Noteikumu konsolidētā versija

22-TA-1997
Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta septīto, astoto un devīto daļu un 13.panta septīto daļu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kā arī šo fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus;
1.2.
kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai no šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajiem fondiem;
1.3.
Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (turpmāk – Regula Nr. 1698/2005) un Padomes 2013. gada 17. decembris Regulā (EK) Nr. 1310/2013, ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā, noteikto atbalsta maksājumu pamatojumu sagatavošanai nepieciešamo datu apkopošanas kārtību.
(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1349 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.04.2014. noteikumiem Nr.175)
II.Fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetences sadalījums
2.
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) administrēšanu atbilstoši Padomes 2005.gada 21.jūnija Regulai (EK) Nr. 1290/2005 par kopējo lauksaimniecības politikas finansēšanu (turpmāk – Regula Nr. 1290/2005) nodrošina:
2.1.
kompetentā iestāde;
2.2.
maksājumu iestāde;
2.3.
sertificējošā institūcija.
3.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrēšanu atbilstoši Regulai Nr. 1698/2005 un Regulai Nr. 1290/2005 nodrošina:
3.1.
vadošā iestāde;
3.2.
maksājumu iestāde;
3.3.
Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja;
3.4.
kompetentā iestāde;
3.5.
sertificējošā institūcija.
(Grozīts ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1349)
4.
Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) administrēšanu atbilstoši Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulai (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr. 1198/2006) nodrošina:
4.1.
vadošā iestāde;
4.2.
sertifikācijas iestāde;
4.3.
revīzijas iestāde;
4.4.
Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja;
4.5.
kompetentā iestāde;
4.6.
kompetentā struktūra, kas atbildīga par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem.
5.
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši Komisijas 2006.gada 21.jūnija Regulas Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāma­tojumu noskaidrošanu, 1.panta 2., 3. un 4.punktam pilda Zemkopības ministrija.
6.
Kompetentā iestāde saskaņā ar Komisijas 2006.gada 21.decembra Regulas (EK) Nr. 2003/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus, 3.pantu ir Lauku atbalsta dienests.
7.
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) vadošās iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 1698/2005 75.pantam un Regulas Nr. 1198/2006 59.pantam pilda Zemkopības ministrija.
8.
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) maksājumu iestādes, kā arī Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) kompetentās struktūras (tā ir atbildīga par maksā­jumu veikšanu atbalsta saņēmējiem) funkcijas pilda Lauku atbalsta dienests.
9.
Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts kase.
10.
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauk­saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) sertificējošo institūciju nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā.
11.
Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) sertifikācijas iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 1198/2006 60.pantam pilda Zemkopības ministrija.
12.
Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) revīzijas iestādes funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 1198/2006 61.pantam pilda Zemkopības ministrija.
13.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts.
(Grozīts ar MK 07.02.2012. noteikumiem Nr.106)
14.
Valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta pienāku­mus pilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”.
14.1
Regulas Nr.1698/2005 20. un 52.pantā noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamos datus apkopo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas šo uzdevumu izpilda Zemkopības ministrijas padotībā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" saskaņā ar minēto darba uzdevumu attiecīgos datus apkopo pārskatā un iesniedz to Zemkopības ministrijā.
(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.380 redakcijā)
14.2
Regulas Nr.1698/2005 36.pantā noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamos datus:
14.21.
sociālekonomiskajā jomā apkopo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", ievērojot šo noteikumu 14.1 punktā noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanas kārtību;
14.22.
dabas aizsardzības un zālāju bioloģiskās daudzveidības jomā apkopo Dabas aizsardzības pārvalde, kas šo uzdevumu izpilda Zemkopības ministrijas padotībā. Dabas aizsardzības pārvalde apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā;
14.23.
ornitofaunas bioloģiskās daudzveidības jomā apkopo biedrība "Latvijas Ornitoloģijas biedrība", kas šo uzdevumu izpilda Zemkopības ministrijas padotībā. Biedrība "Latvijas Ornitoloģijas biedrība" apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Dabas aizsardzības pārvaldē;
14.24.
integrētās augu aizsardzības un audzēšanas jomā apkopo Valsts augu aizsardzības dienests. Valsts augu aizsardzības dienests apkopotos datus iesniedz Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā.
(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.380 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.07.2012. noteikumiem Nr.476)
14.3
Šo noteikumu 14.1 un 14.2 punktā noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamo datu apkopošanai Zemkopības ministrija izstrādā darba uzdevumu, nosakot atbalsta maksājuma veidu, pētāmo objektu skaitu, atlases kritērijus un apkopojamās informācijas saturu.
(MK 29.05.2012. noteikumu Nr.380 redakcijā)
15.
(Svītrots ar MK 21.09.2010. noteikumiem Nr.892)
15.1
Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru izveido un uztur Lauksaimniecības datu centrs.
(MK 21.09.2010. noteikumu Nr.892 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1324)
16.
Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 30. aprīlim publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem iepriekšējā finanšu gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu 111. panta nosacījumiem. Informācija ir pieejama Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnē divus gadus pēc publicēšanas.
(MK 01.04.2014. noteikumu Nr.175 redakcijā)
17.
Tehniskās palīdzības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1698/2005 66.panta 2.punktu un Regulas Nr. 1198/2006 46.panta 2.punktu saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
17.1
Lauku atbalsta dienests, lai nodrošinātu Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk – Regula Nr. 73/2009), 39.panta prasību izpildi, atlasa vienotajam platības maksājumam pieteiktās un saskaņā ar kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās, dalībai tetrahidrokanabinola monitoringa sistēmā iekļautās saimniecības un laukus tetrahidrokanabinola satura kontrolei un līdz kārtējā gada 10.jūlijam nosūta to sarakstu Valsts augu aizsardzības dienestam.
(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.171 redakcijā)
17.2
(Svītrots ar MK 01.04.2014. noteikumiem Nr.175)
17.3
Valsts augu aizsardzības dienests, lai nodrošinātu Regulas Nr. 73/2009 39.panta prasību izpildi:
17.31.
īsteno un pārrauga tetrahidrokanabinola monitoringa sistēmas darbību;
17.32.
sagatavo informāciju par saimniecībām un laukiem, kas pieteikti tetrahidrokanabinola monitoringam, un līdz kārtējā gada 5.jūlijam nosūta to Lauku atbalsta dienestam;
17.33.
ievērojot Regulas Nr. 1122/2009 I pielikumā minētās metodes A procedūru, paņem atbilstošos kaņepju paraugus tetrahidrokanabinola monitoringā iekļautajās saimniecībās un laukos un nosūta tos Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR";
17.34.
sagatavo šo noteikumu 17.4 punktā minēto rezultātu kopsavilkumu, nosūta to līdz kārtējā gada 10. novembrim Lauku atbalsta dienestam un līdz 30. novembrim – atbalsta pretendentam, kā arī uzglabā šos datus.
(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.171 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.02.2012. noteikumiem Nr.106; MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1324; MK 01.04.2014. noteikumiem Nr.175)
17.4
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma veic šo noteikumu 17.3 3.apakšpunktā minēto kaņepju paraugu analīzes, nosakot tetrahidrokanabinola saturu atbilstoši Regulas Nr. 1122/2009 I pielikumā minētajai procedūrai, un rezultātus līdz kārtējā gada 1.novembrim nosūta Valsts augu aizsardzības dienestam.
(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.171 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.02.2012. noteikumiem Nr.106; MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1324)
III.Uzraudzības komitejas
18.
Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu un atbilstoši Regulas Nr. 1698/2005 77. un 78.pantam.
19.
Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj:
19.1.
divus pārstāvjus no Zemkopības ministrijas;
19.2.
divus pārstāvjus no Lauku atbalsta dienesta;
19.3.
pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības;
19.4.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
19.5.
pārstāvi no Valsts meža dienesta;
19.6.
pārstāvi no Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;
19.7.
pārstāvi no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;
19.8.
pārstāvi no Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes;
19.9.
pārstāvi no Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes;
19.10.
pārstāvi no Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes;
19.11.
četrus pārstāvjus no lauksaimnieku organizācijām;
19.12.
divus pārstāvjus no vides organizācijām;
19.13.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
19.14.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
19.15.
pārstāvi no Meža īpašnieku biedrības;
19.16.
trīs pārstāvjus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
19.17.
pārstāvi no Finanšu ministrijas.
(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863)
20.
Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Zivsaim­niecības fonda (EZF) administrēšanā iesaistīta institūcija, kas darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu un atbilstoši Regulas Nr. 1198/2006 63., 64., 65. un 66.pantam.
21.
Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj:
21.1.
trīs pārstāvjus no Zemkopības ministrijas;
21.2.
divus pārstāvjus no Lauku atbalsta dienesta;
21.3.
pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības;
21.4.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
21.5.
pārstāvi no Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;
21.6.
pārstāvi no Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes;
21.7.
pārstāvi no Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes;
21.8.
pārstāvi no Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes;
21.9.
pārstāvi no Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes;
21.10.
trīs pārstāvjus no Zivsaimniecības konsultatīvās padomes;
21.11.
divus pārstāvjus no vides organizācijām;
21.12.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
21.13.
(svītrots ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863);
21.14.
pārstāvi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
21.15.
pārstāvi no Finanšu ministrijas.
(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863)
IV.Finanšu vadība
22.
Šo noteikumu 1.punktā minētajiem fondiem valsts budžetā līdzekļus plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Zemkopības ministrijas budžeta programmā vai apakšprogrammā projektu un pasākumu īstenošanai un faktisko izdevumu atmaksai atbilstoši apstiprinātajai Eiropas Savienības finansē­juma un valsts budžeta finansējuma kopsummai.
23.
Zemkopības ministrija katram fondam plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības atbilstoši prognozētajai fondu projektu un pasākumu naudas plūsmai.
24.
Lauku atbalsta dienests iesniedz Valsts kasē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzekļu apgūšanas prognozes saskaņā ar Valsts kases noteikto paraugu un termiņu.
25.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu atbildīgā iestāde par līdzekļu pieprasījumu no Eiropas Komisijas piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Komisijā informē Valsts kasi par pieprasīto Eiropas Savienības fonda līdzekļu apmēru, pieprasīšanas datumu un iespējamo līdzekļu saņemšanas termiņu.
(MK 07.02.2012. noteikumu Nr.106 redakcijā)
26.
Valsts kase nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto Eiropas Savienī­bas līdzekļu uzskaiti pa fondiem un saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu piecu darbdienu laikā pēc līdzekļu ieskaitīšanas Valsts kases kontā par saņem­tajiem līdzekļiem informē Lauku atbalsta dienestu un Zemkopības ministriju.
27.
Finansējuma saņēmējam finansējumu no fonda un, ja tas ir paredzēts projekta iesniegumā, no valsts budžeta izmaksā Valsts kase, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sagatavoto maksājuma uzdevumu.
27.1
Pēc 2007.–2013. gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības perioda beigām, kas attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) ir 2015. gada 31. decembris un attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) – 2016. gada 31. marts, finansējumu izmaksā no valsts budžeta, ja:
27.11.
atbalsta saņēmējs ir apstrīdējis lēmumu, ar kuru noraidīts maksājums par projekta īstenošanu, un ir stājies spēkā atbalsta saņēmējam labvēlīgs tiesas spriedums vai pieņemts nolēmums, kas paredz atbalsta saņēmējam labvēlīgu tiesvedības iznākumu;
27.12.
atbalsta saņēmējs ir miris un pēc viņa saistību pārņemšanas atbalsts izmaksājams atbalsta saņēmēja mantiniekam;
27.13.
konstatētais un atbalsta saņēmējam piemērotais debitora parāds tiek atcelts un atbalsts izmaksājams atbalsta saņēmējam.
(MK 12.07.2016. noteikumu Nr. 455 redakcijā)
28.
Lēmumu par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu atbalsta saņēmēju kontos Valsts kasē pieņem Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu paredzēto kārtību, kā arī tad, ja pret atbalsta saņēmēju ir sākts maksātnespējas process, konstatēts atbalsta saņēmēja pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums un ja Valsts kasē nav pieejami finanšu līdzekļi.
V.Klientu un lauku reģistrs
29.
Ja atbalsta pretendents uz atbalstu pretendē pirmo reizi, tas reģistrējas vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu, aizpildot un iesniedzot attiecīgajā zemkopības nozares iestādē atbilstošo zemkopības nozares klienta reģistrācijas veidlapu. Ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem, tas papildus iesniedz informāciju par apsaimniekotajiem zemes gabaliem (3.pielikums). Minēto informāciju var iesniegt Lauku atbalsta dienestā klātienē, nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu sagatavošanu.
(MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1324 redakcijā)
30.
Ja ir izmaiņas iesniegtajās zemkopības nozares klienta reģistrācijas veidlapās minētajā informācijā, atbalsta pretendents divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās atkārtoti aizpilda atbilstošo veidlapu un iesniedz to attiecīgajā zemkopības nozares iestādē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu.
(MK 19.11.2013. noteikumu Nr.1324 redakcijā)
31.
Ja ir mainījusies atbalsta saņēmēja atbilstība atbalsta saņemšanas nosacījumiem, atbalsta saņēmējam ir pienākums par šādām izmaiņām informēt Lauku atbalsta dienestu triju darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās.
32.
Lauku reģistrs ir Lauku atbalsta dienesta pārziņā esoša ģeogrāfiskās informācijas sistēma, un ar tās palīdzību Lauku atbalsta dienests identificē lauksaimniecībā izmantotos zemes gabalus, par kuriem ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem. Lauku reģistrā ietver lauku bloku (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas) datubāzi ar savstarpēji saistītiem citiem telpisko datu slāņiem un tiem pakārtotu informāciju (ģeogrāfisko piesaisti, identifikācijas numuriem un informāciju par platību).
33.
Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests izmanto lauku bloku kartes sagatavošanā. Lauku bloku kartes drukā mērogā 1:5000 vai 1:10000.
34.
Lauku reģistra datus Lauku atbalsta dienests aktualizē pēc jaunajām ortofotokartēm un precizē, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu lauku bloku precizēšanai (4.pielikums) un lauku bloku karti, kurā norādītas atbilstošās izmaiņas. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests sniegto informāciju pārbauda dabā.
35.
Lauku atbalsta dienests, Valsts zemes dienests, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Dabas aizsardzības pārvalde savstarpēji nodrošina lauku reģistra uzturēšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu nepārveidotā formā (neizmantojot īpašas datu sagatavošanas metodes, ietverot individuālos statistiskos datus par privāt­personām).
VI.Pārbaudes
36.
Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendentu iesniegumu administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kā arī nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti saskaņā ar Komisijas 2011.gada 27.janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, Komisijas 2007.gada 26.marta Regulu (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu, un Regulu Nr. 1122/2009.
(MK 26.07.2011. noteikumu Nr.574 redakcijā)
37.
Ja investīciju atbalsta pasākumos ieguldījumu publiskā finansējuma Eiropas Savienības līdzfinansējuma daļa nepārsniedz EUR 10 000 vai ja risku analīzes rezultātā ir konstatēts nebūtisks risks par atbalsta saņemšanas nosacī­jumu neizpildi vai ieguldījumu neesamību, Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu neveikt pārbaudi uz vietas, izņemot gadījumus, ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību. Minēto lēmumu un tā pamatojumu ieprotokolē.
38.
Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi uz vietas un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar konkrētā pasākuma īstenošanu.
39.
Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē uz vietas un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.
40.
Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta pretendenta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
VI1.Padziļinātā pārbaude
(Nodaļa MK 07.02.2012. noteikumu Nr.106 redakcijā)
40.1
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Padomes 2008.gada 26.maija Regulu (EK) Nr. 485/2008 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm (turpmāk – Regula Nr. 485/2008) veic padziļināto pārbaudi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošajiem darījumiem, izņemot ar eksporta kompensācijām saistītos darījumus, kā arī pilda īpašās struktūrvienības funkcijas atbilstoši Regulas Nr. 485/2008 11.pantam.
40.2
Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Regulu Nr. 485/2008 veic ar eksporta kompensācijām saistīto darījumu padziļināto pārbaudi par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15.oktobra tajos uzņēmumos, kuri ir saņēmuši eksporta kompensācijas no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un kurus Lauku atbalsta dienests ir atlasījis atbilstoši Regulas Nr. 485/2008 2.panta 3.punktam.
40.3
Lauku atbalsta dienests atbilstoši Regulas Nr. 485/2008 11.panta 1.punktam koordinē Valsts ieņēmumu dienesta veiktās padziļinātās pārbaudes. Lauku atbalsta dienests un Valsts ieņēmumu dienests slēdz starpresoru vienošanos par savstarpējo padziļināto Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu pārbaužu koordinēšanu.
40.4
Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 40.1 punktā minēto darījumu padziļināto pārbaudi veic par finanšu gadu pirms iepriekšējā gada 15.oktobra.
40.5
Atbilstoši Regulas Nr. 485/2008 2.panta 7.punkta otrajai daļai šo noteikumu 40.2 un 40.4 punktā minētās padziļinātās pārbaudes periodā var ietvert finanšu gadu gan pirms, gan pēc pārbaudāmā finanšu gada, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darījuma pārbaudei.
40.6
Regulas Nr. 485/2008 1.pantā minētie uzņēmumi tirdzniecības dokumentus glabā vismaz piecus gadus no to sagatavošanas gada beigām saskaņā ar Regulas Nr. 485/2008 4.panta otro daļu.
40.7
Saņemot pieprasījumu par padziļināto pārbaudi no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, Lauku atbalsta dienests vai Valsts ieņēmumu dienests veic uzņēmuma padziļināto pārbaudi saskaņā ar Regulas Nr. 485/2008 7.pantu.
VII.Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma
41.
Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošā iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 73/2009 20.panta 3.punktu ir Lauku atbalsta dienests.
(MK 01.03.2011. noteikumu Nr.171 redakcijā)
42.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 48.panta 1.punktu ir šādas kompetentās kontroles iestādes:
42.1.
Lauku atbalsta dienests – vides jomā un jautājumos, kas saistīti ar laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem;
42.2.
Pārtikas un veterinārais dienests – sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, pārtikas un barības apriti un dzīvnieku infekcijas slimību kontroli, kā arī dzīvnieku labturības jomā;
42.3.
Valsts augu aizsardzības dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti īpaši jutīgās teritorijās, kā arī sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā jautājumos, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;
42.4.
Valsts meža dienests – vides jomā jautājumos, kas saistīti ar savvaļas putnu aizsardzību mežu platībās.
(MK 26.07.2011. noteikumu Nr.574 redakcijā)
43.
Lauku atbalsta dienests:
43.1.
koordinē kompetento kontroles iestāžu informācijas apmaiņu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā;
43.2.
nodrošina kompetentās kontroles iestādes ar Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par atbalsta pretendentiem savstarpējās atbilstības pārbaužu veikšanai;
43.3.
saskaņā ar kompetento kontroles iestāžu sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm aprēķina atbalsta samazinājumu, ja ir konstatēti Regulas Nr. 73/2009 4.pantā minēto nosacījumu pārkāpumi, un galīgo atbalsta maksājumu.
44.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 8.pantu un 48.panta 1.punktu, kā arī atbilstoši kompetencei:
44.1.
Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests atlasa atbalsta pretendentus pārbaudēm uz vietas saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 50. un 51.pantu. Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests informē Lauku atbalsta dienestu par pretendentiem, kuri attiecīgajā kompetentajā kontroles iestādē izraudzīti savstarpējās atbilstības pārbaudei uz vietas;
44.2.
Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests veic savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 52. un 53.pantu;
44.3.
Valsts meža dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests elektroniski sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par savstarpējās atbilstības pārbaudes rezultātiem, pārbaudēs konstatētajām neatbilstībām, to izvērtējumu un izmaiņām pārbaudes rezultātos saskaņā ar Regulas Nr. 1122/2009 54.pantu, kā arī pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz citu nepieciešamo informāciju savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas uzturēšanai un darbībai.
(MK 26.07.2011. noteikumu Nr.574 redakcijā)
45.
Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi ir noteikti normatīvajos aktos par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās.
46.
Lauku atbalsta dienests nepiemēro atbalsta samazinājumu, ja kom­petentās kontroles iestādes ir konstatējušas maznozīmīgu neatbilstību Regulas Nr. 73/2009 24.panta 2.punkta izpratnē un izteikušas brīdinājumu atbalsta pretendentam pirmo reizi.
VIII.Neatbilstošo izdevumu administrēšana
47.
Lauku atbalsta dienests izvērtē atbalsta saņēmēja izdevumu atbilstību un pieņem lēmumu par neatbilstošo izdevumu atgūšanu. Neatbilstošos izdevumus neatgūst, ja atgūstamā summa vienam iesniegumam vienā atbalsta veidā, vienā pasākumā vai apakšpasākumā nepārsniedz 250 euro no fonda finansējuma vienā grāmatvedības gadā, neieskaitot procentus, un šo summu nav iespējams ieturēt no citiem Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem.
48.
Lauku atbalsta dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 47.punktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to atbalsta saņēmējam.
49.
Atbalsta saņēmēja pienākums ir atmaksāt neatbilstošos izdevumus un nokavējuma naudu Lauku atbalsta dienesta norādītajā kontā šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā. Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs neatbilstošos izdevumus ieturēt no atbalsta saņēmēja nākamajiem maksājumiem.
(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.863 redakcijā)
49.1
Lauku atbalsta dienestam ir tiesības atmaksātos neatbilstošos izdevumus par kārtējo gadu izmantot atkārtoti Eiropas Savienības fondu izmaksām citiem atbalsta saņēmējiem. Par iepriekšējos gados veiktajiem izdevumiem atmaksātos neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienests pārskaita valsts budžeta ieņēmumos.
(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.863 redakcijā)
50.
Ja atbalsta saņēmējs neatbilstošos izdevumus nevar atmaksāt šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā norādītajā termiņā un apmērā:
50.1.
atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pamatotu iesniegumu par nepieciešamību mainīt minētajā lēmumā norādīto termiņu;
50.2.
Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 50.1.apakšpunktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, mēneša laikā pēc tā saņemšanas izdara nepieciešamos grozījumus šo noteikumu 47.punktā minētajā lēmumā, izdodot jaunu administratīvo aktu.
(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863)
51.
Ja atbalsta saņēmējs, kas nav budžeta iestāde, neatmaksā neatbilstošos izdevumus Lauku atbalsta dienesta lēmumā noteiktajā termiņā, atbalsta saņēmējs par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu – 6 procenti gadā no neatmaksātās summas.
(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.863 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 15.11.2011., sk. grozījumu 2.punktu)
52.
Ja atbalsta saņēmējs, kura rīcības dēļ bijuši neatbilstoši izdevumi, ir budžeta iestāde un Lauku atbalsta dienests nevar atgūt vai ieturēt neatbilstošos izdevumus:
52.1.
Lauku atbalsta dienests informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēja neatbilstošajiem izdevumiem;
52.2.
Zemkopības ministrija šo noteikumu 52.1.apakšpunktā minēto infor­māciju nosūta atbalsta saņēmēja augstākās iestādes (ja tāda ir) vadītājam un Valsts kontrolei.
(Grozīts ar MK 08.11.2011. noteikumiem Nr.863)
53.
Ja Eiropas Komisija izdod atgūšanas rīkojumu saskaņā ar Padomes 1999.gada 22.marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93.panta piemērošanai (turpmāk – Regula Nr. 659/1999), Lauku atbalsta dienests nodrošina nelikumīgi izmaksātā atbalsta atgūšanu.
54.
Saņemot Eiropas Komisijas izdoto atgūšanas rīkojumu, Lauku atbalsta dienests:
54.1.
14 dienu laikā informē Zemkopības ministriju par atbalsta saņēmēju skaitu un atbalsta apmēru atbalsta shēmā;
54.2.
mēneša laikā informē atbalsta saņēmēju par atbalsta atmaksas kārtību, termiņiem un atmaksājamā atbalsta apmēru, ņemot vērā procentus, kas noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 14.panta 2.punktu.
55.
Valsts vai pašvaldības institūcija, kas ir atbildīga par atbalsta pro­grammas vai projekta piemērošanu lauksaimniecības, lauku vai zivsaimniecības attīstības jomā (turpmāk – atbalsta sniedzējs), izvērtē atbalsta programmas vai projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem par atbalstu lauksaimniecības un zivsaimnie­cības nozarē. Ja atbalsta sniedzējs Zemkopības ministrijā iesniedz izvērtēšanai atbalsta programmu vai projektu, Zemkopības ministrija atzinumu sniedz 15 darbdienu laikā pēc atbalsta programmas vai projekta saņemšanas.
IX.Noslēguma jautājums
56.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
56.1.
Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.267 “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda administrēšanas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69., 177.nr.; 2008, 121.nr.; 2009, 17.nr.);
56.2.
Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.268 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaim­niecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69.nr.; 2008, 22., 96., 160., 166.nr.; 2009, 10.nr.).
57.
Lauku atbalsta dienests lēmumiem par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, kas pieņemti līdz 2011.gada 15.novembrim, piemēro šo noteikumu 51.punktā minēto nokavējuma naudas aprēķināšanas principu, ja nokavējuma naudu aprēķina pēc 2011.gada 15.novembra.
(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.863 redakcijā)
58.
Grozījums šo noteikumu 47. punktā par neatbilstošo izdevumu apmēru, ko var neatgūt no atbalsta saņēmējiem, piemērojams arī tādiem lēmumiem par neatbilstošo izdevumu atgūšanu, kuri pieņemti pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas, bet par kuriem administratīvais process vēl nav pabeigts.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija
noteikumiem Nr.
573
(Pielikums svītrots ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1324)
2.
pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija
noteikumiem Nr.
573
(Pielikums svītrots ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1324)
3.
pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija
noteikumiem Nr.
573

4.
pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.jūnija
noteikumiem Nr.
573
(Pielikums MK 01.03.2011. noteikumu Nr.171 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.04.2014. noteikumiem Nr.175)

Iesniegums lauku bloku kartes precizēšanai

Lūdzu, precizējiet lauku bloku kartē iezīmētos lauku blokus:

(novads)

(pagasts)

(lauksaimnieka vārds)

(lauksaimnieka uzvārds)

(firma (juridiskās personas nosaukums))

Klienta reģistrācijas numurs


Lauku bloka numurs

-

Lauku bloka numurs

-

Lauku bloka numurs

-

Lauku bloka numurs

-

Lauku bloka numurs

-


Kadastra numurs2
Kadastra numurs
Kadastra numurs
Kadastra numurs
Kadastra numurs

Piezīmes




(datums)3

(paraksts)3

Piezīmes.

1

(Svītrota ar MK 01.04.2014. noteikumiem Nr.175)

2

Aizpilda, ja nav zināms lauku bloka numurs.

3

Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk