Noteikumu projekts

23-TA-139
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" un 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.4. pasākuma “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.—2027. gada plānošanas perioda
vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam” 4.2.prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti “ 4.2.3.4. pasākumu “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā”  (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
2.
Termini:
2.1.
mērķa grupas jauniešu atbalsta pasākumi – darbību kopums, kas ietverts mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā un vērsts uz jauniešu prasmju attīstību. Atbalsta pasākumi var ietvert tādas aktivitātes kā neformālā un ikdienas mācīšanās, speciālistu, tostarp ārstniecības personāla konsultācijas, dalība pasākumos (piemēram, nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti (piemēram, surdotulka pakalpojumi, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi) u.c.;
2.2.
mērķa grupas jaunieša iesaiste projektā – atbalstāmo darbību kopums, kas aptver trīs posmus: mērķa grupas jaunieša uzrunāšanu, profilēšanu un konsultēšanu, kā arī mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrādi vai mērķa grupas jaunieša virzību uz Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem pasākumiem vai formālo izglītību, vai nodarbinātību;
2.3.
mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma –  pasākumu kopums, kas piemērots konkrētam mērķa grupas jaunietim, ir balstīts uz mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātiem un vērsts uz viņa prasmju attīstību, lai sekmētu jaunieša iesaisti mācību pasākumos un izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Individuālā pasākumu programma ir izpildīta ar sasniegtu šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto kopējo rezultāta rādītāju, ja tās noslēgumā mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies mācību pasākumos (ārpus darba, darbvietā, profesionālā apmācībā u.c.) vai izglītībā (mūžizglītība, formālā izglītība). Mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma ir sekmīgi izpildīta ar sasniegtu šo noteikumu 6.punktā minēto nacionālo projekta līmeņa iznākuma rādītāju, ja mērķa grupas jaunietis ir iesaistījies izglītībā vai mācību pasākumos, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā;
2.4.
pēcprogrammas mentorings - individuālā mentoringa nodrošināšana mērķa grupas jaunietim pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas beigām, uzsākot nodarbinātību vai formālās izglītības apguvi, lai veicinātu jaunieša adaptāciju izglītības iestādē vai darbvietā.
2.5.
mērķa grupas jaunieša mentors – pilngadīga persona, kura projekta ietvaros vai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” un 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē” 14.1.1.2. pasākuma “Atbalsts NEET jauniešiem” ietvaros īstenotajā projektā “PROTI un DARI!” (turpmāk – projekts “PROTI un DARI!”) ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu mērķa grupas jauniešu mentoriem un kura sniedz atbalstu mērķa grupas jaunietim mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā un pēcprogrammas mentoringa īstenošanā;
2.6.
mērķa grupas jaunieša personas lieta – dokumentu kopums, kurā ietverta mērķa grupas jaunieša profilēšanas laikā iegūtā informācija, mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma un cita projekta dokumentācija, kas saistīta ar konkrētā mērķa grupas jaunieša dalību projektā;
2.7.
mērķa grupas jaunieša profilēšana – mērķa grupas jaunieša situācijas sākotnējā izpēte, kas ietver jaunieša izglītības, nodarbinātības, līdzšinējās sabiedriskās darbības pieredzes, interešu un prasmju attīstības vajadzību apzināšanu, kā arī ierobežojošo un citu faktoru identificēšanu;
2.8.
NEET jaunietis vai NEET situācijā esošs jaunietis – jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās;
2.9.
programmas vadītājs – persona ar augstāko izglītību, kura projekta ietvaros vai projektā "PROTI un DARI!" ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto mācību programmu programmas vadītājiem un kura nodrošina mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā un pārrauga darbu ar mērķa grupas jauniešiem konkrētajā pašvaldībā;
2.10.
stratēģiskie partneri – valsts un pašvaldības institūcijas, biedrības, nodibinājumi, jauniešu centri, sociālie partneri, uzņēmēji u.c. kurus projekta īstenošanā ir iesaistījis sadarbības partneris, lai kopīgi apzinātu un motivētu mērķa grupas jauniešus vai sadarbotos mērķa grupas jauniešu individuālās pasākumu programmas un pēcprogrammas mentoringa īstenošanā projekta ietvaros, sadalot partneru lomas, atbildību un funkcijas, kā arī plānojot veicamās darbības un tām atbilstošo attiecināmo izmaksu apmēru projekta ietvaros;
2.11.
supervīzija – konsultatīvs un psiholoģisks atbalsts programmas vadītājam vai mērķa grupas jaunieša mentoram, organizējot mērķtiecīgu konsultēšanas procesu darba situāciju un profesionālo jautājumu risināšanā, lai uzlabotu programmas vadītāja vai mērķa grupas jaunieša mentora profesionālo kompetenci un paaugstinātu kvalitāti darbam ar mērķa grupas jauniešiem.
3.
Pasākuma mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā un mācību pasākumos, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
4.
Pasākuma mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.
5.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
5.1.
kopējais iznākuma rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma ietvaros, – 2250, tai skaitā:
5.1.1.
līdz 2024.gada 31.decembrim – 450;
5.1.2.
par šo noteikumu 12. punktā minēto finansējumu  – vismaz 1895;
5.2.
kopējo rezultāta rādītājs – līdz 2029.gada 31.decembrim NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas iesaistījušies izglītībā (mūžizglītība, formālā izglītība) vai mācību pasākumos (ārpus darba, darbavietā, profesionālā apmācība u.c.) Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros, – 405, tai skaitā šo noteikumu 12. punktā minēto finansējumu  – vismaz 340.
6.
Nacionālais projekta līmeņa iznākuma rādītājs - NEET situācijā esošo jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši pēc mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsta ietvaros - 1575. Finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par NEET jauniešu statusu izglītībā vai nodarbinātībā vienu, sešus un divpadsmit mēnešus pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izpildes.
7.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
8.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
9.
Pasākuma ietvaros sadarbības iestādes funkcijas pilda un slēdz vienošanos par projekta īstenošanu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra  (turpmāk – sadarbības iestāde).
10.
Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
11.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 6 525 000 euro, (tai skaitā elastības finansējums 1 029 482 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 5 546250 euro (tai skaitā elastības finansējums – 875 060 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 978 750 euro (tai skaitā elastības finansējums – 154 422 euro).
12.
Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 5 495 518 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda plus finansējumu – 4 671 190 euro, valsts budžeta finansējumu – 824 328 euro apmērā.
13.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 11. punktā minētajam pasākumam plānotajam maksimālajam finansējuma apmēram.
14.
Attiecināmais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
15.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, kļūst par finansējuma saņēmēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
16.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.
17.
Finansējuma saņēmēja sadarbības partneri ir valstspilsētas pašvaldības un novadu pašvaldības. Finansējuma saņēmējs atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa kārtībā projekta īstenošanā var iesaistīt biedrības un nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni.
18.
Finansējuma saņēmējs iesaista sadarbības partnerus projekta īstenošanā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas.
19.
Sadarbības partneris projekta īstenošanā iesaista vienu vai vairākus stratēģiskos partnerus.
20.
Sadarbības partneris - valstspilsētas pašvaldība vai novada pašvaldība var tikt iesaistīta projekta īstenošanā, ja pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu piedalīties projektā un nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus šo noteikumu 25.1. , 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
21.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, lai funkcijas, kuras tas pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no iestādes pamatfunkciju izpildes.
22.
Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno finansējumu sadarbības partneriem šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai.
23.
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā. Finansējuma saņēmējs saskaņo minētā sadarbības līguma projektu ar atbildīgo iestādi pirms sadarbības līgumu noslēgšanas ar sadarbības partneriem.
24.
Šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus un ziņas par sadarbības partneri:
24.1.
plānotais finansējums sadarbības partnerim šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
24.2.
sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjoms;
24.3.
sadarbības partnera īstenojamo atbalstāmo darbību kvalitātes kontrole;
24.4.
sadarbības partnera pienākumi, atbildība un pārskatu sniegšanas kārtība;
24.5.
sadarbības partnerim sasniedzamo uzraudzības rādītāju apmērs;
24.6.
norēķinu kārtība ar sadarbības partneri, tai skaitā tam izmaksātā avansa dzēšanas un atgūšanas kārtība.
III.Atbalstāmās darbības
25.
Pasākuma ietvaros sadarbības partnerim ir atbalstāmas šādas darbības:
25.1.
mērķa grupas jauniešu iesaiste projektā:
25.1.1.
mērķa grupas jaunieša uzrunāšana un konsultēšana:
25.1.1.1.
mērķa grupas jaunieša sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā un pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā;
25.1.1.2.
informācijas sniegšana mērķa grupas jaunietim par dalību projektā;
25.1.1.3.
pirms iesaistes projektā – jaunieša atbilstības pārbaude projekta mērķa grupai, tai skaitā izmantojot sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu un informāciju no citām pieejamajām datu bāzēm un reģistriem;
25.1.2.
mērķa grupas jaunieša profilēšana un konsultēšana:
25.1.2.1.
individuāla mērķa grupas jaunieša profilēšana;
25.1.2.2.
mērķa grupas jaunieša profilēšanas rezultātu analīze un konsultēšana;
25.1.3.
mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrāde
25.1.3.1.
pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas izstrāde, ņemot vērā profilēšanas rezultātus;
25.1.3.2.
vienošanās sagatavošana par mērķa grupas jaunieša dalību mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros un savstarpēja vienošanās parakstīšana;
25.1.4.
mērķa grupas jaunieša novirzīšana uz Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajiem pasākumiem vai formālo izglītību, vai nodarbinātību, ja jaunietis pēc profilēšanas un konsultācijām ar programmas vadītāju ir gatavs nekavējoties tajos iesaistīties;
25.2.
atbalsta pasākumu sniegšana mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām;
25.3.
pēcprogrmmas mentoringa nodrošināšana.
26.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam ir atbalstāmas šādas darbības:
26.1.
metodoloģiskā atbalsta sniegšana sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos:
26.1.1.
metodoloģisko materiālu izstrāde darbam ar mērķa grupas jauniešiem;
26.1.2.
informatīvo pasākumu organizēšana sadarbības partneriem par projekta īstenošanas jautājumiem;
26.1.3.
mācību satura izstrāde un aktualizēšana, mācību nodrošināšana programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem darbam ar mērķa grupas jauniešiem;
26.1.4.
supervīziju un pieredzes apmaiņas pasākumu nodrošināšana programmu vadītājiem un mērķa grupas jauniešu mentoriem;
26.1.5.
konsultāciju sniegšana programmu vadītājiem, mērķa grupas jauniešu mentoriem un citiem sadarbības partneru pārstāvjiem tiešsaistē, telefoniski un klātienē visā projekta īstenošanas laikā;
26.2.
projekta saturiskās kvalitātes nodrošināšana un uzraudzība visos projekta īstenošanas posmos:
26.2.1.
sadarbības partneru sniegto projekta pārskatu izvērtēšana;
26.2.2.
šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību kvalitātes novērtēšanas vizīšu nodrošināšana;
26.2.3.
projekta īstenošanas un sasniegto rezultātu izvērtēšanas un labās prakses pārņemšanas pasākumu rīkošana projekta sadarbības partneriem;
26.3.
projekta vadība;
26.4.
informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana.
IV.Attiecināmās izmaksas
27.
Pasākuma ietvaros ir attiecināmi šādi izmaksu veidi:
27.1.
tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
27.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;
27.3.
neparedzētās izmaksas.
28.
Pasākuma ietvaros plāno šādas tiešās attiecināmās izmaksas šādās izmaksu pozīcijās:
28.1.
sadarbības partnerim:
28.1.1.
izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot pasākumus mērķa grupas jauniešu iesaistei projektā, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
28.1.2.
izmaksas, kas mēnesī nepieciešamas šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minēto atbalsta pasākumu sniegšanai mērķa grupas jauniešiem saskaņā ar mērķa grupas jauniešu individuālajām pasākumu programmām, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;  
28.1.3.
izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot pēcprogrammas mentoringa sniegšanu jauniešiem saskaņā ar šo noteikumu 2.4. apakšpunktā noteikto, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
28.2.
finansējuma saņēmējam:
28.2.1.
tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas, kas ietver projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.4. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības īstenošanai, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
28.2.2.
pakalpojumu (uzņēmumu līgumu) izmaksas šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.2.3.
iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Latvijas iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam” īstenošanai;
28.2.4.
transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu)  finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 26.punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī ievērojot vadošās iestādes izstrādāto metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”;
 
28.2.5.
darba vietas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam;
28.2.6.
veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;
28.2.7.
obligāto veselības pārbaužu un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās nav iekļautas šo noteikumu 28.2.6. apakšpunktā minētajā veselības apdrošināšanā;
28.2.8.
projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, šo noteikumu  26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
28.2.9.
telpu, aprīkojuma un iekārtu īres un nomas izmaksas šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
28.2.10.
kancelejas preču izmaksas šo noteikumu 26. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.
29.
Šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 28. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
30.
Šo noteikumu 27.3.apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas, kas radušās par papildu darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kā arī neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
31.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem.
32.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam šo noteikumu 26.1.1., 26.1.2. un 26.1.3. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un nosacījumiem un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1.maijā.
33.
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2023.gada 1.maijā. Līdz atbildīgās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikas apstiprināšanai, projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši faktiskajai noslodzei projektā un atalgojums, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas tiek noteikti atbilstoši finansējuma saņēmēja personāla politikai (izņemot virsstundas). Ja projekta finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā pirms vienošanās ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu noslēgšanai ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze no normāla darba laika.
34.
Ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektiem, tā tiek piemērota pasākumā.
V.Sadarbības partneru pārskatu izvērtēšana un finansēšanas nosacījumi
35.
Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par projektā iesaistītajiem mērķa grupas jauniešiem, pievienojot šādu šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību un sasniegto rezultātu pamatojošo dokumentu kopijas:
35.1.
mērķa grupas jaunieša iesniegumu, ar ko viņš apliecina atbilstību projekta mērķa grupai (ja mērķa grupas jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, iesniegumu paraksta arī mērķa grupas jaunieša likumiskais pārstāvis – vecāks, aizbildnis vai aizgādnis);
35.2.
mērķa grupas jaunieša profilēšanas dokumentus;
35.3.
mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu un ar viņu parakstīto vienošanos par dalību pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā projekta ietvaros (ja mērķa grupas jaunietis ir nepilngadīgs vai atzīts par personu ar ierobežotu rīcībspēju, individuālo pasākumu programmu paraksta arī mērķa grupas jaunieša likumiskais pārstāvis – vecāks, aizbildnis vai aizgādnis) vai informatīvo ziņojumu par mērķa grupas jaunieša iesaisti Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos vai formālajā izglītībā, vai nodarbinātībā, norādot iesaistes datumu;
36.
Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina šo noteikumu 35. punktā minēto sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus. Izvērtējot šo noteikumu 35. punktā minēto sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus, finansējuma saņēmējs pārliecinās par projektā iesaistīto jauniešu atbilstību šo noteikumu 4.punktā definētajai mērķa grupai pirms iesaistes projektā.
37.
Pēc šo noteikumu 35. punktā minētā pārskata apstiprināšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā veic maksājumu par mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā sadarbības partnerim saskaņā ar šādu formulu:
                                     K = V1 x D, kur
K – samaksas apmērs sadarbības partnerim par mērķa grupas jauniešu iesaisti projektā;
V1 – vienas vienības izmaksu standarta likme par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti projektā;
D – mērķa grupas jauniešu skaits, kas iesaistīti projektā.
 
38.
Vienlaikus ar šo noteikumu 37. punktā minēto maksājumu finansējuma saņēmējs veic avansa maksājumu sadarbības partnerim iesaistīto mērķa grupas jauniešu individuālo pasākumu programmu īstenošanai 80 procentu apmērā no kopējām plānotajām izmaksām par attiecīgo mērķa grupas jauniešu dalību individuālajā pasākumu programmā saskaņā ar šādu formulu:
  , kur 
A – avansa maksājuma apmērs;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);
mi – mēnešu skaits, cik ilgi plānots īstenot projektā iesaistītā mērķa grupas jaunieša individuālo pasākumu programmu.
 
39.
Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par īstenotajām individuālajām pasākumu programmām mērķa grupas jauniešiem, pievienojot šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību un sasniegto rezultātu pamatojošo dokumentu kopijas:
39.1.
mērķa grupas jaunieša parakstu lapas par dalību mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā;
39.2.
noslēguma ziņojumu par mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas jaunieti, ja mērķa grupas jaunietis beidzis dalību projektā;
39.3.
grozījumus mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā par viņa dalību pēc mērķa grupas jaunieša individuālās pasākumu programmas īstenošanā, ja attiecināms.
40.
Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā no šo noteikumu 39. punktā minētā pārskata saņemšanas dienas (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus par īstenotajām mērķa grupas jaunieša individuālajām pasākumu programmām. Izvērtējot sadarbības partnera sniegto pārskatu un dokumentus par īstenotajām mērķa grupas jaunieša individuālajām pasākumu programmām, finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai sadarbības partneris ir iesniedzis visus šo noteikumu 39.punktā minētos dokumentus un vai tie liecina, ka veiktās darbības atbilst mērķa grupas jaunieša individuālajai pasākumu programmai, kā arī pārbauda, cik mēnešus un cik stundas katrā mēnesī mērķa grupas jaunietis ir piedalījies viņa individuālajā pasākumu programmā ietvertajos pasākumos.
41.
Pēc šo noteikumu 39. punktā minētā pārskata apstiprināšanas finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā veic maksājumu sadarbības partnerim saskaņā ar šādu formulu:
 
                                         , ja P > 0, kur
P – attiecināmo izmaksu apmērs par mērķa grupas jauniešu dalību individuālajā pasākumu programmā;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n –projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);
mi – mēnešu skaits, cik ilgi īstenota projektā iesaistītā mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma;
A – avansa maksājuma apmērs.
 
42.
Pēc šo noteikumu 39.punktā minētā pārskata apstiprināšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja izrakstītu rēķinu, sadarbības partneris 20 darbdienu laikā atmaksā neizlietoto avansa maksājumu par attiecīgo mērķa grupu saskaņā ar šādu formulu:
, ja P < 0, kur
P – attiecināmo izmaksu apmērs par mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā;
V – vienas vienības izmaksu standarta likmes apmērs par viena mērķa grupas jaunieša dalību individuālajā pasākumu programmā mēnesī;
i – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu variante (i = 1, 2, .., n; n – projektā iesaistīto mērķa grupas jauniešu skaits);
mi – mēnešu skaits, cik ilgi īstenota projektā iesaistītās mērķa grupas jaunieša individuālā pasākumu programma;
A – avansa maksājuma apmērs.
43.
Sadarbības partneris šo noteikumu 23. punktā minētajā sadarbības līgumā noteiktajā termiņā iesniedz finansējuma saņēmējam pārskatu par mērķa grupas jauniešiem sniegto pēcprogrammas mentoringu, pievienojot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības un sasniegto rezultātu pamatojošo dokumentu kopijas:
43.1.
dokumentu, kas apliecina nodarbinātības vai izglītības ieguves uzsākšanu, ja tas nav iepriekš iesniegts finansējuma saņēmējam;
43.2.
dokumentu, kas apliecina, ka mērķa grupas jaunietis ir saņēmis pēcprogrammas mentoringu.
44.
Finansējuma saņēmējs 25 darbdienu laikā no šo noteikumu 43. punktā minētā pārskata saņemšanas dienas (ja nav nepieciešami precizējumi vai papildu dokumentācija no sadarbības partnera) izvērtē un apstiprina sadarbības partnera iesniegto pārskatu un dokumentus par sniegto pēcprogrammas mentoringu. Izvērtējot sadarbības partnera sniegto pārskatu un dokumentus par sniegto pēcprogrammas mentoringu, finansējuma saņēmējs pārliecinās, vai sadarbības partneris ir iesniedzis visus šo noteikumu 43. punktā minētos dokumentus, kā arī pārbauda, cik mēnešus un cik stundas katrā mēnesī mērķa grupas jaunietis ir saņēmis pēcprogrammas mentoringu.
45.
Ja mērķa grupas jaunietis ir pabeidzis vai pārtraucis dalību projektā, viņu var iesaistīt projektā atkārtoti tas pats vai cits sadarbības partneris, nepārsniedzot pēc mērķa grupas jaunieša individuālajā pasākumu programmā noteikto kopējo ilgumu.
VI.Biedrību un nodibinājumu iesaiste pasākuma īstenošanā
46.
Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanā kā sadarbības partneri atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa kārtībā var iesaistīt biedrības un nodibinājumus, kas veic darbu ar jaunatni, pēc tam, kad sadarbības iestāde ir noslēgusi vienošanos ar projekta iesniedzēju par projekta īstenošanu.
47.
Biedrības un nodibinājumi var tikt iesaistīti pasākuma īstenošanā, finansējuma saņēmējam rīkojot atklātu sadarbības projektu iesniegumu konkursu sekojošā kārtībā:
47.1.
finansējuma saņēmējs izstrādā atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa nolikumu (turpmāk – nolikums) un tā pielikumus, kuros norāda:
47.1.1.
atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa mērķi;
47.1.2.
sadarbības projektu īstenojamās atbalstāmās darbības;
47.1.3.
sadarbības projektu īstenošanai pieejamo finansējumu;
47.1.4.
biedrībai vai nodibinājumam kā sadarbības partnerim izvirzītās prasības;
47.1.5.
vienai biedrībai vai nodibinājumam maksimālo iesniedzamo sadarbības projektu skaitu;
47.1.6.
sadarbības projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par 20 darba dienām no dienas, kad nolikums publicēts finansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē;
47.1.7.
sadarbības projektu iesniegumu noformēšanas un iesniegšanas kārtību;
47.1.8.
sadarbības projekta iesniegumam pievienojamos dokumentus;
47.1.9.
maksimālo finansējuma apmēru, ko piešķir viena sadarbības projekta īstenošanai, kā arī biedrības vai nodibinājuma līdzfinansējuma apmēru (ja attiecināms);
47.1.10.
atbilstības un kvalitātes kritērijus atbilstoši atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa mērķim, kā arī sadarbības projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību;
47.1.11.
sadarbības projekta attiecināmo izmaksu pozīcijas un apmēru;
47.1.12.
sadarbības projekta īstenošanas termiņu;
47.1.13.
sadarbības projektiem plānotā finansējuma sadales kritērijus, ja ir vairāki atklāta sadarbības projektu iesniegumu konkursa uzvarētāji;
47.2.
biedrība vai nodibinājums iesniedz finansējuma saņēmējam sadarbības projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā, pievienojot tam citus nolikumā norādītos dokumentus;
47.3.
biedrība vai nodibinājums iesniedzot sadarbības projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā, to sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un nosūta uz finansējuma saņēmēja oficiālo elektronisko pasta adresi. Par sadarbības projekta iesnieguma iesniegšanas laiku tiek uzskatīts laiks, kad iesniegums saņemts finansējuma saņēmēja elektroniskajā pastā.
47.4.
finansējuma saņēmējs reģistrē sadarbības projekta iesniegumu atbilstoši lietvedības kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un piešķir tam identifikācijas numuru.
47.5.
finansējuma saņēmējs nodrošina sadarbības projektu iesniegumu vērtēšanu šādā kārtībā:
47.5.1.
finansējuma saņēmēja izveidota vērtēšanas komisija, kas sastāv no vismaz trim komisijas locekļiem, un tās sastāvā var iekļaut pārstāvjus no valsts un pašvaldību iestādēm, ievērojot atklāta projektu konkursa specifiku, izvērtē sadarbības projektu iesniegumus atbilstoši konkursa nolikumā noteiktajiem sadarbības projektu vērtēšanas kritērijiem;
47.5.2.
finansējuma saņēmējs 10 darba dienu laikā pēc konkursa komisijas vērtējuma saņemšanas pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu biedrībai vai nodibinājumam sadarbības projekta īstenošanai vai sadarbības projekta iesnieguma noraidīšanu;
47.5.3.
finansējumu piešķir to sadarbības projektu īstenošanai, kuri ieguvuši lielāko punktu skaitu, ievērojot atklātam sadarbības projektu konkursam paredzēto finansējuma apmēru.
47.6.
10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par finansējuma piešķiršanu sadarbības projekta īstenošanai finansējuma saņēmējs piedāvā biedrībai vai nodibinājumam slēgt sadarbības līgumu par sadarbības projekta īstenošanu.
VII.Pasākuma īstenošanas nosacījumi 
48.
Īstenojot šo noteikumu 25. un 26. ​​​​​​​punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ievēro šādas prasības:
48.1.
finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem šo noteikumu 26.1.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, lai nodrošinātu metodoloģiskā atbalsta sniegšanu sadarbības partneriem visos projekta īstenošanas posmos;
48.2.
finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamības gadījumā slēdz sadarbības līgumus un starpresoru vienošanos ar iestādēm (t.sk. ar Nodarbinātības valsts aģentūru) par informācijas un datu apmaiņu;
48.3.
īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju sasniegšanu :
48.3.1.
izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
48.3.2.
personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
48.4.
finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajiem jauniešiem uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I un II pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī maksājuma pieprasījuma veidlapā noteiktajiem datiem;
48.5.
finansējuma saņēmējs šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētos uzraudzības rādītājus un šo noteikumu 6. punktā minēto nacionālo projekta līmeņa iznākuma rādītāju ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā pašvaldību griezumā.
49.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 47.pantam un 50.pantam, normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
50.
Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu visā projekta īstenošanas laikā.
 
51.
To izmaksu attiecināšana, kas minētas šo noteikumu 25.1. , 25.2. un 25.3.​​​​​​​ apakšpunktā norādīto atbalstāmo darbību ietvaros un veiktas atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikai, finansējuma saņēmējam balstās uz faktiski notikušām darbībām, tādējādi sadarbības iestādei nav jāveic reālo izmaksu pamatojošo dokumentu pārbaude. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt faktiski notikušo darbību un sasniegto rezultātu pamatojošo dokumentāro apliecinājumu esību.
52.
Projekta ietvaros plānoto darbību izmaksas, kas tiek segtas no citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem, nav attiecināmas.
53.
Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija  izveido projekta uzraudzības padomi, kurā pieaicina vismaz vienu pārstāvi no atbildīgās iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Jaunatnes padomes, Labklājības ministrijas un citām organizācijām un institūcijām, ja nepieciešams. Uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no vadošās iestādes un sadarbības iestādes. Uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
54.
Finansējuma saņēmējs ne mazāk kā vienu reizi 12 mēnešos projekta uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas un sadarbības partneru informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 5.1., 5.2.apakšpunktā un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegtajām vērtībām, sniedzot atgriezenisko saiti par dalību projektā no projekta mērķa grupas jauniešiem, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm, par projekta ietvaros sniegtajām atbalsta metodēm un pasākumiem jauniešiem NEET situācijā, par projektā atbalstāmo darbību atbilstību NEET jauniešu vajadzībām, par projektā sniegtā atbalsta ietekmi uz NEET jauniešiem, tai skaitā par sasniegtā rezultāta ilgtspēju un jauniešu skaitu, kas pēc dalības projektā atgriezušies NEET situācijā, un prezentē projekta īstenošanas rezultātus projekta uzraudzības padomē.
55.
Mērķa grupas jaunietis neatkarīgi no savas deklarētās dzīvesvietas var saņemt atbalstu pie jebkura sadarbības partnera.
56.
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds