Noteikumu projekts

25-TA-205
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" nolikums
Izdoti saskaņā ar Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" (turpmāk – konkurss) nolikumu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, projektu pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību.
2.
Konkursa mērķis ir veicināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, nodrošinot tehnoloģiski efektīvu risinājumu ieviešanu biogēno elementu un enerģijas atgūšanai, kā arī sekmējot vides un cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
3.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ar līgumu deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) uzdevumu pieņemt, vērtēt, apstiprināt, apstiprināt ar nosacījumu vai noraidīt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.
4.
Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods nepārsniedz šo noteikumu 56. punktā noteikto projekta īstenošanas termiņu. Projekts uzskatāms par pabeigtu, kad pabeigta projekta iesniegumā plānoto aktivitāšu īstenošana un finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā projekta pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats).
5.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
II.Konkursam pieejamais finansējums
6.
Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums (turpmāk – finansējums) ir 30 000 000 euro:
7.
Konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts dotācijas veidā.
8.
Konkursa ietvaros maksimālais atbalsta apmērs sadalījumā pa plānošanas reģioniem ir:
8.1.
Rīgas plānošanas reģionam - 6 000 000 euro;
8.2.
Latgales plānošanas reģionam - 6 000 000 euro;
8.3.
Vidzemes plānošanas reģionam - 6 000 000 euro;
8.4.
Kurzemes plānošanas reģionam - 6 000 000 euro;
8.5.
Zemgales plānošanas reģionam - 6 000 000 euro.
9.
Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 3 000 000 euro.
10.
Konkursa ietvaros projektu iesniegumu atlasi īsteno atklāta konkursa veidā, ievērojot katram plānošanas reģionam šo noteikumu 8. punktā noteikto finansējuma maksimālo apmēru.
11.
Konkursa ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu šo noteikumu 8. punktā noteiktā plānošanas reģionam noteiktā maksimālā finansējuma ietvaros.
12.
Šo noteikumu 19. punktā minētais projekta iesniedzējs šo noteikumu izpratnē pārstāv to plānošanas reģionu, kurā atrodas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālais centrs (turpmāk - dūņu centrs), ko tas izmanto notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojuma sniegšanai.
13.
Ja projektu iesniegumos pieprasīts finansējuma apjoms ir mazāks nekā noteikts šo noteikumu 8. punktā, finansējuma atlikumu, ja nepieciešams var pārdalīt citu plānošanas reģionu projektu iesniegumiem, kuri kopējā vērtēšanā saņēmuši augstāko punktu skaitu un atbilst konkursa mērķiem, neatkarīgi no to plānošanas reģiona. Projektu iesniegumi tiek sarindoti prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
14.
Projektu iesniegumā norāda investīciju ieguldījumu rādītāju notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidē, kas izteikts kā attiecināmo izmaksu apjoms uz vienu pārstrādes jaudas tonnu sausnas gadā (euro/tonnu sausnas gadā). Vienāda kopējā punktu skaita gadījumā priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar zemāku investīciju ieguldījumu rādītāju. Ja arī investīciju ieguldījumu rādītājs ir vienāds, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku gatavības pakāpi.
15.
Komercdarbības atbalstu konkursa ietvaros primāri sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja konkrētās projekta aktivitātes neatbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma ietvaram, atbalstu var piešķirt saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu vai Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).
16.
Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais finanšu instrumenta finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu, finansējuma apmērs projektam nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 36.4. apakšpunktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti.
17.
Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmēja līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis līgumu par projekta īstenošanu.
18.
Jebkuru apstiprināto projekta attiecināmo izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem finanšu līdzekļiem.
III.Prasības projekta iesniedzējam
19.
Projekta iesniedzējs ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs vai komersants, kuram projekta iesniegšanas brīdī ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja statuss un ar pašvaldību noslēgts līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi. Projekta iesniedzēja darbība atbilst Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) 2.1. redakcijas E sadaļas 37. vai 38. nodaļai.
20.
Projekta iesniedzējs var būt lielais, vidējais vai mazais (tai skaitā mikro) komersants. Mazais (tai skaitā mikro) un vidējais komersants ir komersants, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ir iesniedzis deklarāciju par atbilstību šim statusam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lielais komersants ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. 
21.
Projekta iesniedzējam ir īpašuma vai lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās aktivitātes, un tas ir ieguvis īpašuma tiesības uz iekārtām, kuras tiks uzstādītas projekta ietvaros, vai uz projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekli. Īpašuma vai lietošanas tiesībām uz nekustamo īpašumu jābūt nostiprinātām vai līdz projekta līguma noslēgšanai jābūt nostiprinātām Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
22.
Atbalstu nepiešķir projekta iesniedzējam, kas atbilst vismaz vienai no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā paredzētajām grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm. Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes vērtē individuāli projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms). Grūtībās nonākuša komersanta pazīmes pārbauda uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi, kad pieņemts lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
23.
Finansējuma saņēmējs nodrošina notekūdeņu dūņu uzskaiti dūņu centrā, izmantojot svēršanas iekārtas, kas nodrošina tiešu notekūdeņu dūņu masas noteikšanu svara mērvienībās (tonnās) un automatizētu datu reģistrāciju. Datu uzskaite par notekūdeņu dūņu apjomiem un kvalitāti ir obligāta un veicama nepārtraukti no pārstrādes iekārtu darbības uzsākšanas brīža visā projekta rezultātu darbības uzraudzības laikā.  Aprēķina metožu izmantošana kā primārais uzskaites veids nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad objektīvu tehnisku iemeslu dēļ svēršanas iekārtu izmantošana nav iespējama, un tas ir pamatoti dokumentēts.
24.
Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:
24.1.
projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
24.2.
projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
24.3.
projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;
24.4.
atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību pašvaldībā ir uzsākts finanšu stabilizācijas process.
IV.Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes un izmaksu attiecināmības nosacījumi
25.
Konkursā tiek noteiktas atbalstāmās aktivitātes, kas saistītas ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un vērstas uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, nodrošinot tehnoloģiski efektīvus dūņu pārstrādes un reģenerācijas risinājumus, tādejādi to ietvaros attiecināmas šādas izmaksas:
25.1.
ieguldījumi dūņu centra pamatdarbības nodrošināšanai:
25.1.1.
notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana notekūdeņu dūņu pārstrādei;
25.1.2.
notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un fugāta savākšanas, uzkrāšanas, pārsūknēšanas un attīrīšanas iekārtu un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana, lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu; 
25.1.3.
notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukuma izbūve un infrastruktūras pielāgošana kompostēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp jumta un sienu konstrukciju uzstādīšana, kā arī vietu izveide vai pielāgošana pildvielu uzglabāšanai;
25.1.4.
notekūdeņu dūņu smaku neitralizācijas iekārtu, gāzu uztveršanas un biofiltru sistēmas iegāde un uzstādīšana;
25.1.5.
notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve un uzstādīšana, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no notekūdeņu dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei;
25.1.6.
notekūdeņu dūņu žāvēšanas un termiskās apstrādes iekārtu, tostarp termiskās apstrādes reaktora, iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi un resursu reģenerāciju.
25.2.
ar dūņu centra darbību saistīti ieguldījumi palīgprocesu un loģistikas nodrošināšanai:
25.2.1.
autosvaru iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu masas kontrolei;
25.2.2.
analītiskā testēšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei;
25.2.3.
specializētās tehnikas un mehānismu iegāde, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, tajā skaitā komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi, frontālie iekrāvēji un citi nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina efektīvu bioloģiskās masas sagatavošanu un apstrādi;
25.2.4.
notekūdeņu dūņu transportēšanai uz notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu nepieciešamo specializēto, bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, un to aprīkojuma iegāde, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi.
26.
Konkursa ietvaros ir attiecināmas šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai nepieciešamās ieguldījumu izmaksas, tai skaitā:
26.1.
projekta iesnieguma pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde – dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, tehnoloģisko risinājumu salīdzinošā analīze, atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai nepieciešamā tehniskā specifikācija, tehniskā projekta vai būvprojekta sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri, būvprojekta minimālā sastāvā un nepieciešamajām inženierizpētēm, tai skaitā ģeodēziskajām, topogrāfiskajām un ģeotehniskajām izpētēm, saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;
26.2.
būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, un ja šīs izmaksas ir iekļautas pamatlīdzekļa vērtībā;
26.3.
projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, tai skaitā personāla izmaksas, projekta uzraudzības un koordinācijas aktivitātes, nepārsniedzot 10 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām projektā;
26.4.
izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
26.5.
neparedzētie izdevumi ar projekta īstenošanu saistīto citu attiecināmo izdevumu segšanai, kas radušies neparedzamu apstākļu dēļ un kurus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar Vides investīciju fondu;
26.6.
 pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atgūstami no valsts budžeta.
27.
Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:
27.1.
atbilst šo noteikumu 25. un 26. punktā minētajām izmaksām un minētajiem izmaksu ierobežojumiem;
27.2.
 ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;
27.3.
ir radušās pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa, šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra;
27.4.
ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgo attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai to atvasinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām;
27.5.
ir norādītas projekta pārskatā par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats) vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteiktos attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;
27.6.
ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, kā arī ilgtspējīgas būvniecības prasības.
28.
Neparedzētie izdevumi, kas minēti šo noteikumu 26.5. apakšpunktā, nav attiecināmi, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, un finansējuma saņēmējs tos sedz no saviem līdzekļiem, kas nav komercdarbības atbalsts. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, neparedzēto izdevumu segšana ir pieļaujama, ja tā ir pamatota, paredzēta līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un nerada pārmērīgu kompensāciju.
29.
Konkursa ietvaros iegādātie materiālie aktīvi ir jauni un tiek iekļauti finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējami ilgtermiņa ieguldījumi. Aktīvu izmantošanas un īpašumtiesību nosacījumi ir šādi:
29.1.
ja atbalsts tiek piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – aktīvi paliek Latvijas Republikā finansējuma saņēmēja īpašumā un tiek izmantoti šo pakalpojumu sniegšanai visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku;
29.2.
ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu – aktīvi paliek Latvijas Republikā finansējuma saņēmēja īpašumā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā, un finansējuma saņēmējs:
29.2.1.
izmanto ieguldītās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus projektā paredzētajam mērķim;
29.2.2.
nodrošina ieguldīto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā.
30.
Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām aktivitātēm, izņemot aktivitātes, kas saistītas ar šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām.
V.Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie jautājumi
31.
Ja konkursa ietvaros atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad piemērojami šādi nosacījumi:
31.1.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam ar pašvaldību ir noslēgts līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi. Līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu iekļauta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 7. panta pirmajā un otrajā punktā noteiktā informācija un papildus līgumā iekļaujama šāda informācija:
31.1.1.
informācija par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumi atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
31.1.2.
informācija par jebkādu ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, kuras pakalpojuma sniedzējam piešķir pašvaldība, lai nodrošinātu uzticētā sabiedriskā pakalpojuma izpildi;
31.1.3.
atsauce uz Eiropas Komisijas 2025. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES.
31.2.
attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kuras saistītas un nepieciešamas uzticētā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, izpildei;
31.3.
kompensācijas summa par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, nedrīkst pārsniegt neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedriskā pakalpojuma pienākumus, ieskaitot saprātīgu peļņu. Kompensācijas aprēķinā jānodrošina, ka tiek novērsta pārmērīgas kompensācijas iespēja, bet saprātīgas peļņas apmērs nosakāms atbilstoši objektīviem un pārredzamiem kritērijiem.
32.
Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecināmas ir šo noteikumu 25. punktā paredzētās aktivitātes un ar to īstenošanai saistītās 26. punktā noteiktās izmaksas.
33.
Konkursa ietvaros ieguldījumu izmaksas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, kuru anaerobās fermentācijas procesā rodas biogāze, ir attiecināmas kā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksas, ja izpildās šādi nosacījumi:
33.1.
biogāze ir primārais enerģijas avots, kas nav ne transportējams, ne izmantojams bez turpmākas apstrādes;
33.2.
biogāze ir izmantojama kā enerģijas avots bez papildu apstrādes, ja vienlaikus izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:
33.2.1.
projekta galvenais mērķis nav enerģijas ražošana tirdzniecībai;
33.2.2.
enerģiju ražojošo iekārtu izmaksas nepārsniedz 30 % no kopējām projekta izmaksām;
33.2.3.
finansējuma saņēmējs saražoto biogāzi izmanto tikai un vienīgi sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanai vismaz 80 % apmērā no kopējā notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūtā biogāzes apjoma. Par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu šā punkta izpratnē uzskata arī biogāzes izmantošanu siltumenerģijas ražošanai anaerobās fermentācijas procesa tehnoloģiskajam nodrošinājumam, kā arī no biogāzes iegūta biometāna izmantošanu finansējuma saņēmēja specializētajos transportlīdzekļos, kas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu un transportēšanu;
33.2.4.
saražoto biogāzi, kas pārsniedz sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo apjomu, atļauts izmantot komerciālai enerģijas ražošanai, tai skaitā nodot trešajām personām, nepārsniedzot 20 % no kopējā notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūtā biogāzes apjoma.
34.
Ja projekta ietvaros paredzēta biogāzes ražošana no notekūdeņu dūņām, projektā jāparedz arī digestāta turpmāka pārstrāde vai izmantošana, nodrošinot pilnīgu notekūdeņu dūņu pārstrādes ciklu.
35.
Ja netiek izpildīti šo noteikumu 33. punktā noteiktie nosacījumi, atbalstu biogāzi ražojošām notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtām piemēro šādi:
35.1.
par šo noteikumu 25.1.5. apakšpunktā minētajām aktivitātēm, ja tās atbilstoši normatīvajiem aktiem ir iekļaujamas pamatlīdzekļa vērtībā, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu;
35.2.
par šo noteikumu 26.punktā noteiktajām izmaksām, kas neietilpst pamatlīdzekļa vērtībā un kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem, nepārsniedzot de minimis robežvērtības;
35.3.
izmaksas, kas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu nav komercdarbības atbalsts, ir attiecināmas tikai tad, ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja šādas izmaksas netiek piemērotas kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tās tiek atbalstītas saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem.
36.
Ja atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, ievēro šādus nosacījumus:
36.1.
attiecināmās ir kopējās ieguldījumu izmaksas;
36.2.
biogāze tiek ražota, izmantojot tikai tādus ievadmateriālus (izejvielas), kas ir iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā;
36.3.
ieguldījumu atbalstu piešķir jaunuzstādītām vai atjaunotām jaudām;
36.4.
kopējā atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām infrastruktūras ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas jomā, kas saistīta ar notekūdeņu dūņu pārstrādi, tostarp biogāzes (tajā skaitā biometāna) ieguves iekārtu iegādi un uzstādīšanu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. panta 7. un 8. punktu nepārsniedz:
36.4.1.
45 % lielajam komersantam;
36.4.2.
55 % vidējam komersantam;
36.4.3.
65 % sīkajam (mikro) un mazajam komersantam.
37.
Komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu projekta iesniedzējam piešķir, ja ievēroti šādi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
37.1.
1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;
37.2.
1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;
37.3.
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru uzņēmuma grupas līmenī attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.
38.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.
39.
Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai. Vides investīciju fondā ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistīto informāciju glabā un nodrošina tās pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējās komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas.
40.
Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītos darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, tai skaitā ievērojot regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minēto nosacījumu par darbu sākumu un 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, ir saistīti ar šo noteikumu 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētajām izmaksām.
41.
Sniedzot atbalstu ar regulu Nr. 2023/2831, ievēro šādus nosacījumus:
41.1.
piešķirot de minimis atbalstu, atbalsta sniedzējs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajam.
41.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbību ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja atbalsta pretendents nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
41.3.
de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
41.4.
de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu Vides investīciju fonds glabā 10 gadus no pēdējā konkursa ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
41.5.
atbalsta sniedzējs pirms atbalsta piešķiršanas veic atbalsta pretendenta atbilstības izvērtēšanu regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem, tostarp veic pārbaudi par kopējo de minimis atbalsta apjomu uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
42.
De minimis atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100%. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, konkursu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
43.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 var pieņemt līdz 2029. gada 31. decembrim.
44.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts tā paša sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei, tajā skaitā citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja tiek ievērots pārkompensācijas aizliegums un kopējais atbalsta apjoms nepārsniedz nepieciešamo kompensāciju attiecīgā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma uzdevuma izpildei. Kopējais atbalsta apjoms par vienu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu nedrīkst pārsniegt 20 miljonus euro kalendāra gada laikā. Ja kompensācijas summa pilnvarojuma laikā ir mainīga, gada summu aprēķina kā pilnvarojuma laikā paredzamo kompensācijas gada summu vidējo rādītāju, attiecinot to uz katru gadu.
45.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, drīkst kumulēt ar citu atbalstu no valsts, reģionālajiem vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, ja vien tas attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām un pēc atbalstu apvienošanas netiek pārsniegta šo noteikumu un regulas Nr. 651/2014 attiecīgajā pantā noteiktā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte. 
46.
Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts Vides investīciju fonda lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.
47.
Atbalsts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 nepārsniedz paziņošanas robežvērtības, kas atrunātas minētās regulas 4. panta 1. punkta "s" apakšpunktā.
48.
Ja projekta aktivitātes (izņemot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas) ir uzsāktas un izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, atbilstoši šo noteikumu 40. punktā noteiktajai darba sākuma definīcijai, projekta iesniegums tiek noraidīts.
49.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu, kas saņemts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts.
50.
Vides investīciju fonds informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu, kas piešķirts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts.
51.
Vides investīciju fonds nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu. 
52.
Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 651/2014, regulas Nr. 2023/2831 vai prasības, kas saistītas ar kompensācijas piešķiršanu par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo atbalstu pilnā apmērā kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Atmaksa veicama no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.
VI.Konkursa izsludināšana
53.
Konkursu izsludina 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 6. punktā minēto finansējumu.
54.
Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi, kā arī papildinformāciju par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.
55.
Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir vismaz četri mēneši pēc konkursa izsludināšanas.
VII.Projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
56.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim.
57.
Finansējuma saņēmējs:
57.1.
uzkrāj un uzskaita datus par projekta rezultātiem un sniedz Vides investīciju fondam informāciju par uz pārstrādi piegādāto notekūdeņu dūņu un pārstrādāto notekūdeņu dūņu:
57.1.1.
apjomu (tonnas/gadā) un sausnas saturu (%), nodrošinot, ka uz pārstrādi piegādāto notekūdeņu dūņu sausnas saturs nav mazāks par 15 %;
57.1.2.
notekūdeņu dūņu kvalitātes rādītājiem, tostarp sausnas saturu (%), organisko vielu saturu (% no sausnas), smago metālu (kadmijs (Cd), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), Hroms (Cr), Varš (Cu), Niķelis (Ni), Cinks (Zn)) koncentrāciju (mg/kg sausnas);
57.1.3.
metāna (CH4) koncentrāciju (%) un oglekļa dioksīda (CO2) koncentrāciju (%);
57.1.4.
notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā saražotā komposta apjoms (tonnas/gadā), ja attiecināms;
57.1.5.
notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā saražotās biogāzes, tostarp biometāna, enerģijas apjoms (m3/gadā), ja attiecināms;
57.1.6.
notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā saražotais bioogļu apjoms (tonnas/gadā), ja attiecināms;
57.1.7.
faktiskais notekūdeņu dūņu CO2 emisijas samazinājums (CO2/gadā) pēc pārstrādes;
57.1.8.
faktiskais notekūdeņu dūņu CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs pēc pārstrādes (CO2/euro/gadā).
57.2.
nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievērotas šādas prasības klimata pārmaiņu mazināšanas un energoefektivitātes veicināšanas jomā, un netiek radīta būtiska negatīva ietekme uz vidi, paredzot attiecīgas prasības līgumos ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem (ja attiecināms):
57.2.1.
nodrošina, ka projektā izmantotās tehnoloģijas un materiāli nerada negatīvu ietekmi uz vidi un neveicina jaunu atkritumu veidošanos, kā arī nepieļauj gruntsūdeņu piesārņojumu, samazina siltumnīcefektu gāzu emisijas, veicina pasākumus trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanu būvniecības procesa laikā;
57.2.2.
paredz izmantot klimatnoturīgas būvniecības metodes un materiālus, kas nodrošina ilgtspēju, izturību pret ekstremāliem laikapstākļiem un samazina enerģijas patēriņu, kā arī veicināt vietējo un otrreiz pārstrādātu materiālu izmantošanu;
57.2.3.
paredz tādu iekārtu uzstādīšanu, kas nepasliktina gaisa kvalitāti, un nodrošina gaisa kvalitātes prasību ievērošanu, tostarp nepieciešamības gadījumā ievieš gāzu uztveršanas risinājumus, piemēram, biofiltru sistēmas;
57.2.4.
paredz energoefektīvu iekārtu iegādi ar zemu enerģijas patēriņu (ja attiecināms) un nodrošina sistēmas efektivitāti, veicot regulāru uzraudzību, enerģijas patēriņa optimizāciju un pielāgojot darbības procesus, lai samazinātu lieku resursu patēriņu un emisijas;
57.2.5.
izmanto transportlīdzekļus, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, un optimizē notekūdeņu dūņu transportēšanas maršrutus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazinātu ietekmi uz vidi.
57.2.6.
nodrošina aprites cikla ekonomikas principa ievērošanu, attīstot un īstenojot tehnoloģijas, kas ļauj pārstrādāt notekūdeņu dūņas vērtīgos produktos, piemēram, kompostā vai biogāzē (tajā skaitā biometānā). Nodrošina, ka komposta sagatavošanas vai biogāzes (tajā skaitā biometāna) ražošanas procesā tiek maksimāli izmantotas visas izejvielas un iegūtie blakusprodukti (piemēram, digestāts), neradot jaunus atkritumus;
57.2.7.
būvniecības procesa laikā ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).
57.3.
ievēro Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, tajā skaitā sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem finansējuma saņēmējs noteiks pienākumu, ka projekta būvniecības procesa laikā, kā arī notekūdeņu dūņu pārstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas laikā, tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, smaku, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);
57.4.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
57.5.
nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu;
57.6.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās aktivitātes no citām saimnieciskajām aktivitātēm, kā arī atsevišķi uzskaitot aktivitātes un izdevumus, kam atbalsts piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, no darbībām un izdevumiem, kam atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 vai regulu Nr. 2023/2831;
57.7.
projekta ietvaros, veicot iepirkumus, tiek ievērots, ka iepirkumu procedūras notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. Iepirkumiem, kuriem saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" 1. pielikumu zaļais publiskais iepirkums ir obligāts, piemēro attiecīgās vides aizsardzības prasības.
58.
Projekta īstenošanā var piesaistīt papildu finansējumu, par kuru nav saņemts komercdarbības atbalsts. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par aktivitātēm, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 18. punktā minētās izmaksas.
59.
Izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra, ievērojot šo noteikumu 40. un 48. punkta prasības.
VIII.Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana
60.
Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām aizpilda projekta iesnieguma veidlapu un iesniedz to kopā ar papildus iesniedzamajiem dokumentiem Vides investīciju fondā elektroniska dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
61.
Projekta iesniegums ietver:
61.1.
aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums)
61.2.
papildus iesniedzamos dokumentus:
61.2.1.
informāciju par plānoto notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu un darbību (tehnisko specifikāciju un citus pieejamos dokumentus), lai saņemtu Valsts Vides dienesta izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību;
61.2.2.
Valsts Vides dienesta izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību;
61.2.3.
ja plānotās aktivitātes neatbilst "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024. – 2027. gadam", projekta iesniedzējs iesniedz dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, kurā pamatota izvēlētā risinājuma tehniskā un ekonomiskā lietderība, kā arī pašvaldības domes lēmumu par šī izvērtējuma apstiprināšanu;
61.2.4.
līgumu ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi;
61.2.5.
dokumentus, kas apliecina plānoto notekūdeņu dūņu piegādi uz dūņu centru, tostarp sadarbības apliecinājumus (piemēram, nodomu protokolus, sadarbības līgumus vai citus dokumentus) ar citām pašvaldībām vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem par notekūdeņu dūņu nodošanu pārstrādei, nodrošinot atbilstību "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024. – 2027. gadam";
61.2.6.
īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (piemēram, īpašuma tiesību, nomas, apbūves tiesības vai pārvaldīšanas līguma kopiju);
61.2.7.
pilnvaru, iestādes iekšējo normatīvo aktu vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms).
62.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras uzsākšana vai nepieciešamības izvērtēšana un ar to saistīto dokumentu iesniegšana Vides investīciju fondā var tikt pabeigta ne vēlāk kā līdz pirmā starpposma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgajai darbībai ir piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
63.
Vides investīciju fonds reģistrē saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstveidā paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru.
64.
 Vides investīciju fonds vērtē tikai tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.
65.
Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, tas netiek vērtēts un Vides investīciju fonds rakstveidā informē projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma saņemšanu pēc termiņa beigām un atteikumu to vērtēt.
IX.Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu
66.
Projektu iesniegumu vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
67.
Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikumā. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina Vides investīciju fonds.
68.
Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti divi Vides investīciju fonda pārstāvji un viens ministrijas pārstāvis. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.
69.
Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem (3. pielikums). Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā" (atbilst), "Nē" (neatbilst) vai "NA" (nav attiecināms) šādā secībā:
69.1.
vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
69.2.
ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;
69.3.
ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, tai skaitā arī aritmētiskas kļūdas, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu atbilstoši šādiem nosacījumiem:
69.3.1.
projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 20 darbdienas no dienas, kad saņemta šo noteikumu 69.3. apakšpunktā minētā informācija.
69.3.2.
projekta iesnieguma precizēšanas laikā projekta iesniedzējs nepalielina pieprasītā finansējuma apmēru;
69.4.
ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 69.3.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, to vērtē atkārtoti atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, nosakot, vai projekta iesniegums atbilst noteiktajām prasībām un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
69.5.
 ja projekta iesniedzējs šo noteikumu 69.3.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
69.6.
ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
69.7.
pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;
69.8.
ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar zemāku investīciju ieguldījumu rādītāju, kas izteikts kā attiecināmo izmaksu apjoms uz vienu pārstrādes jaudas tonnu gadā (euro/tonnu gadā). Ja arī investīciju ieguldījumu rādītājs ir vienāds, priekšroka tiek dota projekta iesniegumam ar augstāku gatavības pakāpi.
70.
Projekta iesniegumā norāda plānoto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma apjomu, ko paredzēts sasniegt, īstenojot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes. SEG emisiju samazinājumu projektam aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. 
71.
Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.
72.
Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes.
73.
Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.
74.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds pieņem pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas un paziņo projekta iesniedzējam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
75.
Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 69.7. apakšpunktā minētajā secībā nav pietiekams finansējums atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.
X.Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi
76.
Projekta iesniedzējs 30 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.
77.
Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu šo noteikumu 76. punktā minētajā termiņā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.
78.
Ja šo noteikumu 77. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 6. punktam.
79.
Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:
79.1.
Vides investīciju fonda rekvizītus;
79.2.
finansējuma saņēmēja rekvizītus;
79.3.
līguma darbības termiņu;
79.4.
finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus;
79.5.
Vides investīciju fonda tiesības un pienākumus;
79.6.
projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;
79.7.
strīdu izskatīšanas kārtību;
79.8.
pārskata un maksājuma pieprasījuma veidlapu paraugus.
80.
Projekta iesniegums ir projekta līguma neatņemama sastāvdaļa.
81.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot to nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas sniedz atbildi. 
82.
Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato to nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam.
83.
 Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 4. punktā norādīto termiņu, neveic.
84.
 Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem.
85.
Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:
85.1.
projekta īstenošanas laikā savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma avotu, finansējuma izlietojumu;
85.2.
projekta īstenošanas vietā izvieto informatīvu plāksnīti par projekta īstenošanu un finansējuma avotu;
85.3.
veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.
86.
Ar projekta aktivitātēm tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu.
87.
Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā reizi pusgadā līdz periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu.
88.
Finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc attiecīgā projekta īstenošanas beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.
89.
Finansējuma saņēmējs piecus kalendāra gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegtajiem rezultātiem un līdz katra nākamā gada 31. martam iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu par monitoringa gadu atbilstoši projekta līgumam pievienotajai veidnei.
90.
Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu, prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, izvērtētu projekta rezultātu monitoringa pārskatu un veiktu pārbaudes projekta īstenošanas vietā. Pārbaudi projekta īstenošanas vietā Vides investīciju fonds veic vismaz vienu reizi monitoringa periodā.
XI.Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
91.
Finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai ministrijas transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Finansējama saņēmējs maksājumus saņem saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.
92.
Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:
92.1.
avansa maksājums līdz 70 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ievērojot, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam pēc tā pieprasījuma var piešķirt avansa maksājumu ne ātrāk kā 30 dienas pēc līguma noslēgšanas, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu;
92.2.
viens vai vairāki starpposma maksājumi, kuru kopējā summa ir līdz 90 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;
92.3.
noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposma maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprināto finanšu instrumenta finansējuma summu.
93.
 Finansējuma saņēmējs var saņemt maksājumus, ja izpildīti šādi nosacījumi:
93.1.
avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā avansa maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;
93.2.
starpposma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo projekta periodu un starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas pamatojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis starpposma pārskatu. Starpposma maksājumus finansējuma saņēmējs var saņemt ne biežāk kā reizi pusgadā;
93.3.
noslēguma maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu un noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautās attiecināmās izmaksas attaisnojošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam un Vides investīciju fonds ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.
94.
Ministrija maksājumu veic piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts Vides investīciju fonda pozitīvs atzinums par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms) un saņemts atzinums par projekta ietvaros noslēgto iepirkuma līgumu maksājumu dokumentiem vai atzinums par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājuma par finansējuma saņēmēja starpposma vai noslēguma pārskata apstiprināšanu. Ministrija minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām.
XII.Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude
95.
Finansējuma saņēmējs projekta pārskatu iesniedz elektroniski kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.
96.
Vides investīciju fonds pārbauda saņemto projekta pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo vēstuli par projekta pārskata apstiprināšanu vai 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas rakstveidā pieprasa finansējuma saņēmējam iesniegt papildu informāciju vai precizēt projekta pārskatu.
97.
Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā projekta pārskata saņemšanas rakstveidā informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.
98.
Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, ministrija, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 4. punktā minētā termiņa beigām.
XIII.Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem
99.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
100.
Ja finansējuma saņēmējs neievēro šo noteikumu prasības vai projektā tiek konstatētas neatbilstības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt neatbilstoši izlietoto finansējumu normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansējuma izmantošanu noteiktajā kārtībā.
101.
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu, tostarp iegādāto iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu atbilstoši projekta mērķim, kā arī to ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas. Šajā periodā finansējuma saņēmējs bez Vides investīciju fonda saskaņojuma nedrīkst atsavināt, iznomāt, demontēt vai citādi pārtraukt projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras, iekārtu vai tehnoloģiju izmantošanu projekta mērķu sasniegšanai. Uzstādīto iekārtu vai tehnoloģiju uzlabošana ir pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Vides investīciju fondu, ja tā vērsta uz iekārtu efektivitātes paaugstināšanu un netraucē projekta mērķu sasniegšanu. Ja projekta rezultāti netiek uzturēti vai tiek konstatēta būtiska novirze no projekta mērķiem, Vides investīciju fonds piemēro finanšu korekciju vai pieprasa finansējuma pilnīgu vai daļēju atmaksu normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansējuma izmantošanu noteiktajā kārtībā.
XIV.Projektu īstenošanas kontrole un audits
102.
 Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaude) šo noteikumu izpratnē ir:
102.1.
pārbaude par projekta īstenošanas progresu;
102.2.
izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību;
102.3.
projekta īstenošanas pēcnovērtējums.
103.
Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta pārskatos, monitoringa pārskatos un projekta līgumā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu.
104.
 Finansējuma saņēmējs nodrošina ministrijai, Vides investīciju fondam un pilnvarotajiem auditoriem:
104.1.
pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un rakstveidā);
104.2.
pieeju ar projektu saistītajai iekārtām, tehniku, aprīkojumu un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo projekta pārbaudi;
104.3.
nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
105.
Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus Vides investīciju fonds, ministrija, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-205 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-205 Nr]
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķināšanas metodika notekūdeņu dūņu pārstrādei

Notekūdeņu dūņu izmantošanas veidi un ar tiem saistītās sagaidāmās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

 

Šajā dokumentā ir noteikti trīs notekūdeņu dūņu pārstrādes veidi, kuriem piemērojama siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījuma aprēķināšanas metodika. Citi notekūdeņu dūņu izmantošanas vai apsaimniekošanas veidi šīs metodikas ietvaros netiek vērtēti. Katram pārstrādes veidam ir noteikta atsevišķa SEG emisiju aprēķina pieeja. Sagaidāmās SEG emisijas ir izteiktas uz vienu tonnu notekūdeņu dūņu sausnas. Novērtējums balstīts uz Latvijas SEG inventarizācijā izmantoto pieeju un IPCC 2006. gada vadlīnijām.

 

1. Sagaidāmās SEG emisijas atkarībā no notekūdeņu dūņu pārstrādes veida

 

Izmantošanas veids CH₄ emisija, t uz 1 t sausnas N₂O emisija, t uz 1 t sausnas Kopējās emisijas, t CO2 ekv. uz 1 t sausnas*

Pagaidu uzglabāšana anaerobos apstākļos (notekūdeņu dūņu sausnas saturs ≤ 20 % no kopējās masas)

 0,138 0 3,864
Biogāzes ražošana 0,0129 0 0,362
Kompostēšana** 0,010 0,0006 0,439

 

* Kopējās emisijas aprēķinātas kā CH₄ un N₂O emisiju summa, pārrēķināta CO2 ekvivalentā, izmantojot globālās sasilšanas potenciāla (GWP) koeficientus.

** Emisiju faktori piemēroti atbilstoši cieto atkritumu bioloģiskās apstrādes apakšsektora metodoloģijai.

 

2. Vispārīgie pieņēmumi un atrunas

  1. Aprēķini veikti, pieņemot, ka organisko vielu saturs notekūdeņu dūņu sausnā ir 69 % no sausnas masas;
  2. Ja objekta specifiskie dati (piemēram, organisko vielu saturs) nav pieejami, izmantotas IPCC vadlīnijās noteiktās noklusējuma vērtības;
  3. IPCC metodoloģija neparedz N₂O emisiju veidošanos no notekūdeņu dūņu anaerobas uzglabāšanas un biogāzes ražošanas process.

 

3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas metodika

 

3.1. Vispārīgie nosacījumi

 

3.1.1. Projekta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas aprēķina kā kopējo emisiju apjoma un emisijas faktora reizinājumu:

 

Eproj=MDS × EF

kur:
Eproj – projektā radītās kopējās SEG emisijas (kg CO2 ekv.);
MDS – notekūdeņu dūņu sausnas masa (tonnas);
EF – emisijas faktors (kg CO2 ekv./t sausnas).

 

Emisijas faktoru nosaka atbilstoši attiecīgajam notekūdeņu dūņu pārstrādes veidam saskaņā ar šī pielikuma 3.2., 3.3. un 3.4. punktu. Ja emisiju aprēķins tiek veikts, izmantojot atsevišķu gāzu emisijas, tās pārrēķina CO2 ekvivalentā, izmantojot šādus globālās sasilšanas potenciāla koeficientus (GWP):

CH₄ – 28;

N₂O – 265.

 

3.1.2. Sausnas masas noteikšana

 

Notekūdeņu dūņu sausnas noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, jo emisiju veidošanās ir tieši saistīta ar organisko vielu sadalīšanos.

 

MDS=Mwet × TS

kur:

MDS​ – pārstrādei nodoto notekūdeņu dūņu sausnas masa (tonnas)

Mwet– slapjā masa (tonnas)

TS – sausnas saturs (daļās no 1, piemēram, 0,25, ja 25 %)

 

3.1.3. Organisko vielu daudzuma noteikšana

 

Notekūdeņu dūņu organisko vielu daudzuma noteikšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu precīzu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, jo emisiju veidošanās ir tieši saistīta ar organisko vielu sadalīšanos.

 

Morg=MDS × VS

kur:

Morg – organisko vielu daudzums (kg)

MDS​ – sausnas masa (tonnas)

VS – organisko vielu saturs sausnā (daļās no 1)

 

3.2. Pagaidu uzglabāšana anaerobos apstākļos

 

3.2.1. Metāna (CH4) emisijas aprēķina, nosakot organisko vielu daudzumu un piemērojot emisijas faktoru:

 

ECH4=Morg × EFCH4

kur:   

ECH₄ – aprēķinātās metāna emisijas (kg CH₄);

Morg – organisko vielu daudzums (kg); 
EFCH₄ – emisiju faktors (kg CH₄/kg organisko vielu).

 

3.2.2. Emisiju faktoru nosaka kā:

EFCH4=Bo × MCF

kur:   
B₀ – maksimālā CH₄ rašanās iespēja (0,25 kg CH₄/kg ĶSP);         
MCF – metāna korekcijas koeficients (0,8).

 

3.2.3. Aprēķinātās CH₄ emisijas pārrēķina CO2 ekvivalentā:

ECO2eq=ECH4 × GWPCH4

kur:   
ECO₂eq – emisijas CO2 ekvivalentā (kg CO2 ekv.);   
ECH₄ – aprēķinātās metāna emisijas (kg CH4);         
GWPCH₄ – metāna globālās sasilšanas potenciāls (28).

 

 

3.3. Biogāzes ražošana

 

ECO2eq=0.05 × Morg × B0 × CF × GWPCH4

kur:   
ECO₂eq – noplūdes emisijas CO2 ekvivalentā (kg CO₂ ekv.);

Morg – organisko vielu daudzums (kg);
0.05 – noplūdes emisijas nosaka kā 5 % no saražotā CH₄ daudzuma;

B₀ – 0,25 kg CH₄/kg ĶSP;       

CF – empīriskais korekcijas koeficients (1,5).
GWPCH₄ – metāna globālās sasilšanas potenciāls (28).

 

3.4. Kompostēšana

 

3.4.1. SEG emisijas aprēķina, izmantojot emisiju faktorus attiecībā uz kompostējamo masu:

 

ECO2eq=(MDS×EFCH4 × GWPCH4) + (MDS× EFN2O × GWPN2O)

kur:
ECO₂eq – kopējās SEG emisijas (kg CO2 ekv.);
MDS – kompostējamā notekūdeņu dūņu masa (t sausnas);
EFCH₄ – metāna emisiju faktors (kg CH₄/t sausnas);
EFN₂O – dislāpekļa oksīda emisiju faktors (kg N₂O/t sausnas);
GWPCH₄ – metāna globālās sasilšanas potenciāls (28);
GWPN₂O – dislāpekļa oksīda globālās sasilšanas potenciāls (265).

 

3.4.2. Izmanto šādus emisiju faktorus:

CH₄: 0,01 kg CH₄/kg sausnas;

N₂O: 0,0006 kg N₂O/kg sausnas.

 

3.5. SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs

 

Par references scenāriju uzskata notekūdeņu dūņu uzglabāšanu anaerobos apstākļos bez pārstrādes, kas raksturīgi notekūdeņu dūņu uzglabāšanai ar augstu mitruma saturu, bez aerācijas vai emisiju kontroles, kā rezultātā notiek metāna emisiju veidošanās. References scenārija emisijas nosaka, izmantojot šī pielikuma 1. tabulā noteikto emisiju faktoru (EFref = 3,864 t CO₂/t sausnas)  anaerobai notekūdeņu dūņu uzglabāšanai.

 

Projektā radītās SEG emisijas nosaka saskaņā ar šī pielikuma 3.2., 3.3. vai 3.4. apakšpunktā noteikto metodiku atkarībā no izvēlētās notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģijas. 

 

3.5.1. Emisiju samazinājuma noteikšana

 

SEG emisiju samazinājumu nosaka, salīdzinot projektā izmantotās notekūdeņu dūņu pārstrādes tehnoloģijas radītās SEG emisijas ar references scenāriju – notekūdeņu dūņu uzglabāšanu anaerobos apstākļos bez pārstrādes. Aprēķina mērķis ir noteikt projektā sasniedzamo SEG emisiju samazinājuma apjomu un emisiju samazinājuma efektivitāti attiecībā pret projekta attiecināmajām izmaksām.

 

ΔE=(MDS × EFref) − ECO2eq

 

ΔE – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (t CO₂ ekv./gadā);

MDS – notekūdeņu dūņu sausnas masa (t/gadā);

EFref – references scenārija emisiju faktors (3,864 t CO₂/t sausnas);

ECO2eq – projektā radītās SEG emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar šī pielikuma 3.2., 3.3. vai 3.4. apakšpunktu, atkarīgs no izvēlētās metodes

 

3.5.2. Efektivitātes rādītājs

Emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (t CO₂ ekv./EUR gadā) tiek izmantots, lai raksturotu projekta ekonomisko efektivitāti attiecībā pret sasniedzamo SEG emisiju samazinājumu. Rādītājs nodrošina vienotu pieeju projektu salīdzināšanai pēc publiskā finansējuma izmantošanas efektivitātes un tiek norādīts projekta iesniegumā informatīvos nolūkos, balstoties uz šī pielikuma metodiku.

 

Projekta iesniegumā norādāmo emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju aprēķina šādi:

EffCO2=ΔE / C​

kur:

EffCO2​ – emisiju samazinājuma efektivitāte (t CO₂ ekv./EUR gadā)

ΔE– siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (tonnas CO₂ ekv./gadā)

C – projekta attiecināmās izmaksas (EUR)

 

 

3.5.3. Tehnoloģijas klimatiskās efektivitātes rādītājs

 

Projekta iesniegumā norādāmo notekūdeņu dūņu pārstrādes SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāju uz vienu tonnu apstrādāto notekūdeņu dūņu sausnas aprēķina šādi:

 

ΔE_neto= ΔE / MDS

​

kur:

ΔE_neto – SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (t CO₂ ekv./tonnas dūņu sausnas gadā);

ΔE – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums (t CO₂ ekv./gadā);

MDS – notekūdeņu dūņu sausnas masa (t/gadā).

 

 

 

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-205 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-205 Nr]
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" iesnieguma veidlapa
Projekta nosaukums  

 

Projekta iesniedzējs  

 

 

1. sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

 

1.1. Projekta iesniedzējs

 

1. Projekta iesniedzēja nosaukums  
2. Projekta iesniedzēja darbības forma

___ pašvaldības kapitālsabiedrība

 

___ sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

 

___ akciju sabiedrība (AS)

 

___ cita publisko tiesību juridiskā persona
3. PVN maksātājs

___ Jā

 

___ Nē
4. Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods  
5. Juridiskā adrese Iela, mājas nr.
Pilsēta, novads
Pasta indekss
6. E-pasts vai e-adrese  
7.  Plānošanas reģions

Rīgas plānošanas reģions_____

Latgales plānošanas reģions_____

Vidzemes plānošanas reģions_____

Kurzemes plānošanas reģions_____

Zemgales plānošanas reģions_____
8. De minimis atbalsta uzskaites sistēmā aizpildītās veidlapas identifikācijas numurs (ja attiecināms)  

 

 

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

 

1. Vārds, uzvārds  
2. Amats  
3. Tālrunis  
4. E-pasts  

 

 

2. sadaļa – Projekta apraksts

 

 

2.1. Projekta mērķis

 

Formulēt projekta mērķi (līdz 500 rakstu zīmēm)

 

 

 

 

2.2. Projekta kopsavilkums

 

Īsi raksturo projekta nepieciešamību, galvenās plānotās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus. Aprakstā jānorāda, kā projekts veicinās notekūdeņu dūņu pārstrādi un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp plānotās investīcijas iekārtās, tehnoloģijās vai infrastruktūrā. Tāpat jānorāda projekta ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā (līdz 2000 rakstu zīmēm)

 

 

 

 

2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitātes piemērotības pamatojums

 

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās iekārtas, tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus, kā arī pamatot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai un atbalstāmai aktivitātei (līdz 6000 rakstu zīmēm)

 

 

 

 

2.4. Projekta aktivitātes īstenošanai plānotie iepirkumi

 

Norādīt un raksturot projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (zaļā publiskā iepirkuma kritērijs u. c.) (līdz 1000 rakstu zīmēm)

 

 

 

 

2.5. Projekta aktivitātes raksturojums

 

Nr.p.k. Projekta apakšaktivitāte Projekta apakšaktivitātes apraksts Rezultāts Rezultāts skaitliskā izteiksmē
skaits mērvienība
           
           

 

 2.6. Projektā plānotie sasniedzamie rādītāji

 

Nr.p.k. Rādītājs Mērvienība Uz pārstrādi piegādātās notekūdeņu dūņas Pārstrādātās notekūdeņu dūņas
1. Notekūdeņu dūņu apjoms tonnas/gadā    
2.

Notekūdeņu dūņu kvalitātes rādītāji:

      
2.1. sausnas saturs %    
2.2. organisko vielu saturs (no sausnas) %    
2.3.

smago metālu (kadmijs (Cd), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), Hroms (Cr), Varš (Cu), Niķelis (Ni), Cinks (Zn)) koncentrācija

 mg/kg sausnas    
2.4.

metāna (CH4) koncentrācija

 %    
2.5. oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija %    
3. Saražotā komposta apjoms (ja attiecināms) t/gadā -  
4. Saražotās biogāzes apjoms (ja attiecināms) m³/gadā -  
5. Saražotais bioogļu apjoms (ja attiecināms) t/gadā -  
6.

Faktiskais notekūdeņu dūņu CO2 emisiju samazinājums pēc pārstrādes

t CO2/gadā

 -  
7.

Faktiskais notekūdeņu dūņu CO2 emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs pēc pārstrādes

t CO2/euro/gadā

 -  

 

2.7. Projekta ietvaros sasniedzamā potenciālā CO2 emisijas samazinājuma pamatojums un aprēķins

Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo potenciālo CO2 emisijas samazinājumu (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes)

 

 

 

2.8. Investīciju ieguldījumu rādītāja aprēķins

Investīciju ieguldījumu notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidē aprēķina kā attiecināmo izmaksu attiecību pret iekārtas projektēto pārstrādes jaudu gadā, saskaņā ar šo formulu:

Effinv​=Q / C​

kur:
Eff₍inv₎ – investīciju efektivitāte (EUR/t gadā);
C – projekta attiecināmās izmaksas (EUR);
Q – iekārtas projektētā notekūdeņu dūņu pārstrādes jauda (t gadā, sausnas izteiksmē).

 

Attiecināmās izmaksas (EUR)  
Iekārtas pārstrādes jauda (t/gadā, sausnas izteiksmē)  
Aprēķinātais investīciju ieguldījumu rādītājs (EUR/t gadā)  

 

Investīciju ieguldījumu rādītāja aprēķina pamatojums (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes)

 

 

2.9. Projekta īstenošanas vieta

 

Nr. p. k.

 

 Projekta īstenošanas vietas adrese Projekta īstenošanas vietas (objekta, zemes) kadastra numurs

Projekta īstenošanas vietas atbilstība Ministru kabineta «=TAP_DOK_DATUMS_GEN» noteikumiem Nr. «=TAP_DOK_NUMURS» "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde"" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 6. punktam (pamatojums, pievienotie dokumenti (to nosaukums, numurs u. c. apliecinoša informācija))
       

 

2.10. Ilgtspējīgas būvniecības prasību pielietošanas novērtējums

Pamatot projekta atbilstību konkrētajam novērtējumam (līdz 2000 rakstu zīmēm)

 

 

 

3. sadaļa – Projekta īstenošana

 

3.1. Projekta īstenošanas laika grafiks

Norādīt projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laikus atbilstošajam ceturksnim (ar skaitļiem no 1 līdz 12 atzīmēt atbilstošo mēnesi)

 

Nr. p. k. Aktivitātes nosaukums 1. gads

2. gads

 3. gads

4. gads
ceturksnis ceturksnis ceturksnis ceturksnis
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV
                                   
                             

 

 

  
                                   

 

3.2. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe

Izvēlēties, kurš apgalvojums visprecīzāk raksturo projekta gatavības pakāpi 

 

Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe - ir izstrādāts būvprojekts, saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, veikts būvdarbu iepirkums un noslēgts līgums ar būvdarbu veicēju, nodrošināta gatavība būvdarbu uzsākšanai

  

Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēji augsta gatavības pakāpe - ir izstrādāts būvprojekts, saņemta būvatļauja un izsludināts būvdarbu iepirkums, vai izsludināts projektē un būvē iepirkums

  

Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti un tie būvvaldē ir saskaņoti minimālajā sastāvā vai uzsākta būvprojekta izstrāde

  

Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zema gatavības pakāpe, ja ir veikta sākotnējā tehniski ekonomiskā izpēte vai sagatavota tehniskā specifikācija būvprojekta izstrādei

  

Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zema gatavības pakāpe, ja ir veikta priekšizpēte par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumiem, bet nav izstrādāta būvniecības iecere vai tehniskais projekts

  

 

4. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

 

 4.1. Aktivitātes izmaksu tāme

 

Nr. 

p. k.

Izmaksu pozīcijas

nosaukums

Izmaksas kopā,

euro (bez PVN) 

 Izmaksas kopā, euro (ar PVN) PVN (aizpilda, ja nav atgūstams) % no kopējām attiecināmajām izmaksām1
1 2 3 4 5 6
1.

Sagatavošanās izmaksas: priekšizpēte (tajā skaitā tehniski ekonomiskais pamatojums), dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, tehnoloģisko risinājumu salīdzinošā analīze, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai sākotnējais izvērtējums, projektēšanas uzdevuma un tehnisko specifikāciju izstrāde

        
1.1. ...        
2.

Projektēšana un izpēte: tehniskā projekta vai būvprojekta izstrāde (tajā skaitā būvniecības iecere, būvprojekts minimālā sastāvā un nepieciešamās inženierizpētes – ģeodēziskās, topogrāfiskās un ģeotehniskās izpētes, kā arī citi ar projektēšanu saistītie sagatavošanas darbi (arhitektūra, būvkonstrukcijas, inženiertīkli, tehnoloģijas), būvuzraudzība un tehniskās uzraudzība, tehnoloģiskās shēmas izstrāde, autoruzraudzība

        
2.1. ...        
3.

Būvdarbi: teritorijas sagatavošana (attīrīšana, zemes darbi), pamatu izbūve, būvju izbūve (reaktori, halles, rezervuāri), ceļu un piebrauktuvju izbūve, teritorijas labiekārtošana

        
3.1. ...        
4.

Inženiertīklu izbūve: elektroapgādes izbūve, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, lietus ūdens sistēmas, siltumapgādes sistēmas (ja attiecināms), biogāzes infrastruktūra (ja attieicnāms)

        
4.1.

...

        
5.

Tehnoloģiskās iekārtas: notekūdeņu dūņu pieņemšanas un uzglabāšanas iekārtas, notekūdeņu dūņu fermentācijas (anaerobās pārstrādes) iekārtas, notekūdeņu dūņu žāvēšanas iekārtas (ja attiecināms), biogāzes savākšanas un attīrīšanas sistēmas, gāzes uzglabāšanas iekārtas enerģijas ražošanas iekārtas (ja attiecināms), smaku kontroles sistēmas, notekūdeņu dūņu kvalitātes kontroles mēriekārtas, autosvari, palīgiekārtas un mehānismi

        
5.1. ...        
6.

Specializētās tehnikas un mehānismu iegāde dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai: komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi, frontālie iekrāvēji un citi nepieciešamie mehānismi bioloģiskās masas sagatavošanai un apstrādei.

        
6.1.

...

        
7.1. Specializēto bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegāde notekūdeņu dūņu transportēšanai uz pārstrādes vietu, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi.        
7.1. ...        
8.

Iekārtu uzstādīšana un integrācija: iekārtu piegāde, montāžas darbi, elektroinstalācijas un automatizācijas darbi, vadības sistēmas ieviešana, sistēmu integrācija

        
8.1. ...        
9.

Testēšana un nodošana ekspluatācijā: iekārtu testēšana, sistēmas regulēšana, darbības testēšana (pilotēšana), nodošana ekspluatācijā, personāla apmācība

        
9.1. ...        
10.

Projekta vadība un administrēšana: projekta vadības personāla izmaksas, juridiskais un iepirkumu atbalsts.

        
10.1. ...        
11.

Publicitāte: Informatīvie stendi, publicitātes pasākumi, komunikācijas materiāli

        
11.1. ...        
12.

Neparedzētās izmaksas: neparedzētie izdevumi 

        
  KOPĀ:        

 

 

5. sadaļa – Iesniedzamie dokumenti

 

 

Nr. p. k.

 Dokumenta nosaukums  
1. Informācija par plānoto notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu un darbību (tehniska specifikācija un citi pieejamie dokumenti)  
2. Valsts Vides dienesta izziņa par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību  
3. Ja plānotās aktivitātes neatbilst Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam – dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, kā arī pašvaldības domes lēmumu par šī izvērtējuma apstiprināšanu  
4, Līgums ar pašvaldību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi  
5.

Īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti:
projekta iesniedzēja īpašuma vai lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu (tajā skaitā zemi un infrastruktūru), kurā tiks īstenotas projekta aktivitātes, kā arī uz projekta ietvaros uzstādāmajām iekārtām vai iegādājamo transportlīdzekli. Tiek iesniegtas īpašuma tiesības, nomas, apbūves tiesību vai pārvaldīšanas līguma kopijas, kas apliecina tiesību nostiprināšanu vai nodrošināšanu Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai līdz projekta līguma noslēgšanai, nodrošinot, ka tiesības ir spēkā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.

  
6. Dokumenti, kas apliecina plānoto notekūdeņu dūņu piegādi uz dūņu centru, tostarp sadarbības apliecinājumi (piemēram, nodomu protokoli, sadarbības līgumi vai citi dokumenti) ar citām pašvaldībām vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem par notekūdeņu dūņu nodošanu pārstrādei, nodrošinot atbilstību "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027. gadam"  
7.

Pilnvara, iestādes iekšējais normatīvais akts vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu parakstīt visus ar projekta iesniegumu saistītos dokumentus (ja attiecināms)

  

 

6. sadaļa – Apliecinājums

 

Es, projekta iesniedzēja _______________________________________   
                               (projekta iesniedzēja nosaukums)

atbildīgā amatpersona _________________________________________,    
                                                  (vārds, uzvārds, amats)  

 

 

ar parakstu apliecinu, ka uz projekta iesniegšanas brīdi:  

 

6.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta īstenošanai pieprasītais finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;  

6.2. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta ietvaros un tās netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;  

6.3. projekta iesniegumam pievienotie dokumenti atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem;  

6.4. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;  

6.5. atbilstoši normatīvajiem aktiem pašvaldībā nav uzsākts finanšu stabilizācijas process (attiecināms uz pašvaldību).  

 

Apliecinu, ka tad, ja projekts tiks apstiprināts:  

6.6. sniegšu vai nodrošināšu līdzfinansējumu projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā;  

6.7. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;  

6.8. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;  

6.9. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;  

6.10. projekta īstenošanas un pēcieviešanas (monitoringa periodā) laikā tiks īstenoti publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu 81. punktā minētajām prasībām;  

6.11. iepirkumu procedūras tiks veiktas godīgas konkurences apstākļos bez slepenām norunām;  

6.12. projekta attiecināmās izmaksas par konkursa atbalstāmo aktivitāti būs radušās pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa.

 

Apliecinu, ka vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas:  

6.13. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona katru gadu līdz 31. janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;  

6.14. projekta iesniegumā norādītajā infrastruktūrā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta pēcieviešanas (monitoringa) un amortizācijas periodā netiks mainīts tās lietošanas mērķis, tā netiks pārbūvēta vai demontēta, kā arī netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās dūņu pārstrādes iekārtas un sistēmas. Ja tiks veikta iekārtu vai tehnoloģiju uzlabošana, tiks paaugstināta to efektivitāte, lai samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.  

Apzinos, ka apliecinājumā sniegtas nepatiesas informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas. 

 

Piekrītu, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja nepieciešams) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

3.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-205 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-205 Nr]
Administratīvās vērtēšanas kritēriji

Nr.

p. k.

 Kritērijs

Jā

 Nē NA1 P/N2
1. Projekta atbilstības kritēriji
1.1. projekta iesnieguma veidlapa iesniegta atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam        
1.2. projekta iesniedzējs atbilst šo noteikumu 19. punktā minētajiem nosacījumiem        
1.3. uz projekta iesniedzēju nav attiecināmi šo noteikumu 24. punktā minētie kritēriji         
1.4. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta un tā satur visu prasīto informāciju        
1.5. projektā iekļautā aktivitāte atbilst šo noteikumu 2. un 25. punktam. Projekta iesniegumā plānotie sagaidāmie rezultāti ir skaidri definēti un izriet no plānoto darbību aprakstiem. Plānotās projekta darbības šajos noteikumos noteiktajam un paredz saikni ar attiecīgajām atbalstāmajām darbībām, kā arī ir precīzi definētas un pamatotas, un tās risina projektā definētās problēmas.        
1.6. projekta īstenošanas termiņš atbilst šo noteikumu 4. punktā minētajam nosacījumam        
1.7. projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējuma apjoms atbilst šo noteikumu 9. punktā minētajam apjomam        
1.8. projektā pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā minēto apjomu        
1.9. projektā iekļautās attiecināmās izmaksas, to ierobežojumi un nosacījumi atbilst šo noteikumu 25., 26. un 27. punktam        
1.10. projekta iesniegumā ir identificēti, aprakstīti un izvērtēti projekta riski, novērtēta to ietekme un iestāšanās varbūtība, kā arī noteikti riskus mazinošie pasākumi        
1.11. projekta iesniedzējam ir projekta īstenošanai nepieciešamie finanšu resursi līdzfinansējuma nodrošināšanai un tas neatbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajām grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm        
1.12. projekta iesniegumā sniegtā informācija atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem, kas noteikti šajos noteikumos        
1.13.

nekustamais īpašums, kurā paredzēts īstenot projektā paredzētās darbības, pieder projekta iesniedzējam vai ir tā valdījumā, vai ir panākta vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju par nekustamā īpašuma lietošanu projekta īstenošanai, un īpašuma vai lietošanas tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiek nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Tiesību termiņš nodrošina nekustamā īpašuma pieejamību vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas

        
1.14. projekta iesniedzējs nodrošina dubultā finansējuma neesību, tai skaitā apliecina, ka projektā plānotās darbības netiek un netiks finansētas vai līdzfinansētas no citiem valsts, ES vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem        
2. Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1. projekta iesniegums ir iesniegts elektroniska dokumenta veidā, un uz tā ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs        
2.2. projekta iesniegums ir sagatavots latviešu valodā un datorrakstā        
2.3. papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi tulkojumi valsts valodā        
2.4. papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai to kopijas ir sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā        
2.5. papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un ir apliecināti ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām        
2.6.  elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā        
2.7. projekta iesniegumā visos aprēķinos izmantota naudas vienība – euro        

 

Piezīmes.

1 NA – nav attiecināms.

2 P – administratīvās vērtēšanas kritērijs ir precizējams; N – administratīvās vērtēšanas kritērijs nav precizējams.

 

 

4.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-205 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-205 Nr]
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Nr.p.k. Kritērijs Kritērija rādītāji Iespējamais punktu skaits Faktiskais vērtējums
1. Projekta gatavības pakāpe

 

 projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe – ir izstrādāts būvprojekts, saņemtas visas nepieciešamās atļaujas (tai skaitā būvatļauja), veikts būvdarbu iepirkums un noslēgts līgums ar būvdarbu veicēju, kā arī nodrošināta gatavība būvdarbu uzsākšanai, vai noslēgts līgums par projektēšanu un būvdarbiem 8 Jāsaņem vismaz 1 punkts

projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēji augsta gatavības pakāpe – ir izstrādāts būvprojekts, saņemta būvatļauja un izsludināts būvdarbu iepirkums, vai izsludināts projektē un būvē iepirkums

 5

projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe – ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti un tie būvvaldē saskaņoti minimālajā sastāvā vai uzsākta būvprojekta izstrāde

 3

projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zema gatavības pakāpe – ir veikta sākotnējā tehniski ekonomiskā izpēte, identificēti iespējamie tehnoloģiskie risinājumi vai sagatavota tehniskā specifikācija būvprojekta izstrādei

 1

projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir ļoti zema gatavības pakāpe – ir veikta tikai priekšizpēte par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumiem un nav izstrādāta būvniecības iecere vai būvprojekts

 0
2. Notekūdeņu dūņu pārstrādes centralizācija plānošanas reģiona (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale) ietvaros reģionālā dūņu pārstrādes centra darbības nodrošināšanai projekta ietvaros paredzēta vismaz četru pašvaldību dalība reģionālajā dūņu pārstrādes centrā 4  
projekta ietvaros paredzēta divu vai trīs pašvaldību dalība reģionālajā dūņu pārstrādes centrā 3
projekta ietvaros paredzēta vienas pašvaldības dalība reģionālajā dūņu pārstrādes centrā 1
3. Notekūdeņu dūņu pārstrādes veida apstākļi  – kompostēšana (ja attiecināms)

slēgta tipa kompostēšana (būve ar jumta segumu, sienām, biofiltru, gāzu uztveršanas un smaku emisiju kontroli)

 4  
atklāta tipa kompostēšana – kompostēšana atklātā vai daļēji nosegtā laukumā (piemēram, ar jumta segumu bez pilnībā noslēgtām sienām), nodrošinot automatizētu temperatūras un procesa kontroles sistēmu 2
atklāta tipa kompostēšana atklātā vai daļēji nosegtā laukumā bez automatizētas temperatūras un procesa kontroles sistēmas 0
4. Notekūdeņu dūņu pārstrādes veida apstākļi – anerobā fermentēšana (ja attiecināms)

anaerobā fermentācija (mezofilā vai termofilā režīmā) ar kontrolētu procesu un biogāzes uztveršanu un izmantošanu (enerģijas atguve)

 4

 

anaerobā fermentācija (mezofilā vai termofilā režīmā) ar daļēji kontrolētu procesu, bez pilnvērtīgas temperatūras režīma un/vai biogāzes uztveršanas sistēmas

 2
anaerobā fermentācija (mezofilā vai termofilā režīmā) bez noteikta procesa kontroles un bez biogāzes uztveršanas sistēmas 0
5. Notekūdeņu dūņu pārstrādes veida apstākļi - termiskā apstrāde (ja attiecināms)

termiskā apstrāde kontrolētā vidē ar ierobežotu skābekļa piekļuvi, nodrošinot stabilu bioogļu veidošanos, organisko vielu stabilizāciju, piesārņotāju samazināšanu un emisiju kontroli, organisko piesārņotāju noārdīšanu un oglekļa piesaisti

 4  

termiskā apstrāde kontrolētā vidē ar ierobežotu skābekļa piekļuvi, nodrošinot bioogļu veidošanos, bet ar ierobežotu procesa kontroli vai nepilnīgu piesārņotāju samazināšanu

 2

termiskā apstrāde, nenodrošinot kontrolētu vidi ar ierobežotu skābekļa piekļuvi vai stabilu bioogļu veidošanos un piesārņotāju samazināšanu

 0
6.  Projekta iesniegumam pievienots SEG emisiju aprēķins, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu

SEG emisiju aprēķins ir veikts, pievienots projekta iesniegumam un atbilst šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajai metodikai. Aprēķinā izmantotie ievaddati, emisiju faktori, pieņēmumi un aprēķina gaita ir dokumentēta un pārbaudāma (eksperts var atkārtot aprēķinu)

 3 Jāsaņem vismaz 1 punkts

SEG emisiju aprēķins ir veikts un pievienots projekta iesniegumam, bet aprēķinā izmantotie dati, pieņēmumi vai aprēķina soļi nav norādīti vai pārbaudāmi (eksperts nevar atkārtot aprēķinu) šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajai metodikai

 1
7.

Notekūdeņu dūņu pārstrādes SEG emisiju samazinājuma efektivitāte, kur ΔE_neto uz tonnu dūņu sausnas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 3.5.3. apakšpunktu

 ΔE_neto ≥ 4,0 t CO2ekv./t dūņu sausnas gadā 3 Jāsaņem vismaz 1 punkts
ΔE_neto ≥ 3,0 t CO2ekv./t dūņu sausnas gadā 2
ΔE_neto ≥ 2,0 t CO2ekv./t dūņu sausnas gadā 1
ΔE_neto < 2,0 t CO₂ekv./t dūņu sausnas gadā 0
8. Notekūdeņu dūņu pārstrādes gala produktu un atlikumvielu izmantošanas veids

Plānotā gala produktu un atlikumvielu izmantošana pamatota ar vienu vai vairākiem no šādiem risinājumiem:

  1. noslēgts līgums vai nodomu protokols ar trešo personu;
  2. produkta realizācija tirgū saimnieciskās darbības ietvaros, ko pamato tirgus izpēte, nodomu apliecinājumi, priekšlīgumi vai citi realizācijas iespējas apliecinoši dokumenti;
  3. izmantošanu projekta iesniedzēja saimnieciskajā darbībā (pašpatēriņā vismaz 80 % apmērā) , ja tiek pamatots gala produktu vai atlikumvielu faktiskais izlietojums un iesniegts apraksts par to izmantošanas veidu un apjomu (ja attiecināms)
 4 Jāsaņem vismaz 2 punkti
Plānotā gala produktu un atlikumvielu izmantošana nodrošināta daļēji (vismaz 50 % no apjoma), un tā pamatota ar iepriekš minētajiem risinājumiem 2
Gala produktu un atlikumvielu izmantošana nav pamatota vai nav zināma 0