Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 621
Rīgā 2026. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 58 18. §)
23-TA-327
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma
25. panta trešo daļu
un Bērnu tiesību aizsardzības likuma
36. panta pirmo, 2.1 un trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 129. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 247. nr.; 2025, 248. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Specializētās audžuģimenes veidi (turpmāk – specializācija):
9.1. krīzes audžuģimene – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura jebkurā diennakts laikā uzņem bērnu, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes;
9.2. audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura uzņem bērnu ar invaliditāti, kuram ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
9.3. audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura uzņem bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām."
2.
Izteikt 14.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"14.3. persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;".
3.
Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Lai laulātos (personu) atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz šādus dokumentus:
15.1. iesniegumu (1. pielikums);
15.2. psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām."
4.
Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, tā informē audžuģimeni par pienākumu noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu."
5.
Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai noslēdz vienošanos ar tās izvēlēto atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu."
6.
Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Bāriņtiesa, ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu."
7.
Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta audžuģimenei, kā arī triju darbdienu laikā attiecīgo informāciju ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un par pieņemto lēmumu informē atbalsta centru."
8.
Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā."
9.
Izteikt 29.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"29.4. nosūta laulātos (personu) pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa atzinuma saņemšanai, kas nepieciešams, lai izvērtētu audžuģimenes spējas turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;".
10.
Izteikt 31. punktu šādā redakcijā:
"31. Lai audžuģimeni atzītu par piemērotu specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai, audžuģimene iesniedz deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā iesniegumu (3. pielikums), norādot vēlamo specializācijas veidu."
11.
Svītrot 32.3. apakšpunktu.
12.
Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Ja bāriņtiesa nolemj, ka audžuģimene ir piemērota specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā, specializētā audžuģimene noslēdz vienošanos ar atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu."
13.
Izteikt 37. punktu šādā redakcijā:
"37. Bāriņtiesa, ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām veic pārrunas ar audžuģimeni, lai konstatētu audžuģimenes gribu un gatavību iegūt specializētās audžuģimenes statusu vienā no šo noteikumu 9. punktā minētajiem specializācijas veidiem, un pieņem lēmumu par specializētās audžuģimenes statusu."
14.
Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta specializētajai audžuģimenei, kā arī triju darbdienu laikā attiecīgo informāciju ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un par pieņemto lēmumu informē atbalsta centru."
15.
Izteikt 40. punktu šādā redakcijā:
"40. Pēc statusa iegūšanas specializētā audžuģimene slēdz līgumu ar izvēlēto atbalsta centru par:
40.1. atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensācijas izmaksu;
40.2. kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā kompensāciju specializētajai audžuģimenei par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja specializētā audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti."
16.
Izteikt 43. punktu šādā redakcijā:
"43. Ja specializētā audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ savā aprūpē nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru specializētā audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā."
17.
Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Krīzes audžuģimene bez pamatota iemesla nevar atteikties uzņemt bērnu savā aprūpē. Par iemesliem, kuru dēļ krīzes audžuģimene nevar uzņemt ģimenē bērnu, audžuģimene nekavējoties informē atbalsta centru. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā."
18.
Izteikt 50.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"50.4. šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētais līgums."
19.
Papildināt ar 51.1 punktu šādā redakcijā:
"51.1 Audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu, kurš ir sasniedzis 11 gadu vecumu un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
51.11. bērnam pēdējo divu gadu laikā ir iekārtota profilakses lieta un izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas programma atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantam;
51.12. bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem;
51.13. bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts psihiatra vai bērnu psihiatra slēdziens par uzvedības traucējumiem."
20.
Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievēro bērna labākās intereses un sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai attiecīgā audžuģimene spēs nodrošināt bērnam pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi."
21.
Papildināt ar 52.1 punktu šādā redakcijā:
"52.1 Pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām bāriņtiesa papildus šo noteikumu 52. punktā minētajai izvērtēšanai organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā uzaicina piedalīties bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
52.11. bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
52.12. atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu;
52.13. atbalsta centra, kas bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nodrošina psihosociālo atbalstu un atbalsta pasākumus (ja attiecināms);
52.14. tās pašvaldības sociālā dienesta, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi;
52.15. Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
52.16. citām iestādēm atbilstoši nepieciešamībai."
22.
Papildināt ar 52.2 punktu šādā redakcijā:
"52.2 Šo noteikumu 52.1 punktā minētās starpinstitūciju sanāksmes protokolē. Protokolā iekļauj attiecīgās starpinstitūciju sanāksmes dalībnieka vārdu (vārdus), uzvārdu, pārstāvētās iestādes nosaukumu un amatu (attiecināms uz pārstāvjiem), kā arī starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos par bērna un konkrētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām savstarpējo piemērotību, bērnam nepieciešamo atbalstu un katras iesaistītās iestādes veicamajiem pasākumiem. Protokolu pievieno bāriņtiesas lietai par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām vai uzturēšanās izbeigšanu tajā un glabā atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam lietu glabāšanas termiņam."
23.
Izteikt 54. punktu šādā redakcijā:
"54. Kopējais bērnu skaits ikdienas aprūpē audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nedrīkst būt lielāks par diviem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni). Bāriņtiesa:
54.1. sadarbībā ar atbalsta centru, izvērtējot konkrētās audžuģimenes bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem dzīves apstākļus un iespējas, var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu šajā audžuģimenē, ja tas ir bērnu interesēs;
54.2. var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, ja šo noteikumu 52.1 punktā minētās starpinstitūciju sanāksmes dalībnieki secina, ka audžuģimene var uzņemt lielāku bērnu skaitu un tas atbilst šo bērnu interesēm."
24.
Izteikt 57. punktu šādā redakcijā:
"57. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai, kā arī triju darbdienu laikā informē atbalsta centru, ar kuru audžuģimenei ir noslēgta šo noteikumu 19. punktā minētā vienošanās vai ar kuru specializētajai audžuģimenei ir noslēgts šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētais līgums."
25.
Izteikt 58. punktu šādā redakcijā:
"58. Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē vai audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām sniedz tai un atbalsta centram rakstveida informāciju par bērna emocionālo stāvokli, saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām un citiem apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu bērnu aprūpēt."
26.
Izteikt 59. punktu šādā redakcijā:
"59. Audžuģimenei, audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā."
27.
Izteikt 60. punktu šādā redakcijā:
"60. Ievietojot bērnu audžuģimenē vai audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, bāriņtiesa izsniedz audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei:
60.1. bērna dzimšanas apliecību;
60.2. tās rīcībā esošo informāciju par bērna veselības stāvokli un ģimenes ārstu (ja tāds ir);
60.3. bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu."
28.
Izteikt 65. punktu šādā redakcijā:
"65. Ja bērna uzturēšanās audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē tiek izbeigta pirms līgumā ar pašvaldību noteiktā termiņa, bāriņtiesa šo informāciju nekavējoties ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un informē par to audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu un atbalsta centru."
29.
Papildināt ar 86.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"86.5. veselības apdrošināšanas karti par apdrošināšanas periodu, kurā tā atbilst šo noteikumu 96.1 punktā minētajiem nosacījumiem;".
30.
Papildināt ar 86.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"86.6. kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ne vairāk kā 70 euro apmērā, ja audžuģimene atbilst šo noteikumu 96.3 punktā minētajam nosacījumam un ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz gadu."
31.
Izteikt 87.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"87.2.

audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izmantojot šādu formulu:

Fa = (A × 2 × 12 mēneši/365 dienas × Da) + VSAOI, kur

Fa – atlīdzības apmērs;

A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

Da – dienu skaits, kad bērns ievietots audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;

VSAOI – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja tādas tiek veiktas."

32.
Papildināt ar 87.1 punktu šādā redakcijā:
"87.1 Atlīdzībā par pienākumiem, kurus audžuģimene veic kā specializētā audžuģimene, tiek ietverti arī atbalsta centra izdevumi par veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem."
33.
Izteikt 88. punktu šādā redakcijā:
"88. Specializētajām audžuģimenēm atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju un kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi piešķir un izmaksā, kā arī veselības apdrošināšanas karti izsniedz tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu."
34.
Izteikt 89. punktu šādā redakcijā:
"89. Atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu par iepriekšējo mēnesi atbalsta centrs izmaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam."
35.
Izteikt 90. punktu šādā redakcijā:
"90. Vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju specializētajai audžuģimenei atbalsta centrs izmaksā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētā līguma noslēgšanas."
36.
Izteikt 92. punktu šādā redakcijā:
"92. Audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē, līdz brīdim, kad izbeigta bērna uzturēšanās specializētajā audžuģimenē."
37.
Izteikt 96. punktu šādā redakcijā:
"96. Atbalsta centrs, kurš ar specializēto audžuģimeni noslēdzis šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu, pirms šo noteikumu 86.4. apakšpunktā minētās kompensācijas izmaksas ir tiesīgs pieprasīt specializētajai audžuģimenei sniegt pārskatu par mājokļa iekārtošanai izlietotajiem līdzekļiem."
38.
Papildināt ar 96.1 punktu šādā redakcijā:
"96.1 Specializētajai audžuģimenei ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, ja tā apdrošināšanas perioda laikā vai sešus mēnešus pirms apdrošināšanas perioda sākuma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
96.11. tajā, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir ievietots bērns;
96.12. nav pagājuši vairāk kā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, izņemot gadījumu, ja pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu."
39.
Papildināt ar 96.2 punktu šādā redakcijā:
"96.2 Specializēto audžuģimeni iekļauj veselības apdrošināšanas polisē un veselības apdrošināšanas karti izsniedz ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētajā audžuģimenē ir ievietots bērns. No veselības apdrošināšanas polises specializēto audžuģimeni izslēdz ar nākamo dienu, kas seko dienai, kad atbalsta centrā saņemta informācija par bāriņtiesas pieņemto lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu, vai ja ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, izņemot gadījumu, ja pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu."
40.
Papildināt ar 96.3 punktu šādā redakcijā:
"96.3 Specializētajai audžuģimenei, kura iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ir tiesības saņemt kompensāciju, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādes dienā specializētajā audžuģimenē ir ievietots bērns. Atbalsta centrs 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas izmaksā audžuģimenei kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu."
41.
Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
42.
Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
43.
Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
Ministru prezidents A. Kulbergs
Zemkopības ministrs, labklājības ministra pienākumu izpildītājs U. Augulis
1.
pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 13. oktobra
noteikumiem Nr.
621

"2. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 26. jūnija

noteikumiem Nr. 354


Prasības mācību programmu saturam audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)


Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izstrādātajām mācību programmām, kas paredzētas potenciālajām audžuģimenēm (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs ir tiesīgs noteikt katras mācību tēmas ilgumu, tēmu sadalījumu un secību, izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

 

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem audžuvecākiem nepieciešamas audžuģimenē ievietota bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai.

 

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu un profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība, bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana, bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana, drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana, sadarbība un darbs profesionālā komandā, šķiršanās.

 

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 50 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs u. tml. trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta katrai ģimenei vai personai individuāli. Ja potenciālajai audžuģimenei ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, adopcija, viesģimene, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā), mācību programmas prakses daļa 16 stundu apjomā nav nepieciešama.

 

4. Mācību programmas forma – klātienē, attālināti vai kombinēti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā ir 7–15 personas.

 

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu audžuģimenē esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.

 

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – potenciālajām audžuģimenēm, kuras apguvušas mācību programmu, veic  daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. individuāls kompetenču pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un mentora) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums (dalība) grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi (apliecību) saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās daudzpakāpju novērtēšanas pozīcijās.

 

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

 

8. Mācību programma

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Bērna aprūpe un aizsardzība:

1.1. bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība;

1.2. drošību apdraudošie riski un bērna izglītošana par tiem;

1.3. veselības aprūpe un veselības veicināšana, slimību profilakse, higiēna un uzturs;

1.4. fiziskās, emocionālās, seksuālās izmantošanas un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes

 Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana:

2.1. bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām;

2.2. bērna pozitīvā disciplinēšana;

2.3. traumatiskas pieredzes (t. sk. šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērna attīstību, uzvedību un piesaisti;

2.4. traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes;

2.5. kavētas attīstības cēloņi un risinājumi;

2.6. bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana;

2.7. bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze;

2.8. piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti;

2.9. zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības

 Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja veidot piesaisti ar bērnu un dot drošības sajūtu Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana:

3.1. cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām;

3.2. bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana;

3.3. bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas;

3.4. ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums

 Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu bērnam ar izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana:

4.1. ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana;

4.2. ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis;

4.3. pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā;

4.4. sagatavošana patstāvīgai dzīvei

 Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

5. Sadarbība un darbs profesionālā komandā:

5.1. bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti;

5.2. bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras;

5.3. atbalsta centru darbība, pakalpojumi;

5.4. audžuģimenes tiesības un pienākumi;

5.5. ētikas un komunikācijas principi starpprofesionālajā sadarbībā;

5.6. sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās;

5.7. savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana;

5.8. profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes; komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā;

5.9. bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi

 Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem, organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai tiesību zinātnēs un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā

6. Šķiršanās:

6.1. krīze un zaudējums, sērošana kā process;

6.2. krīžu menedžments;

6.3. bērna sagatavošana adopcijai vai atgriešanai bioloģiskajā ģimenē;

6.4. starpinstitucionālā sadarbība, kompetenču analīze

 Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar bērna ģimeni Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 "

2.
pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 13. oktobra
noteikumiem Nr.
621
327p2_red.docx
3.
pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 13. oktobra
noteikumiem Nr.
621

"4. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 26. jūnija

noteikumiem Nr. 354


Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)


Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru mācību programmu izstrādātajām mācību programmām, kas paredzētas specializētajām audžuģimenēm (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, tēmu sadalījumu un secību, izmantojamās mācību metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

 

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas audžuģimenēm nepieciešamas ievietotā bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā.

 

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu un profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību:

 

2.1. krīzes audžuģimenēm – vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā, krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē, bērna drošība audžuģimenē, šķiršanās;

 

2.2. audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – smagi funkcionālie traucējumi, komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika, vides pielāgošana atbilstoši bērna īpašajām vajadzībām, aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērnam ar funkcionāliem traucējumiem;

 

2.3. audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām – bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām profils, problēmu veidošanās un to atpazīšana, komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika, medikamentoza ārstēšana, atbalsta saņemšana.

 

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 24 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības).

 

4. Mācību programmas forma – klātienē, attālināti vai kombinēti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā ir 7–15 personas. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – ģimeni vai personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uzņemšanu krīzes situācijā, bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnu ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām aprūpē un audzināšanā vai speciālistu ar pieredzi darbā ar šādiem bērniem.

 

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu audžuģimenē esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.

 

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – personām, kuras apguvušas specializēto audžuģimeņu mācību programmu, veic daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. individuālo kompetenču pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un mentora) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums (dalība) grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi (apliecību) saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās daudzpakāpju novērtēšanas pozīcijās.

 

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

 

8. Mācību programma

1. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm krīzes audžuģimenēm

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā:

1.1. ģimenes sagatavošana pārmaiņām;

1.2. elastīga reaģēšana uz bērna vajadzībām

 Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām krīzes situācijā. Prasme sagatavot vidi bērna uzņemšanai un nodrošināt krīzes situācijā esoša bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē:

2.1. bērna uzņemšana un pirmo veicamo darbu uzskaitījums pēc bērna ievietošanas audžuģimenē;

2.2. bērns krīzes situācijā dažādos vecumposmos. Krīzes stadijas. Bērna bioloģiskā ģimene;

2.3. atbalsta pasākumi bērnam atbilstoši bērna vecumposmam

 Padziļināta izpratne par mītiem un stereotipiem par vardarbību ģimenē, tās izplatību, vardarbības sistēmas pakāpes. Spēja pazīt stresa un nemiera pazīmes, krīzes stadijas un prasme jūtīgi reaģēt uz bērna rīcību. Izpratne par situācijām, kādās bērns nonāk audžuģimenē, un audžuģimenes uzdevumiem, sniedzot atbalstu bērnam krīzē Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

3. Bērna drošība audžuģimenē:

3.1. bērna uzvedība, piesaistes traucējumi un iespējamās sekas;

3.2. trauma un traumatiskā pieredze; tās ietekme uz bērnu;

3.3. krīzes intervences tehnikas. Drošas piesaistes veicināšanas paņēmieni;

3.4. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma krīzes situācijās. Sadarbība ar speciālistiem

 Izpratne par pārdzīvoto traumu ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību, piesaistes nozīmību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja dot drošības sajūtu un veidot piesaisti ar bērnu Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Šķiršanās:

4.1. krīze un zaudējums, krīžu menedžments;

4.2. bērna sagatavošana pārejai uz pastāvīgu ģimenisku vidi;

4.3. šķiršanās process, audžuģimenes uzdevumi;

4.4. starpinstitucionālā sadarbība

 Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar turpmāko bērna ģimeni Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

2. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Smagi funkcionālie traucējumi:

1.1. atšķirība starp funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, psihiskām saslimšanām un neirotiskiem traucējumiem

 Izpratne par funkcionālo traucējumi veidiem un formām, pakāpēm. Spēja pieņemt bērna īpašās vajadzības un prasme adekvāti reaģēt uz tām Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika:

2.1. īpatnības saskarsmes, komunikācijas un sensorās uztveres jomā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

2.2. komunikācija un uzvedības pielāgošana;

2.3. piesaistes veidošanas principi

 Izpratne par bērna ar īpašām vajadzībām saskarsmes un komunikācijas īpatnībām. Prasme izvēlēties atbilstošu verbālās un neverbālās komunikācijas veidu un pieskaņot uzvedību, lai veidotu pieķeršanos un drošības sajūtu bērnam Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā
3. Vides pielāgošana atbilstoši bērnu īpašajām vajadzībām Spēja izprast vides ietekmi uz bērna attīstības vajadzībām un nodrošināt tās pieejamību Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

4.1. aprūpes specifika bērnam ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem;

4.2. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma;

4.3. emocionālā izdegšana, psihosociālā atbalsta saņemšana

 Izpratne par bērna funkcionālo traucējumu sekām, specifiku un nepieciešamību sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību. Spēja organizēt atbilstošu aprūpi bērnam, piesaistot nepieciešamos pakalpojumus. Izpratne un informētība par pakalpojumiem un atbalsta saņemšanas iespējām. Prasme pieņemt un lūgt palīdzību bērna aprūpes vajadzību nodrošināšanai. Izpratne par nepieciešamību saņemt psihosociālu atbalstu, audzinot bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

3. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām

 Mācību programmas rezultāts Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Bērna uzvedība, vajadzības un attīstība, traumatiskās pieredzes ietekme uz tām. Bērna portrets:

1.1. bērna vecumposmam atbilstoša uzvedība, uzvedības un attīstības īpatnības;

1.2. bērna vajadzības;

1.3. nelabvēlīgas bērnības pieredze, piedzīvotās traumas, to ietekme uz bērna dzīvi un attīstību, uzvedības traucējumu vai atkarību problēmu veidošanās

 Spēja identificēt bērna vecumposmam atbilstošu uzvedību un vajadzības. Izpratne par traumatiskas pieredzes ietekmi, zināšanas par bērna uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Bērns ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām:

2.1. uzvedības traucējumi, to veidi, veidošanās mehānisms:

2.1.1. bērna ar uzvedības traucējumiem psiholoģiskais portrets;

2.1.2. bērnu uzvedības traucējumu veidošanās mehānisms, to atpazīšana, reaģēšana;

2.1.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar uzvedības traucējumiem;

2.1.4. bērna ar uzvedības traucējumiem vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids;

2.1.5. aprūpētāja loma bērnam ar uzvedības traucējumiem;

2.1.6. psihiatra noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar uzvedības traucējumiem;

2.2. atkarība, tās veidi, veidošanās mehānisms, līdzatkarība:

2.2.1. bērna ar atkarību problēmām psiholoģiskais portrets;

2.2.2. atkarības veidošanās mehānisms, tās atpazīšana, reaģēšana;

2.2.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar atkarības problēmām;

2.2.4. bērna ar atkarības problēmām vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids;

2.2.5. aprūpētāja loma bērnam ar atkarības problēmām;

2.2.6. narkologa noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar atkarību problēmām;

2.3. eskalācija un deeskalācijas paņēmieni;

2.4. pieejamie speciālisti, to atrašanās vieta, pieejamība;

2.5. medikamentozā ārstēšana;

2.6. atbalsta saņemšanas iespējas un sadarbība ar dažādām iestādēm

 Spēja atpazīt bērna uzvedības traucējumus vai atkarību problēmas, atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām, nodrošināt atbilstošu saskarsmi un komunikāciju ar bērnu. Gūts priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarības problēmu specifiku, to veidošanos. Informētība par iespējamo atbalstu, ārstēšanu. Gūts vispārīgs priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarību problēmu diagnozēm un medikamentozu ārstēšanu

Otrā cikla profesionālā augstākā izglītība medicīnā un ārsta speciālista kvalifikācija narkoloģijā vai psihiatrijā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā. 

Mācību programmas 2.5. un 2.6. tēmu pasniedz narkologs vai psihiatrs

3. Komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, pozitīvas pašapziņas veidošana:

3.1. bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, aprūpētāja, aprūpētāja partnera, aprūpētāja bioloģisko bērnu vai audžuģimenē uzņemto bērnu adaptācija;

3.2. savstarpējās saiknes veidošana un drošības sajūtas nozīme bērna aprūpē, komunikācijā un uzvedībā;

3.3. bērna disciplinēšana ar mērķi aizsargāt, aprūpēt un apmierināt vecumposma (attīstības) vajadzības, pozitīvās disciplinēšanas veidi;

3.4. darbs ar bērna emocijām, dusmu/agresijas/emociju veselīga izreaģēšana;

3.5. bērna pašapziņas veidošanās un attīstība, to ietekmējošie faktori, pozitīvas pašapziņas veidošana, iedrošinājumu nozīme pašapziņas sekmēšanā;

3.6. piesaistes traucējumu, vardarbības un traumas ietekme uz bērna pašapziņu;

3.7. bērna prasmju veicināšana problēmu un konfliktu risināšanā;

3.8. atbalsta saņemšanas iespējas, sadarbība ar dažādām iestādēm; starpprofesionālā sadarbība (bāriņtiesa, policija, skola, probācijas dienests, sociālais dienests, atbalsta centri)

 Iegūta izpratne par bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ienākšanu specializētajā audžuģimenē un saskarsmes, komunikācijas un pozitīvas disciplinēšanas jautājumiem. Iegūta izpratne par adaptācijas procesa nepieciešamību, zināšanas par savstarpējās saiknes veidošanu un drošības sajūtas nozīmi bērna aprūpē. Prot izmantot pozitīvas disciplinēšanas metodes, kas sekmē pozitīvu uzvedību, apgūtas praktiskas metodes uzvedības koriģēšanai Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 "