23-TA-2814
Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Profesionālās izglītības likuma 23. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka valsts profesionālās tālākizglītības standartu un valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu.
II.Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskie mērķi
2.
Profesionālās tālākizglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu izglītību iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā specializācijas, lai veicinātu personas nodarbinātību, pielāgošanās spējas mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, pilsonisko līdzdalību un personisko attīstību mūža garumā, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim sekmētu konkurētspēju, ilgtspējību, inovāciju un zaļās ekonomikas attīstību.
3.
Profesionālās pilnveides izglītības stratēģiskais mērķis ir nodrošināt personai profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, lai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim veicinātu personas potenciāla attīstību mūža garumā un spējas atbildīgi vadīt savu profesionālo pilnveidi līdz ar pārmaiņām sabiedrībā un tautsaimniecībā.
4.
Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas stratēģiskā mērķa sasniegšanai nodrošina personai individuālu un iekļaujošu pieeju profesionālās kvalifikācijas prasībās noteiktās profesionālās kompetences apguvē pēc iepriekšējās izglītības un pieredzes novērtēšanas un atzīšanas.
5.
Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības procesā stratēģiskā mērķa sasniegšanai atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim un atbilstošām profesionālās kvalifikācijas prasībām:
5.1.
veicina izpratni par cilvēka un sabiedrības drošību, darba, vides un civilo aizsardzību, darba tiesībām un veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;
5.2.
attīsta prasmes pastāvīgi un patstāvīgi reaģēt uz dinamiskām izmaiņām sabiedrībā un darba vidē un izmantot viedās un digitālās tehnoloģijas darba procesā;
5.3.
attīsta pētniecības prasmes, kas veicina inovatīvu ideju rašanos un atbalsta pāreju uz produktīvu un ilgtspējīgu ekonomiku;
5.4.
veicina prasmes mācīties mūža garumā, plānot un vadīt savu izziņas procesu;
5.5.
sekmē pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, attīsta pašapziņu, spēju uzņemties pilsonisko atbildību un pieņemt atbildīgus lēmumus.
III.Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas obligātais saturs
6.
Profesionālās tālākizglītības obligāto saturu nosaka:
6.1.
profesionālās kvalifikācijas prasības un nozares profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās;
6.2.
profesionālo darbību un profesionālo kvalifikāciju reglamentējošie normatīvie akti tām profesionālajām kvalifikācijām, kas nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās.
7.
Profesionālās tālākizglītības programmas obligātā satura minimālais apjomu un apjoma sadalījumu nosaka atbilstoši 1. pielikumā noteiktajam.
8.
Profesionālās tālākizglītības programmas obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem un ietver profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļā un mainīgajā daļā.
9.
Profesionālās tālākizglītības programmas pamatdaļa ir 80 līdz 90 procenti no kopējā apjoma, un atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijās prasībām to veido:
9.1.
profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi profesionālās kompetences attīstībai;
9.2.
integrēti vai atsevišķi sabiedrības un cilvēka drošības moduļi vai attiecīgi studiju kursi, kas nodrošina veselības, cilvēka un sabiedrības drošības, darba, vides un civilās aizsardzības, darba tiesību kompetences attīstību;
9.3.
integrēti vai atsevišķi moduļi vai studiju kursi, kas nodrošina digitālo pratību, kas definēta Eiropas iedzīvotāju digitālās kompetences ietvarā.
10.
Profesionālās tālākizglītības programmas mainīgā daļa ir 10 līdz 20 procenti no kopējā apjoma, to var veidot:
10.1.
papildu profesionālie moduļi vai profesionālie mācību priekšmeti, vai studiju kursi atbilstoši profesionālās darbības un kvalifikācijas specifikai;
10.2.
moduļi, mācību priekšmeti, vai studiju kursi vispārējās kompetences un caurviju prasmju attīstībai atbilstoši attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām;
10.3.
integrēti vai atsevišķi moduļi, mācību priekšmeti vai studiju kursi, kas atbilstoši profesionālās kvalifikācijas līmenim attīsta pamata kompetences mūžizglītībai (rakstpratības kompetence, daudzvalodu kompetence, matemātiskā kompetence un kompetence dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inženierzinātnēs, digitālā kompetence, pilsoniskuma kompetence un sociālā kompetence, personīgā, mācīšanās mācīties kompetence, uzņēmējdarbības kompetence, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence).
11.
Profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu veido atbilstoši sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem, un to nosaka atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
12.
Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības obligāto saturu īsteno:
12.1.
mūsdienīgā un pieejamā mācību vidē ar piekļuvi jaunākajiem digitālajiem, tehnoloģiju, zinātniskajiem un nozares sasniegumiem;
12.2.
integrēti mācību un darba vidē un praksē darba vidē (uzņēmumā) izglītojamā lietpratības nostiprināšanai.
13.
Reglamentētajās profesijās izglītības iestāde profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības obligāto saturu un apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas normatīvajiem aktiem.
IV.Iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
14.
Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences prasībām sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
14.1.
vienreizējas vērtēšanas princips – vērtēt, atzīstot iepriekš iegūtos vērtējumus;
14.2.
elastīguma princips – vērtēt neatkarīgi no mācīšanās vietas, ilguma, formas un veida;
14.3.
atklātības un skaidrības princips – pirms snieguma demonstrēšanas izglītojamam ir zināmi un saprotami sasniedzamie rezultāti un viņa snieguma vērtēšanas kritēriji;
14.4.
prasmju vai praktiskuma princips – prioritāri kompetenci vērtēt, to praktiski demonstrējot;
14.5.
vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par moduļu vai studiju kursu apguvi;
14.6.
pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai noslēguma pārbaudījumā novērtēt sasniegto, ja secīgi apgūti un novērtēti visi profesionālie moduļi vai studiju kursi.
15.
Profesionālajā tālākizglītībā un profesionālās pilnveides izglītībā sasniegto mācīšanās vai studiju rezultātu vērtēšanā izmanto šādus vērtēšanas veidus:
15.1.
formatīvā vērtēšana – vērtēšana mācīšanās laikā, kas nodrošina izglītojamam un pedagogam, prakses vadītājam uzņēmumā vai darba vidē balstīto mācību vadītājam uzņēmumā atgriezenisko saiti par izglītojamā tā brīža sniegumu atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās vai studiju rezultātiem;
15.2.
summatīvā vērtēšana – izglītošanās posma, piemēram, moduļa vai studiju kursa, izglītības programmas vai tās daļas apguves noslēgumā organizēta vērtēšana, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sasniegtos rezultātus.
16.
Profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamo mācību sasnieguma vērtējumu izsaka ballēs vai ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz 60% no sasniedzamajiem rezultātiem (veselības aprūpes jomā vismaz 70% no sasniedzamajiem rezultātiem), kas atbilst vidējam apguves līmenim un ir noteikts 2. pielikumā.
17.
Profesionālajā tālākizglītībā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas prasībām un kārtībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenu vai tā daļas noslēguma pārbaudījumu vērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisija.
18.
Prasības izglītojamam profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas apguvē, lai iegūtu profesionālās kvalifikācijas apliecību vai apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi:
18.1.
ir saņēmis pietiekamu vērtējumu visos profesionālajos moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos, vai studiju kursos;
18.2.
demonstrējot kompetenci, ir saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā vai tā daļas noslēguma pārbaudījumā.
19.
Prasības izglītojamā profesionālajai kompetencei un kārtība, lai iegūtu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību, tiek noteikta profesionālās pilnveides izglītības programmā atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām vai nozares profesionālo darbību un kvalifikāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
V.Noslēguma jautājums
20.
Šos noteikumus attiecībā uz augstākās izglītības pakāpē īstenojamām profesionālās tālākizglītības programmām un profesionālās pilnveides izglītības programmām piemēro no 2026. gada 1. janvāra.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2814 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2814 Nr]
Profesionālās tālākizglītības programmas satura apguves apjoma sadalījums
1. tabula
Profesionālās tālākizglītības programmas no pirmā līdz ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim
| Profesionālās kvalifikācijas līmenis | Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību | Iegūstamā profesionālā kvalifikācija | Programmas minimālais apjoms1,2 | Prakses darba vidē minimālais kopapjoms3 |
| Pirmais un otrais līmenis | Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma | Profesionālā kvalifikācija | 480 stundas | 240 stundas |
| Trešais līmenis | Bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma | Profesionālā kvalifikācija | 640 stundas | 240 stundas |
| Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija | 880 stundas |
320 stundas (240+80)4 |
||
| Iegūta atbilstošā PKL trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija | Profesionālās kvalifikācijas specializācija | 480 stundas | 240 stundas | |
| Ceturtais līmenis | Vidējā izglītība vai arodizglītība |
Profesionālā kvalifikācija | 960 stundas | 240 stundas |
| Profesionālā kvalifikācija un tās specializācija | 1200 stundas |
320 stundas (240+80)4 |
||
| Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” 5 | vismaz 2184 stundas6 | vismaz 320 stundas | ||
| Iegūta atbilstoša vismaz PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija7 | Profesionālā kvalifikācija izglītības tematiskajā jomā “Mākslas” | vismaz 1200 stundas | vismaz 320 stundas | |
| Iegūta atbilstoša PKL ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija | Profesionālās kvalifikācijas specializācija | 640 stundas | 240 stundas |
Piezīmes.
1 Profesionālās kvalifikācijas ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms – 320 stundas – ietver vismaz 240 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un vismaz 80 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai.
2 Profesionālās izglītības programmās teorētisko daļu veido 25 līdz 35 procenti un praktisko daļu 65 līdz 75 procenti no programmas apjoma.
3 Noslēguma prakses profesionālās kvalifikācijas vai tā daļas ieguvei īstenošanas ilgums ir 160 stundas, tas ir nepārtraukts vismaz četrās nedēļās, izņemot izglītības programmām izglītības tematiskajā grupā “Mūzika un skatuves māksla”.
4 Profesionālās tālākizglītības programmās apjomu profesionālās kvalifikācijas daļas apguvei nosaka attiecīgā izglītības programma.
5 Izņemot izglītības programmu grupā “Audiovizuālā māksla un mediju māksla”.
6 Profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanas ilgums ir vismaz 18 mēneši.
7 Izglītības programmām izglītības tematiskajā grupā “Mūzika un skatuves māksla” (izņemot izglītības programmu kopā “Teātra māksla”) uzņemšanas nosacījumi - priekšzināšanas vismaz pamatizglītības pakāpes profesionālās ievirzes izglītības programmas līmenī (20V).
2. tabula
Profesionālās tālākizglītības programmas no piektā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim
| Profesionālās kvalifikācijas līmenis | Minimālās prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību | Iegūstamā profesionālā kvalifikācija | Programmas minimālais apjoms 1, 2 | Prakses darba vidē minimālais kopapjoms |
| Piektais līmenis | Vidējā izglītība |
Profesionālā kvalifikācija | 60 kredītpunkti |
Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma
|
Nozarē/sektorā LKI 4., 5. līmenis un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā |
Profesionālā kvalifikācija | 20 kredītpunkti | ||
| Nozarē/sektorā LKI 5. līmenis profesionālā kvalifikācija | Profesionālā kvalifikācija | 30 kredītpunkti | ||
| Sestais līmenis | Vidējā izglītība | Profesionālā kvalifikācija | 90 kredītpunkti | Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma |
Nozarē/sektorā LKI 5., 6. līmenis un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā |
Profesionālā kvalifikācija | 40 kredītpunkti | ||
Nozarē/sektorā LKI 5., 6. līmenis profesionālā kvalifikācija |
Profesionālā kvalifikācija | 60 kredītpunkti | ||
| Septītais līmenis | Pirmā cikla augstākā izglītība | Profesionālā kvalifikācija | 60 kredītpunkti | Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma |
Profesionālā kvalifikācija nozarē/sektorā LKI 6., 7. līmenis |
Profesionālā kvalifikācija | 40 kredītpunkti |
||
Nozarē/sektorā LKI 6., 7. līmenis un saistītā profesionālā kvalifikācija, kas iekļauta profesijas standartā |
Profesionālā kvalifikācija | 20 kredītpunkti |
||
| Astotais līmenis | Otrā cikla augstākā izglītība | Profesionālā kvalifikācija | 90 kredītpunkti | Ne mazāk kā 30% no programmas apjoma |
| Profesionālā kvalifikācija nozarē/sektorā LKI 8. līmenis3 | Profesionālā kvalifikācija | 60 kredītpunkti |
Piezīmes.
1 Kredītpunktu apjoms noteikts saskaņā ar Augstskolu likumu.
2 Programmas minimālo apjomu piemēro atbilstoši reglamentētās profesijas tiesību aktiem.
3 Piemērojams veselības nozares specializāciju ieguvei.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2814 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2814 Nr]
Summatīvais vērtējums profesionālās kvalifikācijas, tās dalās vai profesionālās kompetences apguvē
| Profesionālo kompetenču līmenis | Nepietiekams vērtējums | Pietiekams vērtējums5 | ||||||||
| zems1 | vidējs2 | optimāls3 | augsts4 | |||||||
Vērtējums ballēs |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
Sasniedzamais līmenis % |
1–14 | 15- 29 | 30–44 | 45–59 | 60–67 | 60–67 | 60–67 | 84–91 | 92–96 | 97–100 |
| 100 % | ||||||||||
Piezīmes.
1 Zems apguves līmenis: gandrīz viduvēji – 4, vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1.
2 Vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5.
3 Optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6.
4 Augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9.
5 Veselības jomā pietiekams un ieskaitīts vērtējums ir, ja ir izpildīti vismaz 70% no sasniedzamajiem rezultātiem.