Noteikumu (grozījumu) projekts

25-TA-2289
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 77., 136., 153., 183., 213., 237. nr.; 2024, 72., 213., 248. nr.; 2025, 57., 117. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs ir 22,86 procenti, 2024. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību – 404 697 hektārus – dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību – 1 770 057 hektāriem."
2.
Izteikt 68. punktu šādā redakcijā:
"68. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 66. punktā minētās prasības, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību."
3.
Izteikt 70. punktu šādā redakcijā:
"70. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina vienu no šādiem nosacījumiem:
70.1. viengadīgo kultūraugu augu maiņu:
70.1.1. kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs;
70.1.2. viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk no 2022. gada;
70.2. kultūraugu dažādošanu, ja aramzemes platība saimniecībā:
70.2.1. pārsniedz 10 hektārus un ir līdz 30 hektāriem, – ar vismaz divu dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības;
70.2.2. pārsniedz 30 hektārus, – ar vismaz triju dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības, bet divu galveno kultūraugu platība kopā nepārsniedzot 95 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības."
4.
Svītrot 71. punktu.
5.
Izteikt 72. punktu šādā redakcijā:
"72. Piemērojot prasību par kultūraugu maiņu vai kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) vai balandu (Chenopodiaceae) dzimtām, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgu kultūraugu."
6.
Izteikt 73. punktu šādā redakcijā:
"73. Šo noteikumu 70. punktā minētās prasības nepiemēro, ja:
73.1. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;
73.2. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai;
73.3. vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai;
73.4. lauksaimniecības zemes platību izmanto bioloģiskajai ražošanai un tā ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848)."
7.
Svītrot 74. punktu.
8.
Izteikt 138. punktu šādā redakcijā:
"138. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts dots šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgu kultūraugu."
9.
Izteikt 141.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"141.1. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai, – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, sinepe, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene – un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj vai sasmalcina pēc ziedēšanas;".
10.
Izteikt 141.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"141.3. zaļmēslojuma augu papuve, kurā zaļmēslojuma augs dominē un ir atšķirīgas sugas augs nekā iepriekšējā gadā audzētais pamatkultūraugs, starpkultūra vai zālāju pasējs. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības;".
11.
Izteikt 141.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras audzē pēc galvenā kultūrauga un sēj ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz divus mēnešus. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja divu mēnešu termiņš beidzas līdz kārtējā gada 31. oktobrim un starpkultūra netiek saglabāta, lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, fotoattēli uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus;".
12.
Izteikt 165.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"165.1. uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku);".
13.
Izteikt 170. punktu šādā redakcijā:
"170. Ja saistību otrajā gadā lauka saistību platība neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem vai 0,3 hektāriem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās lauka saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās."
14.
Papildināt ar 170.1 punktu šādā redakcijā:
"170.1 Lauksaimnieks pēc saistību pirmajiem diviem gadiem drīkst samazināt saistību platību, nemainot pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu. Šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir par to platības daļu, par kuru turpinās saistību izpilde."
15.
Izteikt 182. punktu šādā redakcijā:
"182. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām, par atšķirīgu kultūraugu uzskatāms pie vienas sugas vai apakšsugas piederošs kultūraugs. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts noteikts šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citus lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgu kultūraugu."
16.
Papildināt ar 202.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"202.1.1 Saistīto atbalstu par dārza ķirbju, vīģlapu ķirbju, lielaugļu ķirbju un muskata ķirbju platību piešķir, ja tie stādīti ar stādu, nevis sēti."
17.
Papildināt ar 202.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"202.4. Lauksaimnieks ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. jūnijam, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta šo noteikumu 202.1.1 apakšpunktā minētās platības, kas pārsniedz trīs hektārus, ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai apliecinātu stādījumu ierīkošanu."
18.
Izteikt 284.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"284.1. trīs procentus no tiem lauksaimniekiem, kas iesnieguši ģeotelpisko iesniegumu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta, ilgtspēju sekmējošā ienākumu pārdalošā papildatbalsta, maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem, maksājuma maziem lauksaimniekiem, ekoshēmu atbalsta un saistītā ienākumu atbalsta saņemšanai. Trīs procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi;".
19.
Izteikt 284.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"284.2. divus procentus no dzīvniekiem, kas pieteikti dzīvniekatkarīgajam saistītajam ienākumu atbalstam;".
20.
Izteikt 284.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"284.3. regulas 2022/126 I pielikumā noteikto deklarēto kaņepju platību."
21.
Izteikt 354.2 punktu šādā redakcijā:
"354.2 Augu maiņas prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja lauku, kurā jāievēro šo noteikumu 70.1.2. apakšpunktā noteiktās 7. LLVS standarta prasības, ģeotelpiskajā iesniegumā papildina ar jaunām lauka daļām, kas nav lielākas par vienu hektāru vai nepārsniedz 20 procentu no kopējās lauka platības."
22.
Izteikt 362. punktu šādā redakcijā:
"362. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu šo noteikumu 2.15. un 2.16. apakšpunktā noteikto atbalstu, ja nav novākta raža, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi, vai lauksaimnieks nevar iesniegt pierādījumu par saražotās produkcijas realizāciju tirgū vai pārstrādei vai piegādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm vai pierādījumu, ka produkcija pārstrādāta paša saimniecībā."
23.
Izteikt 404. punktu šādā redakcijā:
"404. Lai nepiemērotu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 255. punktu, 2025. gadā ģeotelpisko iesniegumu lauksaimnieks var iesniegt līdz 2025. gada 30. jūnijam, un pēc šā termiņa beigām iesniegtu iesniegumu noraida. Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā saskaņā ar šo noteikumu 246. punktu norāda tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz 15. jūlijam."
24.
Papildināt ar 406. punktu šādā redakcijā:
"406. 2026. gadā šo noteikumu 65. un 66. punkta, kā arī 70.1. apakšpunkta prasības Lauku atbalsta dienests neattiecina uz saimniecību, kas Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegusi paziņojumu par lietavu radītajiem postījumiem 2025. gadā."
25.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
26.
Izteikt 8.1 pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
27.
Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-2289 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-2289 Nr]
2.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-2289 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-2289 Nr]

"8.1 pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 18. aprīļa

noteikumiem Nr. 198


No regulas 2021/2115 IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem izrietošās sociālo nosacījumu sistēmas prasības un piemērojamais atbalsta samazinājums


Normatīvo aktu prasības nosacījumu sistēmā piemēro tiktāl, ciktāl šīs normas paredz pienākumus darba devējam un ir saistītas ar lauksaimniecisko darbību.

 

Nr. p. k. Normatīvo aktu prasības Par sociālo nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu piemērojamais atbalsta samazinājums

I. Pārredzami un paredzami darba apstākļi

1. Darba likuma 40. panta pirmā daļa

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba likuma 158. pantu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods

2. Darba likuma 40. panta otrā un trešā daļa, 46. panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 52. panta otrā, trešā un ceturtā daļa, 96. panta pirmā daļa, 74. panta pirmās daļas 3. punkts un 97. pants

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba likuma 162. pantu par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba likuma 162. pantu par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda

II. Pasākumi, ar ko mudina uzlabot darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību

3.

Darba aizsardzības likuma 5. pants, 7. panta pirmā daļa un 8. pants.

Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" 4., 8., 14., 17., 18., 27.–33., 35., 36., 40. un 44. punkts

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 29. pantu par darba vides riska novērtējuma vai darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 29. pantu par darba vides riska novērtējuma vai darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda
4,

Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa.

Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" 3., 42. un 52. punkts

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 32. pantu par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 31. pantu par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods vai ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 32. pantu par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda

5.

Darba aizsardzības likuma 14. panta pirmā un ceturtā daļa.

Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" 8., 10., 15., 16., 23., 24., 25., 27. un 29. punkts

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 36. pantu par nodarbināto neinstruēšanas vai apmācības neīstenošanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 36. pantu par nodarbināto neinstruēšanas vai apmācības neīstenošanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda
6. Darba aizsardzības likuma 9. panta pirmā, 1.1 un otrā daļa, 10. un 11. pants, 12. panta pirmā un otrā daļa un 27. pants

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 37. pantu par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 37. pantu par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda

III. Obligātās drošības un veselības aizsardzības prasības, kad darba ņēmēji lieto darba aprīkojumu

7.

Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumu Nr. 526 "Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu" 6. nodaļa

3 %, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 35. pantu par neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērots naudas sods.

Brīdinājums, ja administratīvā atbildība piemērota saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 35. pantu par neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu un administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību piemērota nosacīta daļēja atbrīvošana no soda

 

 "

3.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-2289 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-2289 Nr]