Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-1414
Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli"
18.panta piekto, 6.1 un 6.2 daļu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā piemēro likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi (turpmāk – samazinātā akcīzes nodokļa likme) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" ir pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu un ja tos izmanto:
1.1.1.
traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem;
1.1.2.
kravas pašpārvadājumiem saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.1 daļu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicami kravas pašpārvadājumi (turpmāk – pašpārvadājumi);
1.2.
zivju audzēšanas cikla koeficienta piemērošanu;
1.3.
marķētas dīzeļdegvielas piegādes un realizācijas nosacījumus;
1.4.
kārtību, kādā komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai, vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai (turpmāk – komersants), sniedz informāciju un nodrošina tās aktualizāciju Lauku atbalsta dienesta vienotajā datubāzē (turpmāk – vienotā datubāze) par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;
1.5.
kārtību, kādā Lauku atbalsta dienests pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, meža un purva zemes platību, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes platību zem zivju dīķiem;
1.6.
kārtību, kādā ar nodokli apliek iegādāto likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas ievaddaļā minētās marķētas dīzeļdegvielas daudzumu;
1.7.
fiskālo marķieri un krāsvielu, ar kuru tiek marķēta dīzeļdegviela, kā arī marķētās dīzeļdegvielas aprites nosacījumus.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 299)
2.
Samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai piemēro saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 44. panta 1., 2. un 3. punktu.
3.
Samazināto akcīzes nodokļa likmi attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu citā atbalsta programmā vai individuālā atbalsta projektā, tostarp de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota.
(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
3.1
Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro:
3.11.
regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;
3.12.
ja saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām netiek nošķirtas darbības vai izmaksas;
3.13.
regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajos gadījumos.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
4.
Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja:
4.1.
kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;
4.2.
sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);
4.3.
lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;
4.4.
lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
4.5.
lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.
5.
Šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās prasības nevērtē, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir fiziska persona vai zemnieku saimniecība.
6.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja to izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās:
6.1.
tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā ir deklarēta un apstiprināta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vai maksājuma mazajiem lauksaimniekiem (turpmāk – platību maksājumi) saņemšanai, tostarp par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sēto stiebrzāļu, vai lopbarības zālaugu maisījuma platību (turpmāk – zālāju platība), saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Marķētu dīzeļdegvielu zālāju platības apstrādāšanai saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas Lauksaimniecības datu centrā (turpmāk – datu centrs) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju un atzīšanu;
6.2.
tādas meža vai purva zemes platības apstrādāšanai, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā vai lietošanā, un to apliecina ieraksts zemesgrāmatā vai šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam pievienotā līguma kopija par platības pastāvīgu lietošanu vai nomu (vismaz kārtējā saimnieciskajā gadā);
6.3.
tādas zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem, kurā audzē zivis vismaz 20 hektāru platībā, ja akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem un akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta datu centrā.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 646; MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 01.10.2019. noteikumiem Nr. 462)
7.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs nav tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības apstrādāšanai, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem ir deklarēta platību maksājumu saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 641, 642, 644, 645, 646 un 791.
8.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs saņemt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu:
8.1.
par šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā minēto hektāru skaitu, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – ieņēmumi), atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu ir:
8.1.1.
vismaz 350 euro no hektāra;
8.1.2.
vismaz 210 euro no hektāra par tādu platību, kas ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību;
8.2.
par to šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto zālāju platības hektāru skaitu, kuros ir nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības vai – ja zālāju platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Liellopu vienību skaitu nosaka atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā. Nosacītās liellopu vienības saimniecībā aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem koeficientiem;
8.3.
par kārtējā gadā platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs līdz kārtējā gada 1. jūnijam ir reģistrējies datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs un tam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, novietnes un lauksaimniecības dzīvnieki.
(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 01.10.2019. noteikumiem Nr. 462; grozījums 8.1.1. apakšpunktā par skaitļa ''285'' aizstāšanu ar skaitli ''350'' un grozījums 8.1.2. apakšpunktā par skaitļa ''200'' aizstāšanu ar skaitli ''210'' stājas spēkā 01.06.2020., sk. 31.3 punktu)
9.
Šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:
9.1.
par to zemes platību, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu ir papildus deklarējis platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;
9.2.
ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību lauksaimniecībā un reģistrējis to Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 1. jūnijam un kārtējā gadā pirmo reizi deklarējis lauksaimniecībā izmantojamo zemi platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
10.
(Zaudējis spēku ar 01.04.2016.; sk. 31.1 punktu)
11.
Lai saņemtu tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs, vienlaikus piesakoties platību maksājumu saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (3. pielikums). Lai varētu operatīvi izvērtēt iesniegumus un pieņemt šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniegumam var pievienot gada ienākumu deklarācijas D3 pielikuma un D31 pielikuma ieņēmumu un izdevumu pārskata vai cita dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu.
12.
Datu centrs šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto informāciju un dzīvnieku barības primāro ražotāju reģistra datus (par stāvokli kārtējā gada 1. jūnijā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 10. jūnijam.
13.
Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. jūnijam:
13.1.
izvērtē iesniegumā un šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju;
13.2.
aprēķina zemes platību zem zivju dīķiem, par kuras apstrādāšanu piešķir marķētu dīzeļdegvielu. Zemes platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Pl = H x 1/3, kur


Pl – platība (ha);

H – pieteiktā zemes platība zem zivju dīķiem (ha);

1/3 – zivju audzēšanas cikla koeficients;
13.3.
aprēķina lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību, izmantojot šādu formulu:
NLB = DZ x k , kur
L


NLB – lauksaimniecības dzīvnieku minimālais blīvums uz platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto zālāju platību;

DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1. jūnijā (gab.);

k – lauksaimniecības dzīvnieku skaita pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;

L – platību maksājumu saņemšanai deklarētā un apstiprinātā zālāju platība (ha);
13.4.
izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegumā norādītos ieņēmumus un nosaka kopējo platību, kas atbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām;
13.5.
aprēķina marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu par atbalsttiesīgo platību kārtējā saimnieciskajā gadā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
13.6.
ievada vienotajā datubāzē katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam aprēķināto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu;
13.7.
pieņem lēmumu piešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu. Lēmumā norāda:
13.7.1.
klienta reģistrācijas numuru;
13.7.2.
lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam;
13.7.3.
marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs iegādāties no kārtējā gada 1. jūlija līdz kārtējā gada 30. novembrim, bet ne vairāk kā 90 procentu apmērā no šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minētā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma;
13.8.
pieņem lēmumu nepiešķirt tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst šo noteikumu prasībām.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150)
14.
Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. novembrim:
14.1.
atkārtoti izvērtē lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, kā arī šo dokumentu precizējumus, kas iesniegti līdz kārtējā gada 30. septembrim;
14.2.
groza šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minētajā lēmumā noteikto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja pretendents neatbilst šo noteikumu 6. un 8. punktā minētajām prasībām, un lēmumu paziņo lauksaimniecības produkcijas ražotājam;
14.3.
informē Valsts ieņēmumu dienestu par pārsniegto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ja konstatē, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs šo noteikumu 13.7.2. apakšpunktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu ir izlietojis nepamatoti.
(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 150 redakcijā)
14.1
Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 12. pantu lauksaimniecības produkcijas ražotājs ar marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanu saistītos dokumentus glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
14.2
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad Lauku atbalsta dienests pieņēmis šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu.
(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
15.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, iegādājoties marķētu dīzeļdegvielu, komersanta pārstāvim uzrāda šo noteikumu 13.7. apakšpunktā vai 14. punktā minētā lēmuma kopiju un personu apliecinošu dokumentu, kā arī pilnvarojumu par tiesībām iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir juridiska persona.
16.
Komersants pirms marķētas dīzeļdegvielas pārdošanas pārbauda šo noteikumu 15. punktā minētos dokumentus, lai vienotajā datubāzē pārliecinātos par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētas dīzeļdegvielas kopējo daudzumu, un realizē marķētu dīzeļdegvielu, nepārsniedzot šo daudzumu.
17.
Komersants vienlaikus ar šo noteikumu 15. punktā minēto darījumu nodrošina informācijas ievadīšanu vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizēto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu.
18.
Ja komersants neievēro šo noteikumu 16. un 17. punkta prasības un lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir realizēta marķēta dīzeļdegviela, kas pārsniedz tam piešķirto kopējo daudzumu, komersants par marķētu dīzeļdegvielu, kas pārsniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto kopējo daudzumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksā starpību starp likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi un 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi.
19.
Marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma dokumentā un kases čekā, kas noformēts par marķētas dīzeļdegvielas iegādi, norāda arī Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un piegādes dokumentā – Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu un tvertnes numuru, no kuras tika pārdota marķētā dīzeļdegviela.
20.
Ja komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, realizē marķētu dīzeļdegvielu komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, marķētas dīzeļdegvielas attaisnojuma un piegādes dokumentā norāda informāciju, ka to paredzēts realizēt lauksaimniecības produkcijas ražotājam, piemērojot samazināto akcīzes nodokļa likmi.
21.
Komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai, kārto atsevišķu uzskaiti par attiecīgajā speciālajā atļaujā (licencē) norādīto šim mērķim deklarēto tādas marķētas dīzeļdegvielas tvertni, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi.
21.1
Ja tiek konstatēts, ka pārkāptas šajos noteikumos minētās prasības par valsts atbalsta saņemšanu, lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā visu saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto nelikumīgo valsts atbalsta summu kopā ar procentiem, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 ,


kur

A – nelikumīgā valsts atbalsta apmēra un nelikumīgā valsts atbalsta procentu summa par saņemto minētā atbalsta apmēru nelikumīgā valsts atbalsta procentu aprēķina periodā;

Mn – katrs nelikumīgais valsts atbalsta apmērs euro, kas faktiski saņemts;

n – nelikumīgā valsts atbalsta apmēra saņemšanas gadījumi;

ry – atsauces likme, izteikta procentos, kuru publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 10. pantu un kura bija spēkā brīdī, kad nelikumīgais valsts atbalsta apmērs saņemts, procentiem pieskaitot 100 bāzes punktus;

t – katram saņemtajam nelikumīgajam valsts atbalsta apmēram piemērojamo atsauces likmi pārskata katru gadu un attiecībā uz nākamo periodu piemēro atjaunoto (t + 1) atsauces likmi attiecīgā atbalsta piešķiršanas dienā;

dn – nelikumīgā valsts atbalsta procentu aprēķina periods, izteikts dienās, katram saņemtajam nelikumīgajam valsts atbalsta apmēram.
(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
22.
Lauku atbalsta dienests izlases veidā pārbauda vismaz piecus procentus lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kam piešķirtas tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, kā arī platību maksājumu saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības atbilstību. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirtais marķētas dīzeļdegvielas kopējais daudzums ir nepamatots, Lauku atbalsta dienests par pārsniegto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu informē lauksaimniecības produkcijas ražotāju un Valsts ieņēmumu dienestu.
23.
Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju, pieņem lēmumu par nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu. Nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta apmēru aprēķina kā starpību starp summu, kas būtu maksājama valsts budžetā, piemērojot likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto likmi, un summu, kas samaksāta, piemērojot likuma "Par akcīzes nodokli" 14. panta 2.2 daļā noteikto likmi. Nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta un procentu summu, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 21.1 punktam, lauksaimniecības produkcijas ražotājs samaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas. Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs lēmumā norādītajā termiņā nesamaksā aprēķināto nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta un procentu summu, to piedzen nodokļu administrēšanas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
24.
Lauku atbalsta dienests:
24.1.
nodrošina vienotas datubāzes izveidi, kurā autorizēta pieeja ir Valsts ieņēmumu dienestam un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu;
24.2.
slēdz līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un komersantiem, kas pārdod marķētu dīzeļdegvielu, par pieeju vienotajai datubāzei, informācijas apmaiņu un kārtību, kā aktualizē informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājam realizētu marķētu dīzeļdegvielu;
24.3.
nodrošina regulas Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktā noteikto prasību izpildi;
24.4.
nodrošina regulas Nr. 651/2014 12. pantā noteikto prasību izpildi;
24.5.
lēmumu par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem attiecīgi līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. un 5. punktā un 59. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;
24.6.
šo noteikumu 13.7. apakšpunktā minēto lēmumu lauksaimniecības produkcijas ražotājam paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumā noteikto kārtību;
24.7.
lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem vērtē pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūnijā;
24.8.
iesniedz Zemkopības ministrijā informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Komisijā iesniedz gada ziņojumus par valsts atbalsta izdevumiem, un kārtību, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, informētu Eiropas Komisiju.
(Grozīts ar MK 24.05.2016. noteikumiem Nr. 321; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 150; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 299)
25.
Dīzeļdegvielu uzskata par iezīmētu (marķētu), ja 1000 litriem dīzeļdegvielas ir pievienots:
25.1.
fiskālais marķieris – ķīmiskā viela butoksibenzols (CAS Nr. 1126-79-0) – vismaz 9,5 grami, bet ne vairāk kā 14,0 grami;
25.2.
zilā krāsviela 1,4-bis(butilamino)-9,10-antrahinons (Sovlent Blue 35, CAS Nr. 17354-14-2) vai cita ekvivalenta zilā krāsviela – vismaz 7,0 grami.
26.
Dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) ar šo noteikumu 25. punktā noteikto fiskālo marķieri un krāsvielu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, iesniedzot attiecīgu apliecinājuma dokumentu vai atbilstības apliecinājumu.
27.
Dīzeļdegvielu iezīmēt (marķēt) ir atļauts akcīzes preču noliktavā un komersantam – apstiprinātam noliktavas turētājam, kam ir piešķirtas šādas tiesības.
28.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, to var pārvietot no komersanta speciālajā atļaujā (licencē) norādītās vietas uz lauksaimniecības produkcijas ražotāja marķētas dīzeļdegvielas uzglabāšanas vietu, kā arī pārvietot to izmantošanai traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās.
29.
Lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas ir tiesīgs iegādāties marķētu dīzeļdegvielu, drīkst pārvietoties pa koplietošanas autoceļiem ar traktortehniku, lauksaimniecības pašgājējmašīnām un likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta 5.1 daļā minētajiem kravas automobiļiem, kuros ir iepildīta marķēta dīzeļdegviela.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)
30.
Marķētas dīzeļdegvielas apriti, kā arī dīzeļdegvielas iezīmēšanu (marķēšanu) uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.
30.1
Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei organizē mehānisko transportlīdzekļu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai marķēto dīzeļdegvielu transportlīdzekļu dzinējos izmanto tikai tās personas, kas to ir saņēmušas saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību, un vai marķētā dīzeļdegviela tiek lietota šo noteikumu 1.1. apakšpunktā paredzētajiem mērķiem. Pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir tiesības paņemt degvielas paraugus no attiecīgo mehānisko transportlīdzekļu degvielas sistēmas (arī no degvielas tvertnes). Par marķēto dīzeļdegvielu ir uzskatāmi arī tādi naftas produkti, kuri neatbilst šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām, bet kuros ir konstatēta vismaz vienas šo noteikumu 25. punktā minētās vielas klātbūtne.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 646 redakcijā)
31.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumus Nr. 344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 71., 191. nr.; 2012, 51., 161. nr.; 2013, 80., 169. nr.; 2014, 65., 188. nr.).
31.1
Šo noteikumu 10. punkts ir spēkā līdz 2017. gada 1. aprīlim.
(MK 24.05.2016. noteikumu Nr. 321 redakcijā)
31.2
Līdz 2020. gada 30. jūnijam:
31.21.
šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu tiesīgs saņemt arī lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētos ieņēmumus ir guvis taksācijas gadā pirms iepriekšējā taksācijas gada;
31.22.
šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:
31.22.1.
zemes platībai, kas papildus deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, arī nākamajā gadā pēc tās deklarēšanas;
31.22.2.
šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam arī nākamajā gadā pēc tam, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme pirmo reizi deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
(MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 106 redakcijā)
31.3
Grozījumi šo noteikumu 8.1.1. un 8.1.2. apakšpunktā, kas paredz, ka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir vismaz 350 euro no hektāra vai sertificētai bioloģiskai saimniecībai 210 euro no hektāra, stājas spēkā 2020. gada 1. jūnijā.
(MK 01.10.2019. noteikumu Nr. 462 redakcijā)
31.4
Šo noteikumu 4. punktā minētās grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa pazīmes neattiecina uz pretendentu, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
31.5
Piešķirot marķētās dīzeļdegvielas daudzumu 2024./2025. gadam:
31.51.
šo noteikumu 1. pielikumā noteikto marķētas dīzeļdegvielas daudzumu ir tiesības saņemt arī lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētos ieņēmumus ir guvis taksācijas gadā pirms iepriekšējā taksācijas gada;
31.52.
šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minēto prasību par ieņēmumiem nepiemēro:
31.52.1.
zemes platībai, kas papildus deklarēta platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, arī nākamajā gadā pēc tās deklarēšanas;
31.52.2.
šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam arī nākamajā gadā pēc tam, kad lauksaimniecībā izmantojamā zeme pirmo reizi deklarēta platību maksājumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.
31.6
Komersants marķēto dīzeļdegvielu līdz 2024. gada 30. jūnijam drīkst realizēt lauksaimniekam Latvijas Republikā, nepievienojot papildus šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto ķīmisko vielu (fiskālo marķieri), ja iezīmētiem naftas produktiem uz 1000 litriem ir pievienoti vismaz 6,0 grami, bet ne vairāk kā 9,0 grami ķīmiskās vielas N-etil-n-[2-(1-izobutoksietoksi)etil]-4-(fenilazo)anilīna (Solvent Yellow 124, CAS Nr. 34432-92-3).
32.
Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.
194
Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodi un atbilstošais marķētas dīzeļdegvielas daudzums par vienu hektāru

Marķētas dīzeļdegvielas daudzumu par vienu platību maksājumu saņemšanai deklarētu un apstiprinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem aprēķina saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektās daļas 3. punktu.

Nr.
p. k.
Kultūraugi, zemes izmantošanas veids Kods Litri uz vienu hektāru
1. Graudaugi    
1.1. Auzas 140 100
1.2. Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 141 100
1.3. Kvieši, vasaras 111 100
1.4. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 113 100
1.5. Kvieši, ziemas 112 100
1.6. Kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 117 100
1.7. Speltas kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 118 100
1.8. Speltas kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 119 100
1.9. Mieži, vasaras 131 100
1.10. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 133 100
1.11. Mieži, ziemas 132 100
1.12.

Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju

135 100
1.13. Rudzi 121 100
1.14. Rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 124 100
1.15. Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. ‘Kaupo’ 122 100
1.16. Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. ‘Kaupo’, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 125 100
1.17. Tritikāle, vasaras 150 100
1.18. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 152 100
1.19. Tritikāle, ziemas 151 100
1.20. Tritikāle, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 154 100
1.21. Griķi 160 100
1.22. Griķi ar tauriņziežu pasēju 161 100
1.23. Graudaugu un vīķu maisījums, kurā vīķi > 50 % 447 100
1.24. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % 446 100
1.25. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % 445 100
1.26. Speltas kvieši, vasaras 115 100
1.27. Speltas kvieši, ziemas 116 100
2. Zālāji    
2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi    
2.1.1. Ilggadīgie zālāji 710 1301/602
2.1.2. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums 720 1301/602
2.1.3. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži ir > 50 % 760 1301/602
2.2. Stiebrzāles tīrsējā    
2.2.1. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei 731 100
2.2.2. Pļavas auzene sēklas ieguvei 732 100
2.2.3. Hibrīdā airene sēklas ieguvei 733 100
2.2.4. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei 734 100
2.2.5. Sarkanā auzene sēklas ieguvei 735 100
2.2.6. Ganību airene sēklas ieguvei 736 100
2.2.7. Niedru auzene sēklas ieguvei 737 100
2.2.8. Pļavas skarene sēklas ieguvei 738 100
2.2.9. Kamolzāle sēklas ieguvei 739 100
2.2.10. Citur neminētas stiebrzāles 713 60
2.2.11. Auzeņairene sēklas ieguvei 761 60
3. Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā    
3.1. Sarkanais āboliņš 723 100
3.2. Inkarnāta āboliņš 781 100
3.3. Sarkanais āboliņš sēklas ieguvei 773 100
3.4. Baltais āboliņš 724 100
3.5. Baltais āboliņš sēklas ieguvei 774 100
3.6. Bastarda āboliņš 725 100
3.7. Bastarda āboliņš sēklas ieguvei 775 100
3.8. Lucerna 726 1303/1004
3.9. Lucerna sēklas ieguvei 776 100
3.10. Austrumu galega 727 100
3.11. Austrumu galega sēklas ieguvei 777 100
3.12. Ragainais vanagnadziņš 728 100
3.13. Ragainais vanagnadziņš sēklas ieguvei 778 100
3.14. Amoliņš 729 100
3.15. Amoliņš sēklas ieguvei 779 100
3.16. Esparsete 714 100
3.17. Esparsete sēklas ieguvei 784 100
3.18. Lauka pupas 410 100
3.19. Pupas ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 411 100
3.20. Zirņi 420 100
3.21. Zirņi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 421 100
3.22. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 430 100
3.23. Vīķi, vasaras 441 100
3.24. Vīķi, vasaras, sēklas ieguvei 471 100
3.25. Vīķi, ziemas 442 100
3.26. Vīķi, ziemas, sēklas ieguvei 472 100
3.27. Soja 443 100
3.28. Soja sēklas ieguvei 473 100
3.29. Soja ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju 444 100
4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi    
4.1. Citur neminēta kukurūza 741 100
4.2. Lopbarības bietes, cukurbietes 831 130
5. Eļļas augi un šķiedraugi    
5.1. Kaņepes 170 100
5.2. Lini, šķiedras 310 100
5.3. Lini, eļļas 330 100
5.4. Rapsis, vasaras 211 100
5.5. Rapsis, ziemas 212 100
5.6. Ripsis, vasaras 213 100
5.7. Ripsis, ziemas 214 100
6. Dārzeņi    
6.1. Sēklas kartupeļi 821 130
6.2. Cietes kartupeļi 825 130
6.3. Kartupeļi, kas citur nav minēti 820 130
6.4. Tomāti 826 130
6.5. Ziedkāposti 842 130
6.6. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības kāpostus) 870 130
6.7. Burkāni 843 130
6.8. Galda bietes, mangolds (lapu bietes) 844 130
6.9. Gurķi un kornišoni 845 130
6.10. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni 846 130
6.11. Ķiploki 847 130
6.12. Puravi 849 130
6.13. Galda rāceņi, turnepši 851 130
6.14. Galda kāļi 856 130
6.15. Selerijas 852 130
6.16. Redīsi un melnie rutki 853 130
6.17. Pētersīļi 854 130
6.18. Pastinaki 855 130
6.19. Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni 857 130
6.20. Vīģlapu ķirbis 888 130
6.21. Lielaugļu ķirbis 886 130
6.22. Muskata ķirbis 887 130
6.23. Parastās jeb dārza pupiņas 859 130
6.24. Skābenes 860 130
6.25. Spināti 862 130
6.26. Mārrutki 863 130
6.27. Salāti 864 130
6.28. Parastās dilles 874 130
6.29. Topinambūri 865 130
6.30. Paprika 867 130
6.31. Baklažāni 868 130
6.32. Sparģeļi 869 130
6.33. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas SA5 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha 871 130
7. Augļi un ogas    
7.1. Zemenes 926 130
7.2. Arbūzi un melones 937 130
8. Ilggadīgie stādījumi    
8.1. Ābeles 911 130
8.2. Bumbieres 912 130
8.3. Saldie un skābie ķirši 932 130
8.4. Plūmes 914 130
8.5. Aronijas 918 130
8.6. Smiltsērkšķi 919 130
8.7. Avenes 921 130
8.8. Upenes 922 130
8.9. Sarkanās un baltās jāņogas 933 130
8.10. Krūmmellenes (zilenes) 924 130
8.11. Lielogu dzērvenes 934 130
8.12. Ērkšķogas 927 130
8.13. Krūmcidonijas 928 130
8.14. Kazenes 929 130
8.15. Dārza pīlādži 931 130
8.16. Vīnogas 935 130
8.17. Plūškoks 915 130
8.18. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas SA5 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha 950 130
8.19. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi ēdamo augļu un ogu ieguvei 952 60
8.20. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē 640 60
8.21. Rabarberi 861 130
8.22. Sausserdis 938 130
8.23. Irbene 939 130
8.24. Lavanda 885 130
9. Pārējie    
9.1. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmeles, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstāja, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) 848 100
9.2. Sierāboliņš 880 100
9.3. Kumelīte, vasaras 889 100
9.4. Kumelīte, ziemas 890 100
9.5. Kliņģerīte 882 100
9.6. Cigoriņš 883 100
9.7. Ārstniecības gurķene 884 100
9.8. Sējas koriandrs jeb kinza 877 100
9.9. Ķimenes 878 100
9.10. Mārdadzis 879 100
9.11. Sinepe, tostarp baltā sinepe 215 100
9.12. Sinepe ar tauriņziežu pasēju 216 100
9.13. Facēlija 715 100
9.14. Facēlija ar tauriņziežu pasēju 716 100
9.15. Tabaka 340 100
9.16. Nektāraugi savstarpējos maisījumos vai citur neminētie nektāraugi (t. sk. zilā kāpnīte, malva, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, raudene) 940 100
9.17. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa (citronmētra, citronmelisa), daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe) 930 60
9.18. Papuve, izņemot zaļmēslojuma augu papuvi (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības) 610 100
9.19.

Zaļmēslojuma augu papuve (ja papuvju platība nepārsniedz 30 % no kopējās vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarētās un apstiprinātās platības)

612 100
9.20. Saulespuķe 960 100
9.21. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai 811 60
9.22. Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē 872 60
9.23. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē 873 60
9.24. Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 25 %, dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nav īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību6 792 60
Piezīmes.

1 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 vai – ja zālāju platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.

2 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par zālāju platību dzīvnieku barības primārajam ražotājam, kam nepiemēro prasību par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu uz vienu hektāru.

3 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lopbarībai paredzētas lucernas platību, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 vai – ja zālāju platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību – vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.

4 Marķētas dīzeļdegvielas daudzums par lucernas platību tīrsējā, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam datu centrā nav reģistrēts ganāmpulks, lauksaimniecības dzīvnieki un novietnes.

5 Saistītais ienākumu atbalsts.

6 Platības, kurās līdz kārtējā gada 25. jūnijam augošie vai iesētie kultūraugi vai kultūraugu maisījums nedominē līdz kārtējā gada 31. augustam vai to īpatsvars ir mazāks par 75 % no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, kā arī dārzeņu platības, ja kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un ja dārzeņu platībā nav īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību (kad raža ir izmantojama pārtikai, lopbarībai vai tālākai pārstrādei).

2.
pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.
194
Pārrēķināšanas koeficients (k) dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem

Nr.
p k.

Dzīvnieku suga, dzimuma un vecuma grupa

Pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās

1.

Slaucama govs, zīdītājgovs

1,000

2.

Jaunlops līdz sešiem mēn.

0,400

3.

Jaunlops no sešiem līdz 24 mēn.

0,700

4.

Bullis, 24 mēn. un vecāks

1,000

5.

Tele, 24 mēn. un vecāka

1,000

6.

Citas govis (jebkura vecuma), tai skaitā sumbrs, savvaļas govs (taurgovs)

0,800

7.

Piena sivēns

0,027

8.

Vaislas kuilis vai sivēnmāte

0,500

9.

Citas cūkas, tai skaitā mežacūkas

0,300

10.

Kaza (jebkura vecuma)

0,150

11.

Aita (jebkura vecuma)

0,150

12.

Zirgs, 24 mēn. un vecāki

1,000

13.

Zirgs, līdz 24 mēn.

0,800

14.

Zirgu dzimtas dzīvnieks, tai skaitā ēzelis, savvaļas zirgs (tarpāns, kiangs)

0,800

15.

Trusis

0,030

16.

Šinšilla

0,008

17.

Lapsa

0,056

18.

Nutrija

0,059

19.

Ūdele

0,022

20.

Briedis (staltbriedis)

0,610

21.

Dambriedis

0,437

22.

Muflons

0,369

23.

Tītars

0,069

24.

Zoss

0,059

25.

Pīle

0,039

26.

Fazāns

0,018

27.

Paipala, pērļu vistiņa

0,004

28.

Strauss

0,350

29.

Dējējvista

0,014

30.

Broilers

0,007

31.

Stirna

0,130

32.

Lama, alpaka

0,219

33.

Kamielis (jebkura vecuma)

0,516

34.

Bišu saime

0,133

35.

Ziemeļamerikas briedis (baltastes un melnastes briedis) 0,400
3.
pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.
194
Iesniegumā norādāmā informācija

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) ieņēmumus par iepriekšējo taksācijas gadu un taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada;

4) par meža un purva zemes apstrādi;

5) par zemes apstrādi zem zivju dīķiem;

6) apliecinājumu, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka lauksaimniekam ir zināmi akcīzes nodokļa atvieglojuma saņemšanas nosacījumi un ka viņš apņemas tos ievērot.