Atzinums

Nepieciešams izvērtēt, vai 20 gadi ir samērīgs laiks un vai šāds ierobežojums neradīs riskus, piemēram - vai neveidosies degradēta vide, teritorija, kuras attīstība, t.sk. uzturēšana un atbilstoša apsaimniekošana, ievērojami tiks apgrūtināta vai vispār netiks veicināta. Aizsargājamā koka iznīcināšanas gadījumā teritorijas vērtība, no aizsargājamās teritorijas noteikšanas viedokļa (mērķa), jebkurā gadījumā būs zudusi, taču tiek paaugstināti riski teritorijas atbilstošai apsaimniekošanai un uzturēšanai turpmāk. Tāpat izvērtējams vai noteiktais termiņš ir samērīgs attiecībā uz būtiskiem ierobežojumiem īpašumam īpašnieku maiņas gadījumā, kas savukārt, visdrīzāk, arī neveicinās konkrētā īpašuma atbilstošu uzturēšanu, sakārtošanu. Kā arī, ņemot vērā, ka ir gadījumi, kad aizsargājamā koka aizsardzības zona atrodas vairāku īpašumu robežās, izvērtējams kā tas ietekmēs blakus esošos īpašniekus, kuri nav atbildīgi par regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu konkrētajā gadījumā.

Nepieciešams skaidrojums, ja aizsargājamais koks ir iznīcināts, vai tā celms vai bijusī atrašanās vieta saglabā īpaši aizsargājamās teritorijas statusu šī likuma izpratnē un arī faktiski dabā, lai noteiktu šādu turpmāku teritorijas aizsardzību. 
Anotācijā nav skaidrojums ne par iznīcināta koka teritorijas - 15 m rādiusā no celma, ne ieraksta saglabāšanas valsts reģistrā termiņa – 20 gadi, noteikto ierobežojumu pamatojumu un mērķi.
Ņemot vērā, ka personai likumā jau ir noteikta atbildība par aizsargājama koka bojāšanu vai iznīcināšanu, anotācijā nepieciešams skaidrot plānoto papildu ierobežojumu pamatojumu un  samērīgumu.
 
Nav skaidrs vai ir vērtēti citi iespējamie pasākumi situācijās, kad apzinātu darbību dēļ iznīcināts aizsargājamais koks, kas, iespējams, izslēgtu iepriekš minētos riskus un būtu efektīvāki, arī teritoriju uzturēšanas un apsaimniekošanas kontekstā, piemēram, paredzot noteiktus teritorijas apsaimniekošanas, uzturēšanas veidus dabiskās vides atjaunošanā un veicināšanā, kā arī nosakot lielākus piemērojamos naudas sodus gadījumos, kad pārkāpti aizsargājamā koka aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti u.tml.
 

-

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:  

“Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 45. panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem izskata Dabas aizsardzības pārvalde, ja pārkāpumi konstatēti Saeimas vai Ministru kabineta izveidotās aizsargājamās teritorijās, un pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona, ja pārkāpumi konstatēti pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās.”
 

-