21-TA-265
Labturības prasības kažokzvēru turēšanai
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka labturības prasības kažokādu ieguvei paredzētu ūdeļu, sesku, lapsu, nutriju un šinšillu (turpmāk – kažokzvēri) turēšanai.
2.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka dzīvnieku novietnē pastāvīgi ir pietiekams skaits apmācītu darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām kažokzvēru labturības jomā.
2.1
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs izstrādā labas prakses rokasgrāmatu, nosakot kažokzvēru audzēšanas un turēšanas kritērijus un prasības darbinieku apmācībām šādās jomās:
2.11.
kažokzvēru fizioloģija un uzvedība;
2.12.
slimu dzīvnieku identificēšana;
2.13.
kažokzvēru ārstēšana un brūču apstrāde;
2.14.
kažokzvēru saķeršana, tostarp sagatavošana transportēšanai;
2.15.
kažokzvēru pārvietošana vienas novietnes teritorijā;
2.16.
kažokzvēru atšķiršanas process;
2.17.
kažokzvēru pārošanas process;
II.Prasības kažokzvēru novietnēm
3.
Kažokzvēru mītnes un iežogojumus ierīko tā, lai novērstu kažokzvēru izkļūšanu no tiem un samazinātu savvaļas dzīvnieku un putnu iespēju piekļūt kažokzvēriem.
4.
Mītnes, sprostus, aprīkojumu un kažokzvēru kopšanas piederumu daļas, kas nonāk saskarē ar kažokzvēriem, tīra, mazgā un dezinficē regulāri pēc katra ražošanas procesa.
4.1
Kūtsmēslus no novietnes teritorijas izvāc vismaz vienu reizi gadā vai nepārtraukti atbilstoši kanalizācijas sistēmai.
5.
Kažokzvēru mītnēs un iežogojumos ierīko vietu, kur tie var paslēpties no cilvēkiem vai no dzīvniekiem, kas atrodas citos sprostos vai aplokos.
6.
Sprostus novieto atbilstošā augstumā, lai atvieglotu izkārnījumu aizvākšanu no sprostu apakšas.
7.
Sprostus nenovieto citu virs cita, izņemot vairāklīmeņu sprostus šinšillām un divlīmeņu sprostus ūdelēm.
8.
Sprosti ir konstruēti tā, lai kažokzvēri negūtu ievainojumus un nevarētu izkļūt no sprosta.
9.
Sprosta durvju konstrukcija ir tāda, lai kažokzvēru netraumētu, kad to izņem no sprosta.
10.
Migu veido no kažokzvēru veselībai nekaitīga materiāla, nodrošinot to ar piemērotiem pakaišiem atbilstoši dzīvnieka sugai un ar tādu migas atveres plānojumu, lai pasargātu jaundzimušos kažokzvērus no apkārtējās vides ietekmes un māte tiem viegli varētu piekļūt.
11.
Šo noteikumu 10.punkts neattiecas uz šinšillām.
12.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina aprīkojumu kažokzvēru pārvietošanai, lai tos izmeklētu, apkoptu vai pārbaudītu.
13.
Telpas, kurās paredzēta kažokzvēru ķermeņu apstrāde pēc to nogalināšanas, ierīko atsevišķi no dzīvnieku turēšanas vietas.
13.1
Lai novērstu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī lai uzraudzītu dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasību izpildi un epidemioloģiskās drošības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto īpašo epidemioloģiskās drošības nosacījumu izpildi dzīvnieku populācijā, kažokzvēru īpašnieks vai turētājs aprīko kažokzvēru mītnes un sprostus, kuros atrodas dzīvnieki, ar videonovērošanas ierīcēm, kas ir novietotas tā, lai var redzēt fiziskas darbības ar dzīvniekiem.
13.2
Videonovērošanas ierīces darbojas nepārtraukti novietnes darba laikā, izņemot tehnisku bojājumu radīto pārtraukumu, kas nav ilgāks par trim darba dienām.
13.3
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs videonovērošanā iegūtos datus glabā 14 dienas un pēc tam tos dzēš. Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs regulāri, vismaz reizi dienā, noskatās un izvērtē videonovērošanas ierakstus, kā arī pēc pieprasījuma tos uzrāda un nodod Pārtikas un veterinārajam dienestam vai Veselības inspekcijai, ja attiecīgajā videoierakstā ir redzams normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasību un īpašo epidemioloģiskās drošības nosacījumu pārkāpums.
III.Vispārīgās labturības prasības kažokzvēru turēšanai
14.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvērus atbilstoši to sugai un vecumam ar nekaitīgu, higiēnas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu barību, izbarojot to noteiktās barošanas reizēs un atbilstošā daudzumā vai nepārtraukti, izmantojot automātiskās barošanas metodi, kā arī ar nepārtraukti brīvi pieejamu ūdeni dzeršanai.
15.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvēru apsekošanu vismaz reizi dienā un, ja nepieciešams, arī dzīvnieka individuālu apskati.
16.
Ja kažokzvēriem konstatē veselības vai uzvedības traucējumus, vispirms novērtē to turēšanas apstākļus. Ja veselības vai uzvedības traucējumu iemesls ir turēšanas apstākļu nepilnības, kuras nav iespējams novērst nekavējoties, to dara pēc dzīvnieku izvešanas no mītnes.
17.
Slimiem vai ievainotiem kažokzvēriem palīdzību sniedz nekavējoties. Ja nepieciešams, tos nošķir šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstē vai nonāvē atbilstoši Regulas Nr. 1099/2009 2. panta "d" apakšpunktam un 19. pantam.
18.
Kažokzvēru mazuļus no zīdītājmātes atšķir vecumā, kas mātes un mazuļu labturībai ir vislabvēlīgākais, bet ne agrāk kā sešu nedēļu vecumā.
19.
Kažokzvēru mazuļus pirms sešu nedēļu vecuma no mātes var atšķirt tikai tad, ja ir apdraudēta mātes vai mazuļu dzīvība.
20.
Lai dzīvnieki būtu noturīgi pret stresu, tiem no pirmajām dzīvības dienām nodrošina cilvēku labvēlīgu attieksmi.
21.
Kažokzvēru grupas veido no viena metiena dzīvniekiem, nodrošinot adaptācijas uzraudzību. Atsevišķu kažokzvēru mazuļu izolēšana pēc atšķiršanas no zīdītājmātes nav pieļaujama.
22.
Aizliegts izmantot augšanu veicinošas un kažoku nogatavinošas zāles.
IV.Prasības ūdeļu un sesku turēšanai
23.
Ūdeļu un sesku sprostos nodrošina ne mazāk kā 30 x 70 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 45 centimetru augstumu.
24.
Minimālā sprosta platība (ieskaitot migu):
24.1.
vienam pieaugušam vaislas dzīvniekam ar vai bez mazuļiem – 2550 kvadrātcentimetru;
24.2.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes:
24.2.1.
vienam vai diviem dzīvniekiem – 2550 kvadrātcentimetru;
24.2.2.
vairāk par diviem dzīvniekiem – katram dzīvniekam papildus nodrošina 850 kvadrātcentimetrus.
(Grozīts ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1167)
V.Prasības lapsu turēšanai
25.
Lapsu sprostos nodrošina ne mazāk kā 75 x 100 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 70 centimetru augstumu.
(Grozīts ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1167)
26.
Minimālā sprosta platība:
26.1.
vienam pieaugušam dzīvniekam – 0,75 kvadrātmetri;
26.2.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar mazuļiem – divi kvadrātmetri;
26.3.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes:
26.3.1.
vienam vai diviem dzīvniekiem – 1,2 kvadrātmetri;
26.3.2.
vairāk par diviem dzīvniekiem – katram dzīvniekam papildus nodrošina 0,5 kvadrātmetrus.
27.
Lapsām nodrošina iespēju atpūsties un novērot apkārtni tā, lai katram vaislas dzīvniekam turēšanas vietā būtu atsevišķs laukums vai paaugstinājums, vai miga ar jumtu.
28.
Grūsnai lapsai vai lapsu mātītei ar mazuļiem nodrošina migu ar priekštelpu, kas novietota tā, lai noslēptu ieeju migā.
29.
Kakla knaibles dzīvnieka fiksācijai lieto tikai tad, ja nav iespējama dzīvnieka fiksācija citā veidā.
30.
Nodrošina lapsu nagu uzturēšanu labā stāvoklī.
VI.Prasības nutriju turēšanai
31.
Nutrijas tur grupās.
32.
Turot nutrijas sprostā, nodrošina, ka 70 procentu no izmantojamās platības ir cieta vienlaidus virsma.
33.
Minimālā aploka vai sprosta platība:
33.1.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar vai bez mazuļiem – divi kvadrātmetri;
33.2.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes –0,5 kvadrātmetri vienam dzīvniekam.
34.
Nutrijas nodrošina ar atbilstošu graužamo materiālu zobu deldēšanai, ūdeni peldēšanai un darbošanās materiāliem (piemēram, koku zariem, baļķu daļām).
35.
Nutriju aplokus vai sprostus veido tā, lai dzīvnieki varētu redzēt un saost cits citu.
36.
Nutriju migu veido tādu, lai visi viena iežogojuma dzīvnieki tajā var apgulties vienlaikus. Migai jābūt ar diviem nodalījumiem un divām izejām.
VII.Prasības šinšillu turēšanai
37.
Šinšillu sprostos nodrošina ne mazāk kā 40 x 50 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 40 centimetru augstumu.
38.
Minimālā sprosta platība:
38.1.
vienam vai diviem pieaugušiem dzīvniekiem – 0,2 kvadrātmetri;
38.2.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar mazuļiem – 0,2 kvadrātmetri;
38.3.
jaunam dzīvniekam pēc atšķiršanas no zīdītājmātes – 0,13 kvadrātmetri, katram nākamajam dzīvniekam papildus nodrošina 0,03 kvadrātmetru.
39.
Šinšillu mītnēs nodrošina:
39.1.
temperatūru (12–25 °C);
39.2.
gaisa mitrumu (65–70 procentu robežās);
39.3.
ja nepieciešams – ventilāciju, kas pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un dzīvnieku veselībai kaitīgu gāzu uzkrāšanos.
40.
Šinšillas nodrošina ar atbilstošu graužamo materiālu zobu deldēšanai un vismaz reizi dienā – ar sausām smiltīm apmatojuma tīrīšanai.
41.
Šinšillu sprostus veido tā, lai dzīvnieki varētu redzēt un saost cits citu.
42.
Šinšillas pārvieto uzmanīgi, astes pamatni turot ar īkšķi un rādītājpirkstu un otru roku apliekot apkārt krūškurvim un priekškājām, lai atbalstītu ķermeni.
VIII.Noslēguma jautājums
43.
Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
44.
Ūdeļu un sesku sprosti, kuru augstums ir 35 centimetri un vairāk un kuru minimālā platība atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām, līdz 2016.gada 31.decembrim aizvietojami ar sprostiem, kuru augstums un grīdas laukums atbilst šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.
(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.256 redakcijā)
45.
Šo noteikumu 44.punktā minētie nosacījumi nav piemērojami ūdeļu un sesku sprostiem jaunceļamās novietnēs vai novietnēs, kurās notiek būru rekonstrukcija.
(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.256 redakcijā)