24-TA-1019
Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 22.1 panta otro daļu
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to, veic vēja elektrostacijas maksājumus vietējās kopienas attīstībai (turpmāk – maksājums kopienai), paredzēto maksājumu apmēru, to maksāšanas un uzraudzības kārtību, termiņus, kā arī maksājumu izmantošanas mērķus.
2.
Maksājuma kopienai veicējs ir elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā vai iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā līdz 25 km attālumā no krasta.
3.
Maksājumu kopienai elektroenerģijas ražotājs veic reizi gadā līdz 1. martam par iepriekšējo kalendāro gadu, iemaksājot to pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas vēja elektrostacija vai kuras teritorija ir taisnā leņķī pret krastu no iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā esošas vēja elektrostacijas robežas (turpmāk – administrējošā pašvaldība), tīmekļvietnē norādītajā kontā, maksājuma mērķī norādot vēja elektrostacijas nominālo jaudu un elektrostacijas vai vēja parka nosaukumu.
4.
Elektroenerģijas ražotāja pienākums veikt maksājumu kopienai sākas nākamajā gadā pēc sadales sistēmas operatora atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas, un maksāšanas pienākums izbeidzas, kad vēja elektrostacija tiek demontēta un veikta demontētās elektrostacijas teritorijas sakārtošana. Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija tiek demontēta pirms nākamajā gadā maksājuma kopienai termiņa, maksājumu kopienai par pēdējo gadu neveic.
5.
Maksājuma kopienai apmērs ir 2500 euro gadā (bez pievienotās vērtības nodokļa) par katru (arī nepilnu) vēja elektrostacijas nominālās jaudas megavatu, ja vēja elektrostacijas augstums ir 100 metri un vairāk.
6.
Maksājuma kopienai saņēmēji ir:
6.1.
administrējošā pašvaldība;
6.2.
mājsaimniecība, kuras nekustamais īpašums – dzīvokļa īpašums, dzīvojamā māja vai tās daļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā – atrodas divu km rādiusā no:
6.2.1.
sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas;
6.2.2.
punkta krastā, kuru nosaka taisnā leņķī pret krastu no iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā esošas vēja elektrostacijas robežas.
7.
Vēja elektrostacijas robežu nosaka vēja elektrostacijas torņa projekcijas uz zemes vai jūras attālumā.
8.
Mājsaimniecības nekustamā īpašuma atrašanās divu kilometru rādiusā nozīmē, ka vismaz 0,001 % no šī nekustamā īpašuma atrodas divu kilometru attālumā no vēja elektrostacijas robežas (attālumu no vēja elektrostacijas nosaka no vēja elektrostacijas torņa projekcijas uz zemes).
9.
Administrējošā pašvaldība identificē šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētās mājsaimniecības, kuras var atrasties administrējošās pašvaldības teritorijā.
10.
Ja administrējošā pašvaldība konstatē, ka šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētajā attālumā ir citas pašvaldības administratīvā teritorija, administrējošā pašvaldība paziņo attiecīgajai pašvaldībai par nepieciešamību identificēt maksājuma kopienai attiecināmo subjektu loku un to maksājuma rekvizītus. Attiecīgā pašvaldība sniedz atbildi uz administrējošās pašvaldības pieprasījumu divu nedēļu laikā.
11.
Mājsaimniecībai noteiktā maksājuma kopienai saņēmējs ir fiziska persona, kurai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai tās daļu, kas nodota ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība.
12.
Administrējošā pašvaldība 50% no saņemto maksājumu kopienai summas sadala proporcionāli šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto mājsaimniecību skaitam un līdz katra gada 1. jūnijam pārskaita maksājumu attiecīgajiem subjektiem uz to nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja kontu, bet pārējos 50% no saņemto maksājumu kopienai summas ieskaita pašvaldības budžeta ieņēmumos un izlieto šo noteikumu 18. punktā noteiktajiem mērķiem. Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja konts nav zināms, administrējošā pašvaldība veic saziņu ar mājsaimniecību un noskaidro maksājuma rekvizītus maksājuma kopienai veikšanai.
13.
Ja vienas mājsaimniecības dzīvojamā māja ir kopīpašums, maksājums mājsaimniecībai tiek vienādās daļās ieskaitīts uz visu kopīpašnieku norēķinu kontiem vai, ja nekustamā īpašuma nodokli maksā viens no kopīpašniekiem, – uz viņa norēķinu kontu. Ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā maksājuma saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu, tostarp konvertācijas izmaksas, ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts maksājuma saņēmējam.
14.
Maksājuma kopienai izmaksa vienai mājsaimniecībai gadā ir ne mazāka par vienu minimālo mēneša darba algu, bet ne lielāka par trīs minimālajām mēneša darba algām atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam minimālās mēneša darba algas līmenim valstī.
15.
Šo noteikumu 12. punktā noteiktā proporcija var mainīties, ja mājsaimniecībām paredzētā maksājumu kopienai summas daļa nav pietiekama, lai mājsaimniecībām veiktu izmaksu vienas minimālās algas apmērā, ar nosacījumu, ka administrējošā pašvaldība saņem ne mazāk kā 10% no saņemto maksājumu kopienai summas.
16.
Šo noteikumu 14. punktā noteiktā minimālā maksājuma kopienai izmaksa mājsaimniecībai var tikt samazināta gadījumā, ja maksājums kopienai, sadalot to atbilstoši subjektu skaitam un veicot šo noteikumu 15. punktā minēto maksājuma kopienai pārdali, uz vienu subjektu nesasniedz vienas minimālās mēneša darba algas apmēru.
17.
Ja pēc mājsaimniecībām veiktās maksājuma kopienām izmaksas rodas uz tiem attiecinātās saņemto maksājumu kopienai daļas atlikums, to ieskaita administrējošās pašvaldības budžeta ieņēmumos un izlieto šo noteikumu 18. punktā noteiktajiem mērķiem.
18.
Administrējošā pašvaldība no maksājuma kopienai gūtos ienākumus var izmantot šādiem mērķiem pašvaldības teritorijā:
18.1.
energoefektivitātes veicināšanai – energoefektīvs apgaismojums, pašvaldības dzīvojamā fonda renovācija, dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšana un līdzvērtīgiem pasākumiem;
18.2.
vides aizsardzības pasākumiem – ielu, laukumu, parku un citu teritoriju tīrīšana, labiekārtošana, uzturēšana, atkritumu savākšana un līdzvērtīgiem pasākumiem;
18.3.
pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai;
18.4.
maksājuma kopienai administrēšanas izmaksām.
19.
Maksājums kopienai nav attiecināms uz šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto mājsaimniecību, ja vismaz viens no tās locekļiem ir attiecīgās vēja elektrostacijas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai ja mājsaimniecība tai piederošo zemi ir nodevusi valdījumā vēja elektroenerģijas ražotājam.
20.
Administrējošā pašvaldība uzrauga maksājuma kopienai savlaicīgu veikšanu un līdz katra gada 15. jūlijam iesniedz par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgajai ministrijai pārskatu par saņemtajiem un faktiski izlietotajiem līdzekļiem maksājumiem kopienai izmaksai un pašvaldības mērķu sasniegšanai.
21.
Par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgā ministrija nodrošina no maksājumiem kopienai iegūto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šo noteikumu 18. punktā noteiktajiem mērķiem.
22.
Noteikumi ir attiecināmi uz visām vēja elektrostacijām, kuras ir pieslēgtas elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
23.
Maksājums kopienai ir veicams par vēja elektrostacijas palielināto jaudas apjomu, ja:
23.1.
vēja elektrostacijām virs 100 m, kuras ir pieslēgtas pie elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, veikta jaudas palielināšana pēc šo noteikumu spēkā stāšanās;
23.2.
vēja elektrostacijām, kuras ir pieslēgtas pie elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, pēc jaudas palielināšanas augstums ir virs 100 m;
23.3.
vēja elektrostaciju parkā, kas pieslēgts pie elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, palielināts vēja elektrostaciju skaits un to augstums ir virs 100 m.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds