26-TA-898
Patvēruma likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
dalībvalsts – valsts, kura piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES, (turpmāk – regula Nr.2024/1347), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1348, ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES, (turpmāk – regula Nr.2024/1348), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1349, ar ko izveido atgriešanas robežprocedūru un groza Regulu (ES) 2021/1148, (turpmāk – regula Nr.2024/1349), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1350, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas sistēmu un groza Regulu (ES) 2021/1147, (turpmāk – regula Nr.2024/1350), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1351 par patvēruma un migrācijas pārvaldību un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1147 un (ES) 2021/1060 un atceļ Regulu (ES) Nr.604/2013 (turpmāk – regula Nr.2024/1351), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada maija regulu (ES) 2024/1352, ar kuru groza Regulas (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818, nolūkā ieviest trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām, (turpmāk – regula Nr.2024/1352) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1356, ar ko ievieš trešo valstu valstspiederīgo skrīningu pie ārējām robežām un groza Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/817, (turpmāk – regula Nr.2024/1356), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1358 par biometrisko datu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1351 un (ES) 2024/1350 un Padomes Direktīvu 2001/55/EK un lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri uzturas nelikumīgi, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 un (ES) 2019/818 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.603/2013, (turpmāk – regula Nr.2024/1358), Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija regulu (ES) 2024/1359, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā un groza Regulu (ES) 2021/1147 (turpmāk – regula Nr.2024/1359);
2)
dienasnauda – pabalsts šā likuma izpratnē, ko periodiski piešķir patvēruma meklētājam, kā naudas summu, kuponu veidā vai natūrā vai kā jebkuru šo iespēju kombināciju ar nosacījumu, ka šāda dienasnauda ietver naudas summu, lai ikdienas dzīvē patvēruma meklētājam būtu iespējama minimāla patstāvība;
3)
ģimenes loceklis – patvēruma meklētāja laulātais vai reģistrēts partneris, patvēruma meklētāja vai patvēruma meklētāja un viņa laulātā nepilngadīgais bērns vai pilngadīgs apgādājams bērns, kas nav stājies laulībā saskaņā ar Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikto un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā neatkarīgi no tā vai viņš ir dzimis laulībā vai ārpus laulības vai arī ir adoptēts, kā arī tēvs, māte vai cits pieaugušais, tostarp pilngadīgs brālis vai māsa, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir atbildīgs par patvēruma meklētāju, bēgli vai alternatīvo statusu ieguvušo personu, ja minētais patvēruma meklētājs, bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona ir nepilngadīgs un nav stājies laulībā saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajos aktos noteikto, ar nosacījumu, ka šāda ģimene pastāvējusi pirms ierašanās valsts teritorijā un atrodas Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā. Termins atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 9.punktā un regulas 2024/1351 2.panta 8.punktā lietotajam terminam;
4)
pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā;
5)
patvēruma meklētājs – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas klātienē un personīgi ir pieprasījis patvērumu, atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, tostarp robežšķērsošanas vietā, robežšķērsošanas tranzīta zonā vai teritoriālā jūrā, un kuram atļauts palikt Latvijas Republikas teritorijā uz šāda pieprasījuma pamata līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process par viņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk arī – iesniegums). Termins atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 8.punktā, regulas Nr.2024/1348 3.panta 13.punktā, regulas Nr.2024/1351 2.panta 4.punktā un regulas 2024/1358 2.panta 1.punkta "a" apakšpunktā lietotajam terminam;
6)
patvēruma meklētājs, kuram ir īpašas uzņemšanas vajadzības – nepilngadīgais, tai skaitā nepilngadīga persona bez pavadības, persona ar funkcionēšanas ierobežojumiem, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijas Republikā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, vecāks ar nepilngadīgu bērnu, cilvēktirdzniecības upuris, persona, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama īpaša aprūpe, persona ar psihiskās veselības traucējumiem, persona, kas pārcietusi spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, vai cita īpaši aizsargājama persona, kuras spējas izmantot tiesības un pildīt pienākumus patvēruma procedūras laikā ir ierobežotas;
7)
Šengenas līgums – 1985.gada 14.jūnija Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām;
8)
uzņemšanas apstākļi – pasākumu kopums, kas tiek nodrošināts patvēruma meklētājam patvēruma procedūras laikā saskaņā ar šo likumu un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;
9)
uzņemšanas materiālie apstākļi – uzņemšanas apstākļi, kas ietver mājokli, pārtiku, apģērbu un personīgās higiēnas priekšmetus, kurus nodrošina natūrā vai kā finansiālu atbalstu vai kuponus, vai kā šo iespēju kombināciju, kā arī dienasnaudu;
10)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrs – šā likuma izpratnē ir Valsts robežsardzes struktūrvienībā iekārtotas telpas, kuras paredzētas aizturēta patvēruma meklētāja vai patvēruma meklētāja, kuram ir piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā –, izmitināšanai.
(2)
Šajā likumā lietotais termins "alternatīvais statuss" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 2.punktā un regulas Nr.2024/1348 3.panta 4.punktā lietotajam terminam.
(3)
Šajā likuma izpratnē "atbildīgā dalībvalsts" ir dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar regulā Nr.2024/1351 noteikto.
(4)
Šajā likumā lietotais termins "atkārtots iesniegums" atbilst regulas Nr.2024/1348 3.panta 19.punktā lietotajam terminam.
(5)
Šajā likumā lietotais termins "bēglis" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 5.punktā un regulas Nr.2024/1348 3.panta 1.punktā lietotajam terminam.
(6)
Šajā likumā lietotais termins "bēgļa statuss" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 1.punktā un regulas Nr.2024/1348 3.panta 3.punktā lietotajam terminam.
(7)
Šajā likumā lietotais termins "bēgšana" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 17.punktā lietotajam terminam.
(8)
Šajā likumā lietotais termins "bēgšanas risks" atbilst regulas 2024/1351 2.panta 18.punktā lietotajam terminam.
(9)
Šajā likumā lietotais termins "bezvalstnieks" atbilst regulas Nr.2024/1348 3.panta 15.punktā un regulas Nr.2024/1351 2.panta 2.punktā lietotajam terminam.
(10)
Šajā likumā lietotais termins "biometriskie dati" atbilst regulas Nr.2024/1358 2.panta 1.punkta "s" apakšpunktā lietotajam terminam.
(11)
Šajā likumā lietotais termins "galīgais lēmums" atbilst regulas Nr.2024/1348 3.panta 8.punktā lietotajam terminam.
(12)
Šajā likumā lietotais termins "humanitārā uzņemšana" atbilst regulas Nr.2024/1350 2.panta 3.punktā lietotajam terminam.
(13)
Šajā likumā lietotais termins "iesniegums" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 7.punktā, regulas Nr.2024/1348 3.panta 12.punktā un regulas 2024/1351 2.panta 3.punktā lietotajam terminam.
(14)
Šajā likumā lietotais termins "ievērojama migrācijas situācija" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 25.punktā lietotajam terminam.
(15)
Šajā likumā lietotais termins "izcelsmes valsts" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 13.punktā lietotajam terminam.
(16)
Šajā likumā lietotais termins "migrācijas spiediens" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 24.punktā lietotajam terminam.
(17)
Šajā likumā lietotais termins "nepilngadīgais" atbilst regulas 2024/1347 3.panta 10.punktā, regulas Nr.2024/1348 3.panta 6.punktā, regulas Nr.2024/1351 2.panta 10.punktā, regulas Nr. 2024/1356 2.panta 9.punktā un regulas Nr.2024/1358 2.panta 1.punkta "z" apakšpunktā lietotajam terminam.
(18)
Šajā likumā lietotais termins "nepilngadīga persona bez pavadības" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 11.punktā, regulas Nr.2024/1348 3.panta 7. punktā, regulas Nr.2024/1351 2.panta 11. punktā un regulas 2024/1356 2.panta 11.punktā lietotajam terminam.
(19)
Šajā likumā lietotais termins "nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 18. punktā, regulas Nr.2024/1351 2.panta 12.punktā lietotajam terminam, kā arī regulas Nr.2024/1348 23.panta 2. punktā un regulas Nr.2024/1351 22.panta 2.punktā noteiktajam.
(20)
Šajā likumā lietotais termins "palikt Latvijas Republikā" atbilst regulas Nr.2024/1348 3.panta 18.punktā lietotajam terminam.
(21)
Šajā likumā lietotais termins "pārcelšana" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 22.punktā lietotajam terminam.
(22)
Šajā likumā lietotais termins "pārmitināšana" atbilst regulas Nr.2024/1350 2.panta 1.punktā lietotajam terminam.
(23)
Šajā likumā lietotais termins "pārsūtīšana" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 21.punktā lietotajam terminam.
(24)
Šajā likumā lietotais termins "patvēruma pieprasīšana" ir pasākumu kopums, kas ietver vienlaicīgu patvēruma meklētāja vēlmes par bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas izteikšanu un iesnieguma iesniegšanu, kā arī tā reģistrēšanu, ko veic Valsts robežsardze, un tas atbilst regulas Nr.2024/1348 28.panta 7.punktā noteiktajam. Valsts robežsardze neveic iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu reģistrāciju, ja, ievērojot regulas Nr.2024/1351 17.pantu, vēlmes paušanas laikā vai uzreiz pēc tam ir konstatējams, ka personai Latvijas Republika nav pirmā ieceļošanas valsts vai citā dalībvalstī personai ir derīgs uzturēšanās dokuments vai derīga vīza.
(25)
Šajā likumā lietotais termins "patvēruma procedūra" ir kārtība, kādā izskata patvēruma meklētāja iesniegumu no patvēruma pieprasīšanas brīža līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process saistībā ar iesniegumu un kas atbilst regulas Nr.2024/1348 3.panta 9.punktā un regulas Nr.2024/1351 2.panta 5.punktā lietotajam terminam.
(26)
Šajā likumā lietotais termins "starptautiskā aizsardzība" atbilst regulas Nr.2024/1347 3.panta 3.punktā un regulas Nr.2024/1348 3.panta 5.punktā lietotajam terminam.
(27)
Šajā likumā lietotais termins "trešās valsts valstspiederīgais" atbilst regulas Nr.2024/1351 2.panta 1.punktā un regulas Nr.2024/1358 2.panta 1.punkta "a" apakšpunktā lietotajam terminam.
(28)
Šajā likumā lietotais termins "robežprocedūra" atbilst regulā Nr.2024/1348 lietotajam terminam.
2.
pants.
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.
3.
pants.
Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju atbildība patvēruma meklētāju tiesību nodrošināšanā
(1)
Lai patvēruma procedūras laikā nodrošinātu patvēruma meklētāja tiesību ievērošanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros veic pasākumus atbilstoši regulā Nr.2024/1347, regulā Nr.2024/1348, regulā Nr.2024/1351 un regulā Nr.2024/1358 noteiktajam.
(2)
Patvēruma meklētāja iesniegto dokumentu, kuriem ir būtiska nozīme iesnieguma un tiesā iesniegtā pieteikuma izskatīšanā, tulkošanu nodrošina institūcija, kura izskata attiecīgo iesniegumu vai pieteikumu, no šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.
(3)
Lai patvēruma procedūras laikā nodrošinātu patvēruma meklētāja tiesību ievērošanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros nodrošina savam personālam nepieciešamās mācības par darbu ar patvēruma meklētājiem, tostarp nepilngadīgajiem, kā arī par patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļiem, tostarp pazīmēm, kas ļauj noteikt patvēruma meklētāja īpašās uzņemšanas vajadzības un rīcību to nodrošināšanai. Minētajās mācībās iekļauj Eiropas izglītības programmas patvēruma jomā un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izstrādātos rīkus.
(4)
Patvēruma jomā it īpaši piemēro bērna tiesību aizsardzības principu un ģimenes atkalapvienošanās principu. Izvērtējot bērna labākās intereses, ņem vērā ģimenes atkalapvienošanās iespēju, nepilngadīgās personas labklājību un sociālo attīstību, īpaši tās izcelsmi un vajadzību pēc aprūpes stabilitātes un nepārtrauktības, aizsardzības un drošības apsvērumus, jo īpaši, ja pastāv risks, ka nepilngadīgā persona ir cietusi vardarbībā vai ekspluatācijā, tostarp cilvēktirdzniecībā, kā arī nepilngadīgās personas uzskatus atbilstoši tā vecumam un briedumam.
(5)
Regulas Nr.2024/1348 43.panta 4.punktā minēto uzraudzību īsteno tiesībsargs atbilstoši regulas Nr.2024/1356 10.pantā noteiktajiem kritērijiem. Īstenojot uzraudzību, tiek ņemti vērā standarti, vadlīnijas un citi materiāli, kas izstrādāti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 15.decembra Regulas (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.439/2010 13.pantam.
4.
pants.
Informācijas neizpaušana un apkopošana
(1)
Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, arī par patvēruma pieprasīšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
(2)
Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust gadījumos, kad attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi valsts vai pašvaldības institūcija.
(3)
Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no regulas Nr.2024/1347 6.pantā minētajiem vajātājiem vai smaga kaitējuma nodarītājiem, informācija iegūstama atbilstoši regulas Nr.2024/1348 7.pantā noteiktajam.
(4)
Lai nodrošinātu patvēruma meklētāju uzskaiti un patvēruma procedūras virzību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) uztur Patvēruma meklētāju reģistru. Pārvalde un Valsts robežsardze iekļauj un aktualizē informāciju Patvēruma meklētāju reģistrā. Patvēruma meklētāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un izmantošanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
(5)
Informācijas apmaiņu ar Eurodac centrālo datubāzi saskaņā ar regulas Nr.2024/1358 nosacījumiem nodrošina ar Ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmu.
(6)
Ārzemnieku biometrijas datu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību, izmantošanas nosacījumus un glabāšanas termiņus, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā esošajām ziņām, kā arī institūcijas, kuras ir tiesīgas pieprasīt biometrisko datu salīdzināšanu ar Eurodac centrālo datubāzi, un šādas salīdzināšanas pieprasīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7)
Šajā likumā paredzēto personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.
IInodaļaPatvēruma pieprasīšana un ar to saistītie pasākumi
5.
pants.
Patvēruma pieprasīšana un ar to saistītie pasākumi
(1)
Valsts robežsardze ir kompetentā iestāde par iesnieguma reģistrāciju atbilstoši regulas Nr.2024/1348 4.panta 3.punktam. Valsts robežsardze ir pilnvarota veikt darbības patvēruma pieprasīšanas gadījumā atbilstoši regulas Nr.2024/1348 9.panta 5.punktā, 26.panta, 27.panta 1., 2., 6.punktā un 28.panta 7.punktā, kā arī regulas Nr.2024/1358 13.pantā noteiktajam.
(2)
Ja ir norādes par to, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas atrodas robežšķērsošanas vietā vai robežšķērsošanas tranzīta zonā pie Latvijas Republikas ārējās robežas vai atrodas aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā, varētu izteikt vēlmi iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, Valsts robežsardze, Valsts policija vai Ieslodzījuma vietu pārvalde sniedz viņam informāciju par iespēju to darīt.
(3)
Pārvalde, Valsts policija vai Ieslodzījuma vietu pārvalde informē tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kura personīgā situācija vai apstākļi norāda uz to, ka personai ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, par iespēju pieprasīt patvērumu Valsts robežsardzei, kā arī iesniedz informāciju Valsts robežsardzei par šādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku atbilstoši regulas Nr.2024/1348 27.panta 3.punktā noteiktajam.
(4)
Valsts robežsardze atbilstoši regulas 2024/1348 5.pantam var lūgt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vai citai dalībvalstij sniegt palīdzību šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu veikšanai.
(5)
Lai konstatētu iespējamo apdraudējumu dalībvalstu drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, Valsts robežsardze nekavējoties pēc patvēruma pieprasīšanas nosūta informāciju par patvēruma meklētāju Valsts drošības dienestam un Valsts policijai atzinuma sniegšanai par iepriekšminēto apstākļu esamību. Valsts drošības dienests un Valsts policija sniedz atzinumu Valsts robežsardzei un Pārvaldei 15 darbdienu laikā.
(6)
Tiesu administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma nodrošina valsts nodrošinātas juridiskās konsultācijas iesnieguma izskatīšanas laikā atbilstoši regulas Nr.2024/1348 15., 16., 18. un 19.pantā un regulas Nr.2024/1351 21.pantā noteiktajam.
(7)
Tiesu administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma, ja tam nav pietiekamu līdzekļu, lai pieaicinātu personu juridiskās palīdzības saņemšanai, nodrošina valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzības procedūrās saistībā ar šā likuma 14.panta divpadsmitajā un septiņpadsmitajā, 18.panta septītajā un astotajā daļā, 19.panta pirmajā, otrajā un septītajā daļā, 24.panta trešajā daļā, 26.panta pirmajā daļā, 34.panta otrajā daļā (izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu), trešajā, piektajā un septītajā daļā, 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai faktisko rīcību, kā arī šā likuma 40.panta trešajā un piektajā daļā minēto lūgumu sagatavošanas un iesniegšanas gadījumos atbilstoši regulas Nr.2024/1348 17., 18. un 19.pantā un regulas Nr.2024/1351 43.panta 4.punktā noteiktajam.
(8)
Juridisko konsultāciju un juridiskās palīdzības sniegšanas laikā saziņu ar patvēruma meklētāju nodrošina Tiesu administrācija.
6.
pants.
Nepilngadīgas personas bez pavadības patvēruma pieprasīšana
(1)
Ja patvērumu ir pieprasījusi persona, kura apgalvo, ka ir nepilngadīga, vai attiecībā uz kuru ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka tā ir nepilngadīga, un kura ir bez pavadības, Valsts robežsardze nekavējoties informē bāriņtiesu par nepieciešamību iecelt aizbildni vai nozīmēt pārstāvi, kas nodrošinās nepilngadīgās personas pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā atbilstoši regulas Nr.2024/1348 23.panta 1., 2., 4., 9. un 10.punktā un regulas Nr.2024/1351 23.panta 2. un 3.punktā noteiktajam.
(2)
Lai patvēruma procedūras laikā nodrošinātu nepilngadīgās personas bez pavadības interešu un tiesību pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās, bāriņtiesa atbilstoši regulas Nr.2024/1348 23.panta 2.punkta "b" apakšpunktā noteiktajam nekavējoties ieceļ pārstāvi. Nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis var būt bāriņtiesas iecelts aizbildnis vai bāriņtiesas pārstāvis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs (turpmāk arī – nepilngadīgās personas pārstāvis). Ja ir konstatēts, ka patvēruma meklētājs, kas apgalvo, ka ir nepilngadīgs, neapšaubāmi ir vecāks par 18 gadiem, vai ir konstatēts, ka nepilngadīgais vairs nav nepavadīts, bāriņtiesa neieceļ aizbildni un nenozīmē pārstāvi vai pieņem lēmumu par aizbildnības vai pārstāvības atcelšanu.
(3)
Bāriņtiesa nekavējoties lemj par pārstāvja vai aizbildņa iecelšanu nepilngadīgai personai bez pavadības.
(4)
Bāriņtiesas ieceltais pārstāvis ir atbildīgs par samērīgu un ierobežotu nepilngadīgo personu bez pavadības skaitu, kas nepārsniedz vienlaikus 30 nepilngadīgas personas bez pavadības un kas ļauj efektīvi pildīt pārstāvja pienākumus. Ja patvērumu ir pieprasījis nesamērīgi liels nepilngadīgo personu bez pavadības skaits, bāriņtiesas ieceltais pārstāvis var būt atbildīgs par ne vairāk kā 50 nepilngadīgām personām bez pavadības.
(5)
Nepilngadīgās personas pārstāvis un bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu, Valsts robežsardzi, Pārvaldi, kā arī nepieciešamības gadījumā iesaistot starptautiskās organizācijas, biedrības vai nodibinājumus un starptautiskās organizācijas pilnvaroto pārstāvi, vienlaikus aizsargājot nepilngadīgās personas bez pavadības intereses, veic pasākumus, lai sameklētu nepilngadīgās personas bez pavadības ģimenes locekļus un noskaidrotu, kādas ir nepilngadīgās personas bez pavadības iespējas atgriezties ģimenē. Ja var būt apdraudēta nepilngadīgās personas bez pavadības vai arī viņa ģimenes locekļu dzīvība vai veselība, jo īpaši tad, ja ģimenes locekļi ir palikuši izcelsmes valstī, ģimenes locekļu sameklēšanas pasākumus veic tādējādi, lai netiktu pieļauts nepilngadīgās personas bez pavadības un viņa ģimenes locekļu apdraudējums.
(6)
Bāriņtiesas ieceltais pārstāvis, tiekoties ar nepilngadīgu personu bez pavadības, ņem vērā nepilngadīgā viedokli par viņa vajadzībām un rīkojas, ievērojot regulas 2024/1348 23.panta 8.punktā noteikto.
(7)
Bāriņtiesa par pārstāvja iecelšanu vai tā maiņu informē:
1)
nepilngadīgo personu bez pavadības un tai saprotamā valodā izskaidro procedūru, kā par šo pārstāvi konfidenciāli un droši var iesniegt sūdzību valodā, kuru nepilngadīgā persona bez pavadības saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu;
2)
patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas, tai skaitā iestādi vai organizāciju, kurā nepilngadīgā persona bez pavadības ir izmitināta.
(8)
Valsts robežsardze un Pārvalde savas kompetences ietvaros procedūras laikā informē nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvi par procesuālajām darbībām un to termiņiem, kā arī jebkādiem būtiskiem faktiem, kas attiecas uz nepilngadīgo personu bez pavadības, kuru viņš pārstāv.
(9)
Izdevumus, kas bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam ir radušies saistībā ar šajā pantā paredzētajām darbībām, sedz no valsts budžeta.
7.
pants.
Patvēruma meklētāja vecuma noteikšana
(1)
Ja, pamatojoties uz patvēruma meklētāja sniegto informāciju, pieejamiem dokumentāriem pierādījumiem vai citām norādēm, Valsts robežsardzei vai Pārvaldei pastāv šaubas, vai patvēruma meklētājs ir vai nav nepilngadīgs, Pārvalde sadarbībā ar bāriņtiesu, kā arī speciālistiem izglītības, veselības aprūpes, psiholoģijas un citās jomās veic vecuma starpdisciplināru novērtējumu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 25.pantā noteiktajam.
(2)
Pārvaldei ir tiesības noteikt medicīnisko ekspertīzi vecuma noteikšanai.
(3)
Nepilngadīga patvēruma meklētāja vecuma starpdisciplināru novērtēšanas kārtību un iesaistīto institūciju pienākumus nosaka Ministru kabinets.
(4)
Bāriņtiesas ieceltā nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvja pienākumi izbeidzas, ja vecuma starpdisciplināras novērtēšanas rezultātā konstatē, ka patvēruma meklētājs nav nepilngadīgs.
8.
pants.
Patvēruma meklētāja informēšana par patvēruma procedūru un uzņemšanas apstākļiem
(1)
Lai nodrošinātu, ka patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētājs spēj izmantot šajā likumā un citos normatīvajos aktos viņam noteiktās tiesības un pildīt viņam paredzētos pienākumus, Valsts robežsardze patvēruma pieprasīšanas brīdī informē viņu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 8.panta 2.punktā, regulas Nr. 2024/1351 19.panta 1.punktā un regulas Nr.2024/1358 42.pantā noteiktajam:
1)
par patvēruma procedūru un tās termiņiem;
2)
patvēruma meklētāja tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā;
3)
par iespējamām sekām, ja patvēruma meklētājs nepilda savus pienākumus un nesadarbojas ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;
4)
par patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci;
5)
par uzņemšanas apstākļiem, tai skaitā tiesībām uz nodarbinātību, izglītību un tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus;
6)
par juridiskās palīdzības sniedzējiem (organizācijām un personu grupām), tostarp par iespējām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējiem;
7)
par organizācijām, kas varētu viņiem palīdzēt vai viņus informēt par pieejamajiem uzņemšanas apstākļiem, tostarp veselības aprūpi;
8)
par viņa izvietošanu valsts administratīvajā teritorijā, tās robežām, tiesībām un pienākumiem atrodoties tajā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju patvēruma meklētājam sniedz rakstiski atbilstoši šā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam un attiecīgi, ievērojot regulas Nr.2024/1351 20.pantu. Ja patvēruma meklētājam ir traucējumi, kas ierobežo tā spēju saprast šā panta pirmajā daļā minēto informāciju rakstveidā, Valsts robežsardze to sniedz mutiski vai attiecīgajā gadījumā vizuālā veidā, izmantojot video materiālus vai piktogrammas, pielāgojot tās patvēruma meklētāja vajadzībām. Patvēruma meklētājs, tai skaitā nepilngadīgā persona bez pavadības vai viņa pārstāvis, ar savu parakstu apstiprina to, ka šajā daļā sniegtā informācija viņam ir saprotama.
(3)
Šā panta pirmajā daļā pirmajā daļā minēto informāciju nepilngadīgai personai bez pavadības sniedz nepilngadīgā vecumam atbilstošā un saprotamā veidā pārstāvja klātbūtnē, izmantojot vecumam pielāgotus informatīvus materiālus.
(4)
Ja šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nav iespējams sniegt rakstiski patvēruma pieprasīšanas brīdī, jo valoda, kuru patvēruma meklētājs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ir reta valoda, Valsts robežsardze to sniedz, izmantojot mutisku tulkojumu vai attiecīgajā gadījumā vizuālā veidā, piemēram, izmantojot video materiālus vai piktogrammas. Patvēruma meklētājs, tai skaitā nepilngadīgā persona bez pavadības vai viņa pārstāvis, ar savu parakstu apstiprina to, ka šajā daļā sniegtā informācija viņam ir saprotama. Valsts robežsardze nodrošina pēc iespējas drīzāk mutiski sniegtās informācijas rakstisku tulkojumu un izsniedz to patvēruma meklētājam, izņemot gadījumu, kad ir skaidrs, ka tas vairs nav nepieciešams.
(5)
Patvēruma meklētāja informēšanai izmanto Eiropas Savienības Patvēruma Aģentūras izstrādātu standarta informācijas veidni, kā arī citus izstrādātus materiālus.
9.
pants.
Patvēruma meklētāja īpašo vajadzību izvērtējums
(1)
Pēc iespējas drīz pēc patvēruma pieprasīšanas Valsts robežsardze un Pārvalde uzsāk patvēruma meklētāja īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu ar mērķi noteikt viņa īpašās uzņemšanas vajadzības. Šo izvērtējumu sāk ar īpašo uzņemšanas vajadzību apzināšanu, ko veic, par pamatu ņemot redzamas pazīmes vai patvēruma meklētāja izteikumus vai izturēšanos, vai attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja vecāku vai pārstāvja izteikumus.
(2)
Aizturēšanas gadījumā īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu pabeidz bez nepamatotas kavēšanās un tā rezultātus ņem vērā, lemjot par to, vai aizturēšana būtu jāturpina un vai aizturētā patvēruma meklētāja izmitināšanas apstākļi būtu jāpielāgo.
(3)
Lai noteiktu patvēruma meklētāja īpašo procesuālo garantiju vajadzības un nodrošinātu nepieciešamo atbalstu, Valsts robežsardze un Pārvalde veic regulas Nr.2024/1348 20.pantā paredzētos pasākumus. Valsts robežsardze un Pārvalde īpašo vajadzību izvērtējuma rezultātus iekļauj patvēruma meklētāja īpašo procesuālo garantiju vajadzību izvērtējumā.
(4)
Valsts robežsardze vai Pārvalde patvēruma procedūras laikā, veicot īpašo procesuālo garantiju vajadzību vai īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu, ņem vērā šā panta pirmajā daļā minētās pazīmes vai patvēruma meklētāja izteikumus vai izturēšanos. Valsts robežsardze vai Pārvalde, veicot īpašo procesuālo garantiju vajadzību vai īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā pieaicina kompetentos attiecīgās jomas speciālistus.
(5)
Veicot īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu, Valsts robežsardze vai Pārvalde nepieciešamības gadījumā izmanto mutisko tulkošanu.
(6)
Patvēruma meklētāja īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējumu pabeidz 30 dienu laikā pēc patvēruma pieprasīšanas. Valsts robežsardze vai Pārvalde pārskata izvērtējumu, ja pēc izvērtējuma pabeigšanas patvēruma procedūras laikā ir konstatētas izmaiņas patvēruma meklētāja situācijā vai attiecīgajos apstākļos vai ja patvēruma meklētāja īpašās uzņemšanas vajadzības kļūst acīmredzamas vai zināmas. Ja Valsts robežsardze vai Pārvalde pēc pārskata izvērtējuma veikšanas, konstatē izmaiņas patvēruma meklētāja situācijā vai attiecīgajos apstākļos, Valsts robežsardze vai Pārvalde apzina pasākumus minēto vajadzību apmierināšanai un informē atbildīgās iestādes.
(7)
Ja īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtējuma vai īpašo procesuālo garantiju vajadzību izvērtējuma laikā Valsts robežsardze vai Pārvalde konstatē pazīmes, ka patvēruma meklētāja psihiskās un fiziskās veselības stāvoklis var ietekmēt viņa īpašās uzņemšanas vajadzības vai īpašo procesuālo garantiju vajadzības, patvēruma meklētāju ar viņa piekrišanu nosūta pie attiecīga ārsta, psihologa vai speciālista, lai padziļināti izvērtētu viņa psihisko un fizisko stāvokli. Vajadzības gadījumā saziņai ar ārstniecības personālu mutiskās tulkošanas nodrošināšanai piesaista apmācītus tulkus. Ja apmācīti tulki nav pieejami un tas var aizkavēt ārstēšanu, ar patvēruma meklētāja piekrišanu mutisku tulkošanu var veikt cita pilngadīga persona. Minētā izvērtējuma rezultātus ņem vērā, lemjot par to, kāda veida īpašo uzņemšanas atbalstu nodrošina patvēruma meklētājam.
(8)
Valsts robežsardze vai Pārvalde, konstatējot, ka patvēruma meklētājam ir īpašas uzņemšanas vajadzības vai īpašo procesuālo garantiju vajadzības, iespējami drīz nodrošina, ka šim patvēruma meklētājam visā patvēruma procedūras laikā tiek sniegts atbalsts atbilstoši viņa īpašajām uzņemšanas vajadzībām, kā arī nodrošina viņa situācijas pienācīgu uzraudzību.
(9)
Patvēruma procedūrā iesaistītā institūcija iekļauj patvēruma meklētāja lietā tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāja īpašo uzņemšanas vajadzību raksturu un aprakstu par redzamajām pazīmēm vai patvēruma meklētāja izteikumiem vai izturēšanos, kam ir nozīme īpašo uzņemšanas vajadzību izvērtēšanā, kā arī norāda apzinātos pasākumus minēto vajadzību apmierināšanai un par to atbildīgās iestādes.
10.
pants.
Patvēruma meklētāja statusu apliecinoši dokumenti
(1)
Patvēruma meklētāja statusu un tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā apliecina patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieka personas apliecība.
(2)
Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētājam patvēruma meklētāja personas dokumentu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 29.panta 4.punktā noteiktajam.
(3)
Patvēruma meklētāja personas dokumenta paraugu, tā izsniegšanas, pagarināšanas un nodošanas kārtību, kā arī derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu neizsniedz, ja patvēruma meklētājs ir aizturēts vai atrodas ieslodzījuma vietā.
(5)
Ja ir iestājušies Imigrācijas likumā minētie nosacījumi par tiesībām uz nodarbinātību, Pārvalde izsniedz patvēruma meklētājam ārzemnieka personas apliecību, kurā ietver atzīmi par iepriekšminētajām tiesībām, izņemot, ja patvēruma meklētājam ir paziņots lēmums par viņa pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar regulā Nr. 2024/1351 noteikto vai ja patvēruma meklētāja iesniegums tiek izskatīts saīsinātā kārtībā saskaņā ar regulas Nr.2024/1348 42.panta 1.punkta "a", "b", "c", "d", "e" vai "f" apakšpunktu.
(6)
Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad stājies spēkā galīgais lēmums, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.
(7)
Ja patvēruma meklētājam, kurš pauž vēlmi par bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanu, nav iespējams izsniegt patvēruma meklētāja personas dokumentu, Valsts robežsardze izsniedz viņam apliecinājumu, kurā norāda regulas Nr.2024/1348 29.pantā 4.punktā paredzēto informāciju.
IIInodaļaPatvēruma meklētāja tiesības un pienākumi patvēruma procedūras laikā
11.
pants.
Patvēruma meklētāja tiesības
(1)
Patvēruma meklētājam ir tiesības atbilstoši regulas Nr.2024/1347 8.panta 3.punktā, regulas Nr.2024/1348 8.panta 3., 4., 5. un 6. punktā un 15.panta 1. un 2.punktā, un regulas Nr.2024/1351 19.panta 1.punktā, 21.panta 1. un 2.punktā un 43. panta 1., 3. un 5.punktā noteiktajam, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šādas tiesības:
1)
patvēruma procedūras laikā palikt Latvijas Republikā, izņemot regulas Nr.2024/1348 10.panta 3., 4. un 5.punktā un 68.panta 6.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī brīvi pārvietoties Latvijas Republikas teritorijā, izņemot gadījumu, ja viņam piemērots šajā likumā noteiktais pārvietošanās ierobežojums;
2)
saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, primāro veselības aprūpi, ambulatoro un stacionāro psihiatrisko palīdzību, ja ir nopietni psihiskās veselības traucējumi, seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, kas ir būtiska nopietnu fiziskās veselības problēmu ārstēšanai. Ja tas nepieciešams medicīnisku iemeslu dēļ, patvēruma meklētājam ar īpašām uzņemšanas vajadzībām ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, tostarp nepieciešamo medicīnisko un sociālo rehabilitāciju un medicīniskās palīgierīces, kā arī atbilstošu psihiskās veselības aprūpi;
3)
saņemt atbalstu, ja patvēruma meklētājam ir īpašās uzņemšanas vajadzības;
4)
sazināties ar radiniekiem, juridiskās palīdzības vai konsultācijas sniedzējiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu lietās, valsts pārvaldes iestādēm, biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī starptautiskajām organizācijām;
5)
saņemt informāciju valodā, kuru viņš saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, kodolīgā, pārredzamā, vienkārši uztveramā un viegli piekļūstamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu;
6)
uz valsts valodas kursiem, pilsoniskās izglītības kursiem, kā arī mācībām nodarbinātībai kuri uzlabos viņa spējas rīkoties patstāvīgi un mijiedarboties ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām vai patstāvīgi meklēt darbu;
7)
uz nodarbinātību Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos.
(2)
Nepilngadīgam patvēruma meklētājam papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības uz interešu aizsardzību un pārstāvību patvēruma procedūrā, tiesības iegūt izglītību, uz veselības aprūpi atbilstoši vajadzībām, kā arī tiesības saņemt medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja nepilngadīgais ir cietis no jebkāda veida ļaunprātīgas izmantošanas, nolaidības, ekspluatācijas, spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās, bruņotos konfliktos. Nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības saņemts valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un kārtībā, kādā tā tiek nodrošināta Latvijas Republikas valstspiederīgiem nepilngadīgiem. Nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības pabeigt ārstēšanu, kas sākta pirms nepilngadīgā pilngadības sasniegšanas, ja tāda tiek uzskatīta par nepieciešamu.
(3)
Patvēruma meklētājam, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, kas izskatīs viņa iesniegumu saskaņā ar regulu Nr.2024/1351, no lēmuma paziņošanas datuma nav tiesību uz šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajiem kursiem.
12.
pants.
Nepilngadīga patvēruma meklētāja piekļuve izglītībai
(1)
Nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tāpat kā Latvijas Republikas valstspiederīgiem nepilngadīgiem saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas.
13.
pants.
Patvēruma meklētāja pienākumi
(1)
Patvēruma meklētājam ir attiecīgi pienākumi atbilstoši regulas Nr.2024/1347 4.panta 1.un 2. punktā, regulas 2024/1348 9.panta 1., 2., 3. un 4.punktā un regulas Nr.2024/1351 17.panta 1. un 4.punktā noteiktajam, kā arī šādi pienākumi:
1)
sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, viņu nofotografēt un identificēt, kā arī sadarboties ar Pārvaldi un citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;
2)
piedalīties intervijā par pieņemamību vai intervijā par būtību (turpmāk – personiskās intervijas), personīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un pēc iespējas drīzāk sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja personiskajā intervijā piedalās patvēruma meklētāja pārstāvis vai nepilngadīgās personas bez pavadības pārstāvis. Pienākums pēc iespējas drīzāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pārstāvi;
3)
iepazīties ar šā likuma 8.panta pirmajā daļā minēto informatīvo materiālu par patvēruma procedūru un uzņemšanas apstākļiem un ar parakstu apliecināt, ka informācija viņam ir saprotama un viņš ar to ir iepazinies. Ja patvēruma meklētājs atsakās parakstīties, par to veic atzīmi;
4)
patvēruma procedūras laikā uzturēties noteiktā valsts administratīvā teritorijā vai konkrētajā vietā;
5)
uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, konkrētajā vietā vai Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, ievērot iekšējās kārtības noteikumus;
6)
sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi;
7)
paziņot Valsts robežsardzei un Pārvaldei, kā arī, ja nepieciešams, Administratīvajai rajona tiesai savu aktuālo dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, uz kuru viņš ir sasniedzams, un elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), kā arī nekavējoties informēt par to maiņu, ja patvēruma meklētājs nav izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai nav aizturēts vai izvietots konkrētā vietā. Patvēruma meklētāja pēdējā norādītā dzīvesvietas adrese ir uzskatāma par adresi, kas izmantojama saziņai ar viņu.
(2)
Patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudes un sanitārās apstrādes, kā arī to rezultātu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
IVnodaļaPatvēruma meklētāja uzturēšanās Latvijas Republikā
14.
pants.
Patvēruma meklētāju izmitināšana
(1)
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitina patvēruma meklētāju, kura rīcībā nav finanšu līdzekļu, kas ļauj viņam nodrošināt savam vai savu nepilngadīgu ģimenes locekļu veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstošus sadzīves apstākļus un uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, izņemot tos patvēruma meklētājus, kuri veselības traucējumu dēļ nespēj sevi aprūpēt. Ievietojot patvēruma meklētāju Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pārbauda viņa veselības stāvokli un veic sanitāro apstrādi. Pārvalde patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nepieļauj uzbrukumus, vardarbību, tai skaitā vardarbību ar seksuālu dzimumbalstītu, rasistisku un reliģisku motīvu.
(2)
Ja Pārvalde konstatē, ka patvēruma meklētāja, kas ir izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, rīcībā ir finanšu līdzekļi, kas ļauj viņam nodrošināt viņa un viņa ģimenes locekļu veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstošus sadzīves apstākļus, un uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, viņam vairs nav tiesību uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja Pārvalde konstatē, ka laika periodā, kad patvēruma meklētājās ir bijis izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, patvēruma meklētāja rīcībā ir bijuši finanšu līdzekļi, kas ļauj viņam nodrošināt viņa un viņa ģimenes locekļu veselības stāvoklim un vajadzībām atbilstošus sadzīves apstākļus un uzturēšanos patvēruma procedūras laikā, patvēruma meklētājam ir pienākums atmaksāt Pārvaldei radušos izdevumus, kas ir saistīti ar patvēruma meklētāja izmitināšanu.
(3)
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir Pārvaldes struktūrvienība. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs ir kopīgs neaizturētu patvēruma meklētāju mājoklis, kurā nodrošina sadzīvei nepieciešamos apstākļus, tostarp īpašus apstākļus nepilngadīgiem, un pienācīgu dzīves līmeni, ņemot vērā arī patvēruma meklētāja īpašās uzņemšanas vajadzības, ar dzimumu un vecumu saistītus apsvērumus, kā arī aizsargā viņa fizisko un psihisko veselību. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra personāls ir atbilstoši apmācīts darbam ar nepilngadīgām personām.
(4)
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā patvēruma meklētājus izmitina, ievērojot personas pamattiesības, kā arī personiskas īpašības, psiholoģisko, reliģisko saderību un drošības apsvērumus, un ņemot vērā šādus principus:
1)
vīriešus un sievietes izmitina atsevišķi;
2)
ģimenes locekļus izmitina kopā, ņemot vērā viņu piekrišanu, bet atsevišķi no citiem izmitinātiem patvēruma meklētājiem, nodrošinot ģimenes privātumu, garantējot ģimenes dzīves aizsardzību un saglabājot Latvijas Republikā esošās patvēruma meklētāja ģimenes vienotību;
3)
pilngadīgus patvēruma meklētājus ar īpašām uzņemšanas vajadzībām izmitina kopā ar pieaugušiem tuviem radiniekiem, kuri jau atrodas Latvijas Republikā un ir par viņu atbildīgi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;
4)
sievietēm nodrošina atsevišķas sanitārās telpas, kā arī drošu vietu viņām un viņu nepilngadīgajiem bērniem;
5)
patvēruma meklētāju ar veselības traucējumiem, ievērojot ārstniecības personas norādījumus, izmitina speciāli aprīkotajā telpā.
(5)
Nepilngadīgu patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā kopā ar vecākiem vai pieaugušu personu, kura par viņu ir atbildīga, un viņa nepilngadīgajiem brāļiem vai māsām, kas nav stājušies laulībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā bāriņtiesas viedokli par to, vai tas ir attiecīgā nepilngadīgā interesēs. Ņemot vērā nepilngadīga patvēruma meklētāja intereses un jo īpaši viņa vecumu un brieduma pakāpi, māsām un brāļiem pēc iespējas atļauj palikt kopā.
(6)
Nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem, kas ir izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, tiek nodrošināta iespēja iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tostarp viņu vecumam atbilstošās rotaļās un atpūtas pasākumos, kā arī pasākumos ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, vajadzības gadījumā viņiem ir pieejami mācību materiāli.
(7)
Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu tikai nepieciešamības gadījumā. Pārvalde nodrošina patvēruma meklētājam iespēju paziņot savam juridiskās palīdzības vai konsultāciju sniedzējam par viņa pārvietošanu uz jauno adresi.
(8)
Iekšlietu ministrija nodod tās valdījumā esošās patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpas un to iekārtas bezatlīdzības lietošanā pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, un nodrošina patvēruma meklētājiem viņu izmitināšanas laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību nepilngadīgajiem, citu patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanu. Bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija.
(9)
Patvēruma meklētājs ir tiesīgs uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā patvēruma procedūras laikā līdz galīgā lēmuma spēkā stāšanas dienai.
(10)
Ministru kabinets nosaka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus, kā arī patvēruma meklētāja tiesības un pienākumus tajā.
(11)
Ministru kabinets nosaka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra patvēruma meklētāju iekārtošanas un aprīkošanas prasības.
(12)
Ja patvēruma meklētājs pārkāpj izmitināšanas centra iekšējos noteikumus, un lai nepieļautu viņa iespējami agresīvu uzvedību pret pārējiem centrā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem, ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centra priekšnieka lēmumu patvēruma meklētāju var pārvietot uz telpām ar samazinātu ērtību līmeni.
(13)
Pārvalde var izmitināt patvēruma meklētāju ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem, ja pārsniegta to ietilpība un pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Izmitināšanu ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem organizē un nodrošina atbilstoši Ministru kabineta noteikumos, kas ir izdoti saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu.
(14)
Patvēruma meklētājam pienācīgi pamatotā gadījumā un izņēmuma kārtā uz saprātīgu laikposmu, kas ir pēc iespējas īsāks, var nodrošināt atšķirīgus izmitināšanas apstākļus, ja pieejamās patvēruma meklētāju izmitināšanas iespējas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ir uz laiku izsmeltas vai ja nesamērīga patvēruma meklētāju skaita vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu dēļ parasti pieejamās izmitināšanas iespējas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā uz laiku nav pieejamas.
(15)
Ministru kabinets nosaka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra patvēruma meklētāju iekārtošanas un aprīkošanas prasības situācijās, kad patvēruma meklētāju izmitināšanas iespējas ir uz laiku izsmeltas vai ja nesamērīga patvēruma meklētāju skaita vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu dēļ parasti pieejamās izmitināšanas iespējas uz laiku nav pieejamas.
(16)
Patvēruma meklētāja faktisko uzturēšanos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā kontrolē Pārvalde. Pārvalde informē Valsts robežsardzi, ja patvēruma meklētājs ir atstājis patvēruma meklētāju izmitināšanas centru.
(17)
Patvēruma meklētājam ir tiesības apstrīdēt lēmumu par atteikumu izmitināt patvēruma meklētāju izmitināšanās centrā, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu par apstrīdēto lēmumu par atteikumu izmitināt patvēruma meklētāju izmitināšanās centrā var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā. Administratīvā rajona tiesa izskata lietu rakstveida procesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
15.
pants.
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra apmeklēšana
(1)
Valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas, tiesībsargs vai tā biroja pārstāvji, biedrību vai nodibinājumu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās pilnvaroti pārstāvji ir tiesīgi apmeklēt patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, lai pārliecinātos, ka tajos izmitinātiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošināti pienācīgi izmitināšanas un uzturēšanās apstākļi, kā arī lai sniegtu izmitinātiem patvēruma meklētājiem attiecīgās institūcijas kompetencei atbilstošas juridiska vai cita veida konsultācijas.
(2)
Patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem, juridiskās palīdzības sniedzējiem ir iespēja apmeklēt viņu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.
(3)
Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas, izņemot tiesībsargs vai tā biroja pārstāvji, saskaņo apmeklējumu ar patvēruma meklētāju izmitināšanas centra vadītāju un, apmeklējot to, ievēro iekšējās kārtības noteikumus.
16.
pants.
Patvēruma meklētāju ar īpašām vajadzībām uzturēšanās patvēruma procedūras laikā
(1)
Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju, kuram ir funkcionēšanas traucējumi un kurš nespēj sevi aprūpēt, uzturēšanos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vispārējā kārtībā nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir patvēruma meklētāja izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta.
(2)
Sociālās integrācijas valsts aģentūra vispārējā kārtībā piešķir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā patvēruma meklētājam, kuram ir smagi vai ļoti smagi psihiskās veselības rakstura traucējumi un kurš nespēj sevi aprūpēt.
(3)
Valsts robežsardze vai Pārvalde, konstatējot patvēruma meklētāja funkcionēšanas traucējumus, kuru dēļ viņš nespēj sevi aprūpēt, iepriekš saskaņojot ar attiecīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, nodrošina patvēruma meklētāja nokļūšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā institūcijā.
(4)
Izdevumus, kas saistīti ar patvēruma meklētāja, kas izmitināts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sedz no šim mērķim paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
17.
pants.
Nepilngadīgo personu bez pavadības izmitināšana
(1)
Nepilngadīgo personu bez pavadības pēc patvēruma pieprasīšanas nekavējoties izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievieto bērnu aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē. Lēmumu par nepilngadīgās personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieņem bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu. Pirms lēmuma par nepilngadīgās personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā pieņemšanas bāriņtiesa noskaidro un ņem vērā Pārvaldes viedokli.
(2)
Nepilngadīgā persona bez pavadības patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai bērnu aprūpes iestādē tiek izmitināta līdz brīdim, kad tai tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē vai tiek konstatēts, ka aizbildņa iecelšana vai ievietošana audžuģimenē konkrētajai nepilngadīgajai personai bez pavadības nav piemērota.
(3)
Bāriņtiesa, ņem vērā šā likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto un ievēro šādus nosacījumus:
1)
nepilngadīgo personu bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;
2)
vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumu, kad tas tiek darīts bērnu labākajās interesēs.
(4)
Nepilngadīgo personu bez pavadības, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu, ņemot vērā bāriņtiesas viedokli, ievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpās, kurās izmitina pieaugušos patvēruma meklētājus, ja tas ir viņa interesēs atbilstoši šā likuma 3.panta ceturtajā daļā noteiktajam.
(5)
Nepilngadīgai personai bez pavadības izmitināšanas vietas maiņas ierobežo līdz minimumam, ievērojot bērna intereses.
(6)
Pašvaldības faktiskos izdevumus par nepilngadīgās personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(7)
Pašvaldības izdevumus par nepilngadīgās personas bez pavadības izmitināšanu audžuģimenē, tas ir, pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā izmaksāto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kā arī pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, sedz no Labklājības ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
(8)
Ja nepilngadīgā persona bez pavadības ir uzsākusi pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi un to turpina arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, un ir izmitināta bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē, valsts atlīdzina pašvaldībai izdevumus par šīs personas izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē līdz tā mācību gada beigām, kurā persona sasniegusi pilngadību.
(9)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reizi ceturksnī sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē.
18.
pants.
Dienasnauda un materiālie uzņemšanas apstākļi
(1)
Patvēruma meklētājam ir pieejami šajā likumā noteiktie materiālie uzņemšanas apstākļi no patvēruma pieprasīšanas brīža.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota persona lēmumu par dienasnaudas piešķiršanu patvēruma meklētājam, kurš ir izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kuram nav vai kura rīcībā esošo finanšu līdzekļu apmērs ir mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, lai nodrošinātu savam un savu nepilngadīgo ģimenes locekļu veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un uzturēšanos, kā arī pienācīgu dzīves līmeni, patvēruma procedūras laikā, pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma par dienasnaudas piešķiršanu saņemšanas.
(3)
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4)
Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētājam, kas ir izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, dienasnaudu neizmaksā gadījumos, ja patvēruma meklētājs bez iepriekšēja brīdinājuma un attaisnojoša iemesla ir atstājis patvēruma meklētāju izmitināšanas centru uz laiku, kas ir ilgāks par 48 stundām. Pārvalde neizmaksā dienasnaudu par patvēruma meklētāja prombūtnes dienām.
(5)
Ja Pārvalde konstatē, ka laika periodā, kad patvēruma meklētājām ir izmaksāta dienasnauda, patvēruma meklētāja rīcībā ir bijuši finanšu līdzekļi normatīvajos aktos noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai kuru apmērs ir bijis lielāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, lai nodrošinātu savam un savu nepilngadīgo ģimenes locekļu veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un uzturēšanos, kā arī pienācīgu dzīves līmeni, patvēruma meklētājam ir pienākums atmaksāt Pārvaldei par attiecīgo laika periodu saņemto dienasnaudu.
(6)
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā izmitinātajam patvēruma meklētājam izsniedz pārtikas produktus, higiēnas un pirmās nepieciešamības preces apjomā un kārtībā, ko nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču izsniegšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
(7)
Patvēruma meklētājam ir tiesības apstrīdēt šā panta otrajā daļā minēto lēmumu Pārvaldes priekšniekam.
(8)
Patvēruma meklētājam ir tiesības pārsūdzēt šā panta septītajā daļā minēto Pārvaldes apstrīdēto lēmumu Administratīvā rajona tiesā. Administratīvā rajona tiesa izskata lietu rakstveida procesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
VnodaļaPatvēruma meklētājam piemērojamie ierobežojumi
19.
pants.
Patvēruma meklētāja izvietošana valsts administratīvajā teritorijā vai konkrētā vietā
(1)
Nolūkā nodrošināt iesnieguma ātru, efektīvu un rezultatīvu izskatīšanu vai noteikt patvēruma meklētāja izvietošanu atbilstoši valsts administratīvo teritoriju spējām, patvēruma meklētāju var izvietot noteiktā valsts administratīvajā teritorijā, kurā viņš var brīvi pārvietoties patvēruma procedūras laikā un kurā tiek nodrošināta piekļuve vajadzīgajai publiskajai infrastruktūrai un tiek garantēta privātās dzīves neaizskaramība. Valsts administratīvajā teritorijā patvēruma meklētājam tiek nodrošinātas patvēruma procedūras ietvaros paredzētās tiesības un procesuālās garantijas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2)
Valsts robežsardzes pilnvarota amatpersona var pieņemt lēmumu par pārvietošanās brīvības ierobežojumu – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu patvēruma meklētājam:
1)
uz kuru attiecas patvēruma robežprocedūra;
2)
ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai ja pastāv patvēruma meklētāja bēgšanas risks, jo īpaši gadījumos, kad patvēruma meklētājam jāatrodas citā dalībvalstī vai patvēruma meklētājs pēc bēgšanas uz citu dalībvalsti ir uzņemts atpakaļ Latvijas Republikā iesnieguma izskatīšanai un attiecīgā lēmuma pieņemšanai, saskaņā ar regulas Nr.2024/1351 17.panta 4.punktu.
(3)
Lēmumā par pārvietošanās brīvības ierobežojumu – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu iekļauj:
1)
tā patvēruma meklētāja, kuram piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā –, vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu (personas kodu) un valstspiederību;
2)
faktus un apstākļus, ar kuriem pamatots lēmums;
3)
pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanas tiesisko pamatojumu, kā arī piemērotās tiesību normas;
4)
noteiktā pienākuma izpildes nosacījumus, kā arī pienākuma neizpildes sekas;
5)
lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
(4)
Šā panta trešajā daļā minētajam lēmumam pievieno patvēruma meklētāja fotoattēlu.
(5)
Patvēruma meklētāju ar šā panta trešajā daļā minēto Valsts robežsardzes lēmumu, nekavējoties pēc minētā lēmuma sastādīšanas, iepazīstina, ievērojot šā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, un viņam izskaidro attiecīgā lēmuma būtību, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājam izsniedz lēmuma eksemplāru.
(6)
Šā panta pirmajā daļā minētajam patvēruma meklētājam ir tiesības lūgt Valsts robežsardzei atļauju uz laiku atstāt šā panta pirmajā daļā noteikto valsts administratīvo teritoriju pienācīgi pamatotu, neatliekamu un nopietnu ģimenes iemeslu dēļ vai nolūkā saņemt nepieciešamo ārstēšanu, kas šajā valsts administratīvajā teritorijā nav pieejama. Šā panta otrās daļas 2.punktā minētajam patvēruma meklētājam ir tiesības lūgt Valsts robežsardzei atļauju uz laiku dzīvot ārpus konkrētās vietas, norādot uz apstākļiem, kas pamato šo lūgumu.
(7)
Ja Valsts robežsardzes amatpersona pieņem lēmumu nepiešķirt šā panta sestajā daļā minēto atļauju, patvēruma meklētājam tiek paskaidroti šāda lēmuma faktiskie un juridiskie pamati, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība.
(8)
Šā panta pirmajā daļā minētais patvēruma meklētājs tā izvietošanu valsts administratīvajā teritorijā, kā arī šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 2.punktā minētais patvēruma meklētājs šā panta septītajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt atbilstoši šā likuma 24.pantā noteiktajai kārtībai.
(9)
Šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 2.punktā minētais patvēruma meklētājs var atstāt attiecīgi valsts administratīvo teritoriju vai konkrēto vietu bez šā panta sestajā daļā minētās atļaujas, ja viņa ierašanās ir nepieciešama patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas apmeklēšanai, par to iepriekš informējot Valsts robežsardzi.
(10)
Patvēruma meklētāju neizvieto valsts administratīvajā teritorijā, kurā nav iespējams patvēruma meklētājam efektīvi nodrošināt tiesības un procesuālās garantijas patvēruma procedūras laikā. Ja šādi apstākļi ir konstatēti vai iestājas pēc patvēruma meklētāja izvietošanas, to nekavējoties pārtrauc.
(11)
Šā panta otrās daļas 1.punktā minēto patvēruma meklētāju var izvest no konkrētās vietas Valsts robežsardzes amatpersonu uzraudzībā šādos gadījumos:
1)
lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;
2)
lai sniegtu medicīnisko palīdzību, ja to nevar sniegt uz vietas;
3)
lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt uz vietas;
4)
citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos.
20.
pants.
Ierobežojošo pasākumu piemērošana patvēruma procedūrā
(1)
Vadoties pēc nepieciešamības un ievērojot samērīguma principu, kā arī attiecīgi regulas Nr.2024/1348 un regulas Nr.2024/1351 prasības, patvēruma meklētājam patvēruma procedūrā var piemērot šādus ierobežojošos pasākumus:
1)
reģistrēšanās noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā ne retāk kā reizi mēnesī;
2)
drošības nauda;
3)
personisks galvojums;
4)
aizturēšana.
(2)
Nepieciešamību piemērot ierobežojošo pasākumu izvērtē, ņemot vērā patvēruma meklētāja individuālo situāciju un apstākļus, kā arī jebkuras redzamas pazīmes, izteikumus vai uzturēšanos, kas liecina, ka patvēruma meklētājam ir īpašās uzņemšanas vajadzības. Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto ierobežojošo pasākumu var piemērot, ja nav iespējams efektīvi piemērot citu mazāk ierobežojošu pasākumu.
(3)
Patvēruma pieprasīšanas fakts un patvēruma meklētāja valstiskā piederība nevar būt par pamatu patvēruma meklētāja aizturēšanai. Aizturēšanai nav sodīšanas rakstura.
(4)
Ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu kāda no ierobežojošā pasākuma piemērošanai, vai patvēruma procedūra ir pabeigta, attiecīgo pasākumu maina vai atceļ.
(5)
Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto ierobežojošo pasākumu nepiemēro patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, kuru aizturēšana nopietni apdraudētu viņa fizisko un psihisko veselību.
(6)
Administratīvās procedūras, kas attiecas uz šā likuma 25.panta pirmajā daļā paredzētajiem aizturēšanas nosacījumiem, īsteno ar pienācīgu rūpību. Administratīvo procedūru kavēšanās, ko nav izraisījis patvēruma meklētājs, nav pamats viņa turpmākai aizturēšanai.
21.
pants.
Ar aizturēšanu nesaistītu ierobežojošo pasākumu piemērošana
(1)
Patvēruma meklētājam ar aizturēšanu nesaistītu ierobežojošo pasākumu var noteikt, ja ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1)
patvērums pieprasīts, lai nepamatoti iegūtu uzturēšanās tiesības;
2)
patvērums pieprasīts, lai nepamatoti izvairītos no izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildes;
3)
patvēruma meklētājs izvairīsies no patvēruma procedūras;
4)
ir pamats uzskatīt, ka pastāv bēgšanas iespējamība;
5)
patvēruma meklētājs neievēro viņam noteikto pārvietošanās brīvības ierobežojumu – izvietošana konkrētā vietā;
6)
ir konstatēti apstākļi, kas ir pamats patvēruma meklētāja aizturēšanai, bet, ņemot vērā viņa individuālo situāciju un apstākļus, aizturēšana būtu nesamērīgs ierobežojošs pasākums.
(2)
Lēmumu par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojošā pasākuma piemērošanu pieņem Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona. Lēmumā par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojošā pasākuma piemērošanu iekļauj:
1)
tā patvēruma meklētāja, kuram piemērots ar aizturēšanu nesaistīts ierobežojošais pasākums, vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu (personas kodu) un valstspiederību;
2)
faktus un apstākļus, ar kuriem pamatots lēmums;
3)
ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojošā pasākuma piemērošanas tiesisko pamatojumu, kā arī piemērotās tiesību normas;
4)
noteiktā pienākuma izpildes nosacījumus, kā arī pienākuma neizpildes sekas;
5)
lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
(3)
Šā panta otrajā daļā minētajam lēmumam pievieno patvēruma meklētāja fotoattēlu.
(4)
Pienākums reģistrēties noteiktā laikā Valsts robežsardzes struktūrvienībā pildāms patvēruma meklētāja dzīvesvietai tuvākajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā. Pēc patvēruma meklētāja pamatota lūguma var noteikt citu Valsts robežsardzes struktūrvienību minētā pienākuma izpildei.
(5)
Patvēruma meklētāju ar šā panta otrajā daļā minēto Valsts robežsardzes lēmumu, nekavējoties pēc minētā lēmuma sastādīšanas, iepazīstina, ievērojot šā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, un viņam izskaidro attiecīgā lēmuma būtību, kā arī apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājam izsniedz lēmuma eksemplāru.
22.
pants.
Drošības nauda
(1)
Drošības nauda ir ar Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu patvēruma meklētāja ierašanos pēc patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas uzaicinājuma un citu šajā likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.
(2)
Drošības naudas apmēru nosaka Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, ievērojot šā likuma 20.panta otrās daļas prasības, patvēruma meklētāja mantisko stāvokli, kā arī samērīguma principu. Ja lēmums par drošības naudas piemērošanu tiek pārsūdzēts, drošības naudas apmēru var noteikt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.
(3)
Drošības naudu var iemaksāt patvēruma meklētājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona informē šo personu par piemērotā ierobežojošā pasākuma būtību un izskaidro sekas, kādas iestājas, ja patvēruma meklētājs nepilda noteiktos procesuālos pienākumus.
(4)
Persona, kas iemaksājusi drošības naudu, iesniedz Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotai amatpersonai maksājuma apliecinošu dokumentu un rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi. Paziņojumā norāda personas, kas piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru. Iesniegtos dokumentus pievieno patvēruma meklētāja lietai.
(5)
Ja patvēruma meklētājs nepilda procesuālos pienākumus, tostarp patvaļīgi ir atstājis valsts teritoriju, drošības nauda ieskaitāma valsts budžetā, bet ierobežojošā pasākuma atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās iemaksātājam.
23.
pants.
Personisks galvojums
(1)
Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona saskaņā ar Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu galvo, ka patvēruma meklētājs ieradīsies pēc patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus, kas saistīti ar viņa patvēruma lietas izskatīšanu.
(2)
Par personisku galvinieku var būt fiziska persona, kura ir izteikusi šādu vēlēšanos un par kuru Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona ir pārliecināta, ka tā varēs nodrošināt uzņemtās saistības. Personisku galvinieku skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.
(3)
Pieņemot personisku galvojumu, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona informē galviniekus par patvēruma meklētāja lietas būtību, saistībā ar kuru piemērots šis ierobežojošais pasākums, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja patvēruma meklētājs neieradīsies pēc patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas uzaicinājuma vai nepildīs citus procesuālos pienākumus.
(4)
Ja patvēruma meklētājs pārkāpj šā ierobežojošā pasākuma noteikumus, ar vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas lēmumu katram personiskajam galviniekam var tikt uzlikta piespiedu nauda no 10 līdz 30 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
24.
pants.
Sūdzības iesniegšana par lēmumu par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojoša pasākuma un lēmuma par pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu un pārsūdzēšana
(1)
Patvēruma meklētājam ir tiesības iesniegt sūdzību Valsts robežsardzes priekšniekam septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts robežsardzes pilnvarotās personas pieņemtais lēmums par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojoša pasākuma vai lēmuma par pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu. Sūdzības iesniegšana par lēmumu neaptur tā darbību.
(2)
Patvēruma meklētāju ar lēmumu, kas pieņemts saistībā ar saņemto sūdzību par lēmumu par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojoša pasākuma vai par lēmumu par pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu, iepazīstina valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, un viņam izskaidro šā lēmuma būtību un pārsūdzēšanas kārtību.
(3)
Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojoša pasākuma piemērošanu vai lēmumu par pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – var pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā septiņu darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur iepriekš minētā lēmuma darbību. Vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.
(4)
Ja patvēruma meklētājs vēlas saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, lai pārsūdzētu Valsts robežsardzes lēmumu par ar aizturēšanu nesaistīta ierobežojoša pasākuma vai lēmumu par pārvietošanās brīvības ierobežojuma – izvietošana konkrētā vietā – piemērošanu, viņš iesniedz Valsts robežsardzei iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu. Minētā iesnieguma veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets.
(5)
Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas, nosūta iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, minēto iesniegumu, pievienojot pārsūdzamā lēmuma kopiju.
(6)
Patvēruma meklētāja saziņu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju nodrošina Tiesu administrācija.
25.
pants.
Patvēruma meklētāja aizturēšanas nosacījumi
(1)
Patvēruma meklētāju, ievērojot šā likuma 20.panta prasības, var aizturēt, izmantojot aizturēšanu tikai kā galējo līdzekli, ja pastāv viens vai vairāki no šādiem aizturēšanas nosacījumiem:
1)
nepieciešams noskaidrot vai pārbaudīt patvēruma meklētāja identitāti vai valstspiederību;
2)
patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām nepieciešams noskaidrot elementus, uz kuriem tiek pamatots iesniegums un kurus var noskaidrot tikai veicot aizturēšanu, it īpaši, ja pastāv bēgšanas risks;
3)
ja patvēruma meklētājs nav ievērojis viņam noteikto pārvietošanās brīvības ierobežojumu – uzturēties konkrētā vietā – saskaņā ar šā likuma 19.panta otrās daļas pieņemto lēmumu, un joprojām pastāv patvēruma meklētāja bēgšanas risks;
4)
nepieciešams lemt par patvēruma meklētāja tiesībām ieceļot Latvijas Republikā saskaņā ar regulas Nr.2024/1348 43.pantā noteikto;
5)
ir pamats uzskatīt, ka izraidīšanas procedūras ietvaros Imigrācijas likuma kārtībā aizturētā persona pieprasīja patvērumu, lai kavētu vai padarītu neiespējamu izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpildi, un ir konstatēts, ka attiecīgajai personai nekas nav traucējis pieprasīt patvērumu iepriekš;
6)
kompetentajām valsts institūcijām, tai skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;
7)
ir konstatēta pārsūtīšanas procedūras nepieciešamība saskaņā ar regulas Nr.2024/1351 44.panta noteikumiem.
(2)
Nepilngadīgo izņēmuma gadījumos, ievērojot šā likuma 20.panta prasības, un kad ir secināts, ka aizturēšana ir viņa interesēs, var aizturēt, izmantojot aizturēšanu tikai kā galējo līdzekli, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1)
ir aizturēts viens no pavadīta nepilngadīgā vecākiem vai likumiskais pārstāvis;
2)
ar aizturēšanu tiek nodrošināta nepavadīta nepilngadīgā aizsardzība.
(3)
Patvēruma meklētāja bēgšanas risku var pamatot šādi kritēriji:
1)
persona bez acīmredzama pamata šķērsoja valsts robežu, izvairoties no robežpārbaudēm;
2)
iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
3)
nesadarbojas ar patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām vai slēpj savu identitāti, vai ir iznīcinājis personu apliecinošu dokumentu, vai ir sniedzis nepatiesas vai pretrunīgas ziņas;
4)
izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu, viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;
5)
neizpilda kompetentās iestādes prasību doties uz citu atbildīgo dalībvalsts teritoriju;
6)
nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā;
7)
patvaļīgi atstājis Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centru, patvēruma meklētāju izmitināšanas centru, noteikto valsts administratīvo teritoriju vai konkrēto vietu;
8)
jau ir mēģinājis patvaļīgi atstāt Latvijas Republikas teritoriju vai ir atstājis to un ir atpakaļ uzņemts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts;
9)
procesuālo darbību veikšanas laikā norāda uz mērķi nokļūt citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
26.
pants.
Patvēruma meklētāja aizturēšanas kārtība
(1)
Ja pastāv kāds no šā likuma 25.panta pirmajā daļā vai otrajā daļā minētajiem aizturēšanas nosacījumiem, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona, ievērojot šā likuma 20.panta prasības, var aizturēt patvēruma meklētāju uz visīsāko iespējamo laiku, bet ne ilgāk kā līdz 10 diennaktīm.
(2)
Patvēruma meklētāja aizturēšanas vietā vai pēc aizturētā patvēruma meklētāja nogādāšanas Valsts robežsardzes struktūrvienībā Valsts robežsardze nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:
1)
tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura sastādīja protokolu, kā arī tā sastādīšanas laiku un vietu;
2)
aizturētā patvēruma meklētāja vārdu (vārdus), uzvārdu, dzimšanas datumu (personas kodu) un valstspiederību;
3)
tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izdarīja faktisko aizturēšanu, aizturēšanas faktisko laiku un vietu, kā arī laiku, kad patvēruma meklētājs nogādāts Valsts robežsardzes struktūrvienībā, lai sastādītu aizturēšanas protokolu;
4)
konstatētos faktus;
5)
aizturēšanas iemeslu, kā arī piemērotās tiesību normas;
6)
iemeslus, kāpēc nav iespējams efektīvi piemērot mazāk ierobežojošu pasākumu;
7)
aizturēšanas pārsūdzēšanas kārtību;
8)
tiesības lūgt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un pārstāvību.
(3)
Aizturot patvēruma meklētāju, Valsts robežsardzes amatpersona veic personas un mantu apskati un sastāda par to protokolu. Ja personas apskate ir saistīta ar ķermeņa atkailināšanu vai pārmeklēšanu, apskati veic tā paša dzimuma amatpersona, nepiedaloties pretēja dzimuma personām, izņemot ārstniecības personālu.
(4)
Aizturētā patvēruma meklētāja mantu apskati veic viņa klātbūtnē. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez aizturētā patvēruma meklētāja klātbūtnes.
(5)
Patvēruma meklētāju nekavējoties iepazīstina ar aizturēšanas protokolu valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, viņam izskaidro aizturēšanas iemeslus, pārsūdzēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek īstenota tiesas kontrole pār aizturēšanu, un viņu informē par tiesībām lūgt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Informāciju par aizturēšanas iemesliem, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizturēšanas pārsūdzēšanas kārtību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja un pārstāvja piešķiršanas kārtību izsniedz rakstveidā valodā, kuru patvēruma meklētājs saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.
(6)
Patvēruma meklētājs, kurš vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, iesniedz Valsts robežsardzei iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu. Iesniegumu sastāda, izmantojot šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto iesnieguma veidlapu. Valsts robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc iesnieguma saņemšanas, uzaicina juridiskās palīdzības sniedzēju, kas iekļauts par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgās iestādes sagatavotajā sarakstā.
(7)
Patvēruma meklētājam izsniedz aizturēšanas protokola, kā arī personas un mantu apskates protokola eksemplāru. Aizturēšanas protokolu, kā arī personas un mantu apskates protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādīja, un aizturētais patvēruma meklētājs. Ja aizturētais patvēruma meklētājs atsakās parakstīt vai saņemt protokola eksemplāru, to norāda protokolā.
(8)
Aizturēšanas termiņu skaita no brīža, kad patvēruma meklētājs faktiski tika aizturēts.
(9)
Patvēruma meklētājam ir tiesības aizturēšanu pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā 48 stundu laikā pēc viņa iepazīstināšanas ar aizturēšanas protokolu un šā panta piektajā daļā minēto informāciju. Pārsūdzēšana neaptur aizturēšanu.
(10)
Vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesa 48 stundu laikā, izskatot šā panta devītajā daļā minēto sūdzību, pārskata aizturēšanas likumības pamatotību. Ja tiesas lēmums nav pieņemts noteiktajā termiņā, aizturēto patvēruma meklētāju nekavējoties atbrīvo. Ja tiesa nolemj, ka aizturēšana nav pamatota, patvēruma meklētājs tiek atbrīvots.
27.
pants.
Patvēruma meklētāja aizturēšana, pamatojoties uz tiesas lēmumu
(1)
Aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par 10 diennaktīm drīkst, tikai pamatojoties uz vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas lēmumu.
(2)
Ja pastāv kāds no šā likuma 25.panta pirmajā daļā vai otrajā daļā minētajiem aizturēšanas nosacījumiem, Valsts robežsardze, ievērojot šā likuma 20.panta prasības un, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju no Pārvaldes, ne vēlāk kā 48 stundas pirms aizturēšanas termiņa beigām iesniedz rajona (pilsētas) tiesā (atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai) pamatotu ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par 10 diennaktīm.
(3)
Valsts robežsardzes amatpersona nogādā patvēruma meklētāju vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā un, ja nepieciešams, pieaicina tulku.
(4)
Tiesa, izskatot Valsts robežsardzes iesniegto ierosinājumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu, pārskata aizturēšanas pamatotību, jo īpaši tad, ja aizturēšana ir ilgstoša, ja rodas atbilstoši jauni apstākļi vai ja kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt aizturēšanas likumību.
(5)
Ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu atteikt patvēruma meklētāja aizturēšanu, Valsts robežsardze nekavējoties pēc tā noraksta saņemšanas un patvēruma meklētāja iepazīstināšanas ar to atbrīvo patvēruma meklētāju. Atkārtoti aizturēt patvēruma meklētāju drīkst tikai tad, ja ir iegūta informācija vai konstatēti jauni apstākļi, kas pamato aizturēšanu.
(6)
Valsts robežsardze ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju drīkst iesniegt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā neierobežotu reižu skaitu. Atkārtotu ierosinājumu izskata šajā pantā paredzētajā kārtībā.
28.
pants.
Tiesas lēmums par patvēruma meklētāja aizturēšanu
(1)
Vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesa 24 stundu laikā, izskatot ierosinājumu aizturēt patvēruma meklētāju ilgāk par 10 diennaktīm, uzklausot Valsts robežsardzes amatpersonas viedokli, patvēruma meklētāja un viņa pārstāvja (ja tāds ir) viedokli, izvērtējot ierobežojošā pasākuma piemērošanas pamatu un aizturēšanas nosacījumus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1)
atteikt patvēruma meklētāja aizturēšanu;
2)
aizturēt patvēruma meklētāju, norādot aizturēšanas termiņu. Aizturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem un nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.
(2)
Tiesas lēmuma norakstu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā pieņemšanas brīža, nosūta patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzei. Ja patvēruma meklētājam nav pārstāvja, tiesa nodrošina pilna lēmuma teksta rakstveida tulkojumu patvēruma meklētājam saprotamā valodā vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.
29.
pants.
Tiesas kontrole pār patvēruma meklētāja aizturēšanu
(1)
Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis jebkurā laikā var iesniegt vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā (atbilstoši aizturētā patvēruma meklētāja faktiskajai atrašanās vietai) pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu.
(3)
Pieteikumu par aizturēšanas turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt, ja tajā nav ietvertas ziņas par apstākļiem, kas iepriekš, lemjot par aizturēšanu vai izskatot iepriekšējo pieteikumu, nebija zināmi. Tiesa pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.
(4)
Lēmums, kas pieņemts atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem, nav pārsūdzams.
30.
pants.
Piespiešanas līdzekļu piemērošana
(1)
Ja aizturētais patvēruma meklētājs atsakās sadarboties biometrisko datu iegūšanā, Valsts robežsardzes amatpersona, kas apmācīta proporcionāli piemērot piespiešanas līdzekļus, ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā patvēruma meklētāja individuālo situāciju un apstākļus, kā galējo līdzekli var piemērot minimālo nepieciešamo piespiešanas līmeni, vienlaikus nodrošinot patvēruma meklētāja cieņas un fiziskās integritātes ievērošanu, iegūstot biometrijas datus atbilstoši regulas Nr.2024/1358 nosacījumiem.
(2)
Pirms piemēro šā panta pirmajā daļā minēto piespiešanu Valsts robežsardzes amatpersona informē patvēruma meklētāju par pasākumiem, ko Valsts robežsardzes amatpersona plāno veikt, lai panāktu sadarbību biometrisko datu iegūšanā.
31.
pants.
Izmitināšana Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā
(1)
Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā vai gadījumā, kad attiecībā uz patvēruma meklētāju ir piemērots pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā –, izmitina Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, kura iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets.
(2)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus, patvēruma meklētāja tiesības, pienākumus un ierobežojumus šajā centrā, kā arī to priekšmetu un vielu sarakstu, kuras patvēruma meklētājam ir aizliegts glabāt Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, nosaka Ministru kabinets.
(3)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā izmitināta patvēruma meklētāja uzturēšanas normas, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu nosaka Ministru kabinets.
(4)
Patvēruma meklētājam pienācīgi pamatotā gadījumā un izņēmuma kārtā uz saprātīgu laikposmu, kas ir pēc iespējas īsāks, var nodrošināt atšķirīgus izmitināšanas apstākļus, ja pieejamās patvēruma meklētāju izmitināšanas iespējas Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā ir uz laiku izsmeltas vai ja nesamērīga patvēruma meklētāju skaita vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu dēļ parasti pieejamās izmitināšanas Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā uz laiku nav pieejamas.
(5)
Ministru kabinets nosaka Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra patvēruma meklētāju iekārtošanas un aprīkošanas prasības situācijās, kad patvēruma meklētāju izmitināšanas iespējas ir uz laiku izsmeltas vai ja nesamērīga patvēruma meklētāju skaita vai dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu dēļ parasti pieejamās izmitināšanas iespējas uz laiku nav pieejamas.
(6)
Patvēruma meklētāja faktisko uzturēšanos Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā kontrolē Valsts robežsardze. Valsts robežsardze informē Pārvaldi, ja patvēruma meklētājs ir atstājis Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centru.
(7)
Izdevumus, kas saistīti ar Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā izmitināto patvēruma meklētāja uzturēšanu, sedz no valsts budžeta.
(8)
Valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas, biedrību vai nodibinājumu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās pilnvaroti pārstāvji ir tiesīgi sazināties ar Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā ievietoto patvēruma meklētāju, kā arī apmeklēt Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centru, lai pārliecinātos, kā tās izmanto patvēruma meklētāju izmitināšanas nodrošināšanai, novērtētu patvēruma meklētāju izmitināšanas un uzturēšanās apstākļus, kā arī lai sniegtu patvēruma meklētājiem attiecīgās institūcijas kompetencei atbilstošas juridiska vai cita veida konsultācijas.
(9)
Patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem, juridiskās palīdzības sniedzējiem ir iespēja sazināties ar patvēruma meklētāju un apmeklēt viņu Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā.
(10)
Šā panta astotajā un devītajā daļā minētās personas, apmeklējot Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centru, ievēro tā iekšējās kārtības noteikumus. Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra apmeklējums iepriekš minētajām personām, izņemot tiesībsargam vai tā biroja pārstāvjiem, saskaņojams ar Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieku, ja likumā nav noteikts citādi.
(11)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks var noteikt apmeklējumu ierobežojumus biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem un juridiskās palīdzības sniedzējiem, ja tas ir pamatots ar drošības, sabiedriskās kārtības vai Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administratīvās pārvaldības apsvērumiem.
32.
pants.
Patvēruma meklētāju ievietošana Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā un izvešana no tā
(1)
Valsts robežsardzes amatpersona aizturēto patvēruma meklētāju ievieto Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, pamatojoties uz šā likuma 26.pantā minētajā kārtībā sastādītu aizturēšanas protokolu.
(2)
Valsts robežsardzes amatpersona patvēruma meklētāju, kuram piemērots šā likuma 19.panta otrajā daļā minētais pārvietošanās brīvības ierobežojums – izvietošana konkrētā vietā – , Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā izmitina, pamatojoties uz šā likuma 19.panta otrajā daļā minēto lēmumu.
(3)
Ievietojot patvēruma meklētāju Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, pārbauda viņa veselības stāvokli un veic nepieciešamības gadījumā apģērba vai citu lietu sanitāro apstrādi. Prioritāri pārbauda patvēruma meklētāja ar īpašām uzņemšanas vajadzībām fizisko un psihisko veselību.
(4)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā patvēruma meklētāju izmitina, ievērojot personas pamattiesības un drošību, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību, nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:
1)
patvēruma meklētājus – vīriešus un sievietes – izmitina atsevišķi;
2)
aizturēto patvēruma meklētāju izmitina atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;
3)
patvēruma meklētāju, kuram ir veselības traucējumi, saskaņā ar ārstniecības personas norādījumiem, ievieto speciāli šim nolūkam aprīkotā telpā;
4)
patvēruma meklētāju ģimenes locekļus izmitina kopā, ja kāds no tiem neiebilst, bet atsevišķi no citām aizturētām personām, nodrošinot ģimenes vienotību un pienācīgu privātumu. Ģimeņu ar nepilngadīgajiem bērniem izmitināšanu nodrošina telpās, kuras ir pielāgotas nepilngadīgo vajadzībām;
5)
nepilngadīgai personai nodrošina iespēju izglītoties, iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tai skaitā rotaļās un atpūtas pasākumos, kas atbilst tās vecumam;
6)
nepilngadīgai personai bez pavadības nodrošina izmitināšanu Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra telpās atsevišķi no pieaugušajiem, kurās ir tās vecumam atbilstošs aprīkojums, kā arī personāls, kas ir kvalificēts aizsargāt nepilngadīgo personu bez pavadības tiesības un rūpēties par viņu vajadzībām;
7)
nepilngadīgo personu bez pavadības, kas ir sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, var izmitināt kopā ar atbilstoša dzimuma pieaugušajiem, ievērojot šā likuma 17.panta ceturtās daļas nosacījumus;
8)
aizturēto patvēruma meklētāju, kas ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā, ievieto atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās līdz brīdim, kad ir izlemts jautājums par turpmāku rīcību personas izdošanas procedūrā, bet ne ilgāk par 72 stundām;
9)
aizturēto patvēruma meklētāju, kas ir pārkāpis Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus vai apdraud Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā esošo personu drošību, ar Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieka lēmumu var ievietot atsevišķi speciāli šim nolūkam aprīkotās telpās uz laiku līdz 10 diennaktīm;
10)
patvēruma meklētāju, kas ir pārkāpis Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus, Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administrācija ir tiesīga pārvietot uz patvēruma meklētāju telpām ar samazinātu ērtību līmeni vai uz laiku līdz 10 diennaktīm ierobežot personīgo sakaru līdzekļu izmantošanu, nododot to glabāšanā centra noliktavā.
(5)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā regulāri pārbauda izmitināto aizturēto patvēruma meklētāju ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu savlaicīgu atbalstu, ievērojot viņa konkrēto situāciju, tostarp viņa fizisko un psihisko veselību.
(6)
Pēc ievietošanas Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā aizturēto patvēruma meklētāju valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus, iepazīstina ar viņa tiesībām un pienākumiem šajā centrā, kā arī ar iekšējās kārtības noteikumiem.
(7)
Lai nodrošinātu iekšējās kārtības un drošības pasākumu ievērošanu, tāda patvēruma meklētāja mantas, kurš izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā, var apskatīt jebkurā laikā un bez patvēruma meklētāja klātbūtnes.
(8)
Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā var pārvietot no viena Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra uz citu.
(9)
Aizturēto patvēruma meklētāju var izvest no Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra apsardzes uzraudzībā šādos gadījumos:
1)
lai nodrošinātu šajā likumā noteiktās darbības;
2)
lai sniegtu medicīnisko palīdzību;
3)
lai saskaņā ar kriminālprocesa virzītāja rakstveida pieprasījumu veiktu kriminālprocesuālās darbības, ja tās nevar veikt uz vietas;
4)
citos ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju.
VInodaļaIesnieguma izskatīšanas nodrošināšana
33.
pants.
Intervija ar patvēruma meklētāju
(1)
Valsts robežsardze visu tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju un iesniegumu iesniedz Pārvaldei:
1)
10 darbdienu laikā no patvēruma pieprasīšanas;
2)
divu darbdienu laikā no patvēruma pieprasīšanas, ja iesniegums iesniegts saskaņā ar regulas Nr.2024/1348 43.panta 1.punktu.
(2)
Pārvalde atbilstoši regulas Nr.2024/1348 11., 12., 13., 14.pantā un 22.panta 3. un 4.punktā un regulas Nr.2024/1351 22.pantā noteiktajam veic interviju ar patvēruma meklētāju pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Valsts robežsardzes, ievērojot minētajās regulās noteikto.
(3)
Pārvalde atbilstoši regulas Nr.2024/1348 5.pantam var lūgt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vai citai dalībvalstij sniegt palīdzību intervijas veikšanai.
(4)
Pārvalde šā panta otrajā daļā minēto interviju veic pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, lai nodrošinātu šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto lēmumu pieņemšanu šā likuma 35.pantā paredzētajos termiņos.
(5)
Ja intervijā piedalās patvēruma meklētāja pārstāvis un juridiskās palīdzības sniedzējs, viņam ir tiesības izteikties tikai intervijas beigās.
34.
pants.
Lēmumi iesnieguma izskatīšanas nodrošināšanai
(1)
Pārvalde ir atbildīgā iestāde regulas Nr.2024/1348 4.panta 1.punkta izpratnē.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu:
1)
ievērojot regulas Nr.2024/1348 38.pantu;
2)
ievērojot regulas Nr.2024/1348 44., 45. un 53. pantu;
3)
ievērojot regulas Nr.2024/1348 42.pantu;
4)
ievērojot regulas Nr.2024/1348 39.panta 2. un 3.punktu;
5)
ievērojot regulas Nr.2024/1348 40. vai 41.pantu;
6)
patvēruma meklētāja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu saskaņā ar regulu Nr.2024/1351.
(3)
Ja iesniegumu noraida atbilstoši šā panta otrās daļas 1 ., 2., 3., 4. un 5.punktam, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona vienlaicīgi izdod izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja personai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Ja iesniegumu noraida atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktam, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem, ievērojot regulas Nr.2024/1349 4.panta 5.punktā noteikto, ja personai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.
(4)
Šā panta trešajā daļā minētajā izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām, izņemot, ja iesniegumu noraida atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktam, kad pienākuma izpildei nosaka termiņu līdz 15 dienām. Ja persona nav atstājusi Latvijas Republiku izbraukšanas rīkojumā noteiktajā termiņā, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona, kas izdevusi izbraukšanas rīkojumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no personas nelikumīgas uzturēšanās konstatēšanas brīža, pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu, ja personai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.
(5)
Šā panta trešajā daļā minētajā izbraukšanas rīkojumā var ietvert arī lēmumu par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta (turpmāk – arī saraksts) un lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā par personu, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā, (turpmāk – ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā) ar termiņu no 30 dienām līdz trīs gadiem, ja persona pēdējā gada laikā pārkāpusi normatīvajos aktos noteikto trešās valsts valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī.
(6)
Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu, izņemot, ja iesniegumu noraida atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktam, pieņem, ja pastāv bēgšanas iespējamība vai persona apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību.
(7)
Šā pantā trešajā un ceturtajā daļā minētajā lēmumā par piespiedu izraidīšanu ietver arī lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā ar termiņu no 30 dienām līdz trīs gadiem, ja persona pēdējā gada laikā pārkāpusi normatīvajos aktos noteikto trešās valsts valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī.
(8)
Ieceļošanas aizlieguma termiņu skaita no brīža, kad trešās valsts valstspiederīgais pilnībā izpildījis izbraukšanas rīkojumu vai notikusi viņa piespiedu izraidīšana. Informāciju par izbraukšanas rīkojumu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu un noteikto ieceļošanas aizliegumu iekļauj Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrā.
(9)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona, pieņemot šā panta otrajā daļā minētos lēmumus, pamatojoties uz individuālu katra patvēruma meklētāja novērtējumu, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti un ja tādējādi netiek atklāti patvēruma meklētāja īpašie apstākļi, kas var apdraudēt viņa intereses, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar vajāšanu dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai vecuma dēļ un ir veiktas intervijas ar minētajām personām.
(10)
Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu ir bijis izdots pirms patvēruma pieprasīšanas.
35.
pants.
Lēmumu pieņemšanas termiņi
(1)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona šā likuma 34.panta otrās daļas 2.punktā minēto lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā no patvēruma pieprasīšanas.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona šā likuma 34.panta otrās daļas 1.punktā minēto lēmumu pieņem 20 darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no patvēruma pieprasīšanas, ja patvēruma meklētājs atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Regulas Nr.2024/1348 38.panta 1.punkta "e" apakšpunktā minētajā gadījumā iepriekš minēto lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā.
(3)
Pārvaldes pilnvarota amatpersona šā likuma 34.panta otrās daļas 1.punktā minēto lēmumu pieņem 20 darbdienu laikā no brīža, kad saskaņā ar regulu Nr.2024/1351 no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas saņemta informācija par atteikumu uzņemties atbildību par iesnieguma izskatīšanu.
(4)
Pārvaldes priekšnieks var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto divu mēnešu termiņu par kā ne vairāk diviem mēnešiem atbilstoši regulas Nr.2024/1348 35.panta 2.punktā noteiktajam.
(5)
Pārvaldes pilnvarota amatpersona iesniegumu izskata un šā likuma 34.panta otrās daļas 4.punktā minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no patvēruma pieprasīšanas.
(6)
Pārvaldes priekšnieks var pagarināt šā panta piektajā daļā minēto sešu mēnešu termiņu vēl par sešiem mēnešiem atbilstoši regulas Nr.2024/1348 35.panta 5.punktā noteiktajam.
(7)
Pārvaldes priekšnieks var atlikt iesnieguma izskatīšanas pabeigšanu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 35.panta 7.punktā noteiktajam.
(8)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona šā likuma 34.panta otrās daļas 3.punktā minēto lēmumu pieņem 30 darbdienu laikā no dienas, kad veikta intervija ar patvēruma meklētāju.
(9)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona šā likuma 34.panta otrās daļas 6.punktā minēto lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija, ka cita dalībvalsts uzņemas atbildību par iesnieguma izskatīšanu. Minētajā lēmumā norāda, ka uzņemšanas apstākļi no lēmuma spēkā stāšanas brīža saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto patvēruma meklētājam netiek nodrošināti, ja vien par to nav izdots atsevišķs lēmums. Pieteikuma iesniedzēju informē par viņa tiesībām un pienākumiem saistībā ar minēto lēmumu.
36.
pants.
Atkārtots iesniegums
(1)
Persona ir tiesīga iesniegt Valsts robežsardzei atkārtotu iesniegumu. Personai ir pienākums atkārtotajā iesniegumā norādīt pierādījumus, kas liecina, ka ir ievērojami mainījušies apstākļi, ar kuriem tika pamatots attiecīgais lēmums un nodrošināt atkārtotajam iesniegumam pievienoto dokumentu tulkojumu valsts valodā.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pēc atkārtotajā iesniegumā minēto apstākļu izvērtēšanas pieņem šā likuma 34.panta otrās daļas 1.punktā minēto lēmumu, ievērojot regulas Nr.2024/1348 55.panta nosacījumus.
(3)
Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu attiecīgā persona vai tās pārstāvis var pārsūdzēt šā likuma 40.panta sestās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.
(4)
Ja atkārtotu iesniegumu iesniedz alternatīvo statusu ieguvusi persona pēc tam, kad pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa statusu, šī persona iesnieguma izskatīšanas laikā nav uzskatāma par patvēruma meklētāju.
37.
pants.
Patvēruma procedūras ietvaros pieņemta lēmuma paziņošana un valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasīšanas kārtība
(1)
Patvēruma meklētāju, kas šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā vai izvietots konkrētā vietā, par šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto lēmumu, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā saturu un valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem informē Valsts robežsardze.
(2)
Ja patvēruma meklētājam patvēruma procedūras ietvaros tiek sniegta juridiskā palīdzība, par šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto lēmumu, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā paziņo pārstāvim tos netulkojot valodā, kuru patvēruma meklētājs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Informācijas nolūkos patvēruma meklētāju rakstiski informē par starptautiskās aizsardzības piešķiršanas vai nepiešķiršanas faktu un iepriekš minēto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību valodā, kuru patvēruma meklētājs saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu.
(3)
Ja šā panta pirmajā daļā minētais patvēruma meklētājs vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzības procedūrās saistībā ar šā likuma 34.panta otrajā daļā (izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu), trešajā, piektajā un septītajā daļā minēto lēmumu vai arī lai sagatavotu un iesniegtu šā likuma 40.panta trešajā un piektajā daļā minēto lūgumu, viņš iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu iesniedz Valsts robežsardzei. Valsts robežsardze nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad saņemts patvēruma meklētāja iesniegums valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanai, uzaicina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju no saraksta, ko sagatavojusi iestāde, kas atbildīga par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sniegšanu.
(4)
Ja patvēruma meklētājs vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību pārsūdzības procedūrās saistībā ar šā likuma 14.panta divpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā, 18.panta septītajā un astotajā daļā, 34.panta otrajā daļā (izņemot saistībā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktā minēto lēmumu saistībā ar regulas Nr.2024/1348 40.pantu), trešajā, piektajā un septītajā daļā, 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai arī lai sagatavotu un iesniegtu šā likuma 40.panta trešajā un piektajā daļā minēto lūgumu un patvēruma meklētājs nav šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā vai izvietots konkrētā vietā, viņš iesniedz Pārvaldei iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu un iesniegumu par saviem ienākumiem. Pēc iesniegumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un iesniegumā par patvēruma meklētāja ienākumiem minētās informācijas izvērtēšanas Pārvalde nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, nosūta iestādei, kas ir atbildīga par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, lūgumu sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un pievieno tam pārsūdzamā lēmuma kopiju.
(5)
Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma un iesnieguma par patvēruma meklētāja ienākumiem veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets.
(6)
Patvēruma meklētāja saziņu ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju nodrošina Tiesu administrācija.
VIInodaļaStarptautiskās aizsardzības piešķiršanas nosacījumi
38.
pants.
Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi
(1)
Bēgļa statusu piešķir trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam saskaņā ar regulu Nr.2024/1347, izņemot tās 12.pantā minētos gadījumus.
(2)
Persona nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis šī persona ir.
(3)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem atbilstoši regulas Nr.2024/1347 II un III nodaļā noteiktajam, ievērojot regulas Nr.2024/1347 14.panta 2.punktu un regulas Nr.2024/1348 7.pantu.
(4)
Lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu attiecināms arī uz nepilngadīgu bērnu, kas dzimis pēc tam, kad viņa tēvam vai mātei ir piešķirts bēgļa statuss atbilstoši šim likumam, ja viņa vecāki nav zaudējuši piešķirto statusu vai viņa vecākiem tas nav atņemts saskaņā ar šā likuma 47.panta nosacījumiem.
39.
pants.
Alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi
(1)
Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu un uz kuru neattiecas regulas Nr.2024/1347 17.panta 1. un 2.punkta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts reālam riskam ciest būtisku kaitējumu, kas definēts regulas Nr.2024/1347 15.pantā, un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.
(2)
Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.
(3)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem atbilstoši regulas Nr.2024/1347 II un V nodaļā noteiktajam, ievērojot regulas Nr.2024/1348 7.pantu.
(4)
Lēmums par alternatīvā statusa piešķiršanu attiecināms arī uz nepilngadīgu bērnu, kas dzimis pēc tam, kad viņa tēvam vai mātei ir piešķirts alternatīvais statuss atbilstoši šim likumam, ja viņa vecāki nav zaudējuši piešķirto statusu vai viņa vecākiem tas nav atņemts saskaņā ar šā likuma 47.panta nosacījumiem.
VIIInodaļaPatvēruma procedūras ietvaros pieņemta lēmuma pārsūdzēšanas kārtība
40.
pants.
Lēmuma pārsūdzēšana tiesā
(1)
Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otro, trešo, ceturto vai piekto daļu, kā arī lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā pēc patvēruma meklētāja izmitināšanas vietas adreses vai pēc dzīvesvietas adreses, kuru patvēruma meklētājs norādījis Valsts robežsardzei vai Pārvaldei, vai aizturēšanas vietas adreses, ja patvēruma meklētājs šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā vai izvietots konkrētā vietā.
(2)
Patvēruma meklētājam ir tiesības palikt Latvijas Republikā līdz lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu, trešo, ceturto vai piekto daļu, pārsūdzības termiņa beigām. Minētājos gadījumos izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbība tiek apturēta, izņemot regulas Nr.2024/1348 68.panta 3.punktā minētajos gadījumos un ievērojot neizraidīšanas principu.
(3)
Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atļaut patvēruma meklētājam palikt Latvijas Republikā līdz galīgajam tiesas lēmumam regulas Nr.2024/1348 68.panta 3.punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajos gadījumos. Šo lūgumu iesniedz regulas Nr.2024/1348 68.panta 3.punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētā lēmuma pārsūdzības termiņā un kārtībā.
(4)
Līdz šā panta trešajā daļā minētā lūguma izlemšanai izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbība tiek apturēta. Administratīvā rajona tiesa lūgumu atļaut patvēruma meklētājam palikt Latvijas Republikā izskata atbilstoši regulas Nr.2024/1348 68.panta 5.punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā noteiktajam.
(5)
Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu apturēt šā likuma 34.panta otrās daļas 6.punktā minētā lēmuma īstenošanu līdz laikam, kad kļūst zināms pārsūdzības rezultāts. Šo lūgumu ir tiesības iesniegt tikai kopā ar šā panta sestās daļas 1.punktā minēto pieteikumu.
(6)
Patvēruma meklētājs vai viņa pārstāvis iesniedz Pārvaldē Administratīvajai rajona tiesai adresētu pieteikumu par:
1)
šā likuma 34.panta otrās daļas 1., 3., 6.punktā minēto lēmumu, regulas Nr.2024/1348 41.pantā minēto lēmumu, kā arī par izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja tas ir pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta trešo daļu – 10 darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas;
2)
šā likuma 34.panta otrās daļas 2.punktā minēto lēmumu, kā arī par izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja tas ir pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta piekto daļu – piecu darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas;
3)
šā likuma 34.panta otrās daļas 4.punktā minēto lēmumu, kā arī par izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja tas ir pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta trešo daļu – viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas;
4)
šā likuma 34.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajā ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā – 10 darbdienu laikā no lēmuma par piespiedu izraidīšanu spēkā stāšanās dienas. Lēmuma pārsūdzība neaptur tā izpildi.
(7)
Pieteikums un Pārvaldes rīcībā esošie dokumenti vai lietas materiālu saistībā ar patvēruma meklētāja iesniegumu izskatīšanu pieejami Administratīvajai rajona tiesai, izmantojot lietu pārvaldības sistēmu, trīs darbadienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas Pārvaldē.
(8)
Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā, izņemot šā likuma 36.panta trešajā daļā minēto gadījumu.
41.
pants.
Pieteikuma izskatīšana Administratīvajā rajona tiesā
(1)
Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto lēmumu, Administratīvā rajona tiesa izskata un nolēmumu pieņem:
1)
piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 5.punktu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 41.pantam vai šā likuma 34.panta otrās daļas 6.punktu;
2)
30 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas Administratīvajā rajona tiesā, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 1.punktu;
3)
20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas Administratīvajā rajona tiesā, ja lēmums pieņemts saskaņā šā likuma 34.panta otrās daļas 2.punktu;
4)
20 darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 3.punktu;
5)
triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta otrās daļas 4.punktu;
6)
30 darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums par piespiedu izraidīšanu pieņemts saskaņā ar šā likuma 34.panta ceturto daļu.
(2)
Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos un termiņos vienlaicīgi izskata arī pieteikumu par izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu un tajos ietverto lēmumu par iekļaušanu sarakstā un lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, ja tas ir pieņemts saskaņā ar regulas Nr.2024/1348 37.pantu. Ja izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu ir pieņemts pirms patvēruma pieprasīšanas un ir spēkā, tad Administratīvā rajona tiesa vienlaikus ar pieteikumu par šā likuma 34.panta otrajā daļā minēto lēmumu vērtē personas izraidīšanas tiesiskumu.
(3)
Administratīvā rajona tiesa izskata administratīvo lietu rakstveida procesā. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja šis lēmums pieņemts saīsinātā kārtībā, vai par lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, Administratīvā rajona tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu.
(4)
Administratīvā rajona tiesa izskata administratīvo lietu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 67.panta 3., 4., 5. un 6.punktā noteiktajam. Ja Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka pārsūdzētajā Pārvaldes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Pārvaldes lēmuma motivācijai.
(5)
Ja patvēruma meklētājs nav informējis Pārvaldi un Administratīvo rajona tiesu par savu atrašanās vietu vai ir ziņas, ka patvēruma meklētājs neuzturas Latvijas Republikā, tiesa atstāj patvēruma meklētāja pieteikumu bez izskatīšanas. Administratīvā rajona tiesa minēto jautājumu izlemj rakstveida procesā.
(6)
Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmajā daļā minētie termiņi, Administratīvā rajona tiesa pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildei atbilstošu termiņu.
(7)
Administratīvā rajona tiesa, izskatot lietu, lieciniekus no ārvalstīm neizsauc.
(8)
Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesa, paziņojot nolēmumu patvēruma meklētājam, izskaidro viņam nolēmuma būtību valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Administratīvā rajona tiesa par pieņemto nolēmumu informē Pārvaldi un Valsts robežsardzi nekavējoties, ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kad minētais nolēmums stājies spēkā.
(9)
Administratīvās rajona tiesas lēmumi, kas pieņemti, veicot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.
IXnodaļaBēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi
42.
pants.
Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz informāciju un izglītību
(1)
Pēc iespējas drīzāk pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas Pārvalde minētajai personai valodā, kuru tā saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par tai saprotamu, sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem atbilstoši regulas Nr.2024/1347 I pielikumam, ietverot skaidras norādes uz sekām, kas rodas, ja netiek ievērots regulas Nr.2024/1347 27.pantā noteiktais.
(2)
Nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.
(3)
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības un kultūrorientācijas kursus un pasākumus.
43.
pants.
Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas un personu apliecinošs dokuments
(1)
Bēgļa statusu ieguvušai personai Pārvalde izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments. Bēglis, saņemot ceļošanas dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem personu apliecinošu dokumentu jomā, nodod Pārvaldei glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.
(2)
Alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, Pārvalde izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.
(3)
Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tās personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus Valsts robežsardze pārsūta Pārvaldei.
44.
pants.
Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā
(1)
Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto.
(2)
Ja alternatīvo statusu ieguvusī persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās termiņa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no nosacījumiem, kas bija par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai atbilstoši šā likuma 39.panta trešajai daļai, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona mēneša laikā pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz diviem gadiem.
(3)
Pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai par šā panta pirmajā daļā minēto Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu var iesniegt tiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Administratīvā rajona tiesa lietu izskata mēneša laikā, tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.
(4)
Ja bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šī persona nav zaudējusi tai piešķirto bēgļa vai alternatīvo statusu vai tas nav atņemts saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Latvijas Republikai ir pienākums minēto personu uzņemt atpakaļ.
45.
pants.
Atbalsts bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai
(1)
Ja bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nav pietiekamu līdzekļu, tai ir tiesības saņemt:
1)
vienreizējo finansiālo atbalstu;
2)
pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai (turpmāk – pabalsts).
(2)
Vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir un izmaksā Pārvalde. Pārvaldes amatpersona lēmumu par vienreizējā finansiālā atbalsta izmaksu pieņem vienas nedēļas laikā no dienas, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona iesniegusi iesniegumu tā saņemšanai un ievēroti šādi noteikumi:
1)
persona iesniegusi iesniegumu viena mēneša laikā no dienas, kad persona iepazīstināta ar lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu;
2)
3)
persona personīgi iesniegusi iesniegumu Pārvaldei.
(3)
Pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir darbspējīgā vecumā (personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam) vai ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, piešķir šādos gadījumos:
1)
persona strādā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");
2)
persona nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, izņemot šā panta sestajā daļā minētos gadījumus, tai ir bezdarbnieka statuss un tā pilda bezdarbnieka pienākumus, tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās.
(4)
Pabalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai piešķir no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegts iesniegums par pabalsta piešķiršanu.
(5)
Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu 10 mēnešus 12 mēnešu periodā no bēgļa statusa iegūšanas dienas. Alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt pabalstu septiņus mēnešus 12 mēnešu periodā no alternatīvā statusa iegūšanas dienas. Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona strādā, pabalstu maksā ne ilgāk par trim mēnešiem no dienas kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.
(6)
Nodarbinātības valsts aģentūrā nav jāreģistrējas šā panta trešajā daļā minētajai personai:
1)
kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu;
2)
kura klātienē iegūst izglītību akreditētā pamatizglītības, vidējās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā;
3)
ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
(7)
Pabalstu bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai neizmaksā par laikposmu, kad persona:
1)
atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot brīvības atņemšanas soda izciešanu atklātā cietumā;
2)
atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kuras pakalpojumu pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta;
3)
nav pildījusi bezdarbnieka pienākumus.
(8)
Pabalsta izmaksu bēglim vai bērnam, par kuru tiek maksāts pabalsts, un alternatīvo statusu ieguvušai personai pārtrauc, ja bēglis vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, vai alternatīvo statusu ieguvusī persona izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai ir pienākums informēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai.
(9)
Ja alternatīvo statusu ieguvušai personai, kura ir saņēmusi vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu, piešķir bēgļa statusu, tai ir tiesības saņemt pabalstu kā bēglim par laikposmu, kas kopā ar iepriekš izmaksātā pabalsta laikposmu nepārsniedz 10 mēnešus.
(10)
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir pienākums nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu labprātīgi atmaksāt valsts budžetā atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu.
(11)
Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona labprātīgi neatmaksā nepamatoti saņemto vai pārmaksāto pabalsta summu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo summu atgūst atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajam par pārmaksu atgūšanu.
(12)
Vienreizējā finansiālā atbalsta un pabalsta apmēru, to piešķiršanas, izmaksas, izmaksas apturēšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
46.
pants.
Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos
(1)
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc šā statusa iegūšanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.
(2)
Nepilngadīgai personai bez pavadības, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība un kura nav stājusies laulībā saskaņā ar Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikto, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.
(3)
Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
(4)
Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes atkalapvienošanās, nosaka Ministru kabinets.
(5)
Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona zaudē vai tai atņem piešķirto statusu, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas ģimenes loceklim anulē uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
XnodaļaBēgļa un alternatīvā statusa atņemšana
47.
pants.
Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa atņemšanu, tā pārsūdzēšanas kārtība
(1)
Ja Pārvaldei ir kļuvis zināms kāds no regulas Nr.2024/1347 14. vai 19.pantā minētajiem apstākļiem, tā uzsāk bēgļa vai alternatīvā statusa atņemšanas procedūru, ievērojot regulas Nr.2024/1348 7., 65. un 66.pantā noteikto.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa atņemšanu ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no dienas, kad tai kļuvis zināms kāds no regulas Nr.2024/1347 14. vai 19.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to attiecīgajai personai.
(3)
Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot lēmumu, kas pieņemts atbilstoši regulas Nr.2024/1348 66.panta 6.punktam, persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
(4)
Administratīvā rajona tiesa izskata administratīvo lietu atbilstoši regulas Nr.2024/1348 67.panta 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajam.
(5)
Bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona vai viņa pārstāvis piecu darba dienu laikā no lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa atņemšanu spēkā stāšanās dienas var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atļaut bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai palikt Latvijas Republikā līdz galīgajam tiesas lēmumam.
(6)
Administratīvā rajona tiesa lūgumu atļaut bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai palikt Latvijas Republikā izskata atbilstoši regulas Nr.2024/1348 68.panta 5.punkta "b", "d" un "e" apakšpunktā noteiktajam. Līdz tiesas lēmumam par tiesībām palikt Latvijas Republikā bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikas teritorijā.
(7)
Personai, kurai ar Pārvaldes lēmumu atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss un kurai Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi lēmumu atteikt palikt Latvijas Republikā līdz galīgajam tiesas lēmumam, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā no brīža, kad šā panta sestajā daļā minētais lēmums ir kļuvis nepārsūdzams, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.
(8)
Ja persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, vēlas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lai pārsūdzētu Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā iesniedz Tiesu administrācijai iesniegumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu un iesniegumu par saviem ienākumiem. Iesnieguma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumu, pievienojot pārsūdzības lēmuma kopiju un iesnieguma par bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ienākumiem veidlapas paraugu nosaka Ministru kabinets.
(9)
Administratīvā rajona tiesa pieņem nolēmumu triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo to personai. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.
(10)
Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu, izņemot regulas Nr.2024/1347 68.panta 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajos gadījumos.
48.
pants.
Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss
Personai, kurai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā no brīža, kad šā likuma 47.panta otrajā daļā minētais lēmums ir kļuvis nepārsūdzams vai ir stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas nolēmums par šo lēmumu, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Regulas Nr.2024/1348 3.punkta "e" apakšpunktā minētajā gadījumā izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā pēc šā likuma 47.panta sestajā daļā minētā tiesas lēmuma spēkā stāšanās.
XInodaļaPagaidu aizsardzība Latvijas Republikā
49.
pants.
Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā
(1)
Pagaidu aizsardzību piešķir personām, kurām tā nepieciešama, ja tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu izcelsmes valsti:
1)
bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;
2)
nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tādēļ, ka tās cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
(2)
Personu neiekļauj šā panta pirmajā daļā minētajā personu grupā, ja ir pamats uzskatīt, ka:
1)
persona ir izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci;
2)
persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu. Minētais attiecināms arī uz personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā vai sekmēšanā;
3)
persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;
4)
persona rada draudus valsts drošībai;
5)
persona ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un rada draudus Latvijas sabiedrībai.
(3)
Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās locekļu kopējo skaitu, pagaidu aizsardzības termiņu, izmitināšanas kārtību, šo personu uzturēšanai nepieciešamo valsts finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Pārvalde, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu lietās.
(5)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai pagarināšanu persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā.
50.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības
(1)
Kad pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības piešķiršanu, Pārvalde sniedz attiecīgajai personai valodā, kuru tā saprot vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par tai saprotamu, informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu.
(2)
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:
1)
saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem;
2)
apvienoties ar ģimenes locekļiem. Kārtību, kādā notiek personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ģimenes atkalapvienošana nosaka Ministru kabinets. Ģimenes loceklim, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.
(3)
Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.
51.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā
(1)
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
(2)
Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu uz vienu gadu. Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.
52.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības iesniegt iesniegumu
(1)
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu.
(2)
Persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, iesnieguma izskatīšanas laikā nav uzskatāma par patvēruma meklētāju. Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, persona iesnieguma izskatīšanas laikā uzskatāma par patvēruma meklētāju.
(3)
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā un attiecībā uz kuru pieņemts galīgais lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz pagaidu aizsardzībai noteiktā termiņa beigām.
53.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušai personai izsniedzamais dokuments
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.
54.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pārvietošana uz citu dalībvalsti
(1)
Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Tā paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī apmaiņai starp dalībvalstīm nepieciešamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.
(2)
Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.
(3)
Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā tai beidzas.
(4)
Latvijas Republika personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, uzņem atpakaļ, ja tā pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā cenšas bez atļaujas nokļūt vai uzturēties citā dalībvalstī.
55.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī
(1)
Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī.
(2)
Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies savā izcelsmes valstī, var iesniegt Pārvaldei lūgumu par atgriešanos Latvijas Republikā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.
(3)
Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai izskatot personas iesniegumu par atgriešanos Latvijas Republikā saskaņā ar šā panta otro daļu, Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona atbilstoši šā likuma noteikumiem ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.
56.
pants.
Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pienākums atstāt Latvijas Republiku
(1)
Personai, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, ir pienākums divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas atstāt Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.
(2)
Ja persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks 10 dienu laikā no dienas, kad kļuvis zināms minētais fakts, pieņem lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu. Lemjot par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kuru dēļ personas izraidīšana nav iespējama. Šādos gadījumos personu neizraida tik ilgi, kamēr pastāv minētie iemesli.
(4)
Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās brīža var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.
(5)
Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
XIInodaļaSolidaritātes mehānisms, pārmitināšana, humanitārā uzņemšana un valsts kontaktpunkts
57.
pants.
Saeimas un Ministru kabineta kompetence patvēruma jautājumos
(1)
Jautājumos, kas attiecas uz trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu vai humanitāro uzņemšanu no trešajām valstīm un patvēruma meklētāju vai bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu pārcelšanu no citām dalībvalstīm uz Latvijas Republiku regulā Nr.2024/1351 paredzētā solidaritātes mehānisma (turpmāk – solidaritātes mehānisms) ietvaros, Latvijas valsts nostāju (arī Eiropas Savienības institūcijās) pauž Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
(2)
Lēmumu par trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku pārmitināšanu vai humanitāro uzņemšanu no trešajām valstīm un patvēruma meklētāju pārcelšanu no citām dalībvalstīm uz Latvijas Republiku solidaritātes mehānisma ietvaros pieņem Saeima.
(3)
Lēmumu par patvēruma meklētāju vai bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu pārcelšanu no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti solidaritātes mehānisma ietvaros, ievērojot regulas Nr.2024/1351 prasības, pieņem Ministru kabinets, par to informējot Saeimu.
58.
pants.
Pasākumi pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas mehānisma ietvaros
(1)
Lemjot par personas atbilstību starptautiskās aizsardzības kritērijiem un tās uzņemšanu pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas mehānisma ietvaros, Pārvalde var pieņemt lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt atbilstoši šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja vai citu sadarbības partneru iesniegto informāciju, ja tā ir pietiekama minētā lēmuma pieņemšanai.
(2)
Lai pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas mehānisma ietvaros persona ieceļotu Latvijas Republikā, tai, ja nepieciešams, izsniedz pagaidu ieceļošanas dokumentu.
(3)
Pagaidu ieceļošanas dokumenta paraugu un šā dokumenta izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4)
Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniedz personai pēc tās ierašanās Latvijas Republikā.
59.
pants.
Ārkārtas pasākumu plāns
(1)
Lai noteiktu ātru un saskaņotu valsts institūciju darbību nesamērīgi liela patvēruma meklētāju, tai skaitā nepilngadīgo personu bez pavadības, pieplūduma gadījumā un nodrošinātu to pienācīgu un īpašām vajadzībām atbilstošu uzņemšanu, Iekšlietu ministrija izstrādā ārkārtas pasākumu plānu, kuru apstiprina Ministru kabinets.
(2)
Lēmumu par ārkārtas pasākumu realizāciju atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajam plānam pieņem Ministru kabinets.
(3)
Ārkārtas pasākumu plānu pārskata reizi trijos gados, kā arī pēc nepieciešamības, ja mainījušies ārkārtas situācijas apstākļi.
(4)
Iekšlietu ministrija paziņo Eiropas Komisijai un Patvēruma aģentūrai par ārkārtas pasākumu plānu, tajā veiktajām izmaiņām, tā atjaunināšanu, ārkārtas pasākumu plāna piemērošanu, tostarp ja tiek nodrošināti atšķirīgie izmitināšanas apstākļi šā likuma 14.panta četrpadsmitajā daļā un 31.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī par to, ka minētie gadījumi vairs nepastāv.
(5)
Iekšlietu ministrija pēc Patvēruma aģentūras pieprasījuma sniedz tai informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto plānu, kā arī var lūgt tās atbalstu plāna izstrādē vai pārskatīšanā.
60.
pants.
Solidaritātes mehānisma rezerves
Saeima, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju, lemj par ikgadējā solidaritātes rezerves saturu solidaritātes mehānisma ietvaros, ievērojot regulā Nr.2024/1351 noteikto.
61.
pants.
Patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības statusa saņēmēja pārcelšana uz citu dalībvalsti solidaritātes mehānisma ietvaros
(1)
Pārvalde, ievērojot šā likuma 57.panta trešo daļu, pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja vai bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas pārcelšanu solidaritātes mehānisma ietvaros saskaņā ar regulas Nr.2024/1351 nosacījumiem.
(2)
Patvēruma meklētājam nodrošina valsts nodrošināto juridisko palīdzību un pārstāvību lēmuma par pārcelšanu pārsūdzības procedūrā atbilstoši regulas Nr.2024/1351 43.panta 5.punktā noteiktajam.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu par patvēruma meklētāja pārcelšanu patvēruma meklētājs vai tās pārstāvis var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā Administratīvajā rajona tiesā pēc patvēruma meklētāja izmitināšanas vietas adreses vai pēc dzīvesvietas adreses, kuru patvēruma meklētājs norādījis Valsts robežsardzei vai Pārvaldei, vai aizturēšanas vietas adreses, ja patvēruma meklētājs šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un izmitināts Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā vai izvietots konkrētā vietā. Patvēruma meklētājs vai tā pārstāvis, var vērsties Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atļaut patvēruma meklētājam palikt Latvijas Republikā. Šo lūgumu iesniedz minētā lēmuma pārsūdzības termiņā.
(4)
Līdz Administratīvās rajona tiesas nolēmuma par tiesībām palikt Latvijas Republikā pieņemšanai pārcelšanas lēmuma darbība tiek apturēta.
(5)
Administratīvā rajona tiesa šā pantā trešajā daļā minētos pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 41.panta trešajā, ceturtajā, septītajā un astotajā daļā noteikto, un nolēmumu pieņem 10 darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.
(6)
Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesa, paziņojot nolēmumu patvēruma meklētājam, izskaidro viņam nolēmuma būtību valodā, kuru viņš saprot, vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņam saprotamu. Administratīvā rajona tiesa par pieņemto nolēmumu informē Pārvaldi un Valsts robežsardzi nekavējoties, ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kad minētais nolēmums stājies spēkā.
62.
pants.
Starptautiskās aizsardzības statusa saņēmēja pārcelšana uz Latvijas Republiku solidaritātes mehānisma ietvaros
Ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona, kurai cita dalībvalsts ir piešķīrusi attiecīgo statusu, ir pārcelta uz Latvijas Republiku solidaritātes ietvaros, Pārvalde bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā piešķir, balstoties uz dalībvalsts, no kuras persona ir uzņemta, lēmumu.
63.
pants.
Ievērojama migrācijas situācija, migrācijas spiediens vai krīzes situācija
(1)
Iekšlietu ministrija, ievērojot regulas Nr.2024/1359 16.pantā noteikto, izstrādā krīzes gatavības stratēģiju, kuru apstiprina Ministru kabinets.
(2)
Ja iestājas regulas Nr.2024/1349, regulas Nr.2024/1351 vai regulas Nr.2024/1359 minētie apstākļi, Ministru kabinets lemj par minētajās regulās noteikto pasākumu iedarbināšanu, pamatojoties uz sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju, kas ļauj ieviest pasākumus ievērojamas migrācijas situācijā, migrācijas spiediena vai krīzes situācijas gadījumā.
(3)
Ministru kabinets, lemjot par šā panta otrajā daļā noteikto, izvērtē informāciju, kas minēta regulas Nr.2024/1349 6.panta 1.punktā, regulas Nr.2024/1351 59.panta 2.punktā vai regulas Nr.2024/1359 2.panta 2.punktā, 3.panta 5.punktā un 18.pantā.
(4)
Šā panta otrajā daļā pieņemto Ministru kabineta lēmumu paziņo Eiropas Komisijai.
(5)
Atbilstoši regulas Nr.2024/1351 61. un 62.pantā noteiktajam Ministru kabinets informē Saeimu par izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajā informatīvajā ziņojumā.
64.
pants.
Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju rīcība
(1)
Ievērojot regulas Nr.2024/1359 4.pantā minēto Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieļauj atkāpes un ievieš solidaritātes pasākumus:
1)
Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētājam dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir paudusi vēlmi par bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanu un tās iesniegums ir reģistrēts;
2)
Valsts robežsardze informē personu, kura ir paudusi vēlmi par bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanu Latvijā un kuras iesnieguma reģistrācija ir atlikta, par reģistrācijas atlikšanas faktu, kā arī par plānoto iesnieguma reģistrācijas datumu, laiku un vietu saskaņā ar regulas Nr.2024/1359 10.panta 5.punktā noteikto;
3)
patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas patvēruma meklētājam sniedz regulas Nr. 2024/1359 15.pantā minēto informāciju.
(2)
Ja iestājas regulā Nr.2024/1359 minētā krīzes vai nepārvaramas varas situācija, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas var atbilstoši regulas Nr.2024/1359 11.panta 1.punktam pagarināt termiņus savu procesuālo darbību veikšanai:
1)
Valsts robežsardze par trīs papildu darbdienām papildus šā likuma 33.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam;
2)
3)
Administratīvā rajona tiesa par 10 darbdienām papildus šā likuma 41.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam.
(3)
Ja iestājas regulā Nr.2024/1359 minētā krīzes vai nepārvaramas varas situācija, patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarotā persona pieteikumu par Pārvaldes pieņemto lēmumu var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā septiņu darbdienu laikā.
(4)
Regulā Nr.2024/1359 minētajā krīzes vai nepārvaramas varas situācijā kopējais patvēruma procedūras ilgums nevar pārsniegt 18 nedēļas.
(5)
Regulā Nr.2024/1359 minētajā krīzes vai nepārvaramas varas situācijā Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona, ievērojot regulas Nr.2024/1359 11.pantā minēto, var pieņemt lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt regulas Nr.2024/1348 44.pantā minētās procedūras laikā.
(6)
Regulā Nr.2024/1359 minētajā krīzes vai nepārvaramas varas situācijā valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas, juridiskās palīdzības sniedzēji, biedrību vai nodibinājumu, kā arī starptautisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji ir tiesīgi apmeklēt Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centrā ievietoto patvēruma meklētāju.
(7)
Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks var noteikt apmeklējumu ierobežojumus šā panta piektajā daļā minētajām personām, ja tas ir pamatots ar drošības, sabiedriskās kārtības vai Valsts robežsardzes Ārzemnieku izmitināšanas centra administratīvās pārvaldības apsvērumiem.
65.
pants.
Valsts kontaktpunkts
Iekšlietu ministrija vai tās pilnvarota iestāde pilda regulas Nr.2024/1347 37.pantā, regulas Nr.2024/1348 71.panta 1.punktā, regulas Nr.2024/1350 10.panta 1.punktā minētā kontaktpunkta funkcijas.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Vēstnesis, 2016, 2. nr.; 2017, 90. nr.; 2021, 118. nr.).
2.
Ministru kabinets līdz 2027 . gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta ceturtajā un sestajā daļā, 7.panta trešajā daļā, 10.panta trešajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā daļā, 14.panta desmitajā, vienpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā, 17.panta devītajā daļā, 18.panta trešajā un sestajā daļā, 24.panta ceturtajā daļā, 31.panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā, 37.panta piektajā daļā, 45.panta divpadsmitajā daļā, 46.panta ceturtajā daļā, 47.panta astotajā daļā, 50.panta otrās daļas 2.punktā, 54.panta pirmajā daļā, 58.panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un ar regulu Nr.2024/1347, regulu Nr.2024/1348, regulu Nr.2024/1349, regulu Nr.2024/1350, regulu Nr.2024/1351, regulu Nr.2024/1352, regulu Nr.2024/1356, regulu Nr.2024/1358 un regulu Nr.2024/1359:
1)
Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.564 "Uzturēšanas atļauju noteikumi";
2)
Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumi Nr.296 "Patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu informācijas sistēmas noteikumi";
3)
Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi Nr.367 "Noteikumi par pārvietošanas dokumentu personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība";
4)
Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumi Nr.370 "Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgu patvēruma meklētāju izmitināšanu";
5)
Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija noteikumi Nr.409 "Noteikumi par patvēruma meklētāja, bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, iesniegumu par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības pieprasījumu";
6)
Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumi Nr.449 "Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību";
7)
Ministru kabineta 2016.gada 12.jūlija noteikumi Nr.456 "Patvēruma meklētāju reģistra noteikumi";
8)
Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi Nr.488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas";
9)
Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumi Nr.489 "Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi";
10)
Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumi Nr.231 "Noteikumi par aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekārtošanu un aprīkošanu";
11)
Ministru kabineta 2017.gada 16.maija noteikumi Nr.254 "Aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas telpu iekšējās kārtības noteikumi";
12)
Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumi Nr.263 "Noteikumi par uzturēšanas normām, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču apjomu Valsts robežsardzes patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās izmitinātajam patvēruma meklētājam un Valsts robežsardzes izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā ievietotajam ārzemniekam";
13)
Ministru kabineta 2017.gada 6.jūnija noteikumi Nr.302 "Noteikumi par vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai";
14)
Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi Nr.320 "Noteikumi par pagaidu ieceļošanas dokumentu";
15)
Ministru kabineta 2017.gada 21.novembra noteikumi Nr.686 "Kārtība, kādā veic patvēruma meklētāja veselības stāvokļa pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī reģistrē to rezultātus";
16)
Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra noteikumi Nr.727 "Patvēruma meklētāja personas dokumenta noteikumi".
3.
Iesniegumus, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar Patvēruma likumu (pieņemts 2015. gada 17. decembrī), ciktāl tas nav pretrunā ar regulu Nr.2024/1347, regulu Nr.2024/1348, regulu Nr.2024/1349, regulu Nr.2024/1350, regulu Nr.2024/1351, regulu Nr.2024/1352, regulu Nr.2024/1356, regulu Nr.2024/1358 un regulu Nr.2024/1359.
4.
Līdz šā likuma 40.panta septītajā daļā minētās sistēmas darbības uzsākšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2027.gada 1.jūlijam, Pārvalde pieteikumu kopā ar tās rīcībā esošajiem dokumentiem vai lietas materiāliem saistībā ar patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšanu nosūta Administratīvajai rajona tiesai trīs darbdienu laikā pēc tā saņemšanas Pārvaldē.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;
2)
Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija direktīvas 2011/51/ES, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiskās aizsardzības saņēmējus;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 14.maija direktīvas (ES) 2024/1346, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai.
Ministrs V. Uzvārds