Ministru kabineta noteikumi Nr. 306
Rīgā 2023. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 32 30. §)
23-TA-168
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" 2023.–2027. gadam
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" (turpmāk – atbalsts) šādiem pasākumiem:
1.1.
saimnieciskās darbības uzsākšanai;
1.2.
saimnieciskās darbības attīstībai.
2.
Atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).
3.
Atbalsta mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot to ražošanas produktivitāti un efektivitāti.
4.
Šo noteikumu izpratnē lauksaimniecības produkti ietver Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus, izņemot zivsaimniecības produktus, mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums (turpmāk – lauksaimniecības produkti).
5.
Pieteikšanās atbalstam, projektu iesniegumu un pārskatu vērtēšana, lēmuma pieņemšana, pārskata sniegšana un publiskā finansējuma saņemšana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
6.
Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija pieņem lēmumu par šajos noteikumos paredzētā publiskā finansējuma sadali, ievērojot reģionalizācijas principu un lauksaimniecības zemes platību saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem.
II.Atbalsta saņemšanas nosacījumi
7.
Atbalsta īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija, izņemot valstspilsētas un pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās atbilstoši jaunākajiem valsts statistiskajiem novērojumiem.
8.
Atbalsta pretendents ir saimnieciskās darbības veicējs – mazā lauku saimniecība – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā. Projekta iesniegumā norādītā deklarētās dzīvesvietas adrese netiek mainīta visu projekta īstenošanas laiku.
9.
Šo noteikumu izpratnē par saimnieciskās darbības uzsācēju uzskata atbalsta pretendentu, kurš ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā vai kura saimnieciskā darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā un kuram nav deklarēti ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības.
10.
Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:
10.1.
gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas – ne vairāk kā 15 000 euro, ņemot vērā saistītās personas (tostarp vienu vienotu uzņēmumu, kurš atbilst definīcijai, kas noteikta normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai);
10.2.
saimniecība ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā pirms iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
10.3.
kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 100 hektāru;
10.4.
projekts ir saistīts ar šo noteikumu 4. punktā minēto nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanu, kā arī ar tūristu apmeklējumiem un saimniecībā saražotās produkcijas piedāvāšanu tiem.
11.
Darījumdarbības plānā saskaņā ar šo noteikumu 37.1.2. apakšpunktu var ietvert ieguldījumus, kas nepieciešami saimniecības darbības nozares pārorientācijai. Piena lopkopības saimniecības ieguldījumus var paredzēt tās pārorientēšanai uz citu lopkopības nozari.
12.
Atbalsta pretendents atbalstu var saņemt arī tad, ja tas saņēmis atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības".
13.
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
13.1.
saimnieciskās darbības uzsākšana – neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes palielina vismaz par 10 procentiem no projektā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām un, ja tiek ierīkoti ilggadīgie stādījumi, papildus nodrošina ražošanas resursa pieaugumu;
13.2.
esošās saimnieciskās darbības attīstība – salīdzinājumā ar pēdējo triju gadu vidējo rādītāju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem, palielinot:
13.2.1.
neto apgrozījumu vai ražošanas resursu, vai apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav sasniegts darījumdarbības plānā norādītais gala rādītājs;
13.2.2.
ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
13.2.3.
citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
13.3.
īsteno ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanā, energoefektivitātes palielināšanā vai enerģijas izmantošanā, kā arī ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturību vai mazina lauksaimnieciskās darbības vai dzīvnieku postījumu risku, un citus ieguldījumus.
14.
Šo noteikumu 13. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un mērķus atbalsta pretendents norāda darījumdarbības plānā.
15.
Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.
16.
Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz otrajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz ceturtajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
17.
Atbalsta saņēmēja uzraudzības periods ir trīs gadi pēc projekta īstenošanas. Izņēmums ir gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumu ierīkošanā īstenotie projekti, kuru uzraudzības periods ir pieci gadi. Projekta uzraudzības periods tiek uzskaitīts, sākot no pirmā noslēgtā gada pēc pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Šajā laikā tiek nodrošināta sasniegto rādītāju saglabāšana un Lauku atbalsta dienesta pārraudzība.
18.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku nodrošina projekta atbilstību atbalsta piešķiršanas mērķim un neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
19.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
19.1.
papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
19.2.
tāda pamatlīdzekļa iegādi, kura jauda, ražība un celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai uzņēmumā esošajam pamatlīdzeklim;
19.3.
tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
19.4.
jaunbūvi vai būves pārbūvi un atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota.
20.
Šo noteikumu 1. punktā minētos pasākumus atbalsta saņēmējs uzsāk īstenot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
21.
Šo noteikumu 20. punktā minētais nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs ir izpildījis vienu no šādām darbībām:
21.1.
būvniecībā – atbilstoši būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi;
21.2.
pamatlīdzekļu iegādē – ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;
21.3.
noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas saistībā ar šo noteikumu 1. punktā minētajiem pasākumiem.
22.
Atbalsta pretendents darījumdarbības plānā norādītajiem ieguldījumu maksājumiem izmanto bezskaidras naudas norēķinus.
23.
Atbalsta pretendenti var īstenot kopprojektu, lai veidotu savstarpēju sadarbību un sekmētu pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, kā arī lai sadarbotos kopīgas tehnikas iegādē, produktu pirmapstrādē, produkcijas iepakošanā un virzībā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:
23.1.
kopprojekta dalībnieki noslēdz sadarbības līgumu vismaz ar septiņus gadus ilgu darbības termiņu. Sadarbības līgumā paredz atbildības un izmaksu sadalījumu, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu, kā arī saņemtā atbalsta sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem. Notariāli apliecinātu sadarbības līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem. Kopprojekta īstenošanā var izmantot darījumu kontu. Kopprojektā īstenotais ieguldījums nav izmantojams pakalpojuma sniegšanai citiem lauksaimniekiem;
23.2.
kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju saskaņā ar šo noteikumu 37.1.3. apakšpunktu;
23.3.
šo noteikumu 13. punktā minētos rādītājus vai mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;
23.4.
kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī saskaņā ar šiem noteikumiem uzraudzības periodā ievēro attīstībai noteiktās prasības un saistības, ko tie uzņēmušies.
III.Publiskā finansējuma veids un apmērs
24.
Maksimālo publiskā finansējuma apmēru un atbalsta intensitāti nosaka atsevišķi katram atbalsta pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas, un – ja tiek īstenots kopprojekts – katram kopprojekta dalībniekam un atsevišķi katram pasākumam šādā apmērā:
24.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā pasākumā – no 5000 līdz 15 000 euro;
24.2.
šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā pasākumā – līdz 30 000 euro, tai skaitā šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā pasākumā saņemtais publiskais finansējums.
25.
Atbalsta intensitāte ir 85 procenti no projekta attiecināmajiem izdevumiem, izņemot lauksaimniecības tehnikas iegādi. Lauksaimniecības tehnikas iegādei atbalsta intensitāte ir 50 procenti, bet nepārsniedz šo noteikumu 24. punktā minēto maksimālo publiskā finansējuma apmēru.
IV.Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
26.
Attiecināmi ir atbalsta pretendenta ieguldījumi, kas īstenoti pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar projekta iesnieguma sagatavošanu.
27.
Saistībā ar atbalstu ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:
27.1.
jaunas tehnikas un iekārtu, kā arī to aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
27.2.
lietotas tehnikas un iekārtu, kā arī to aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ja tehnika un iekārtas nav vecākas par pieciem gadiem (tehnikas un iekārtas vecumam ir jābūt pierādāmam);
27.3.
pamatlīdzekļu, tostarp informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma, iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
27.4.
ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu (izņemot zemeņu stādus) iegādes, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādes un uzstādīšanas izmaksas un stādījumu ierīkošanas izmaksas;
27.5.
izdevumi preventīvu pasākumu īstenošanai, lai samazinātu savvaļas dzīvnieku nodarīto kaitējumu vai samazinātu to nāves iespējamību (piemēram, žogi, atbaidīšanas ierīces), kā arī darba suņu iegādes izmaksas aitkopības saimniecībām;
27.6.
investīcijas klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos;
27.7.
būvniecības un pārbūves (tostarp elektroenerģijas pieslēguma izveides) izmaksas atbilstoši līgumiem ar trešajām personām;
27.8.
būvmateriālu iegādes izmaksas, kas norādītas projekta iesniegumā, ja ir sniegta šo noteikumu 38.3. apakšpunktā minētā informācija;
27.9.
zemes un ēku iegādes izmaksas projekta īstenošanai līdz 10 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot vispārējās izmaksas;
27.10.
vispārējās, tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumu, juridisko pakalpojumu un tehniski ekonomisko pamatojumu, kā arī patentu un licenču saņemšanas, izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu.
28.
Šo noteikumu 27.10. apakšpunktā minētās izmaksas tiek noteiktas un piemērotas atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajai un publicētajai vienotās likmes aprēķina metodikai par projektu sagatavošanas un vispārējām izmaksām.
29.
Atbalstu par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir, piemērojot tehnikas un iekārtu katalogu, ko ievieš saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādāto un publicēto tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmes metodiku.
30.
Šo noteikumu 27.1. un 27.3. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.
31.
Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tiešā veidā saistīti ar attiecīgā pasākuma mērķa sasniegšanu.
32.
Atbalstu var apvienot ar citā atbalsta programmā sniegto atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo atbalsta intensitāti atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem.
33.
Attiecināmās investīcijas, kas ir saistītas ar tūristu apmeklējumiem un saimniecībā saražotās produkcijas piedāvāšanu tiem, nepārsniedz 40 procentus no projekta attiecināmajiem izdevumiem.
34.
Uz atbalstu neattiecina šādas izmaksas:
34.1.
procentu maksājumus, maksu par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumus un valūtas kursa svārstību dēļ radušos zaudējumus;
34.2.
naudas sodus, līgumsodus un tiesas prāvu izmaksas;
34.3.
par tādu apakšlīgumu slēgšanu, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;
34.4.
izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav rīkota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;
34.5.
izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku iegādi, izņemot gadījumu, ja tie iegādāti lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai pret lielajiem plēsējiem;
34.6.
esošo būvju uzturēšanas izmaksas;
34.7.
tehniskās apkopes, rezerves daļu un tehnikas un iekārtu ekspluatācijas izdevumus;
34.8.
atlīdzību personālam;
34.9.
nodokļus un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta;
34.10.
vispārējas nozīmes un tādu transportlīdzekļu izmaksas, kuri nav īpaši pielāgoti speciālu funkciju izpildei;
34.11.
izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;
34.12.
citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulas 2021/2115 73. panta 3. punktu;
34.13.
pamatlīdzekļu izmaksas tādu izejvielu ražošanai vai transportēšanai, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas, kā arī rakšanas tehnikas (ekskavatoru) un celmu frēzes iegādes izmaksas.
35.
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai piemēro attiecināmo izdevumu samazinājumu pasākuma īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafikā noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksām, kā arī izmaksām, kas pārsniedz vidējās izmaksas vai daļēji atbilst šo noteikumu prasībām.
36.
Ja projekta īstenošanas laikā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksu pieaugums pārsniedz piecus procentus salīdzinājumā ar ceturksni, kurā iesniegts projekta iesniegums, tad, nemainot projekta mērķi un kopējo attiecināmo izmaksu apmēru, par attiecīgi pārsniegto procentpunktu skaitu pieļaujams pārskatīt attiecināmās izmaksas, vienlaikus nepārsniedzot šo noteikumu 24. punktā noteikto apstiprināto publiskā finansējuma summu.
V.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti
37.
Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
37.1.
projekta iesniegumu, kas ietver:
37.1.1.
informāciju par atbalsta pretendentu – darbības aprakstu, raksturojošos rādītājus, ziņas par ražošanas ēkām un būvēm, tehniku un iekārtām, zemi un dzīvniekiem;
37.1.2.
informāciju par darījumdarbības plānu – paredzētās investīcijas un sasniedzamos rādītājus, saimniecības attīstības mērķus, ražošanas plānu, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu, projekta īstenošanas nozari un citas ziņas, kā arī pavaddokumentus;
37.1.3.
finanšu informāciju par saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīvs ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums projekta iesnieguma iesniegšanas gadā un visos projekta īstenošanas gados, kā arī gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;
37.2.
atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
38.
Papildus projekta iesniegumam atbilstoši nepieciešamībai pievieno:
38.1.
skiču projektu ar tajā atzīmētiem plānotajiem stādījumiem, ja projektā paredzēts ierīkot stādījumus;
38.2.
ja zemes gabals nav atbalsta pretendenta īpašumā, – zemesgrāmatā reģistrēta ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai informāciju par zemesgrāmatā ierakstītām apbūves tiesībām:
38.2.1.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas – par jaunu būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu, ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu (turpmāk – stādījumi) nekustamajā īpašumā, kurā, īstenojot projektu, paredzēts būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās būves vai ierīkot stādījumus;
38.2.2.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas – par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus;
38.3.
informāciju par atbilstoši būvniecības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem Būvniecības informācijas sistēmā reģistrētu būvniecības lietu, ja darījumdarbības plānā plānota būvniecība vai būvmateriālu iegāde;
38.4.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedra statusu apliecinošu dokumentu, ja atbalsta pretendents ir atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības biedrs;
38.5.
dokumentus, kas apliecina cenu salīdzināšanu.
39.
Lauku atbalsta dienests maksājumus izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai.
40.
Plānošanas periodā atbalsta pretendents šajos noteikumos minēto atbalstu var saņemt vairākas reizes, bet nepārsniedzot šo noteikumu 24. punktā minēto maksimālo publiskā finansējuma summu.
41.
Projekta iesniegumus sarindo pēc iegūto punktu skaita atbilstoši atlases kritērijiem (pielikums). Ja projektu atlasē iegūtais punktu skaits ir vienāds, rindošanā augstāk atrodas atbalsta pretendents, kam ir izmaksāts mazāks publiskais finansējums saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 6. punktu. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan izmaksātā publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības mazākai saimniecībai.
42.
Atbalsta saņēmējs, sākot ar otro gadu pēc projekta īstenošanas, par pilno noslēgto gadu un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu mēneša laikā pēc gada ienākumu deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem par iepriekšējo kalendāra gadu, tajā ietverot informāciju par atbalsta saņēmēju, tostarp nodarbinātajiem, un sasniedzamo mērķu izpildes rādītājiem.
VI.Publiskā finansējuma pieprasīšanas papildu nosacījumi
43.
Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem ar visu kopprojekta dalībnieku apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina ar kopprojekta īstenošanu saistītās izmaksas.
44.
Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajā kārtībā ir tiesīgs pieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu pilnā vai daļējā apmērā, tostarp, ja:
44.1.
atbalsta pretendents nav sasniedzis projektā noteiktos rādītājus vai mērķus;
44.2.
atbalsta pretendents pārtrauc projekta īstenošanu vai neveic saimniecisko darbību;
44.3.
ieguldījumi nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji un neatbilst projektam;
44.4.
darījumdarbības plāna īstenošanas laikā un pabeigšanas brīdī atbalsta pretendents nenodrošina sākotnējo projektu atlases kritērijos (pielikums) iegūto punktu skaitu, un tas rada risku atbalsta izmantošanai atbilstoši mērķim.
45.
Ja atbalsta saņēmējs nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus pārmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pēc projekta īstenošanas nesasniedz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētos projekta iesniegumā norādītos rādītājus, atbalsta saņēmējs, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:
45.1.
pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu;
45.2.
pagarināt periodu plānoto rādītāju sasniegšanai.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 13. jūnija
noteikumiem Nr.306
Projektu atlases kritēriji intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās"
| Nr. p. k. | Kritēriju grupa |
Kritērijs | Punktu skaits kritērijā |
Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā |
| 1. | Saimniecības nozare, kas tiek attīstīta saskaņā ar projekta plānu | Augļkopība, dārzeņkopība | 30 | 30 |
| Lopkopība | 20 | |||
| Pārējās lauksaimniecības nozares | 10 | |||
| 2. | Saimniecības esošā vai plānotā lauksaimniecības sistēma | Bioloģiskā lauksaimniecība |
15 | 15 |
| Integrētās lauksaimniecības augļkopība, dārzkopība | 10 | |||
| Pārējie | 5 | |||
| 3. | Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 | Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu | 15 | 15 |
| 4. | Iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju2 |
Līdz 10 000 |
15 | 15 |
10 000–15 000 |
10 | |||
15 000–20 000 |
5 | |||
Virs 20 000 |
0 | |||
| 5. | Saimniecības kopējais apgrozījums3 | Par katriem veseliem 1000 euro, kas ir zem 15 000 euro robežvērtības, piešķir vienu punktu | Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam | 12 |
| 6. | Saņemtais publiskais finansējums 2014.–2020. gada plānošanas un pārejas periodā un 2023.–2027. gada plānošanas periodā4 | Atbalsta pretendents nav saņēmis publisko finansējumu | 10 | 10 |
| Atbalsta pretendents ir saņēmis publisko finansējumu | 0 | |||
| 7. | Pieteiktā projekta attiecināmo izmaksu summas lielums projektu iesniegšanas kārtā | Līdz 15 000 euro |
10 | 10 |
15 000–30 000 euro |
5 | |||
| Vairāk par 30 000 euro | 0 | |||
| 8. | Projektā paredzēti preventīvie pasākumi (punktu skaitu reizina ar preventīvo pasākumu izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)5 | Projekts paredz ieguldījumus preventīvajos pasākumos | 10 | 10 |
| 9. | Saimniecības dalība atbilstīgā kooperatīvā vai ražotāju organizācijā | Vismaz trīs gadus ir attiecīgās nozares atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības biedrs, Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs vai ražotāju organizācijas biedrs |
5 | 5 |
| Vismaz 1–3 gadus ir attiecīgās nozares atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības biedrs, Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs vai ražotāju organizācijas biedrs | 3 | |||
| Noslēgts ilgtermiņa līgums ar pārstrādes uzņēmumu vai par produkcijas realizāciju | 3 | |||
| 10. | Kopprojekta īstenošana | Projekts tiek īstenots kā kopprojekts | 5 | 5 |
| Projekts netiek īstenots kā kopprojekts | 0 | |||
| 11. | Īpašumā esošie resursi | Īpašumā ir 51 % vai vairāk no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ha) |
5 | 5 |
| Īpašumā ir 10–50 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ha) | 3 | |||
| Īpašumā ir mazāk par 10 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes (ha) | 0 | |||
| 12. | Pievienotās vērtības radīšana | Pārstrādā savu saražoto primārās lauksaimniecības produkciju | 5 | 5 |
| Kopā6 | 137 | |||
| Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 50 punktu. | ||||
Piezīmes.
1 Kritēriju aprēķinā izmanto būvniecības attiecināmās izmaksas. Būvniecības attiecināmajās izmaksās tiek ietvertas stacionāro iekārtu izmaksas, ja iekārtas tiek uzstādītas projekta attiecināmajās izmaksās iekļauto attiecīgās būves būvdarbu laikā.
Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.
Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = B x (C/D), kur
A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;
C – projektā paredzētie būvniecības attiecināmie izdevumi (euro);
D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).
Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.
2 Atbalsta pretendenta projekta īstenošanas vietas (saimniecības faktiskā adrese) IKP uz vienu iedzīvotāju novados. Lai aprēķinātu IKP uz vienu iedzīvotāju, datus iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) un aprēķinam izmanto šādu formulu:
A = B x 1000/C, kur
A – IKP uz vienu iedzīvotāju;
B – IKP faktiskajā cenā (datu tabula: IKR060. Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība plānošanas reģionos, valstspilsētās un novados faktiskajās cenās (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) (tūkst. euro));
C – iedzīvotāju skaits attiecīgajā novadā (datu tabula: RIG010. Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, novados, pilsētās, pagastos, ciemos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās (eksperimentālā statistika).
3 Kritēriju piemēro, ja saimniecības kopējais apgrozījums ir vismaz 3000 euro.
4 Publiskais finansējums saņemts šādos Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas un pārejas perioda pasākumos un 2023.–2027. gada intervencēs:
1) LEADER (projekti, kuru mērķis bija lauksaimniecības produktu pārstrāde);
2) ieguldījumi materiālajos aktīvos;
3) 2014.–2020. gada plānošanas un pārejas perioda apakšpasākumos "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības", "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" un 2023.–2027. gada intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās".
5 Kritēriju aprēķinā izmanto attiecināmās izmaksas preventīvajiem pasākumiem.
Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = B x (C/D), kur
A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā preventīvo pasākumu proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;
B – punktu skaits kritērijā;
C – projektā paredzētie preventīvo pasākumu izdevumi (euro);
D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).
6 Kopprojektiem kritērijus aprēķina, ņemot vērā visus kopprojekta dalībnieku datus kopā. Šā pielikuma 2. punktā minētā kritērija punktus kopprojektam piemēro, ja tam atbilst visi kopprojekta dalībnieki. Šā pielikuma 6. punktā minētā kritērija punktus aprēķina katram kopprojekta dalībniekam atsevišķi, pēc tam tos summē un izdala ar kopprojekta dalībnieku skaitu.