26-TA-616
Ministru kabineta ētikas kodekss
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Ieteikumi nosaka ētikas prasības Ministru kabineta locekļiem – Ministru prezidentam, ministriem, īpašu uzdevumu ministram, Ministru prezidenta biedram (turpmāk – Ministru kabineta loceklis), kā arī parlamentārajam sekretāram, ministra biedram, Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvajām amatpersonām un darbiniekiem (biroja vadītājam, padomniekam, konsultantam un palīgam) un ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem (turpmāk visi kopā – politiska amatpersona), kā arī to rīcības izvērtēšanas kārtību.
2.
Šo ieteikumu mērķis ir veicināt politiskas amatpersonas augstus uzvedības standartus, demokrātisku pārvaldību, atbildību pret sabiedrību, tiesiskumu, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām.
3.
Šos ieteikumus parlamentārais sekretārs, ministra biedrs, Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvās amatpersonas un darbinieki (biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs) un ārštata konsultatīvie darbinieki ievēro tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.
II.Pamatvērtības
4.
Politiska amatpersona, pildot amata pienākumus, ievēro šādas ētikas vērtības un principus:
4.1.
darbs sabiedrības labā – rīkojas labākajās sabiedrības interesēs, lai darba rezultāts sniegtu lielāko iespējamo labumu valstij un sabiedrībai;
4.2.
cieņa pret valsti un likumu – ir lojāla Latvijas valstij un demokrātiskai valsts iekārtai, ievēro un ciena Satversmi, kā arī citus normatīvos aktus;
4.3.
atbildība – ar atbildību un rūpību pilda amata pienākumus, apzinoties savas rīcības ietekmi uz sabiedrību, veicina Latvijas drošību, ilgtspējīgu attīstību un labklājību;
4.4.
godprātība – rīkojas godprātīgi un patiesi, nepieļaujot neatbilstošu ietekmi amata pienākumu izpildē;
4.5.
atklātums – sniedz sabiedrībai un Saeimai informāciju par saviem lēmumiem un rīcību;
4.6.
līderība – ar savu piemēru veicina iepriekš minētajām vērtībām un principiem atbilstošu rīcību valsts pārvaldē.
III.Uzvedības principi
5.
Politiska amatpersona:
5.1.
pārdomāti un taupīgi rīkojas ar publiskajiem finanšu resursiem, valsts mantu un īpašumiem un mudina tāpat rīkoties arī padotībā esošās amatpersonas;
5.2.
valsts pārvaldes administratīvos resursus, finansiālos resursus un cilvēkresursus izmanto paredzētajiem mērķiem un amata pienākumu pildīšanai, nevis personiskām vai pārstāvētās politiskās partijas interesēm, tostarp aģitācijai;
5.3.
pieņem objektīvi pamatotus lēmumus, kas balstīti faktos un datos, pēc iespējas salāgojot skarto sabiedrības grupu intereses un nepieļaujot šauru interešu ietekmi;
5.4.
valdības un nozares politikas veidošanā sadarbojas ar valsts pārvaldē nodarbinātajiem, lūdz nepieciešamo informāciju un viedokli, kā arī uzklausa un izvērtē to;
5.5.
mākslīgā intelekta radītu saturu izmanto godprātīgi un saglabā atbildību par kvalitāti un rezultātu;
5.6.
nedod rīkojumus vai uzdevumus, kuru likumību vai atbilstību labas pārvaldības principam var objektīvi apšaubīt;
5.7.
respektē valsts pārvaldē nodarbināto profesionālo neatkarību, objektivitāti un politisko neitralitāti;
5.8.
jautājumos par publiskas personas institūcijās nodarbināto iecelšanu amatā (pieņemšanu darbā), pārcelšanu citā amatā, disciplināro sodīšanu vai atbrīvošanu no amata (atlaišanu no darba) rīkojas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un nepieļaujot politisku vai personisku interešu ietekmi;
5.9.
ievēro pieklājību un izturas ar cieņu pret ikvienu organizāciju, sabiedrības locekli, amatpersonu, valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto;
5.10.
izturas vienlīdzīgi pret ikvienu personu un ievēro diskriminācijas aizlieguma principu;
5.11.
nepieļauj alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, kas ietekmē amata pienākumu pildīšanu vai var mazināt sabiedrības uzticēšanos amatpersonai;
5.12.
atturas no tādiem publiskiem izteikumiem par izmeklēšanas iestāžu, tiesu varas iestāžu vai citu neatkarīgu iestāžu darbu un neatkarīgu mediju un žurnālistu darbu, kas objektīvi var radīt iespaidu par nepamatotu iejaukšanos to darbībā, kā arī ievēro nevainīguma prezumpcijas principu un publiski neizsakās par personas vainīgumu, kamēr tās vaina nav pierādīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5.13.
sniedz Saeimai un sabiedrībai patiesu, precīzu un pilnīgu informāciju par savu rīcību un atbildībā esošiem jautājumiem, kā arī sniedz Saeimai nepieciešamos pārskatus un skaidrojumus;
5.14.
publiskajā komunikācijā, tostarp sociālajos medijos, neizplata nepatiesu, maldinošu vai aizskarošu informāciju un nemudina uz naidu;
5.15.
nodrošina vienlīdzīgas iespējas interešu pārstāvjiem sazināties ar amatpersonu un ievēro atklātību par notikušo saziņu un tās saturu, nepieļaujot nesamērīgu atsevišķu interešu pārstāvju ietekmi uz lēmuma pieņemšanu;
5.16.
nodrošina regulāru komunikāciju ar sabiedrību – ir atsaucīga un atvērta dialogam, laikus aicina uz konsultācijām sabiedrības pārstāvjus, uzklausa un izvērtē to argumentus un viedokļus;
5.17.
ievēro normatīvajos aktos noteiktās interešu konflikta novēršanas prasības un ierobežojumus, norobežojas no privātu interešu ietekmes un nepieļauj nonākšanu šķietama vai reāla interešu konflikta situācijā, kā arī var atturēties pieņemt lēmumu ētisku apsvērumu dēļ;
5.18.
pildot amata pienākumus, atturas no dāvanu pieņemšanas, kas var ietekmēt tās objektivitāti vai radīt šaubas par rīcības ētiskumu;
5.19.
laikus informē augstāku amatpersonu vai citus Ministru kabineta locekļus, ja amatpersonas kompetencē esošs lēmums skar pašas amatpersonas vai tās radinieka intereses vai pastāv cits būtisks objektivitātes risks;
5.20.
neizmanto amata stāvokli un nepieļauj rīcību, kas varētu liecināt par īpašu priekšrocību radīšanu sev, saviem radiniekiem vai citai personai vai organizācijai, tostarp pašas pārstāvētās politiskās partijas biedram, pārstāvim, ziedotājam vai jebkurai citai personai;
5.21.
sniedz skaidrojumu par savu rīcību, ja sabiedrībā ir radušās pamatotas aizdomas par tās rīcības godprātību, tostarp par interešu konfliktu;
5.22.
atbildīgi rīkojas ar informāciju, kas iegūta, pildot amata pienākumus. Neizmanto personiskās vai citu personu interesēs informāciju, kas nav vispārpieejama;
5.23.
amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā atturas no rīcības, kas var mazināt valsts un valsts pārvaldes reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tai, un kā privātpersona rīkojas godprātīgi un ievēro normatīvos aktus.
IV.Rīcības izvērtēšanas kārtība
6.
Komisija vai attiecīgais Ministru kabineta loceklis izskata iesniegumu par iespējamu šo ieteikumu pārkāpumu, ja iesniegumā sniegta pamatota un pārbaudāma informācija. Iesniedzēju informē par iesnieguma izskatīšanas rezultātu. Ja informācija par iespējamo pārkāpumu gūta saistībā ar politiskās amatpersonas darbu, par to var sniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā.
7.
Ministru prezidenta, ministra, Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministra, parlamentārā sekretāra un ministra biedra rīcības atbilstību šiem ieteikumiem izvērtē komisija triju locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, Valsts kancelejas un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes biedrību un nodibinājumu puses. Ja pastāv pamatotas šaubas par komisijas locekļa objektivitāti, attiecīgā institūcija var izvirzīt aizvietotāju. Komisijas locekļi vada komisiju rotācijas kārtībā. Komisijas locekļi vienojas par secību, kādā tie vada komisiju. Komisijas vadītāja pilnvaru termiņš ir seši mēneši. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Komisijas loceklis, kas nepiekrīt komisijas lēmumam vai tā daļai, var paust savu atsevišķo viedokli. Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.
8.
Šo ieteikumu 3. punktā minētās personas, izņemot parlamentāro sekretāru un ministra biedru, rīcības atbilstību šiem ieteikumiem izvērtē attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai tā noteiktas amatpersonas.
9.
Komisija, attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai tā noteiktas amatpersonas iepazīstas ar iesniegumā norādīto informāciju par iespējamo pārkāpumu un, ja nepieciešams, veic tās izvērtēšanu, kā arī sagatavo atzinumu divu mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ atzinumu nav iespējams sagatavot minētajā termiņā, termiņu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no iesnieguma saņemšanas dienas. Lai sagatavotu atzinumu, izvērtē pieejamo informāciju, var uzklausīt personu paskaidrojumus, pieprasīt kompetento institūciju atzinumus, kā arī pieaicināt ekspertus. Atzinumā norāda, vai ir konstatējams šo ieteikumu pārkāpums.
10.
Ja politiskās amatpersonas pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu, politiskā amatpersona atzīst, ka tās rīcība nav bijusi atbilstoša šiem ieteikumiem, un atvainojas, tad izvērtēšanu var neveikt vai izbeigt.
11.
Konstatējot, ka politiskās amatpersonas rīcība neatbilst šiem ieteikumiem, var īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:
11.1.
sniegt politiskajai amatpersonai ieteikumus rīcībai, kas ir atbilstoša šiem ieteikumiem;
11.2.
izteikt politiskajai amatpersonai rakstveida aizrādījumu par konstatēto neatbilstību;
11.3.
aicināt politisko amatpersonu apmeklēt mācības ētikas jautājumos;
11.4.
aicināt politisko amatpersonu atvainoties;
11.5.
aicināt politisko amatpersonu precizēt sniegto informāciju;
11.6.
sniegt Ministru prezidentam ieteikumu izvērtēt Ministru kabineta locekļa uzticamību.
12.
Ja konstatē, ka politiskās amatpersonas rīcībai ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, par to informē kompetento tiesībaizsardzības iestādi.
13.
Valsts kanceleja reizi gadā apkopotā veidā publicē Ministru kabineta tīmekļvietnē informāciju par rīcības atbilstības izvērtējumiem, sniegtajiem ieteikumiem un skaidrojumiem.
14.
Valsts kanceleja nodrošina iespēju saņemt konfidenciālas konsultācijas par šiem ieteikumiem atbilstošu rīcību. Valsts kanceleja vai komisija var sniegt skaidrojumu par šo ieteikumu piemērošanu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds