Atzinums

ATZINUMS
par Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības vēja elektrostaciju ekspluatācijai”

Biedrība ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības vēja elektrostaciju ekspluatācijai”, tā anotāciju un publiskās apspriešanas ietvaros TAP portālā publicēto informāciju.
Biedrība atbalsta vienota un visā Latvijas teritorijā piemērojama vēja elektrostaciju ekspluatācijas regulējuma izveidi. Ņemot vērā straujo VES projektu attīstību Latvijā, šāds regulējums ir nepieciešams, lai noteiktu skaidras, vienotas un faktiski kontrolējamas prasības cilvēku veselības un dzīves kvalitātes, dabas un vides, kā arī sabiedrības drošības aizsardzībai visā VES ekspluatācijas laikā.
Vienlaikus biedrības ieskatā pašreizējā noteikumu projekta redakcijā saglabājušās vairākas sistēmiskas problēmas, kuru dēļ regulējums vēl nenodrošina pietiekami skaidru, pārbaudāmu un efektīvu aizsardzības mehānismu.
Daļa no šīm problēmām nav jauna.
Pirms noteikumu projekta nodošanas publiskajai apspriešanai ir notikušas divas klātienes konsultācijas ar Klimata un enerģētikas ministriju, kurās piedalījās VES skarto vietējo kopienu pārstāvji. Otrajā tikšanās reizē diskusijā piedalījās arī pieaicināti kompetento valsts institūciju eksperti, tostarp Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Šajās konsultācijās tika pārrunāti vairāki jautājumi, kas tieši attiecas uz pašreiz publiskoto noteikumu projektu. Pēc pēdējās klātienes konsultācijas būtiska daļa aktualizēto problēmu un priekšlikumu tika apkopota un iesniegta Klimata un enerģētikas ministrijai arī rakstveidā.
Iepriekš KEM iesniegtajā dokumentā tika norādīts, ka tajā apkopoti gan klātienes tikšanās laikā pārrunātie jautājumi, gan pēc tās precizētie priekšlikumi.
Biedrība atzinīgi vērtē, ka atsevišķi iepriekš sniegtie priekšlikumi pašreizējā noteikumu projekta redakcijā ir ņemti vērā.
Tomēr būtiska daļa jautājumu, kas tika aktualizēti klātienes konsultācijās un pēc tam iesniegti arī rakstveidā, pašreizējā projekta redakcijā joprojām nav atrisināti vai ir atrisināti tikai daļēji.
Turklāt, tā kā minētās klātienes konsultācijas netika protokolētas vai to protokoli nav publiski pieejami, šobrīd nav iespējams pilnvērtīgi izsekot, kādi jautājumi konsultācijās tika apspriesti, kādi institūciju viedokļi tika pausti un kā šīs diskusijas rezultāti ir ietekmējuši noteikumu projekta gala redakciju.
Biedrības ieskatā sabiedrības līdzdalība normatīvā akta izstrādē nevar aprobežoties tikai ar iespēju piedalīties sanāksmē vai iesniegt priekšlikumu. Jābūt izsekojamam arī tam, kā sabiedrības un kompetento institūciju ekspertu sniegtie argumenti ir izvērtēti un kādēļ konkrēti priekšlikumi ir vai nav iestrādāti regulējumā.
Tādēļ biedrība aicina KEM publiskās apspriešanas rezultātā nodrošināt pārskatāmu gan šajā apspriešanā, gan iepriekšējā konsultāciju procesā saņemto priekšlikumu izvērtējumu.

Biedrības kopējais vērtējums
Biedrības ieskatā noteikumu projekta galvenā problēma nav atsevišķu prasību pilnīgs trūkums. Projekts paredz virkni būtisku jaunu pienākumu – trokšņa kontroli, zemas frekvences trokšņa novērtēšanu, ēnu mirgošanas ierobežošanu, putnu un sikspārņu aizsardzības pasākumus, tehniskās drošības prasības un citus mehānismus.
Problēma ir tā, ka vairākos gadījumos nav pietiekami noregulēts mehānisms, kas garantētu šo prasību faktisku darbību VES ekspluatācijas laikā.

Normatīvajam regulējumam jāspēj atbildēt ne tikai uz jautājumu, kādas prasības operatoram ir noteiktas, bet arī:
– kā tiek konstatēts pārkāpums;
– kas un kādos apstākļos to pārbauda;
– kā tiek nodrošināta monitoringa neatkarība un datu pārbaudāmība;
– kas notiek, ja automātiskā aizsardzības sistēma nedarbojas;
– kā rīkojas pēc iedzīvotāja sūdzības;
– kā tiek vērtēta vairāku VES un vairāku vēja parku kumulatīvā ietekme;
– kā tiek ņemtas vērā faktiskās izmaiņas dabā un apdzīvojumā pēc IVN veikšanas;
– kā tiek nodrošināta drošība visā VES ekspluatācijas laikā, tostarp iekārtām novecojot;
– kādas ir konkrētas sekas, ja ekspluatācijas prasības netiek ievērotas.

Regulējuma efektivitāti noteiks nevis noteikumu prasību skaits, bet tas, vai tās būs objektīvi izmērāmas, pārbaudāmas un izpildāmas arī situācijās, kad operatora un vietējās sabiedrības intereses atšķiras.
Tādēļ turpmākajā atzinumā biedrība koncentrējas uz noteikumu projekta sistēmiskajām problēmām un priekšlikumiem to novēršanai.

1. Nepieciešama konsekventa “vēja parka” un “VES robežas” definīcija
Biedrības ieskatā viena no noteikumu projekta konceptuālajām problēmām ir nepietiekami skaidra un ar pārējo VES regulējumu nesaskaņota izpratne par to, kas ir vēja parks un kur atrodas VES robeža.
Šie nav tikai terminoloģiski jautājumi. No šo jēdzienu definēšanas var būt atkarīga ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošana, kumulatīvās ietekmes vērtēšana, attālumu noteikšana līdz dzīvojamām ēkām, personu iekļaušana noteiktās aizsardzības vai kompensācijas zonās, kā arī ekspluatācijas prasību piemērošana.

1.1. “Vēja parka” definīcija nedrīkst būt atkarīga tikai no viena pieslēguma
Noteikumu projekta 3.5. apakšpunktā vēja parks definēts kā:
“divu vai vairāku, savstarpēji funkcionāli saistītu, vienā pieslēgumā pieslēgtu vēja elektrostaciju kopums un tām nepieciešamā infrastruktūra”.
Biedrības ieskatā šāda definīcija rada būtisku risku, jo vēja parka pastāvēšana tiek sasaistīta ne tikai ar VES faktisko teritoriālo un funkcionālo kopumu, bet arī ar tehnisku kritēriju – vienu pieslēgumu.
Tas var radīt problēmu abos virzienos.
No vienas puses, ģeogrāfiski un funkcionāli vienotu VES projektu iespējams sadalīt vairākos pieslēgumos vai citās formālās vienībās un attiecīgi argumentēt, ka tie ir vairāki atsevišķi vēja parki.
No otras puses, vienā projektā vai pieslēgumā var tikt apvienotas VES, kas faktiski atrodas ievērojamā attālumā viena no otras un kuru ietekmes teritorijas un apkārtējā vide būtiski atšķiras.
Abos gadījumos juridiskajai definīcijai pastāv risks neatspoguļot faktisko VES izvietojumu un faktisko ietekmi uz teritoriju.
Tas ir īpaši būtiski kumulatīvās ietekmes novērtējumā. Cilvēku veselību, dzīves kvalitāti, ainavu, putnus, sikspārņus vai citas vides vērtības neietekmē tas, vai vairākām turbīnām ir viens vai vairāki elektroenerģijas pieslēgumi. Ietekmi nosaka VES skaits, izvietojums, attālumi, tehniskie parametri un faktiskā kopējā iedarbība.
Tādēļ biedrības ieskatā pieslēguma veids nevar būt noteicošais kritērijs, pēc kura tiek nošķirts viens vēja parks no cita, ja no šīs definīcijas tālāk izriet prasības ietekmes vērtēšanai vai ekspluatācijas kontrolei.
Turklāt VES regulējumā nepieciešama savstarpēji saskaņota izpratne par vēja parku dažādos normatīvajos aktos. Viena un tā pati VES grupa nevar pēc būtības tikt traktēta atšķirīgi tikai tādēļ, ka konkrētajā normatīvajā aktā izmantots cits tehnisks kritērijs.
Biedrība aicina pārskatīt 3.5. apakšpunktā ietverto vēja parka definīciju, primāri balstot to VES faktiskajā teritoriālajā un funkcionālajā saistībā, nevis tikai elektroenerģijas pieslēguma risinājumā.
Vienlaikus nepieciešams nepārprotami noteikt, ka neatkarīgi no vēja parka juridiskās definīcijas kumulatīvā ietekme jāvērtē visām VES, kuru ietekmes konkrētajā teritorijā var savstarpēji summēties, neatkarīgi no projekta nosaukuma, operatora, pieslēguma vai formālas piederības vienam vai vairākiem vēja parkiem.

1.2. Normatīvajā regulējumā nepieciešams skaidri definēt “VES robežu”
Otra ar šo cieši saistīta konceptuāla problēma ir jēdziens “VES robeža”.
Mūsdienu VES nav tikai tornis vai tā pamats. Tā ir telpiski ļoti liela būve, kuras rotora diametrs var sasniegt 170–180 metrus un vairāk.
Piemēram, VES ar 175 metru rotora diametru lāpstiņas gala projekcija var atrasties aptuveni 87,5 metrus no torņa ass.
Tādēļ attālums līdz VES var būt būtiski atšķirīgs atkarībā no tā, vai to mēra:
– no torņa ass vai torņa projekcijas;
– no VES pamata;
– no rotora ārējās robežas jeb lāpstiņas gala projekcijas;
– no modelētā akustiskā skaņas avota;
– vai no citas normatīvajā regulējumā noteiktas robežas.

Dažādiem regulējuma mērķiem var būt tehniski pamatoti izmantot atšķirīgus atskaites punktus. Piemēram, akustiskajā modelēšanā var izmantot modelētu skaņas avota punktu, savukārt drošības zonas vai citas fiziskas ietekmes vērtēšanai var būt nepieciešams ņemt vērā VES konstrukcijas faktisko telpisko apjomu.
Tomēr šādā gadījumā katram atskaites punktam jābūt nepārprotami definētam un tā izvēlei – pamatotai.
Pašlaik problēmu īpaši uzskatāmi parāda TAP portālā sniegtais projekta ietekmes uz fiziskajām personām apraksts, kurā minētas personas, kuru nekustamais īpašums atrodas “divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas”.
No šāda formulējuma vien nav iespējams saprast, kur tieši šī VES robeža atrodas.
Atšķirība nav teorētiska. VES ar 175 metru rotoru personas atrašanās 2 km zonas iekšpusē vai ārpus tās var mainīties atkarībā no tā, vai attālums tiek noteikts no torņa vai no rotora ārējās robežas.

1.3. 2 km slieksnis nav uzskatāms par VES faktiskās ietekmes robežu
Ar “VES robežas” jautājumu cieši saistīta vēl viena problēma.
TAP portālā projekta ietekme uz fiziskajām personām raksturota, norādot uz nekustamajiem īpašumiem divu kilometru rādiusā no VES robežas.
Biedrība uzsver, ka 2 km ir normatīvi izvēlēts attāluma slieksnis konkrētu tiesību, pienākumu vai kontroles mehānismu piemērošanai, nevis universāla VES faktiskās ietekmes robeža.
VES radītā ietekme nepārtrūkst pie 2000 metru atzīmes.
Faktisko ietekmi var noteikt VES augstums un jauda, VES skaits un izvietojums, reljefs, meteoroloģiskie apstākļi, valdošo vēju virziens, apkārtējais fona troksnis, vairāku VES vai vēja parku kumulatīvā ietekme un citi konkrētās vietas apstākļi.
Var pastāvēt arī situācija, kurā dzīvojamo māju no vairākām debespusēm ieskauj VES, bet katra atsevišķā VES atrodas nedaudz vairāk nekā 2 km attālumā. Tas pats par sevi nenozīmē, ka šajā dzīvesvietā nav summāras VES radītās ietekmes.
Tādēļ biedrības ieskatā nav korekti TAP projekta aprakstā radīt priekšstatu, ka projekta ietekmēto fizisko personu loks beidzas pie divu kilometru robežas.
Biedrības priekšlikums

Biedrība aicina:
– pārskatīt 3.5. apakšpunktā ietverto “vēja parka” definīciju, novēršot situāciju, kurā noteicošais kritērijs ir viens elektroenerģijas pieslēgums;
– saskaņot vēja parka jēdzienu ar citos VES regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto pieeju;
– noteikumos skaidri definēt jēdzienu “VES robeža”;
– katrā normā, kurā paredzēts konkrēts attālums no VES, nepārprotami noteikt, no kura VES punkta šis attālums tiek mērīts un kādēļ izvēlēts tieši šāds atskaites punkts;
– nošķirt VES fiziskās robežas jēdzienu no akustiskajos vai citos tehniskajos aprēķinos izmantotajiem modelētajiem atskaites punktiem;
– nodrošināt, ka VES kumulatīvās ietekmes vērtēšanu neierobežo konkrētās VES formālā piederība vienam projektam, operatoram, pieslēgumam vai “vēja parkam”;
– precizēt TAP portālā norādīto projekta ietekmēto fizisko personu loku, nepasniedzot 2 km slieksni kā VES faktiskās ietekmes ārējo robežu.

Biedrības ieskatā šie jautājumi jāatrisina pašā regulējuma pamatā. Ja nav viennozīmīgi definēts, kas ir vēja parks, kur atrodas VES robeža un no kurienes tiek mērīti normatīvajā regulējumā izmantotie attālumi, neskaidrība tālāk ietekmē arī trokšņa, kumulatīvās ietekmes, drošības, uzraudzības un citu aizsardzības prasību piemērošanu.

2. Troksnis, zemas frekvences troksnis un infraskaņa
Biedrība atzinīgi vērtē, ka noteikumu projektā VES radītā trokšņa regulējumā tiek pievērsta uzmanība ne tikai vispārējam vides troksnim, bet arī zemas frekvences troksnim un tā novērtēšanai dzīvojamās telpās.
Tomēr biedrības ieskatā pašreizējā redakcijā saglabājas vairāki būtiski trūkumi, kuru dēļ nav pietiekamas pārliecības, ka normatīvajā aktā noteiktā sistēma ļaus identificēt un novērst VES radītu traucējumu faktiskajos ekspluatācijas apstākļos.

2.1. Regulējumā faktiski netiek aptverts viss zemo frekvenču diapazons, tostarp infraskaņa
Biedrība īpaši vērš uzmanību uz noteikumu projektā izmantoto zemas frekvences trokšņa definīciju un novērtējamo frekvenču diapazonu.
Zemas frekvences skaņas problemātiku nevar reducēt tikai uz noteikumos izvēlēto frekvenču intervālu, ja ārpus tā paliek zemākas frekvences, tostarp diapazons zem 20 Hz.
Starptautiskajā terminoloģijā skaņu frekvenču diapazonā zem 20 Hz parasti saista ar infraskaņu, savukārt zemas frekvences skaņas jēdziens ir plašāks un dažādos avotos var aptvert arī šo diapazonu.
Tādēļ biedrības ieskatā nav pietiekami regulējumā noteikt zemas frekvences trokšņa prasības, vienlaikus atstājot ārpus regulējuma 0–10 Hz vai citu zemāko frekvenču diapazonu, ja nav sniegts zinātnisks pamatojums, kādēļ VES radītā enerģija šajā diapazonā cilvēku aizsardzības vajadzībām nav jāvērtē.
Biedrība neuzskata, ka normatīvajam aktam obligāti jānosaka viens vienkāršots robežlielums visam infraskaņas diapazonam. Taču regulējumā nepieciešams vismaz skaidri noteikt, kā un pēc kādas metodikas tiek vērtēta VES radītā skaņa frekvenču diapazonā, kuru neaptver noteiktais zemas frekvences trokšņa robežlielums.

2.2. Cilvēku aizsardzībai būtisks ir troksnis dzīvojamās telpās
Biedrība atbalsta principu, ka zemas frekvences trokšņa novērtēšanas vieta ir dzīvojamās un citas aizsargājamās telpas.
Tieši iekštelpu vide ir īpaši nozīmīga nakts laikā, kad cilvēkam nepieciešams netraucēts miegs un nav iespējams no VES radītās ietekmes izvairīties, vienkārši pārvietojoties citā teritorijā.
Vienlaikus aprēķinātais iekštelpu trokšņa līmenis ir tieši atkarīgs no pieņēmumiem par konkrētās ēkas fasādes skaņas izolāciju.
Latvijas lauku teritorijās VES tuvumā atrodas ļoti dažādas dzīvojamās ēkas — tostarp vecākas koka viensētas, dažādos laikos pārbūvētas ēkas un mājas ar ļoti atšķirīgām logu, durvju un ārsienu konstrukcijām.
Tādēļ standartizēta fasādes izolācijas vērtība nedrīkst radīt situāciju, kurā aprēķins uzrāda atbilstību tikai tādēļ, ka teorētiskajā modelī ēkai piešķirta labāka skaņas izolācija nekā tai faktiski piemīt.
Ja aprēķina rezultāts atrodas tuvu robežlielumam vai tiek saņemta pamatota iedzīvotāja sūdzība, jābūt iespējai izmantot konkrētās ēkas faktiskos parametrus un nepieciešamības gadījumā veikt mērījumus.

2.3. Mērījumiem jāatspoguļo apstākļi, kuros traucējums faktiski rodas
Biedrības ieskatā viena no būtiskākajām praktiskajām problēmām ir tā, ka VES radītais troksnis nav nemainīgs.
To ietekmē vēja ātrums un virziens, atmosfēras apstākļi, VES darbības režīms, konkrētajā brīdī darbojošos VES skaits un jauda, kā arī citi apstākļi.
Tādēļ situācijā, kad iedzīvotājs ziņo par periodiski atkārtojošos trokšņa traucējumu, nejauši izvēlētā dienā veikts mērījums pats par sevi nevar pierādīt, ka traucējums nepastāv.
Piemēram, pārbaudes laikā var būt cits vēja virziens, mazāks vēja ātrums, daļa VES var nedarboties vai darboties ar mazāku jaudu nekā iedzīvotāja aprakstītā traucējuma laikā.
Tādēļ noteikumos nepieciešama procedūra, kas ļauj mērījuma apstākļus pēc iespējas sasaistīt ar apstākļiem, kuros sūdzībā norādītais traucējums faktiski rodas.
Tas nozīmē arī nepieciešamību saglabāt VES faktiskās darbības datus, lai pēc sūdzības būtu iespējams noskaidrot, kuras VES konkrētajā laikā darbojās, ar kādu jaudu un kādi bija meteoroloģiskie apstākļi.

2.4. Viena mērījuma vieta ne vienmēr raksturo konkrētās dzīvesvietas sliktāko situāciju
VES izvietojums ap dzīvojamo ēku var būt sarežģīts.
Vienu dzīvesvietu var ietekmēt vairākas VES no dažādiem virzieniem, turklāt nelabvēlīgākā situācija var mainīties atkarībā no vēja virziena un tā, kuras VES konkrētajā laikā darbojas.
Tādēļ mērījuma vietas izvēle nevar būt tikai administratīvi ērta.
Nepieciešams identificēt tās fasādes un telpas, kurās atbilstoši faktiskajam VES izvietojumam un dominējošajiem skaņas izplatīšanās apstākļiem sagaidāma lielākā ietekme.
Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad VES atrodas no vairākām dzīvesvietas debespusēm. Šādā gadījumā viena fiksēta mērījuma vieta var nebūt reprezentatīva visiem būtiskajiem vēja un VES darbības scenārijiem.

2.5. Mērījuma augstumam jāatbilst aizsargājamajai videi
Biedrība aicina pārskatīt arī prasības attiecībā uz trokšņa novērtēšanas augstumu.
Latvijas lauku teritorijās būtiska daļa dzīvojamo ēku ir viena vai divu stāvu ēkas. Tādēļ mērījuma augstumam un novērtēšanas vietai jābūt pamatotai ar cilvēka faktisko uzturēšanās un dzīves vidi, nevis tikai ar standartizētu tehnisku mērījuma punktu.
Ja konkrēts mērījuma augstums noteikts starptautiskā metodikā, noteikumu projekta dokumentācijā jābūt saprotamam tā izmantošanas pamatojumam un tam, kā šādi iegūtais rezultāts raksturo faktisko ietekmi uz cilvēkiem dzīvojamās telpās.

2.6. Jāvērtē visu VES summārā ietekme
Trokšņa regulējumā īpaši būtiska ir kumulatīvā ietekme.
Biedrība atbalsta noteikumu projektā ietverto principu par vairāku VES radītā trokšņa summāru vērtēšanu, taču uzsver, ka praksē šī prasība nedrīkst būt ierobežota ar viena operatora vai viena juridiski definēta vēja parka VES.
Konkrētu cilvēku ietekmē fiziskais skaņas lauks, nevis projektu juridiskās robežas.
Tādēļ aprēķinos un faktiskajos mērījumos jāņem vērā visas VES, kuru radītais troksnis konkrētajā novērtēšanas vietā var būt nozīmīgs, neatkarīgi no operatora, projekta nosaukuma, pieslēguma vai formālās piederības vienam vai vairākiem vēja parkiem.

2.7. Aprēķina metodikai jābūt caurskatāmai un konservatīvai
Biedrība vērš uzmanību arī uz noteikumu projekta pielikumā paredzēto zemas frekvences trokšņa aprēķina metodiku.
Metodikas rezultātu ietekmē vairāki būtiski pieņēmumi — skaņas avota un novērtēšanas vietas attālums, atmosfēras absorbcija, zemes virsmas korekcija, ēkas fasādes izolācija un VES skaņas jaudas dati.
Tādēļ regulējumā vai tā pamatojošajos dokumentos jābūt skaidri norādītam:
– no kādiem standartiem, pētījumiem vai ārvalstu metodikām izmantotie koeficienti iegūti;
– kādiem meteoroloģiskajiem un teritorijas apstākļiem tie atbilst;
– kā izvērtēta to piemērotība Latvijas apstākļiem;
– kā nodrošināts, ka izmantotie pieņēmumi nenoved pie faktiskās ietekmes sistemātiskas nenovērtēšanas;
– kā tiek novērtēts konkrētās VES skaļākais pamatoti paredzamais ekspluatācijas režīms.

Ja metodikā tiek pārņemti citā valstī izstrādāti koeficienti vai pieņēmumi, nepieciešams pamatot ne tikai to izcelsmi, bet arī piemērojamību Latvijas klimatiskajiem un apbūves apstākļiem.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina pilnveidot trokšņa regulējumu, nodrošinot, ka:
– tiek skaidri noregulēts arī tas zemāko frekvenču diapazons, kas pašreizējā zemas frekvences trokšņa novērtējumā netiek aptverts;
– tiek pamatota un skaidri definēta VES radītās infraskaņas novērtēšanas pieeja;
– zemas frekvences trokšņa novērtējums primāri nodrošina cilvēku aizsardzību dzīvojamās telpās;
– aprēķinos izmantotās fasādes izolācijas standartvērtības ir konservatīvas un nepieciešamības gadījumā tiek aizstātas ar konkrētās ēkas faktiskajiem mērījumiem;
– trokšņa pārbaudes pēc iedzīvotāju sūdzībām tiek organizētas apstākļos, kas pēc iespējas atbilst sūdzībā aprakstītajai situācijai;
– mērījumu laikā obligāti tiek dokumentēti meteoroloģiskie apstākļi, visu nozīmīgo VES darbības režīmi un faktiskā jauda;
– mērījumu vietas un augstumi tiek izvēlēti tā, lai raksturotu cilvēkam nelabvēlīgāko pamatoti iespējamo situāciju;
– summāri tiek vērtētas visas konkrēto dzīvesvietu ietekmējošās VES neatkarīgi no operatora vai formālās piederības vēja parkam;
– zemas frekvences trokšņa aprēķina metodikas zinātniskais pamatojums un piemērošanas robežas ir publiski saprotamas un pārbaudāmas.
Biedrības ieskatā trokšņa regulējuma kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc tā, vai normatīvajā aktā ir noteikts konkrēts robežlielums. Izšķiroši ir tas, vai izvēlētā aprēķina un kontroles sistēma spēj konstatēt cilvēka faktiski piedzīvoto traucējumu apstākļos, kuros tas rodas.
Ja mērījums tiek veikts citos meteoroloģiskajos apstākļos, pie cita VES darbības režīma vai vietā, kas neraksturo lielāko faktisko ietekmi, formāla atbilstība mērījuma brīdī pati par sevi vēl nepierāda, ka VES ekspluatācija visā tās darbības laikā atbilst cilvēku veselības un dzīves kvalitātes aizsardzībai noteiktajām prasībām.

3. Uzraudzība, iedzīvotāju sūdzības un prasību faktiskā izpilde
Biedrības ieskatā viena no būtiskākajām noteikumu projekta problēmām ir nepietiekami skaidrs mehānisms, kā noteiktās ekspluatācijas prasības tiks kontrolētas praksē un kā tiks nodrošināta efektīva rīcība situācijās, kad iedzīvotāji norāda uz iespējamu VES radītu traucējumu vai pārkāpumu.
Noteikumu projektā ir paredzēti dažādi robežlielumi, monitoringa pienākumi, automātiskas VES darbības ierobežošanas sistēmas un operatora pienākumi. Tomēr cilvēku aizsardzībai nepietiek ar prasības esamību normatīvajā aktā.

Nepieciešams skaidrs mehānisms, kas ļauj atbildēt uz jautājumiem:
– kurā institūcijā iedzīvotājam jāvēršas;
– cik ātri pēc sūdzības saņemšanas jāreaģē;
– kā tiek fiksēti apstākļi, kuros traucējums radies;
– kā tiek iegūti VES faktiskās darbības dati;
– kas veic mērījumus un sedz to izmaksas;
– kā tiek nodrošināta mērījumu neatkarība;
– kas notiek, ja pārbaudes brīdī traucējums nav konstatējams;
– kādas darbības operatoram jāveic, ja pārkāpums tiek apstiprināts;
– kā tiek pārbaudīts, vai veiktie korektīvie pasākumi problēmu faktiski ir novērsuši.

3.1. Pārbaudei jābūt sasaistītai ar sūdzībā aprakstītajiem apstākļiem
VES radītā ietekme var būt periodiska un būtiski mainīties atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un VES darbības režīma.
Tas īpaši attiecas uz troksni.
Ja iedzīvotājs norāda, ka traucējums rodas, piemēram, noteikta vēja virziena un stipruma apstākļos, kad konkrētas VES darbojas ar lielu jaudu, nav pietiekami pēc vairākām dienām vai nedēļām veikt vienreizēju mērījumu pilnīgi citos apstākļos.
Pārbaudes laikā vējš var pūst citā virzienā, tā ātrums var būt atšķirīgs, daļa VES var nedarboties vai darboties citā režīmā. Šādā situācijā pārkāpuma nekonstatēšana konkrētā mērījuma laikā pati par sevi nevar būt pietiekams pamats secinājumam, ka sūdzībā aprakstītā ietekme nepastāv.
Biedrības ieskatā noteikumos nepieciešams paredzēt, ka pēc sūdzības vispirms tiek identificēti apstākļi, kuros iespējamais traucējums radies, un pārbaude pēc iespējas tiek organizēta līdzvērtīgos apstākļos.
Ja to nav iespējams izdarīt nekavējoties, jābūt iespējai pārbaudi atkārtot, iestājoties attiecīgajiem meteoroloģiskajiem un VES darbības apstākļiem.

3.2. Nepieciešami saglabājami VES ekspluatācijas un meteoroloģiskie dati
Lai iepriekš minēto vispār būtu iespējams izdarīt, operatoram jābūt pienākumam saglabāt pietiekami detalizētus VES darbības datus.
Pēc sūdzības saņemšanas kompetentajai institūcijai jāspēj noskaidrot vismaz to, kuras VES konkrētajā laikā darbojās, to jaudu un darbības režīmu, kā arī attiecīgajā teritorijā esošos meteoroloģiskos apstākļus.
Pretējā gadījumā iedzīvotāja sūdzība par iepriekšējā naktī notikušu traucējumu faktiski var kļūt nepārbaudāma.
Biedrības ieskatā normatīvajā regulējumā tādēļ nepieciešams noteikt ne tikai datu iegūšanas pienākumu, bet arī:
– kādi dati obligāti saglabājami;
– ar kādu laika izšķirtspēju;
– cik ilgi tie glabājami;
– kādā formātā tie iesniedzami uzraugošajām institūcijām;
– vai institūcijām ir tiesības iegūt sākotnējos jeb neapstrādātos datus, nevis tikai operatora sagatavotu kopsavilkumu.

3.3. Operatora finansēts monitorings nedrīkst nozīmēt operatora kontrolētu monitoringu
Biedrība uzskata, ka ir saprotami un pamatoti VES operatoram uzlikt pienākumu segt ar tā darbības ietekmes kontroli saistītās izmaksas.
Tomēr jānodala finansēšana no kontroles pār monitoringa procesu.
Ja operatoram ir iespēja pašam izvēlēties mērījumu veicēju, noteikt mērījuma laiku, nodrošināt mērījumam nepieciešamos datus un pēc tam iesniegt uzraugošajai institūcijai tikai gala pārskatu, var rasties pamatotas šaubas par sistēmas neatkarību.
Biedrības ieskatā gadījumos, kad mērījumi tiek veikti pēc iedzīvotāja sūdzības vai iespējama pārkāpuma konstatēšanai, mērījuma organizēšanai un nosacījumu noteikšanai jābūt kompetentās valsts institūcijas kontrolē, pat ja izmaksas sedz VES operators.

3.4. Monitorings pats par sevi nav aizsardzības pasākums
Vairākās noteikumu projekta sadaļās paredzēta datu iegūšana, monitorings un atskaišu sagatavošana.
Biedrība uzsver, ka monitoringa mērķis nevar būt tikai informācijas uzkrāšana.
Katram monitoringam jābūt sasaistītam ar skaidru lēmumu pieņemšanas mehānismu:
ko dara tad, ja monitorings parāda problēmu?
Ja tiek konstatēts trokšņa robežlieluma pārsniegums, neefektīva putnu vai sikspārņu aizsardzības sistēma, neatbilstoša ēnu mirgošanas kontrole vai cita prasību neievērošana, regulējumam jāparedz saprotama reakcija.
Atkarībā no pārkāpuma rakstura tā var būt VES darbības režīma maiņa, papildu automātiskās apturēšanas nosacījumi, papildu monitorings, tehniski uzlabojumi, konkrētas VES darbības ierobežošana vai apturēšana līdz neatbilstības novēršanai.

3.5. Jāparedz arī korektīvo pasākumu efektivitātes pārbaude
Tikpat svarīgi ir tas, kas notiek pēc problēmas konstatēšanas.
Nav pietiekami, ka operators paziņo par tehniska vai organizatoriska pasākuma ieviešanu.
Nepieciešams pārbaudīt, vai konkrētais pasākums faktiski novērsis konstatēto ietekmi.
Piemēram, ja pēc trokšņa pārsnieguma tiek mainīts VES darbības režīms, jābūt iespējai atkārtoti pārbaudīt trokšņa līmeni. Ja tiek mainīts putnu vai sikspārņu aizsardzības algoritms, turpmākajiem monitoringa datiem jāļauj novērtēt, vai bojāejas risks faktiski ir samazinājies.
Tādēļ regulējumā jābūt ne tikai principam “konstatēt → rīkoties”, bet pilnam ciklam:
konstatēt → novērst → atkārtoti pārbaudīt → nepieciešamības gadījumā pastiprināt ierobežojumus.

3.6. Iedzīvotājam nedrīkst uzlikt nesamērīgu pierādīšanas pienākumu
Biedrība īpaši uzsver, ka iedzīvotājam nevar prasīt pašam pierādīt VES radīta pārkāpuma esamību ar profesionāliem un dārgiem akustiskiem vai citiem mērījumiem.
Iedzīvotājam jāspēj iesniegt informāciju par traucējuma laiku, raksturu un atkārtošanās apstākļiem. Savukārt kompetentajām institūcijām jābūt pieejamiem juridiskiem, tehniskiem un datu ieguves instrumentiem, lai šo informāciju objektīvi pārbaudītu.
Pretējā gadījumā normatīvajā aktā noteiktās aizsardzības prasības var kļūt praktiski neizmantojamas tieši tām personām, kuru aizsardzībai tās paredzētas.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina noteikumu projektu papildināt un precizēt, nodrošinot:
– vienotu un iedzīvotājiem saprotamu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;
– noteiktu kompetento institūciju un tās pienākumus pēc sūdzības saņemšanas;
– iespēju pārbaudi veikt vai atkārtot apstākļos, kas atbilst sūdzībā aprakstītajiem VES darbības un meteoroloģiskajiem apstākļiem;
– pietiekami detalizētu VES ekspluatācijas un meteoroloģisko datu obligātu saglabāšanu;
– uzraugošo institūciju piekļuvi sākotnējiem VES darbības un monitoringa datiem;
– monitoringa neatkarību no operatora, vienlaikus saglabājot principu, ka VES darbības radītās kontroles izmaksas sedz operators;
– konkrētu rīcības mehānismu katram būtiskam monitoringa vai pārbaudes rezultātā konstatētam pārkāpumam;
– iespēju nepieciešamības gadījumā nekavējoties ierobežot vai apturēt konkrētas VES darbību līdz būtiskas neatbilstības novēršanai;
– obligātu veikto korektīvo pasākumu efektivitātes atkārtotu pārbaudi;
– tādu sistēmu, kurā iedzīvotājam nav pašam par saviem līdzekļiem jāpierāda VES operatora iespējamais normatīvo prasību pārkāpums.

Biedrības ieskatā ekspluatācijas regulējuma faktiskā vērtība būs redzama tieši strīdus situācijās. Ja iedzīvotājs ziņo par traucējumu, sistēmai jāspēj objektīvi rekonstruēt attiecīgās VES darbības un meteoroloģiskos apstākļus, veikt pārbaudi reprezentatīvā situācijā un pārkāpuma gadījumā panākt tā faktisku novēršanu.
Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kurā normatīvajā aktā ir noteikti robežlielumi un aizsardzības prasības, taču personai, kuru VES ekspluatācija faktiski ietekmē, nav efektīva mehānisma šo prasību ievērošanas panākšanai.

4. Ēnu mirgošana un VES nakts apgaismojums

Biedrības ieskatā VES ekspluatācijas regulējumā nepieciešams pilnvērtīgi risināt divas atšķirīgas, bet cilvēku dzīves kvalitātei būtiskas vizuālās ietekmes – VES rotora radīto ēnu mirgošanu un VES aviācijas šķēršļu apgaismojuma radīto ietekmi nakts laikā.
Abas ietekmes pēc VES izbūves var būt ilgstošas un regulāri atkārtoties daudzu gadu garumā, tādēļ tās nevar uzskatīt tikai par ainavisku vai subjektīvu neērtību.

4.1. Ēnu mirgošanas regulējuma mērķim jābūt faktiskai traucējuma novēršanai
Biedrība atzinīgi vērtē, ka noteikumu projektā paredzēta ēnu mirgošanas kontrole un VES automātiskas darbības ierobežošanas iespēja.
Tomēr biedrības ieskatā ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai noteikta pieļaujamā mirgošanas stundu skaita administrēšanai, bet ēnu mirgošanas radītā traucējuma novēršanai dzīvojamās ēkās un citās aizsargājamās vietās.
Mūsdienu VES vadības sistēmas ļauj prognozēt saules atrašanās vietu, kontrolēt VES darbību un konkrētos laika periodos automātiski apturēt turbīnu. Tādēļ situācijās, kurās ir tehniski iespējams novērst VES radītu ēnu mirgošanu dzīvojamā ēkā, biedrības ieskatā nav pietiekama pamata noteikt, ka iedzīvotājam noteikts traucējuma ilgums gadā tomēr ir jāpiecieš.
Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka vienu dzīvesvietu var ietekmēt vairākas VES. Tādēļ pieļaujamā ietekme jānosaka konkrētajai dzīvesvietai summāri, nevis katrai VES vai vēja parkam atsevišķi.
Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā katrs operators individuāli ievēro tam noteikto prasību, bet konkrētā mājsaimniecība faktiski saņem vairāku VES vai vairāku vēja parku summāru ēnu mirgošanas ietekmi.

4.2. Aprēķinātā ēnu mirgošana pēc VES izbūves ir jāpārbauda pret faktisko situāciju
Pirms VES izbūves ēnu mirgošana tiek prognozēta, izmantojot modeli un virkni pieņēmumu.
Tomēr pēc VES ekspluatācijas sākšanas jau ir iespējams konstatēt faktisko situāciju.
Tādēļ regulējumam jāparedz mehānisms gadījumiem, kad iedzīvotājs konstatē ēnu mirgošanu laikā vai vietā, kurā tā atbilstoši sākotnējam aprēķinam nebija paredzēta, vai arī faktiskā ietekme ir lielāka par prognozēto.
Šādā gadījumā nevar aprobežoties ar atsauci uz pirms būvniecības veikto modelējumu.
Operatoram jābūt pienākumam pārbaudīt faktisko situāciju un nepieciešamības gadījumā koriģēt VES automātiskās apturēšanas algoritmu.

4.3. Jābūt pārbaudāmai automātiskās ēnu mirgošanas kontroles sistēmas darbībai
Ja cilvēku aizsardzība tiek balstīta uz automātisku VES apturēšanas sistēmu, jābūt iespējai pārbaudīt, vai šī sistēma faktiski darbojas.
Nepietiek tikai ar sistēmas esamību.
Jābūt saglabājamiem datiem, no kuriem kompetentā institūcija nepieciešamības gadījumā var noskaidrot, vai konkrētajā datumā un laikā sistēma konstatēja ēnu mirgošanas risku, vai VES tika dots apturēšanas signāls un vai VES faktiski tika apturēta.
Tas ir īpaši būtiski sūdzību gadījumā. Arī šeit jādarbojas iepriekšējā nodaļā aprakstītajam principam: konstatēt → novērst → pārbaudīt, vai novēršanas mehānisms faktiski darbojas.

4.4. VES nakts apgaismojums ir atsevišķa dzīves kvalitātes ietekme
Biedrība īpaši vērš uzmanību uz VES aviācijas šķēršļu apgaismojumu.
Mūsdienu VES var pārsniegt 250 metru kopējo augstumu, un nepieciešamais aviācijas drošības apgaismojums var būt redzams ļoti lielā attālumā.
Atšķirībā no ēnu mirgošanas šī ietekme var pastāvēt visu nakti un katru nakti visā VES ekspluatācijas laikā.
Turklāt viena vēja parka vai vairāku tuvumā esošu vēja parku gadījumā runa var būt nevis par vienu gaismas avotu, bet par daudziem vienlaikus redzamiem, sinhroni vai atkārtoti mirgojošiem gaismas avotiem.
Biedrības ieskatā tādēļ nav pietiekami VES nakts apgaismojumu vērtēt tikai no aviācijas drošības prasību izpildes viedokļa.
Aviācijas drošība ir obligāti nodrošināma, taču vienlaikus jāmeklē risinājumi, kas nepieciešamo drošības līmeni nodrošina ar mazāko iespējamo pastāvīgo gaismas ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem, ainavu un dabu.

4.5. Jāparedz labāko pieejamo tehnoloģisko risinājumu izmantošana
Tehnoloģiju attīstība ļauj VES aviācijas apgaismojuma ietekmi samazināt.
Tādēļ biedrības ieskatā regulējumā jābūt principam, ka tiek izmantots tāds aviācijas drošības prasībām atbilstošs risinājums, kas rada iespējami mazāko gaismas piesārņojumu.
Tas var ietvert apgaismojuma intensitātes pielāgošanu faktiskajai redzamībai, VES apgaismojuma savstarpēju koordinēšanu un – ja to pieļauj aviācijas drošības regulējums un kompetentās institūcijas – sistēmas, kurās šķēršļu apgaismojums tiek aktivizēts atbilstoši faktiskai gaisa satiksmes nepieciešamībai.
Biedrība neierosina samazināt aviācijas drošības līmeni. Tieši pretēji – nepieciešams izmantot drošības prasībām atbilstošus tehniskos risinājumus, kas vienlaikus pēc iespējas samazina blakusietekmi uz cilvēkiem un vidi.

4.6. Jāvērtē vairāku VES un vēja parku kumulatīvā gaismas ietekme
Arī nakts apgaismojuma gadījumā būtiska ir kumulatīvā ietekme.
Atsevišķa VES gaismas ietekme un situācija, kurā cilvēka redzes laukā vienlaikus atrodas desmitiem VES aviācijas gaismu no viena vai vairākiem vēja parkiem, nav salīdzināmas.
Tādēļ VES apgaismojuma prasībās un to piemērošanā jāņem vērā ne tikai katras VES individuālā atbilstība aviācijas drošības prasībām, bet arī iespēja tehniski mazināt kopējo gaismas piesārņojumu konkrētajā teritorijā.
Tas ir īpaši būtiski teritorijās, kurās vienlaikus tiek plānoti vai jau darbojas vairāki vēja parki.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina pilnveidot regulējumu, nodrošinot, ka:
– ēnu mirgošanas regulējuma mērķis ir faktiskās ietekmes novēršana dzīvojamās un citās aizsargājamās ēkās, ja tas tehniski iespējams;
– tiek izvērtēta iespēja noteikt 0 minūšu faktiskās ēnu mirgošanas principu dzīvojamās ēkās;
– ēnu mirgošanas ietekme tiek vērtēta summāri no visām konkrēto dzīvesvietu ietekmējošajām VES;
– pēc VES ekspluatācijas sākšanas ir iespējams pārbaudīt sākotnējā modelējuma atbilstību faktiskajai situācijai;
– iedzīvotāja pamatotas sūdzības gadījumā tiek koriģēti automātiskās apturēšanas algoritmi, ja faktiskā ietekme atšķiras no prognozētās;
– tiek saglabāti dati, kas ļauj pārbaudīt automātiskās ēnu mirgošanas kontroles sistēmas darbību;
– VES aviācijas šķēršļu apgaismojumam tiek piemērots princips par iespējami mazāko gaismas piesārņojumu, vienlaikus pilnībā nodrošinot aviācijas drošību;
– tiek izmantoti labākie pieejamie un aviācijas drošības prasībām atbilstošie tehnoloģiskie risinājumi nakts apgaismojuma ietekmes mazināšanai;
– tiek vērtēta vairāku VES un vairāku vēja parku kumulatīvā nakts gaismas ietekme.

Biedrības ieskatā cilvēku dzīves kvalitātes aizsardzība nevar aprobežoties ar teorētiski aprēķinātu pieļaujamo ietekmi pirms VES izbūves. Ja pēc ekspluatācijas sākšanas tehniski ir iespējams novērst regulāri atkārtojošos ēnu mirgošanu vai būtiski samazināt nevajadzīgu nakts gaismas piesārņojumu, regulējumam jāveicina tieši šādu risinājumu izmantošana.

5. Dabas aizsardzība – putnu un sikspārņu aizsardzībai jābalstās faktiskajā situācijā visā VES ekspluatācijas laikā

Biedrība atzinīgi vērtē, ka noteikumu projektā paredzētas prasības putnu un sikspārņu aizsardzībai VES ekspluatācijas laikā, tostarp monitorings, VES darbības ierobežošana un tehnoloģisku risinājumu izmantošana.
Tomēr biedrības ieskatā regulējumā nepieciešams daudz skaidrāk nostiprināt principu, ka VES ekspluatācijas laikā aizsargājama ir faktiskā dabas situācija konkrētajā teritorijā, nevis tikai tā situācija, kas konstatēta IVN vai cita sākotnējā izvērtējuma veikšanas laikā.
Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka starp sākotnējo dabas izpēti, IVN pabeigšanu, projekta akceptēšanu, būvniecību un VES ekspluatācijas sākšanu var paiet vairāki gadi.

5.1. Pirms ekspluatācijas sākšanas jāņem vērā aktuālā dabas situācija
Putnu ligzdas, barošanās teritorijas, migrācijas ceļi un sikspārņu aktivitāte nav nemainīgi lielumi.
Teritorijā pēc IVN pabeigšanas var parādīties jaunas aizsargājamo putnu ligzdas, mainīties ligzdošanas teritorijas vai sugu izmantošanas paradumi. Savukārt iepriekš konstatēta ligzda var vairs netikt izmantota.
Tādēļ pirms VES ekspluatācijas sākšanas nevar automātiski pieņemt, ka vairākus gadus iepriekš veiktā dabas izpēte joprojām pilnībā raksturo faktisko situāciju.
Šī problēma kļūst vēl būtiskāka, ja normatīvais regulējums pieļauj ilgstošu laika periodu starp IVN veikšanu un projekta faktisko realizāciju.
Biedrības ieskatā pirms VES ekspluatācijas sākšanas jābūt paredzētai aktuālās dabas situācijas pārbaudei, īpaši attiecībā uz sugām un teritorijām, kurām VES var radīt būtisku sadursmju, bojāejas vai dzīvotņu izmantošanas traucējuma risku.
Ja aktuālā situācija būtiski atšķiras no IVN laikā konstatētās, ekspluatācijas nosacījumiem jābūt koriģējamiem atbilstoši faktiskajam riskam.

5.2. Ekspluatācijas regulējums nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai būtiska dabas vērtība bija zināma IVN laikā
Biedrība īpaši uzsver, ka dabas aizsardzības pasākumu piemērošanu nedrīkst padarīt atkarīgu tikai no tā, vai konkrētā ligzda, suga vai nozīmīga teritorija bija identificēta IVN dokumentācijā.
Var rasties situācija, kurā ekspluatācijas laikā VES tuvumā tiek konstatēta iepriekš nezināma aizsargājamas sugas ligzda vai cita būtiska dabas vērtība.
Šādā situācijā noteikumiem jānodrošina iespēja reaģēt uz faktiski konstatēto risku, nevis secināt, ka papildu pasākumi nav nepieciešami tādēļ, ka konkrētais objekts nebija norādīts vairākus gadus iepriekš sagatavotajā IVN ziņojumā.
Pretējā gadījumā VES ekspluatācijas nosacījumi var kļūt faktiski “iesaldēti” atbilstoši vēsturiskajai situācijai.

5.3. Monitorings nav pašmērķis – nepieciešami skaidri rīcības sliekšņi
Biedrība atkārtoti uzsver principu, ka monitorings pats par sevi nav dabas aizsardzības pasākums.
Monitoringa jēga ir savlaicīgi identificēt ietekmi un nodrošināt atbilstošu rīcību.
Ja ekspluatācijas monitoringa laikā tiek konstatēta putnu vai sikspārņu bojāeja, paaugstināta aktivitāte riska zonā, aizsardzības sistēmas nepietiekama efektivitāte vai citi būtiski apstākļi, jābūt skaidram, pie kāda rezultāta un kādā termiņā tiek mainīts VES darbības režīms.
Regulējumam pēc iespējas jānosaka vai jāparedz mehānisms konkrētu rīcības sliekšņu noteikšanai.
Pretējā gadījumā iespējama situācija, kurā gadiem tiek vākti dati un sagatavotas atskaites, bet nav skaidra brīža, kurā konstatētajai ietekmei obligāti seko ekspluatācijas ierobežojumi.

5.4. VES apturēšanas stundu statistika pati par sevi nepierāda aizsardzības pasākuma efektivitāti
Biedrības ieskatā īpaši svarīgi nodalīt aizsardzības sistēmas darbības faktu no tās faktiskās efektivitātes.
Piemēram, informācija par to, cik reizes vai cik stundas VES gada laikā apturēta putnu vai sikspārņu aizsardzības nolūkā, pati par sevi neļauj secināt, vai aizsardzības pasākums ir efektīvs.
VES var būt apturēta daudzas stundas, bet sistēma var nebūt savlaicīgi identificējusi kritiskākās situācijas.
Un pretēji – mazs apturēšanas stundu skaits pats par sevi nepierāda, ka konkrētajā teritorijā risks bijis mazs.
Tādēļ aizsardzības sistēmas efektivitāte jāvērtē, sasaistot vismaz sistēmas darbības datus, faktiskos putnu un sikspārņu aktivitātes datus, bojāejas monitoringa rezultātus un gadījumus, kuros sistēma nav reaģējusi vai reaģējusi novēloti.

5.5. Tehnoloģiska aizsardzības sistēma nevar tikt uzskatīta par pietiekamu tikai tādēļ, ka tā ir uzstādīta
Ja putnu aizsardzība tiek balstīta uz kamerām, radariem, mākslīgā intelekta atpazīšanas sistēmām vai citiem tehnoloģiskiem risinājumiem, nepieciešams noteikt prasības ne tikai šo sistēmu esamībai, bet arī to faktiskajai veiktspējai konkrētajā VES parkā.
Jābūt iespējai pārbaudīt, vai sistēma spēj savlaicīgi konstatēt attiecīgās sugas un riska situācijas, vai apturēšanas signāls tiek dots pietiekami savlaicīgi un vai VES faktiskā apstāšanās notiek laikā, kas ļauj sadursmes risku novērst.
Tāpat nepieciešams risinājums situācijām, kad sistēma nedarbojas tehnisku traucējumu, nepietiekamas redzamības, laikapstākļu vai citu iemeslu dēļ.
Aizsardzības sistēmas darbības traucējums nedrīkst automātiski nozīmēt, ka VES var turpināt darbu bez tās aizsardzības mehānisma, uz kura pamata ekspluatācija konkrētajos apstākļos vispār ir atļauta.

5.6. Sikspārņu aizsardzībai jāņem vērā faktiskie meteoroloģiskie un sezonālie apstākļi
Sikspārņu aktivitāte ir cieši saistīta ar vēja ātrumu, gaisa temperatūru, nokrišņiem, sezonu un citiem apstākļiem.
Tādēļ VES darbības ierobežojumiem jābūt balstītiem faktiskajos apstākļos un pietiekami elastīgiem, lai tos varētu koriģēt, ja ekspluatācijas monitorings parāda, ka sākotnēji noteiktie parametri nenodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni.
Biedrības ieskatā īpaši būtiski ir nepieļaut situāciju, kurā pēc viena vai dažiem monitoringa gadiem VES darbības ierobežojumi tiek automātiski samazināti tikai tādēļ, ka konkrētajā periodā reģistrēts neliels bojāgājušo īpatņu skaits.
Bojāejas monitoringa rezultātu ietekmē arī meklēšanas efektivitāte, līķu saglabāšanās, teritorijas pārskatāmība un citi faktori. Tādēļ jebkādai aizsardzības prasību mazināšanai jābūt zinātniski pamatotai un piesardzīgai.

5.7. Dabas aizsardzības prasībām jābūt koriģējamām visā VES ekspluatācijas laikā
Biedrības ieskatā noteikumos jānostiprina princips, ka VES ekspluatācijas nosacījumi dabas aizsardzības jomā nav nemainīgi uz visu VES darbības laiku.
Ja parādās jauna būtiska informācija – piemēram, tiek konstatēta jauna aizsargājamas sugas ligzda, mainās teritorijas izmantošana, monitorings uzrāda lielāku bojāeju nekā prognozēts vai izmantotā tehnoloģiskā aizsardzības sistēma izrādās nepietiekami efektīva –, kompetentajai institūcijai jābūt nepārprotamām tiesībām pastiprināt VES ekspluatācijas ierobežojumus.
Tas ir būtiski arī tādēļ, ka VES ekspluatācijas laiks var sasniegt vairākus gadu desmitus, bet dabas situācija šādā periodā neizbēgami mainās.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina pilnveidot regulējumu, nodrošinot, ka:
– pirms VES ekspluatācijas sākšanas tiek pārbaudīta būtisko dabas aizsardzības datu aktualitāte, ja kopš sākotnējās izpētes pagājis būtisks laiks;
– ekspluatācijas prasības var tikt mainītas arī tad, ja būtiska dabas vērtība tiek konstatēta tikai pēc IVN pabeigšanas vai VES ekspluatācijas sākšanas;
– monitoringam tiek noteikti vai individuālajos ekspluatācijas nosacījumos obligāti paredzēti skaidri rīcības sliekšņi;
– monitoringa rezultāti tiek sasaistīti ar konkrētiem VES darbības ierobežojumiem;
– automātisko putnu un sikspārņu aizsardzības sistēmu efektivitāte tiek pārbaudīta pēc faktiskajiem rezultātiem, nevis tikai sistēmas esamības vai VES apturēšanas stundu skaita;
– tiek noteikta rīcība aizsardzības sistēmas darbības traucējumu gadījumā;
– sikspārņu aizsardzības režīmi tiek noteikti un nepieciešamības gadījumā koriģēti atbilstoši faktiskajiem monitoringa un meteoroloģiskajiem datiem;
– dabas aizsardzības nosacījumus iespējams pastiprināt visā VES ekspluatācijas laikā, ja parādās jauna informācija vai monitorings pierāda sākotnējo pasākumu nepietiekamu efektivitāti;
– kompetentajām valsts institūcijām ir pieejami sākotnējie monitoringa dati, ne tikai operatora vai tā nolīgta eksperta sagatavots kopsavilkums.

Biedrības ieskatā IVN un pirms būvniecības veiktā dabas izpēte ir sākumpunkts, nevis nemainīga VES ekspluatācijas “atļauja” attiecībā uz dabas aizsardzību nākamajiem 20–30 gadiem.
VES ekspluatācijas regulējumam jāspēj reaģēt uz faktisko situāciju dabā visā iekārtu darbības laikā. Ja ekspluatācijas gaitā tiek iegūti dati, kas parāda lielāku ietekmi nekā sākotnēji prognozēts, vai parādās jaunas aizsargājamas dabas vērtības, aizsardzības pasākumiem jāmainās līdzi faktiskajam riskam.

6. Tehniskā drošība, civilā aizsardzība un VES novecošana
Biedrība atzinīgi vērtē, ka noteikumu projektā paredzētas prasības VES tehniskajai drošībai, civilās aizsardzības pasākumiem, ugunsdrošībai un iekārtu tehniskā stāvokļa kontrolei.
Vienlaikus biedrības ieskatā regulējumā nepieciešams daudz skaidrāk nostiprināt principu, ka VES drošība ir jānodrošina un objektīvi jāpārbauda visā tās ekspluatācijas laikā, nevis galvenokārt VES projektēšanas, sertificēšanas un ekspluatācijas uzsākšanas stadijā.
Mūsdienu VES ir ļoti lielas rūpnieciskas iekārtas, kuru kopējais augstums var pārsniegt 250 metrus un kuru rotora diametrs tuvojas vai pārsniedz 180 metrus. To ekspluatācija paredzēta vairākus gadu desmitus.
Šādā laika periodā mainās ne tikai iekārtu tehniskais stāvoklis, bet arī apkārtējā teritorija, infrastruktūra un tehnoloģiskās drošības prasības.

6.1. Sākotnējā sertifikācija nevar aizstāt tehniskā stāvokļa kontroli visā VES ekspluatācijas laikā
VES atbilstība tehniskajām un drošības prasībām tās uzstādīšanas brīdī pati par sevi nevar apliecināt tādu pašu drošības līmeni pēc 10, 20 vai vairāk ekspluatācijas gadiem.
Ilgstošas ekspluatācijas laikā iespējams materiālu nogurums, korozija, skrūvju savienojumu un citu konstrukciju elementu nolietojums, lāpstiņu bojājumi, elektronisko un drošības sistēmu novecošana un citi defekti.
Tādēļ regulējumam jāparedz ne tikai operatora vispārīgs pienākums uzturēt VES tehniskā kārtībā, bet arī periodiskas, dokumentētas un riskam atbilstošas tehniskās pārbaudes visā VES dzīves ciklā.
Palielinoties VES vecumam vai konstatējot defektus, kompetentajai institūcijai jābūt iespējai noteikt biežākas vai padziļinātas pārbaudes.

6.2. Kritisko konstrukciju pārbaudēm jābūt pietiekami neatkarīgām
Biedrības ieskatā nepieciešams nošķirt operatora ikdienas tehnisko apkopi no pārbaudēm, kuru mērķis ir apliecināt iekārtas turpmākas ekspluatācijas drošību.
Operatora vai ražotāja veikta regulārā apkope ir nepieciešama, taču tā nevar pilnībā aizstāt neatkarīgu tehniskās drošības kontroli.
Īpaši būtiski tas ir attiecībā uz torņa konstrukciju, pamatiem, lāpstiņām, rotora un rumbas elementiem, bremzēšanas sistēmām, stiprinājumiem un citām detaļām, kuru atteice var radīt būtisku apdraudējumu ārpus pašas VES.
Biedrība aicina noteikt, kādos intervālos un kādos gadījumos nepieciešama neatkarīga kompetenta speciālista vai institūcijas pārbaude un kam ir tiesības pieņemt lēmumu par VES turpmākas ekspluatācijas pieļaujamību.

6.3. Jāparedz rīcība konstrukcijas bojājuma vai paaugstināta riska gadījumā
Pēdējo gadu starptautiskā pieredze apliecina, ka arī ekspluatācijā esošām VES iespējami nopietni tehniski incidenti – lāpstiņu bojājumi vai atdalīšanās, ugunsgrēki un atsevišķos gadījumos arī torņa vai visas VES konstrukcijas sabrukums.
Biedrības ieskatā nav nepieciešams pieņemt, ka šādi gadījumi ir bieži, lai tos regulētu. Civilās un tehniskās drošības regulējuma uzdevums tieši ir paredzēt rīcību mazvarbūtīgu, bet potenciāli smagu seku gadījumos.
Tādēļ noteikumiem jāparedz nepārprotama rīcība, ja tiek konstatēts būtisks konstrukcijas defekts vai citas pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu avārijas risku.
Šādos gadījumos VES darbība nedrīkst turpināties līdz brīdim, kad tehniski kompetenta persona ir apliecinājusi drošu ekspluatāciju.

6.4. Ugunsdrošības prasībām jāņem vērā VES specifika un faktiskās glābšanas iespējas
VES ugunsgrēks būtiski atšķiras no ugunsgrēka parastā ēkā.
Gondola var atrasties vairāk nekā 150 metru augstumā, un tās dzēšana ar parastajiem ugunsdzēsības līdzekļiem var būt ļoti ierobežota vai praktiski neiespējama.
Turklāt degošu detaļu krišana var radīt sekundāra ugunsgrēka risku apkārtējā teritorijā, īpaši sausā laikā, lauksaimniecības zemēs vai mežu tuvumā.
Tādēļ biedrības ieskatā VES ugunsdrošības sistēmai jābalstās ne tikai reaģēšanā pēc ugunsgrēka izcelšanās, bet galvenokārt agrīnā atklāšanā un automātiskā riska ierobežošanā.
Jāizvērtē prasības automātiskai temperatūras un dūmu kontrolei, termālajai uzraudzībai, automātiskām uguns ierobežošanas vai dzēšanas sistēmām kritiskajās VES daļās, kā arī automātiskai VES apturēšanai.
Civilās aizsardzības plānā jāņem vērā arī apkārtējās teritorijas īpatnības, piekļuve VES, tuvākie ūdens ieguves avoti un nepieciešamība novērst uguns izplatīšanos ārpus VES teritorijas.

6.5. Jāregulē ledus krišanas un ledus mešanas risks
Latvijas klimatiskajos apstākļos VES ekspluatācijā jāņem vērā apledojuma risks.
Ledus var nokrist no stāvošas VES konstrukcijas, bet rotora darbības laikā iespējama arī ledus gabalu aizmešana zināmā attālumā no VES.
Tādēļ biedrības ieskatā nepietiek ar brīdinājuma zīmēm vai vispārēju norādi uz iespējamu apledojumu.
Regulējumā jāparedz riska novērtējums, apledojuma noteikšanas sistēmas un VES darbības ierobežošana situācijās, kurās ledus mešana var apdraudēt cilvēkus, ceļus, publiski pieejamas teritorijas vai īpašumus.

6.6. Civilās aizsardzības plānam jābūt praktiski izmantojamam
Civilās aizsardzības plāna esamība pati par sevi negarantē gatavību ārkārtas situācijai.
Plānam jābūt sasaistītam ar faktiskajām VES un konkrētās teritorijas īpatnībām.
Tajā jābūt skaidri noteiktai rīcībai vismaz ugunsgrēka, konstrukcijas bojājuma vai sabrukuma riska, lāpstiņas vai tās daļas atdalīšanās, bīstamu vielu noplūdes un citu būtisku incidentu gadījumos.
Informācijai jābūt pieejamai arī institūcijām, kurām reāli būs jāreaģē uz incidentu.
Biedrības ieskatā nepieciešams paredzēt arī praktisku sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām iesaistītajām institūcijām, nevis tikai operatora iekšēju dokumentu.

6.7. Jāparedz īpaša kārtība VES projektētā ekspluatācijas termiņa beigās un tā pagarināšanai
Biedrības ieskatā noteikumu projektā nepieciešams skaidrāk risināt arī VES ekspluatācijas termiņa beigas.
Ja ražotājs konkrētai VES ir paredzējis noteiktu projektēto ekspluatācijas laiku, tā sasniegšana nevar automātiski nozīmēt, ka VES var turpināt darbu bez papildu tehniska izvērtējuma.
Ja operators vēlas VES ekspluatēt ilgāk par sākotnēji paredzēto projektēto kalpošanas laiku, pirms ekspluatācijas pagarināšanas jāveic padziļināts atlikušā tehniskā resursa un konstrukcijas drošības novērtējums.
Lēmumam par ekspluatācijas pagarināšanu jābalstās konkrētās VES faktiskajā tehniskajā stāvoklī, nevis tikai attiecīgā VES modeļa vispārīgajos parametros.

6.8. Jāņem vērā arī VES demontāža un teritorijas drošība pēc ekspluatācijas
VES dzīves cikls nebeidzas dienā, kad tiek pārtraukta elektroenerģijas ražošana.
Regulējumā jābūt skaidram pienākumam savlaicīgi demontēt ekspluatācijai nederīgas vai ekspluatāciju beigušas VES un sakārtot teritoriju.
Biedrības ieskatā nepieciešams novērst situāciju, kurā tehniski novecojusi VES ilgstoši paliek teritorijā tādēļ, ka operators vairs nav ekonomiski spējīgs finansēt tās demontāžu.
Tādēļ jābūt nodrošinātam arī pietiekamam finansiālajam mehānismam VES drošai demontāžai un teritorijas sakārtošanai.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina noteikumu projektu pilnveidot, nodrošinot:
– periodiskas un riskam atbilstošas VES tehniskā stāvokļa pārbaudes visā ekspluatācijas laikā;
– pastiprinātu tehnisko kontroli, palielinoties VES vecumam vai konstatējot būtiskus defektus;
– kritisko konstrukciju periodisku neatkarīgu pārbaudi;
– skaidrus kritērijus VES darbības nekavējošai ierobežošanai vai apturēšanai būtiska tehniska riska gadījumā;
– VES specifikai atbilstošas ugunsgrēka agrīnas atklāšanas un ierobežošanas prasības;
– konkrētās teritorijas ugunsdrošības un glābšanas iespēju izvērtējumu;
– apledojuma noteikšanu un VES darbības ierobežošanu paaugstināta ledus krišanas vai mešanas riska apstākļos;
– praktiski izmantojamu civilās aizsardzības plānu un sadarbību ar kompetentajiem operatīvajiem dienestiem;
– padziļinātu tehniskā resursa novērtējumu pirms VES ekspluatācijas turpināšanas pēc projektētā kalpošanas laika;
– skaidru VES ekspluatācijas izbeigšanas un demontāžas kārtību, kā arī finansiālu nodrošinājumu tās izpildei.

Biedrības ieskatā VES drošību nevar uzskatīt par vienreiz pierādītu īpašību, kas tiek konstatēta iekārtas nodošanas ekspluatācijā brīdī un pēc tam automātiski saglabājas vairākus gadu desmitus.
Jo ilgāk VES tiek ekspluatēta, jo nozīmīgāka kļūst faktiskā konstrukcijas stāvokļa, materiālu noguruma, tehnisko sistēmu darbības un veikto remontu kvalitātes kontrole.
Tādēļ ekspluatācijas noteikumiem jānodrošina drošība visā VES dzīves ciklā – no pirmās ekspluatācijas dienas līdz tās pēdējai darbības dienai un drošai demontāžai.

7. Datu pieejamība, monitoringa caurskatāmība un sabiedrības informēšana
Biedrības ieskatā efektīva VES ekspluatācijas uzraudzība nav iespējama bez pietiekamas datu pieejamības kompetentajām institūcijām un sabiedrībai.
VES ekspluatācijas laikā tiek vai var tikt iegūts ievērojams datu apjoms – informācija par VES darbības režīmiem un jaudu, automātiskajām apturēšanām, meteoroloģiskajiem apstākļiem, trokšņa mērījumiem, ēnu mirgošanas kontroles sistēmu darbību, putnu un sikspārņu monitoringu, tehniskajiem incidentiem un citiem ekspluatācijas aspektiem.
Šie dati nav tikai operatora iekšēja tehniska informācija. Daļa no tiem ir tieši nepieciešama, lai varētu pārbaudīt, vai VES ekspluatācijas laikā tiek ievērotas cilvēku veselības, dzīves kvalitātes, dabas un vides aizsardzībai noteiktās prasības.

7.1. Kompetentajām institūcijām jābūt pieejamiem sākotnējiem datiem
Biedrības ieskatā nav pietiekami, ja uzraugošās institūcijas saņem tikai operatora vai tā nolīgta eksperta sagatavotu gada pārskatu vai datu kopsavilkumu.
Situācijā, kad nepieciešams pārbaudīt konkrētu sūdzību vai iespējamu pārkāpumu, kompetentajai institūcijai jābūt iespējai iegūt arī sākotnējos jeb neapstrādātos datus.
Piemēram, ja iedzīvotājs ziņo par trokšņa traucējumu konkrētā naktī, jābūt iespējai noskaidrot, kuras VES attiecīgajā laikā darbojās, ar kādu jaudu un režīmu un kādi bija meteoroloģiskie apstākļi.
Ja tiek apšaubīta automātiskās putnu aizsardzības vai ēnu mirgošanas kontroles sistēmas darbība, jābūt iespējai pārbaudīt ne tikai operatora gada pārskatā norādīto kopējo apturēšanas stundu skaitu, bet arī konkrētos sistēmas darbības ierakstus.
Tādēļ noteikumos jābūt skaidram operatora pienākumam šādus datus saglabāt noteiktu laiku un pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma tos nodot pārbaudāmā formātā.

7.2. Datu glabāšanas termiņam jābūt pietiekamam
Sūdzība vai jautājums par iespējamu pārkāpumu ne vienmēr tiek iesniegts tajā pašā dienā, kad notikums ir konstatēts.
Arī monitoringa rezultātu izvērtēšanai var būt nepieciešams salīdzināt vairākus gadus.
Tādēļ datu glabāšanas termiņam jābūt pietiekamam, lai būtu iespējams gan pārbaudīt konkrētus pagātnes notikumus, gan identificēt ilgtermiņa tendences.
Īpaši svarīgi saglabāt datus par būtiskiem incidentiem, normatīvo robežlielumu pārsniegumiem, automātisko aizsardzības sistēmu darbības traucējumiem un VES darbības ierobežojumiem.

7.3. Sabiedrībai jābūt pieejamai būtiskākajai informācijai par VES faktisko ietekmi
Biedrība neuzskata, ka sabiedrībai obligāti jāpublicē visi VES tehniskie dati reāllaikā vai informācija, kuras publiskošanu ierobežo objektīvi drošības, komercnoslēpuma vai citi tiesiski apsvērumi.
Tomēr sabiedrībai, īpaši VES tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, jābūt iespējai saprotamā veidā uzzināt vismaz būtiskāko informāciju par VES ekspluatācijas atbilstību noteiktajām prasībām.

Būtu publiski pieejamai informācijai vismaz par:
– veikto trokšņa mērījumu rezultātiem un konstatētajiem pārsniegumiem;
– putnu un sikspārņu monitoringa būtiskākajiem rezultātiem;
– VES darbības ierobežojumiem, kas noteikti dabas aizsardzības vai citu ietekmju mazināšanai;
– būtiskiem tehniskiem vai drošības incidentiem;
– konstatētajiem normatīvo prasību pārkāpumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

Īpaši svarīgi, lai publiskotā informācija nebūtu tikai formāla norāde, ka “monitorings veikts” vai “pārskats iesniegts”.
Sabiedrībai jābūt iespējai saprast monitoringa rezultātu un no tā izrietošo rīcību.

7.4. Jābūt iespējai redzēt ne tikai monitoringa rezultātu, bet arī tā sekas
Biedrības ieskatā publiskās informācijas sistēmā būtu lietderīgi sasaistīt trīs elementus:
kas tika konstatēts → kāds lēmums tika pieņemts → vai pasākums bija efektīvs.
Piemēram, ja monitoringa rezultātā konstatēta paaugstināta sikspārņu bojāeja, sabiedrībai būtu saprotami jāredz, vai pēc tam mainīti VES darbības ierobežojumi.
Ja konstatēts trokšņa robežlieluma pārsniegums, jābūt redzamam, kādi pasākumi veikti un vai atkārtotais mērījums apliecinājis problēmas novēršanu.
Pretējā gadījumā publiski pieejams monitoringa pārskats pats par sevi vēl nenodrošina procesa caurskatāmību.

7.5. Informācijai jābūt centralizētai un viegli atrodamai
Biedrības ieskatā nebūtu lietderīgi veidot sistēmu, kurā informācija par vienu VES vai vēja parku ir izkaisīta starp operatora tīmekļvietni, pašvaldību, Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un citām institūcijām.
Iedzīvotājam nevajadzētu būt nepieciešamām speciālām zināšanām par valsts pārvaldes kompetenču sadalījumu, lai noskaidrotu, vai konkrētajā vēja parkā veikts monitorings un kādi ir tā rezultāti.
Biedrība aicina izvērtēt iespēju nodrošināt vienotu publisku informācijas vietni vai reģistru, kurā pēc konkrētas VES vai vēja parka būtu pieejama būtiskākā ekspluatācijas un uzraudzības informācija.
Šāda sistēma būtu noderīga ne tikai sabiedrībai, bet arī pašvaldībām, pētniekiem un valsts institūcijām, īpaši teritorijās, kurās darbojas vai tiek plānoti vairāki vēja parki.

7.6. Komercnoslēpums nedrīkst liegt pārbaudīt cilvēku un vides aizsardzības prasību ievērošanu
VES operatoriem var būt objektīvi aizsargājama tehniska vai komerciāla informācija.
Tomēr biedrības ieskatā komercnoslēpuma aizsardzība nedrīkst radīt situāciju, kurā kompetentajai institūcijai nav iespējams iegūt datus, kas nepieciešami normatīvo prasību ievērošanas pārbaudei.
Tāpat informācija par faktiski konstatētu vides ietekmi, normatīvo prasību pārsniegumiem un valsts institūciju pieņemtajiem lēmumiem principā nav pielīdzināma operatora komerciālajai informācijai tikai tādēļ, ka tās avots ir VES ekspluatācijas dati.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina noteikumu projektu papildināt un precizēt, nodrošinot:
– operatora pienākumu saglabāt noteiktus VES ekspluatācijas, meteoroloģiskos, monitoringa un automātisko aizsardzības sistēmu darbības datus;
– pietiekamu un skaidri noteiktu datu glabāšanas termiņu;
– kompetento institūciju tiesības pēc nepieciešamības saņemt sākotnējos jeb neapstrādātos datus;
– datu iesniegšanu standartizētā un pārbaudāmā formātā;
– sabiedrības piekļuvi būtiskākajiem monitoringa un uzraudzības rezultātiem;
– publisku informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem, noteiktajiem korektīvajiem pasākumiem un to efektivitātes pārbaudi;
– pēc iespējas centralizētu un iedzīvotājiem viegli atrodamu informāciju par VES ekspluatācijas uzraudzību;
– skaidru principu, ka komercnoslēpuma aizsardzība nevar ierobežot kompetento institūciju iespējas pārbaudīt normatīvo prasību ievērošanu.

Biedrības ieskatā uzticēšanos VES ekspluatācijas uzraudzībai nevar nodrošināt sistēma, kurā lielākā daļa faktiskās informācijas atrodas tikai operatora rīcībā un sabiedrība redz vienīgi periodiski sagatavotus kopsavilkumus.
Jo vairāk cilvēku un vides aizsardzība tiek balstīta automātiskās sistēmās, monitoringā un VES darbības datos, jo nozīmīgāka kļūst šo datu saglabāšana, pārbaudāmība un pietiekama pieejamība neatkarīgai valsts uzraudzībai.

8. Regulējuma piemērošana esošajām un nākotnes VES un iepriekš veikto novērtējumu aktualitāte
Biedrības ieskatā VES ekspluatācijas noteikumu būtiska funkcija ir noteikt vienotu aktuālo minimālo drošības un aizsardzības standartu VES ekspluatācijas laikā, neatkarīgi no tā, kad konkrētā VES sākotnēji tikusi plānota un kādas prasības bijušas spēkā tās ietekmes uz vidi novērtējuma vai cita sākotnējā izvērtējuma veikšanas laikā.
Tas ir īpaši būtiski, jo starp sākotnējo izpēti, IVN ziņojuma sagatavošanu, projekta akceptēšanu, projektēšanu, būvniecību un faktiskās ekspluatācijas sākšanu var paiet vairāki gadi.
Šajā laikā var mainīties gan faktiskā situācija teritorijā, gan zināšanas par VES ietekmi, tehnoloģiskās iespējas tās mazināšanai un valsts noteiktās cilvēku, dabas un vides aizsardzības prasības.

8.1. Vēsturisks IVN nedrīkst kļūt par pamatu zemākam ekspluatācijas aizsardzības līmenim
Biedrība uzskata, ka jābūt skaidri nodalītām divām lietām:
projekta ietekmes novērtējums pirms tā īstenošanas un prasības, kas jāievēro faktiskās VES ekspluatācijas laikā.
IVN ir ārkārtīgi būtisks preventīvs instruments, taču tajā ietvertie dati, pieņēmumi un nosacījumi atspoguļo konkrētu laika periodu.
Savukārt VES ekspluatācijas noteikumu uzdevums ir aizsargāt cilvēku un vidi tajā laikā, kad VES faktiski darbojas.
Tādēļ situācija, kurā pirms vairākiem gadiem sagatavotā IVN ziņojumā konkrēts risks nav ticis vērtēts, pati par sevi nevar būt pamats šo risku neņemt vērā ekspluatācijas laikā, ja aktuālais regulējums to atzīst par būtisku.
Pretējā gadījumā Latvijā var izveidoties atšķirīgi VES ekspluatācijas drošības standarti atkarībā no tā, kurā gadā konkrētajam projektam veikts IVN.

8.2. Ekspluatācijas noteikumiem jānosaka vienots minimālais aizsardzības līmenis
Biedrība atbalsta principu, ka konkrētam VES projektam IVN atzinumā, pašvaldības akcepta lēmumā, tehniskajos noteikumos vai citā individuālā lēmumā var būt noteiktas stingrākas prasības.
Vienlaikus nepieciešams skaidrs pretējais princips:
agrāk izdots individuāls lēmums nedrīkst būt pamats nepiemērot vēlāk valstī noteiktu minimālo VES ekspluatācijas drošības standartu, ciktāl tiesiski iespējams to piemērot ekspluatācijai.
Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz prasībām, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību, nodrošināt tehnisko un civilo drošību, kontrolēt faktisko trokšņa ietekmi un reaģēt uz ekspluatācijas laikā konstatētu būtisku ietekmi uz dabu.

8.3. Pirms ekspluatācijas sākšanas jābūt iespējai pārbaudīt būtisko sākotnējo datu aktualitāti
Jo ilgāks laiks pagājis kopš sākotnējās izpētes, jo nozīmīgāks kļūst jautājums par tās datu aktualitāti.
Tas īpaši attiecas uz informāciju, kas pēc savas būtības var mainīties:
– dzīvojamo un citu aizsargājamo ēku izvietojumu;
– teritorijas izmantošanu;
– citu tuvumā uzbūvēto vai ekspluatācijā sākto VES radīto kumulatīvo ietekmi;
– putnu ligzdām un teritoriju izmantošanu;
– sikspārņu aktivitāti;
– fona troksni;
– citiem apstākļiem, kas tieši ietekmē sākotnējā novērtējuma secinājumus.
Piemēram, ja sākotnējā novērtējuma veikšanas laikā noteiktā teritorijā nav bijis konkrēta aizsargājama objekta vai tas nav ticis identificēts, bet līdz VES ekspluatācijas sākšanai faktiskā situācija ir mainījusies, ekspluatācijas nosacījumiem jāspēj reaģēt uz aktuālo situāciju.
Tas pats attiecas uz kumulatīvo ietekmi. Ja pēc viena projekta IVN veikšanas apkārtējā teritorijā tiek izbūvētas vai akceptētas citas VES, ekspluatācijas sākšanas brīdī faktiskā kopējā ietekme var būt citāda nekā tā, kas modelēta sākotnējā IVN.

8.4. Nepieciešams risinājums situācijām, kad sākotnējais novērtējums izrādījies nepilnīgs vai faktiski neprecīzs
Atsevišķi jānošķir datu novecošana no situācijas, kad jau sākotnējā novērtējumā kāda būtiska informācija nav tikusi konstatēta, ir bijusi nepilnīga vai vēlāk izrādījusies neatbilstoša faktiskajai situācijai.
VES ekspluatācijas noteikumiem jāspēj darboties arī šādā situācijā.
Ja ekspluatācijas laikā tiek iegūta ticama jauna informācija par būtisku ietekmi uz cilvēkiem, aizsargājamām sugām, drošību vai vidi, kompetentajai institūcijai jābūt iespējai prasīt papildu izpēti un nepieciešamības gadījumā noteikt papildu ekspluatācijas ierobežojumus.
Pretējā gadījumā kļūda vai informācijas trūkums sākotnējā novērtējumā var saglabāt savas sekas visu VES ekspluatācijas laiku.

8.5. Aktuālā informācija jāņem vērā arī pēc ekspluatācijas sākšanas
Biedrība uzsver, ka aktualitātes pārbaude nedrīkst būt tikai vienreizējs pasākums pirms VES nodošanas ekspluatācijā.
VES paredzamais darbības laiks ir mērāms gadu desmitos. Šādā periodā var mainīties apkārtējā vide, apdzīvojums, citu VES skaits, dabas vērtības un pašu iekārtu tehniskais stāvoklis.
Tādēļ ekspluatācijas regulējumam jāietver adaptīvas pārvaldības princips – iespēja mainīt ekspluatācijas nosacījumus, ja faktiskie monitoringa dati vai jauna būtiska informācija pierāda, ka iepriekš noteiktie pasākumi vairs nenodrošina nepieciešamo aizsardzības līmeni.
Šis princips ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka nav iespējams pirms VES izbūves ar absolūtu precizitāti prognozēt visas situācijas, kas var rasties nākamo vairāku desmitu gadu laikā.

Biedrības priekšlikums
Biedrība aicina noteikumu projektā nepārprotami nostiprināt, ka:
– noteikumi nosaka vienotu minimālo aktuālo VES ekspluatācijas aizsardzības standartu;
– stingrākas prasības, kas konkrētam projektam noteiktas IVN atzinumā, akcepta lēmumā, tehniskajos noteikumos vai citā individuālā lēmumā, tiek saglabātas;
– iepriekš veikts IVN pats par sevi nevar būt pamats neņemt vērā ekspluatācijas laikā konstatētu faktisku būtisku ietekmi;
– ja starp sākotnējo izpēti un VES ekspluatācijas sākšanu pagājis būtisks laiks, pirms ekspluatācijas tiek pārbaudīta to datu aktualitāte, kuri var būtiski ietekmēt cilvēku, dabas un vides aizsardzības nosacījumus;
– tiek ņemta vērā arī pēc sākotnējā IVN radusies citu VES un vēja parku kumulatīvā ietekme;
– ja tiek konstatēta būtiska sākotnējā novērtējuma datu neatbilstība faktiskajai situācijai, kompetentajai institūcijai ir tiesības prasīt papildu izpēti;
– ekspluatācijas nosacījumus iespējams pārskatīt un pastiprināt visā VES ekspluatācijas laikā, ja monitorings vai jauna informācija pierāda šādu nepieciešamību.

Biedrības ieskatā IVN nevar kalpot kā nemainīgs faktiskās situācijas apraksts visam VES ekspluatācijas periodam. IVN raksturo un prognozē ietekmi, pamatojoties uz tā sagatavošanas laikā pieejamo informāciju, savukārt ekspluatācijas regulējumam jāaizsargā cilvēks, daba un vide atbilstoši faktiskajai situācijai laikā, kad VES darbojas.
Jo ilgāks laiks pagājis kopš sākotnējās izpētes, jo būtiskāka kļūst prasība pārliecināties, ka uz tās pamata noteiktie ekspluatācijas nosacījumi joprojām ir pietiekami un atbilst aktuālajai situācijai.

9. Biedrības secinājumi un priekšlikumi noteikumu projekta turpmākai virzībai
Biedrība atkārtoti uzsver, ka atbalsta vienota VES ekspluatācijas regulējuma izveidi Latvijā. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo VES ekspluatācija ir ilgstoša darbība, kas var turpināties vairākus gadu desmitus un kuras faktiskā ietekme ne vienmēr ir pilnībā prognozējama projekta plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma stadijā.
Vienlaikus biedrības ieskatā pašreizējā noteikumu projekta redakcija pirms tās apstiprināšanas ir būtiski pilnveidojama.

Biedrība īpaši aicina KEM:

1. Precizēt pamatjēdzienus un attālumu noteikšanu. Nepārprotami definēt “vēja parku” un “VES robežu”, kā arī katrā gadījumā, kad tiesības, pienākumi vai aizsardzības mehānismi ir atkarīgi no attāluma līdz VES, skaidri noteikt, no kura VES punkta attālums tiek mērīts.
2. Nodrošināt faktiskās kumulatīvās ietekmes vērtēšanu. Cilvēku un vidi ietekmē visu konkrētajā teritorijā nozīmīgo VES kopējā iedarbība neatkarīgi no operatora, projekta nosaukuma, elektroenerģijas pieslēguma vai formālās piederības vienam vai vairākiem vēja parkiem.
3. Pilnveidot trokšņa, zemas frekvences trokšņa un infraskaņas regulējumu. Regulējumam jāaptver arī pašreiz neaptvertais zemāko frekvenču diapazons, jānodrošina cilvēku aizsardzība dzīvojamās telpās un jāparedz tāda mērījumu metodika, kas spēj konstatēt traucējumu apstākļos, kuros tas faktiski rodas.
4. Izveidot praktiski funkcionējošu sūdzību un uzraudzības mehānismu. Iedzīvotājam jābūt skaidram, kur vērsties, savukārt kompetentajai institūcijai jābūt iespējai iegūt VES faktiskās darbības un meteoroloģiskos datus, veikt vai atkārtot pārbaudi reprezentatīvos apstākļos un pārkāpuma gadījumā panākt tā novēršanu. Iedzīvotājam nevar uzlikt pienākumu par saviem līdzekļiem ar profesionāliem mērījumiem pierādīt iespējamu VES ekspluatācijas prasību pārkāpumu.
5. Ēnu mirgošanas regulējumā par mērķi noteikt faktiskās ietekmes novēršanu. Biedrība aicina izvērtēt 0 minūšu faktiskās ēnu mirgošanas principu dzīvojamās ēkās, ja mūsdienu VES vadības sistēmas ļauj šādu ietekmi tehniski novērst.
6. Mazināt VES nakts apgaismojuma ietekmi. Saglabājot pilnu aviācijas drošības līmeni, jāparedz iespējami maza gaismas piesārņojuma princips un jāizmanto labākie pieejamie tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj samazināt pastāvīgu nakts gaismas ietekmi.
7. Putnu un sikspārņu aizsardzību balstīt faktiskajā situācijā visā VES ekspluatācijas laikā. Monitorings nedrīkst būt pašmērķis. Tam jābūt sasaistītam ar skaidriem rīcības sliekšņiem un iespēju pastiprināt VES darbības ierobežojumus, ja faktiskā ietekme ir lielāka par prognozēto vai tiek konstatētas jaunas būtiskas dabas vērtības.
8. Nodrošināt tehnisko un civilo drošību visā VES dzīves ciklā. Nepieciešamas periodiskas un riskam atbilstošas tehniskās pārbaudes, skaidra rīcība ugunsgrēka, apledojuma, konstrukciju bojājumu un citu būtisku incidentu gadījumos, pastiprināta kontrole iekārtām novecojot, kā arī drošas demontāžas un tās finansiālā nodrošinājuma mehānisms.
9. Nodrošināt monitoringa un ekspluatācijas datu pārbaudāmību. Kompetentajām institūcijām jābūt pieejamiem ne tikai operatora sagatavotiem kopsavilkumiem, bet nepieciešamības gadījumā arī sākotnējiem datiem. Sabiedrībai jābūt pieejamai saprotamai informācijai par būtiskākajiem monitoringa rezultātiem, konstatētajiem pārkāpumiem, veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti.
10. Nodrošināt regulējuma spēju reaģēt uz faktiskās situācijas izmaiņām. Iepriekš veikts IVN nevar kļūt par pamatu tam, lai ekspluatācijas laikā netiktu ņemta vērā jauna informācija, faktiskā kumulatīvā ietekme, jaunas dabas vērtības vai citi būtiski apstākļi. Ekspluatācijas nosacījumiem jābūt pārskatāmiem un nepieciešamības gadījumā pastiprināmiem.

Par līdzšinējo sabiedrības līdzdalības procesu
Biedrība īpaši aicina KEM, izvērtējot šajā publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus, ņemt vērā arī līdzšinējo noteikumu projekta izstrādes un konsultāciju procesu.
Pirms pašreizējās publiskās apspriešanas ir notikušas divas klātienes tikšanās ar vietējo kopienu pārstāvjiem, un otrajā tikšanās reizē diskusijā piedalījās arī pieaicināti kompetento valsts institūciju eksperti. Pēc pēdējās klātienes tikšanās ministrijai rakstveidā tika iesniegts detalizēts priekšlikumu un identificēto problēmu apkopojums.
Biedrība atzinīgi vērtē, ka daļa iepriekš sniegto priekšlikumu pašreizējā projekta redakcijā ir iestrādāta. Vienlaikus virkne jautājumu joprojām nav atrisināta vai ir atrisināta tikai daļēji.
Tā kā klātienes konsultācijas netika protokolētas vai to protokoli nav publiski pieejami, īpaši būtiska kļūst rakstiski iesniegto priekšlikumu un pašreizējā publiskajā apspriešanā saņemto iebildumu izsekojama izvērtēšana.

Biedrība tādēļ aicina KEM pēc publiskās apspriešanas par būtiskajiem saņemtajiem priekšlikumiem skaidri norādīt:
– kuri priekšlikumi ir ņemti vērā;
– kuri ir ņemti vērā daļēji un kādā apjomā;
– kuri nav ņemti vērā un kāds ir to noraidīšanas pamatojums;
– kuri jautājumi, pēc KEM ieskata, jau ir noregulēti citos normatīvajos aktos, šādā gadījumā norādot konkrēto tiesību normu un tās piemērošanas mehānismu.

Biedrības ieskatā šāda pieeja ir īpaši būtiska situācijā, kad noteikumu projekta izstrādē jau pirms formālās publiskās apspriešanas ir ieguldīts būtisks vietējo kopienu, valsts institūciju ekspertu un citu iesaistīto pušu darbs.

Noslēguma pozīcija
Biedrība uzskata, ka VES ekspluatācijas regulējuma mērķim jābūt nevis tikai formāli noteikt operatoru pienākumus, bet izveidot sistēmu, kas reāli darbojas visā VES ekspluatācijas laikā.
Tas nozīmē, ka prasībām jābūt izmērāmām un pārbaudāmām, monitoringa rezultātiem – sasaistītiem ar konkrētu rīcību, uzraugošajām institūcijām – nodrošinātiem ar nepieciešamajiem datiem un pilnvarām, bet cilvēkiem – ar praktiski izmantojamu aizsardzības mehānismu gadījumos, kad VES ekspluatācijas faktiskā ietekme pārsniedz pieļaujamo vai sākotnēji prognozēto.
VES ekspluatācijas regulējuma kvalitāti nevarēs novērtēt tikai pēc tā, cik daudz prasību tajā ierakstīts. Tā kvalitāti noteiks tas, vai šīs prasības būs iespējams reāli kontrolēt un panākt to ievērošanu arī pēc 10, 20 un 30 VES ekspluatācijas gadiem.
Tādēļ biedrība aicina Klimata un enerģētikas ministriju pēc publiskās apspriešanas būtiski pilnveidot noteikumu projektu pirms tā tālākas virzīšanas apstiprināšanai, ņemot vērā gan šajā atzinumā norādītos jautājumus, gan citus publiskās apspriešanas un iepriekšējā konsultāciju procesa laikā saņemtos argumentētos priekšlikumus.