regulējumu (likumprojekta 5. panta gadījumā) nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts pilnvarojumu saglabāt, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru.
 

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par regulas Nr. 2023/988 3. panta 24. punktā, 17. panta 2. punktā, 24. panta 1. punktā, 33. panta 4. punktā, 37. pantā un 44. pantā (kontekstā ar 9. panta 5., 6. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. pantā u.tml.) ietverto prasību ieviešanu vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
Kā arī lūdzam minētajā tabulā ailē par rīcības brīvības izmantošanu skaidrot, vai paredzēts izmantot minētās regulas 38. panta 1. punktā ietverto rīcības brīvību, attiecīgā gadījumā norādot, kā rīcības brīvību paredzēts izmantot, un sniedzot attiecīgus apsvērumus, kādēļ rīcības brīvību ir vai nav paredzēts izmantot.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta ietekmi uz pārvaldes funkcijām vai uzdevumiem. Ievērojot, ka likumprojektā ir iekļauti jauni administratīvie pārkāpumi, tas var ietekmēt vismaz uzdevumu apjomu.

-

Lūdzam tehniski precizēt un norādīt, kādā likumā tiek izdarīti grozījumi (proti, norādīt attiecīgā likuma nosaukumu).

-

Lūdzam tehniski precizēt norādīto saīsinājumu "regula Nr. 2019/1020", ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek ieviestas citas regulas prasības.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļauto informāciju attiecībā uz terminu "administratīvā procesa ietekmes līdzekļi", jo saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja administratīvā akta adresāts labprātīgi to neizpilda, piemērojami piespiedu izpildes līdzekļi.

 

-

Lūdzam norādīt, vai tika veikti izvērtējumi vai pētījumi, kas pamato likumprojekta nepieciešamību. 

-

Lūdzu norādīt iemeslu, kādēļ netiks veikts pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums. 

-