Atzinums

Apzināmies likumprojekta nepieciešamību, vienlaikus aicinām papildināt likumprojekta anotācijas 5.3. apakšsadaļu, norādot arī konkrētu leģitīmo mērķi (vai mērķus) likumprojektā paredzētajam aizliegumam attiecībā uz pārtikas produktu ievešanu un importu (no anotācijas 1.3. apakšsadaļas izriet, ka tas varētu būt tostarp valsts drošība) un skaidrojot likumprojektā paredzētā ierobežojuma (aizlieguma) atbilstību samērīguma principam. Skaidrojam, lai ierobežojošo pasākumu atzītu par samērīgu:
1) šī pasākuma piemērošanas pamats ir sasniegt kādu no Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantā nosauktajiem leģitīmajiem mērķiem;
2) šis pasākums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai;
3) šis pasākums ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai, proti, šo mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot citu līdzekli, kas preču brīvu apriti ierobežotu mazākā mērā;
4) ierobežojošais pasākums neaizskar preču brīvas aprites būtību jeb kodolu (sk. arī Eiropas Savienības tiesības. II daļa. Materiālās tiesības. Schewe C. (zin. red.). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 234. un 235. lpp.).
Kā arī aicinām papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu, skaidrojot likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību tiesiskās paļāvības principam, ņemot vērā, ka likumprojekts varētu ietekmēt jau pirms likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās (arī pieņemšanas) noslēgtu pārtikas produktu piegādes un pirkuma līgumu izpildi. Skaidrojam, lai izvērtētu, vai tiesību akts atbilst tiesiskās paļāvības principam, jānoskaidro:
1) vai personai ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu un;
2) vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu (sk., piem., Satversmes tiesas 2013. gada 12. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-21-01 10.1. punktu).

-