22.2 panta sesto daļu
1. Vispārēja informācija par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis.
2. Institūcija (struktūrvienība), kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu.
3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, signalizācija).
4. Iekļūšanas kontrole kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, noteiktais caurlaižu režīms darbiniekiem, apmeklētājiem, transportlīdzekļiem un kravām, personas identifikācijas dokumentu paraugi).
5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, noteiktā iekļūšanas kontrole darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem).
6. Apsardzes personāla funkcijas (piemēram, izvietojums, pienākumi, tiesības, patrulēšanas režīms).
7. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras videonovērošanas sistēmas un to shēmas.
8. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības signalizācijas sistēmas.
9. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras plānojums.
10. Rīcība apdraudējuma situācijās (sprādziens, bruņots uzbrukums, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana).
11. Darbības nepārtrauktības plāns valsts apdraudējuma gadījumam.
1. Pamatnostādnes nosaka minimālās prasības un kārtību, kādā tiek plānota kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktība valsts apdraudējuma gadījumam.
2. Atbilstoši nozares specifikai ir pieļaujamas atkāpes no atsevišķiem pamatnostādņu punktiem, par to atsevišķi vienojoties ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.
3. Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju izstrādā kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu valsts apdraudējuma gadījumam (turpmāk – plāns). Plānā nosaka:
3.1. kritiskos pakalpojumus un to minimālo apmēru, kas valsts apdraudējuma laikā jānodrošina vismaz noteiktajā līmenī;
3.2. kritisko personālu un tā pienākumus, kā arī personāla sagatavošanas pasākumus;
3.3. darbībai nepieciešamo nodrošinājumu (infrastruktūra, tehnoloģiskās iekārtas un nepieciešamie materiāltehniskie līdzekļi, resursi un izejvielas, cits nodrošinājums);
3.4. rīcības algoritmus krīzes laikā.
4. Minimālās prasības attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kas jānodrošina valsts apdraudējuma laikā, tiek noteiktas individuāli sadarbībā ar nozares ministriju un Aizsardzības ministriju un tiek iekļautas plānā. Plānā:
4.1. apraksta kritiskās funkcijas un procesus;
4.2. definē kritisko pakalpojumu apjomu, kas jānodrošina noteiktajā līmenī;
4.3. definē maksimālo pieļaujamo pārtraukuma ilgumu kritisko pakalpojumu sniegšanā, pēc kura nav iespējams turpināt attiecīgā kritiskā pakalpojuma sniegšanu;
4.4. nosaka nepieciešamo atjaunošanas laiku un prioritātes kritisko funkciju atjaunošanai un turpināšanai.
5. Attiecībā uz cilvēkresursiem kritisko funkciju nodrošināšanai kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
5.1. izvērtē un nosaka nepieciešamo kritisko personālu, tostarp arī atbalsta personālu, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un procesu norisi. Valsts apdraudējuma gadījumā izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā kritiskais personāls nav pakļauts mobilizācijai, bet tā pienākums ir turpināt strādāt. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nosaka kritiskajam personālam aizliegumu uzteikt darba līgumu;
5.2. informē kritisko personālu par tā statusu un pienākumiem, nosakot to darba līgumā un amata aprakstā, vai ar atsevišķu iestādes izdotu rīkojumu (piemēram, par kritisko personālu) vai citādi, kā arī nodrošina kritiskā personāla apmācību vai sagatavošanu;
5.3. izstrādā kritiskā personāla aizvietošanas vai pastiprināšanas kārtību, tostarp procedūru gadījumā, ja daļa kritiskā personāla nav pieejama;
5.4. atbilstoši iespējām laikus pielāgo infrastruktūru un piešķir resursus, lai nodrošinātu darbu maiņās, personāla nakšņošanu vai ilgstošu uzturēšanos darba telpās;
5.5. nosaka saziņas un iekšējās komunikācijas veidu (tajā skaitā izmantojamos sakaru līdzekļus) kritiskā personāla apziņošanai un informēšanai.
6. Infrastruktūras nodrošinājumā paredz pāreju uz alternatīvām darba telpām (alternatīvo lokāciju), ja ikdienas darba telpas nav pieejamas. Šajā nolūkā kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja iespējams, izvērtē konkrētā kritiskās infrastruktūras objekta specifiku un:
6.1. laikus apzina piemērotu infrastruktūru (alternatīvu lokāciju), kas atrodas ne mazāk kā 50 kilometru attālumā no esošās infrastruktūras un ir piemērota kritisko funkciju nodrošināšanai (nepieciešamais minimums – sakaru nodrošinājums, atbilstoši iespējām – alternatīvie energoapgādes risinājumi, ūdens pieejamība);
6.2. izstrādā kārtību, kādā uz alternatīvajām darba telpām tiek pārvietots (īslaicīgi vai ilglaicīgi) personāls un tehnoloģiskās iekārtas, laikus identificējot nepieciešamo transporta vienību skaitu un citu nodrošinājuma atbalstu (tostarp personāla izmitināšanai, izvietošanai);
6.3. identificē iespējas piesaistīt alternatīvajā lokācijā pieejamo personālu, iekārtas un materiāltehniskos līdzekļus, laikus definējot prasības.
7. Attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu (turpmāk – iekārtas) un materiāltehnisko līdzekļu risinājumu plānā paredz:
7.1. kritiski svarīgu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu uzskaitījumu;
7.2. kritiski svarīgu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu alternatīvu apzināšanu, aizvietošanas iespējas;
7.3. nepārtrauktības nodrošināšanu iekārtu un materiāltehnisko līdzekļu zaudējuma vai nedarbošanās gadījumā;
7.4. rīcību attiecībā uz iekārtu remontu, atjaunošanu, uzlabošanu vai alternatīvu izveidi (tajā skaitā ārpakalpojumu nodrošinātāju aizvietošanu);
7.5. digitālo sistēmu un iekārtu savlaicīgu dublēšanu, lai nodrošinātu pieeju datiem, sistēmām un procesiem arī no alternatīvās lokācijas;
7.6. piegāžu drošības ietekmi uz iekārtu darbības nepārtrauktību (atbalsta personāla pieejamība, rezerves detaļu pieejamība, remonts);
7.7. informācijas sistēmu elektroapgādes pieslēguma dublēšanu un aprīkojumu ar autonomu elektroapgādes sistēmu;
7.8. kritiskā pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu alternatīvā veidā ar alternatīviem līdzekļiem, ja Latvijas teritorijā neatrodas informācijas sistēmas, kas nodrošina kritiskā pakalpojuma sniegšanu.
8. Netiek rekomendēts izmantot tādu uzņēmumu ražotās tehnoloģijas, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu.
9. Attiecībā uz kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu (ja attiecināms) plānā identificē un apzina:
9.1. kritisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo transportu;
9.2. alternatīvas;
9.3. autovadītāju un speciālistu pieejamību, aizvietošanas iespējas;
9.4. nodrošinājumu ar degvielu.
10. Plānā atspoguļo:
10.1. elektronisko sakaru un balss telefonijas iekārtas un to datubāzes (tajā skaitā pieeju no alternatīvajām darba telpām, alternatīvās vai dublējošās sakaru un datu pārraides sistēmas);
10.2. elektroenerģijas apgādes iekārtas, alternatīvas un ārpakalpojumu ietekmi;
10.3. dabasgāzes un naftas produktu pieejamību (alternatīvas);
10.4. siltumapgādi (apkuri), ūdensapgādi, kanalizācijas pieejamību (alternatīvas);
10.5. loģistikas risinājumus un to alternatīvas (transporta nepieejamība).
11. Resursu (piegāžu) sistēma paredz kritiskās infrastruktūras darbības specifikai nepieciešamo resursu (piemēram, kritisko izejvielu identificēšana) pieejamību un piegādi valsts apdraudējuma gadījumā, tostarp izvērtējot piegāžu drošības un nepārtrauktības aspektus un laikus apzinot alternatīvās piegāžu ķēdes vai alternatīvu kritiskajām izejvielām, tostarp to iespējamās atrašanās vietas.
12. Informāciju par identificētajiem kritisko izejvielu un materiālu trūkumiem, materiāltehnisko resursu nepieejamību un citām konstatētajām ievainojamībām kopā ar kritiskās infrastruktūras pašvērtējumu iesniedz attiecīgajai nozares ministrijai.
13. Plānā nosaka piegāžu drošības un noturības jautājumus:
13.1. vismaz pirmā līmeņa piegādātāju identificēšana un to ģeogrāfiskā izvietošana, lai apzinātu ievainojamības starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu situācijās un laikus identificētu iespējamās alternatīvas;
13.2. piegāžu risku sadale (multi-vendor suppliers), izvairoties no atkarības tikai no viena ārvalstu piegādātāja;
13.3. nav atbalstāma tādu augsta riska piegādātāju iesaiste piegāžu ķēdēs, kuru reputācija Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs tiek apšaubīta saistībā ar aizdomām par privātuma pārkāpumiem, cilvēktiesību neievērošanu, publiski nepieejamas informācijas nesankcionētu iegūšanu vai valsts drošības apdraudējumu;
13.4. no piegāžu drošības un noturības viedokļa priekšroka sniedzama vietējām piegāžu ķēdēm un vietējiem ražotājiem, apstrādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
14. Plānā atspoguļo rīcības algoritmus krīzes laikā:
14.1. paredz kritisko pakalpojumu sniegšanu noteiktajā apjomā valsts apdraudējuma gadījumā;
14.2. paredz kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā sazināties ar personālu (nosaka saziņu un iekšējo komunikāciju, apziņošanu un informēšanu);
14.3. nosaka krīzes vadības komandas aktivizēšanas kārtību un darbību krīzes laikā, kā arī koordinācijas mehānismu ar nozares ministriju;
14.4. nosaka krīzes komunikācijas protokolu (iekšējo, ārējo);
14.5. nosaka procedūras elastīgai un operatīvai reaģēšanai uz incidentiem, īstenojot krīzes vadības procedūras un protokolus.
15. Uzņēmuma darbības prioritāte ir kritisko pakalpojumu sniegšana noteiktā apmērā, un tam jānovirza visi pieejamie iekšējie uzņēmuma resursi. Kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukuma gadījumā visi resursi jāvelta noteikto funkciju un darbības procesu atjaunošanai, pēc iespējas mazinot radītos zaudējumus, operatīvi īstenojot atjaunošanas scenārijus vai pārceļoties un turpinot darbību no alternatīvās lokācijas.
16. Darbības pārtraukšana ir pieļaujama tikai:
16.1. saņemot atļauju vai citus uzdevumus no institūcijas, kas atbildīga par apdraudējuma pārvarēšanu;
16.2. situācijās, kad tiek apdraudēta personāla dzīvība un šo apdraudējumu nav iespējams novērst, pat pārceļoties uz alternatīvo lokāciju.
17. Plānā var identificēt arī nepieciešamo atbalstu no valsts institūcijām, lai nodrošinātu kritisko funkciju īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā:
17.1. prioritāru nodrošinājumu ar energoresursiem, gāzi un naftas produktiem;
17.2. sakaru nodrošinājumu;
17.3. fizisko apsardzi;
17.4. loģistikas atbalstu;
17.5. citu atbalstu atbilstoši nozares ministrijas un Aizsardzības ministrijas sniegtajam izvērtējumam.
18. Plānā paredz darbības nepārtrauktības sistēmas testēšanu un pašvērtēšanu, tostarp ne retāk kā reizi četros gados organizējot mācības sadarbībā ar attiecīgo nozares ministriju un Aizsardzības ministriju.
19. Plānu un grozījumus plānā apstiprina kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
1. Informatīvā norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" ir balts taisnstūra laukums melnā ietvarā ar stilizētu filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammu un uzrakstu latviešu valodā.
2. Informatīvās norādes pamats ir baltā krāsā, 210 x 297 mm (attēls). Informatīvās norādes vidusdaļā ir stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma melnā krāsā. Aizlieguma zīme ir apļa formā, zīmes malas un diagonālā līnija, kura šķērso piktogrammu no kreisās uz labo pusi 45° leņķī, ir sarkana (sarkanajai daļai jābūt vismaz 35 % no zīmes laukuma). Aizlieguma zīmes diametrs – 14 cm. Informatīvās norādes teksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS" izkārtots četrās rindās. Teksta burtu augstums virs piktogrammas ir 12 mm, teksta burtu augstums zem piktogrammas – 17 mm. Informatīvās norādes apakšējā kreisajā malā uzraksts latviešu valodā ar melniem burtiem "TĀLRUNIS:" (teksta burtu augstums – 5 mm) un vieta, kur kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda attiecīgās kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras kontakttālruni.
3. Informatīvās norādes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un RGB sistēmās) ir šādas:
3.1. taisnstūra laukums, kā arī filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogrammas fons – baltā krāsā (PANTONE 663C vai C0 M0 Y0 K0, vai R255 G255 B255);
3.2. stilizēta filmēšanas un fotografēšanas tehnikas piktogramma un uzraksts "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT" – melnā krāsā (PANTONE NEUTRAL BLACK C vai C0 M0 Y0 K100, vai R35 G31 B32);
3.3. aizlieguma zīmes kontūra un uzraksts "AIZLIEGTS" – sarkanā krāsā (PANTONE 485C vai C0 M100 Y100 K0, vai R237 G28 B36);
3.4. informatīvās norādes ietvars – melnā krāsā (PANTONE NEUTRAL BLACK C vai C0 M0 Y0 K100, vai R35 G31 B32).
4. Zīmes lietošanas kārtība:
4.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
4.1.1. 148 x 210 mm;
4.1.2. 210 x 297 mm;
4.1.3. 297 x 420 mm;
4.2. poligrāfiskajos izdevumos informatīvās norādes izmēru, saglabājot taisnstūra proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 148 x 210 mm;
4.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot taisnstūra proporcijas.