26-TA-1998
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā
1.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas karadarbības eskalācijas draudus un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu Latvijas Republikas veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozaru darbībai, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 8. pantu, izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2026. gada 1. decembrim.
2.
Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
3.
Noteikt Veselības ministriju par līdzatbildīgo institūciju veselības nozarē un Klimata un enerģētikas ministriju par līdzatbildīgo institūciju enerģētikas un ūdenssaimniecības nozarēs atbilstoši kompetencei.
4.
Ārkārtējās situācijas laikā:
4.1.
atļaut energoapgādes komersanta vai ūdenssaimniecības komersanta valdes priekšsēdētājam ar iekšēju rīkojumu noteikt darbiniekiem, kuru amata vai darba pienākumi ir tieši saistīti ar energoapgādes vai ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu, avāriju novēršanu, bojājumu lokalizēšanu un novēršanu, kā arī infrastruktūras atjaunošanu, tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā, nosakot funkcijas un amatus, kuru pienākumu izpilde gaisa telpas apdraudējuma laikā ir obligāti nodrošināma, un nosakot gadījumus un kārtību, kad atšķirīgais virsstundu laiks tiek piemērots. Uz šādu rīkojumu neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi;
4.2.
atļaut energoapgādes komersanta vai ūdenssaimniecības komersanta valdes priekšsēdētājam par šā rīkojuma 4.1. apakšpunktā minēto darbu veikšanu noteikt darbiniekiem piemaksu par virsstundu darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto minimālo piemaksas apmēru, bet nepārsniedz 100 procentus no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes un par nakts darbu – piemaksu 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes;
4.3.
noteikt, ka šā rīkojuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā paredzētos pasākumus piemēro, tos iepriekš saskaņojot ar Klimata un enerģētikas ministriju, un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams ārkārtējās situācijas apdraudējuma seku novēršanai, energoapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un kritiskās infrastruktūras darbības atjaunošanai;
4.4.
noteikt, ka energoapgādes un ūdenssaimniecības komersanti nodrošina šā rīkojuma 4.1. apakšpunktā minēto darbinieku darba un atpūtas laika uzskaiti un veic atbilstošus pasākumus, lai mazinātu riskus darbinieku drošībai un veselības apdraudējumam;
4.5.
noteikt, ka energoapgādes un ūdenssaimniecības komersanta valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt riska piemaksu 4.1. apakšpunktā noteikto amatu darbiniekiem, kuriem darba pienākumu izpilde jāveic oranžā gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma laikā;
4.6.
noteikt, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kuru tarifus nosaka vai apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai pašvaldība, izmaksas, kas nepieciešamas kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai gaisa telpas apdraudējuma laikā (atlīdzība, individuālie aizsardzības līdzekļi, materiāli tehniskie drošības risinājumi, un citas), tiek iekļautas sabiedriskā pakalpojuma tarifā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4.7.
noteikt, ka energoapgādes un ūdenssaimniecības komersanta valdes priekšsēdētājs nodrošina atbilstošus un konkrētajai funkcijai piemērotus individuālos aizsardzības līdzekļus tiem darbiniekiem, kuri veic funkcijas paaugstināta riska apstākļos. Individuālo aizsardzības līdzekļu nepieciešamību nosaka, pamatojoties uz darba vides riska novērtējumu un attiecīgās funkcijas raksturu;
4.8.
ja tiek izsludināts Nacionālo bruņoto spēku oranžais brīdinājums par gaisa telpas apdraudējumu:
4.8.1.
atļaut ārstniecības iestādēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kā arī citās veselības nozares institūcijās, kuras nodrošina kritiskās infrastruktūras vai iedzīvotāju pamatvajadzību nepārtrauktību, iestādes vadītājam noteikt nodarbinātā darba pienākumu izpildes turpināšanu pēc noteiktā darba laika beigām, ja drošības apsvērumu dēļ nav iespējama maiņas nodošana vai aizvietotāja ierašanās. Laiks, kuru nodarbinātais nostrādājis, turpinot darba pienākumu izpildi pēc plānotās maiņas beigām minētajos apstākļos, uzskatāms par virsstundu darbu. Laiku, kurā nodarbinātais oranžā brīdinājuma dēļ atrodas ārstniecības iestādes drošajā zonā un ir gatavs nekavējoties atsākt darba pienākumu izpildi, ieskaita darba laikā;
4.8.2.
noteikt, ka ārstniecības personas sniedz ārstniecības pakalpojumus, tai skaitā konsultācijas, diagnostikas izvērtēšanu un ārstniecības procesa uzraudzību, ārstniecības iestādes vadītāja noteiktajās, drošajās telpās;
4.8.3.
atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs iestādes vadītājam noteikt ārstniecības personām tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";
4.9.
lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību, ārstniecības iestāžu darbību un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību:
4.9.1.
Nacionālajam veselības dienestam par ārkārtējās situācijas laikā ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ambulatorajiem laboratoriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem, par kuru sniegšanu un apmaksu ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, bet pakalpojuma sniegšanai ir noteikti ierobežojumi vai tā sniegšana ir apgrūtināta, – izmaksāt kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai – pakalpojuma tarifa darba samaksas (D), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (S), pieskaitāmo un netiešo ražošanas izmaksu (U) un administratīvo izdevumu (A) elementu kopējo summu par ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā;
4.9.2.
kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai ārstniecības iestādei tiek maksāts, ja ārstniecības iestādes faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā (kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu) ir mazāks par apjomu, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu;
4.9.3.
ārstniecības iestāde no kompensācijas maksājuma gatavības režīma nodrošināšanai ir tiesīga segt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pieskaitāmajām un netiešajām ražošanas izmaksām un administratīvajām izmaksām;
4.10.
Laikā, kad personas dzīvesvietas vai uzturēšanās teritorijā spēkā ir Nacionālo bruņoto spēku oranžais brīdinājums par gaisa telpas apdraudējumu, darbnespējas lapas atvēršana, pagarināšana un slēgšana var tikt veikta attālināti, neveicot pacienta klātienes apmeklējumu. Ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir tiesīgs pieņemt lēmumu par darbnespējas lapas izsniegšanu vai pagarināšanu, izmantojot telefonisku vai elektronisku pacienta veselības stāvokļa izvērtējumu, ja klātienes apmeklējums drošības apsvērumu dēļ nav iespējams;
4.11.
Rezidentam, praktikantam, studējošajam vai citai apmācāmajai personai, kura saskaņā ar noslēgtu prakses, rezidentūras vai apmācības līgumu norīkota uz ārstniecības iestādi vai citu institūciju, kas atrodas apdraudētā teritorijā, ir pienākums ierasties attiecīgajā prakses vai apmācības vietā, ja kompetentā valsts institūcija nav noteikusi evakuāciju, uzturēšanās aizliegumu vai citus pārvietošanās ierobežojumus;
4.12.
Rezidentam, praktikantam vai citai apmācāmajai personai ir tiesības atteikties doties uz apdraudēto teritoriju vai pārtraukt praksi, ja:
4.12.1.
pastāv tiešs un nopietns apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai;
4.12.2.
nav nodrošināti nepieciešamie darba drošības un aizsardzības pasākumi;
4.12.3.
kompetentās institūcijas izdevušas brīdinājumu par teritorijas pamešanu vai neapmeklēšanu;
4.12.4.
prakses uzdevumi nav samērīgi ar personas kvalifikāciju un sagatavotību attiecīgajā apdraudējuma situācijā;
4.13.
Personas atteikšanās ierasties prakses vietā šajos gadījumos nav uzskatāma par studiju, rezidentūras vai līgumsaistību pārkāpumu un nevar būt pamats disciplinārai vai akadēmiskai atbildībai;
4.14.
Rezidenti un citas apmācāmās personas savas kompetences ietvaros var tikt iesaistīti ārstniecības procesa nodrošināšanā sertificētas ārstniecības personas vai prakses vadītāja uzraudzībā. Laikposms, kurā prakse vai rezidentūra nav iespējama drošības apsvērumu dēļ, pēc iespējas tiek aizstāts ar mācībām citā vietā, attālināti vai citā ārstniecības iestādē, saglabājot personas līdzšinējās tiesības un akadēmisko statusu.
5.
Klimata un enerģētikas ministrijai, Veselības ministrijai un attiecīgajiem nozares komersantiem nodrošināt ar šā rīkojuma izpildi saistīto administratīvo darbību, saskaņojumu un atļauju izskatīšanu prioritārā kārtībā, ja tie nepieciešami veselības, energoapgādes vai ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, avārijas seku novēršanai vai kritiskās infrastruktūras darbības atjaunošanai; atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar energoapgādes un ūdenssaimniecības komersantiem apzināt nepieciešamos cilvēkresursus, materiāltehniskos resursus un finanšu līdzekļus, kas nepieciešami ārkārtējās situācijas seku novēršanai un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai.
6.
Pasākumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildi, enerģētikas vai ūdenssaimniecības nozarē atzīst par ekonomiski pamatotām izmaksām, kas iekļaujamas tarifā, vai finansē no valsts budžeta līdzekļiem un, ja nepieciešams, no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saglabājot valsts regresa prasījuma tiesības pret atbildīgo personu, ja tā tiek noskaidrota.
7.
Noteikt, ka šā rīkojuma izpildei nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus atbildīgās ministrijas, ja nepieciešams, pieprasa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8.
Ārkārtējās situācijas laikā šajā rīkojumā noteiktos pasākumus īstenot, ievērojot samērīguma principu un tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams valsts apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
9.
Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
10.
Noteikt, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veiks visaptverošu ārkārtējās situācijas izvērtējumu līdz 2027. gada 15. janvārim.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds