Likumprojekts (grozījumi)

Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006, 24. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 7., 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2012, 96. nr.; 2013, 84. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:

Aizstāt visā likumā vārdus "sanācijas pasākumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vides atjaunošanas pasākumi" (attiecīgā locījumā).

1. pantā:
papildināt ar 9.³, 12.¹, 12.², 12.³ un 14.¹ punktu šādā redakcijā:

"9³) militāri piesārņota teritorija – teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti, munīcija vai munīcijas atliekvielas, toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

12¹) piesārņota vieta – noteikta teritorija ar apstiprinātu piesārņojošu vielu klātbūtni augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;

12²) potenciāli piesārņota vieta – noteikta teritorija, kurā vēl nav apstiprināta, bet potenciāli pēc pieejamās informācijas var būt iespējama piesārņojošu vielu klātbūtne augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;

12³) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma – valsts informācijas sistēma, kas ietver piesārņoto un potenciāli piesārņoto, tai skaitā vēsturiski piesārņoto, vietu pārvaldībai un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti;

14¹) sanācija – piesārņotas, tai skaitā vēsturiski piesārņotas, vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;"

Izteikt 10. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) ne retāk kā reizi četros gados sagatavo un publicē nacionālo ziņojumu par vides stāvokli, ietverot tajā informāciju par vides kvalitāti un slodzi uz vidi. Ziņojumu publicēšanas starplaikos informāciju regulāri papildina. Ziņojumu, kā arī ziņojumu publicēšanas starplaikos apkopoto informāciju Klimata un enerģētikas ministrija savas kompetences ietvaros ievieto Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros apkopoto informāciju ievieto Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē."

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Dabas konsultatīvā padome

(1) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām biedrībām un nodibinājumiem, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir dabas aizsardzība, izveido dabas konsultatīvo padomi. Padomes lēmumiem dabas aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets apstiprina padomes nolikumu. Nolikumā nosaka dabas konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās biedrības un nodibinājumi deleģē pārstāvjus darbam dabas konsultatīvajā padomē.

(2) Dabas konsultatīvā padome veicina iespējami plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar dabas aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu dabas aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar dabas aizsardzības politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

(3) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pilda dabas konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas, kā arī sadarbojas ar dabas konsultatīvo padomi, iesniedzot tai apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai normatīvo aktu projektus dabas aizsardzības jomā un iesaistot to uz dabas aizsardzību attiecināmo dokumentu sagatavošanā."

Izteikt 15. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vides informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību vides aizsardzības jomā koordinē Klimata un enerģētikas ministrija un dabas aizsardzības jomā koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vides un dabas aizsardzības normatīvajos aktos, kā arī valsts informācijas sistēmas un elektronisko dokumentu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

17. pantā:
izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes."

21. pantā:
izslēgt no pirmās daļas 1. punkta vārdus:
"vai ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem";

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:
"2¹) veikt videonovērošanu vai izmantot citus tehniskos līdzekļus, tai skaitā bezpilota lidaparātus (dronus), ko izmanto atbilstoši aviācijas jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai kontrolētu vides aizsardzības un derīgo izrakteņu ieguvē noteikto prasību ievērošanu. Kārtību, kādā valsts vides inspektori veic normatīvo aktu prasību izpildes kontroli, izmantojot videonovērošanu vai citus tehniskos līdzekļus, kā arī šo tehnisko līdzekļu lietošanas rezultātā iegūto personas datu apstrādes nosacījumus nosaka Ministru kabinets;"

izslēgt pirmās daļas 8. punktu.

Aizstāt visā VI nodaļā vārdus "Valsts vides dienests" attiecīgā locījumā ar vārdiem "kompetentā iestāde" attiecīgā locījumā.

Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

"24.¹ pants. Kompetentās iestādes attiecībā uz kaitējumu videi

(1) Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm.

(2) Dabas aizsardzības pārvalde ir kompetentā iestāde attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, kā arī īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem."

10.

Aizstāt 28. panta sestajā daļā vārdus "sanācijas mērķus" ar vārdiem "vides atjaunošanas mērķus".

11.

Izslēgt 30. panta pirmajā un trešajā daļā vārdus "vai cita kompetenta iestāde" (attiecīgā locījumā).

12.

Papildināt likumu ar VI², VI³, VI⁴unVI⁵nodaļu šādā redakcijā:

"VI² nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldība

35.³ pants. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma

(1) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas pārzinis ir Valsts vides dienests, kas šajā sistēmā reģistrē piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, tai skaitā vēsturiski piesārņotās vietas;

(2) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir publiski pieejams bez maksas Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tīmekļvietnē;

(3) Visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek elektroniski, izmantojot Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu. Ja Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā tiek radīti dokumenti bez kvalificēta elektroniskā paraksta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr. 910/2014) 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificēta laika zīmoga regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē, tad Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma pārzinis tos apliecina ar uzlabotu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 26. punkta izpratnē un tiem ir juridisks spēks bez paraksta;

(4) Lai sabiedrība būtu informēta par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām un šī informācija būtu publiski pieejama vienotā sistēmā, Valsts vides dienests Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā uztur informāciju par reģistrētām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, tai skaitā vēsturiski piesārņotām vietām.

(5) Ministru kabinets nosaka Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā iekļaujamo informāciju, tai skaitā personas datus, to apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus.

35.⁴ pants. Informācijas sniegšana un apkopošana par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām

(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās rīcībā ir informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas nav reģistrētas Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, tā jāsniedz Valsts vides dienestam un pašvaldībai;

(2) Zemes īpašnieku, valdītāju un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un saistību pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē.

(3) Valsts vides dienests apkopo ziņas par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām valstī.

35.⁵ pants. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana

(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienestu, ņemot vērā visu par attiecīgo administratīvo teritoriju pieejamo informāciju, tostarp jebkuras fiziskās vai juridiskās personas sniegto informāciju atbilstoši 35.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajam.

(2) Aizsardzības ministrija apzina savā valdījumā esošās piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas un informē par tām attiecīgo pašvaldību un Valsts vides dienestu.

(3) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas metodes un kārtību, kā arī finansēšanas kārtību, datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas rezultāti ir brīvi pieejami sabiedrībai.

VI³ nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija

35.⁶ pants. Kompetentās iestādes attiecībā uz izpētes un sanācijas pārraudzību un kontroli

(1) Valsts vides dienests pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un piesārņoto vietu sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietās, kā arī piesārņoto vietu sanāciju vietās, kurās izpētes rezultātā konstatēts un pēc tam likvidētas militārais piesārņojums.

(2) Ja piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes procesa laikā konstatē militāro piesārņojumu, zemes īpašnieks vai valdītājs piesaista komersantu, kas saņēmis licenci militāra rakstura sprādzienbīstamu priekšmetu, nesprāgušas munīcijas un citu militāra rakstura ķīmisko vielu piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai saskaņā ar šā likuma 35.¹¹ pantu. Kad licencētais komersants ir likvidējis militāro piesārņojumu, tas zemes īpašniekam vai valdītājam iesniedz rakstisku apliecinājumu, ka teritorija ir attīrīta no militārā piesārņojuma.

(3) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota iestāde (turpmāk - Aizsardzības ministrija) pārrauga un kontrolē tikai tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.

35.⁷ pants. Izpētes un sanācijas mērķi

(1) Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpētes mērķis ir noteikt, vai augsnes, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvi ir pārsniegti un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.

(2) Piesārņoto vietu sanāciju veic ar mērķi atjaunot vai uzlabot vides kvalitāti, novēršot:

1) piesārņojuma tālāku izplatīšanos vidē; 

2) apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi;

3) augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu robežlielumu pārsniegumu.

(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

(4) Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti, piesārņoto vietu sanāciju un pēcsanācijas monitoringu veic persona, kas saņēmusi zemes dzīļu izmantošanas licenci saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā.

(5) Ministru kabinets nosaka piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības kārtību, tai skaitā:

1) apzināšanas un reģistrācijas kārtību;

2) risku novērtēšanas kārtību;

3) izpētes un sanācijas procesa vadības un pēcsanācijas monitoringa veikšanas kārtību.

35.⁸ pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību

(1) Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav organizējis izpētes vai sanācijas veikšanu un Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību.

(2) Valsts vides dienests:

1) saskaņā ar šā likuma 35.⁹ pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus;

2) pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību.

(3) Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo personām, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus saskaņā ar šā likuma 35.⁹ pantā noteikto.

35.⁹ pants. Personu atbildība un līdzatbildība par izpēti un sanāciju un ar to saistīto izdevumu segšanā

(1) Izpēti un sanāciju organizē un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanāciju, prioritārā secībā sedz:

1) operators, kura darbības dēļ radusies piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta;

2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;

3) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;

4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus;

5) zemes īpašnieks vai valdītājs, ja zeme iegūta īpašumā vai valdījumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas.

(2) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā panta pirmajā daļā minētās personas, tie sadalāmi proporcionāli piesārņojuma apmēram, ko videi radījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā panta pirmajā daļā minētās personas atbild solidāri.

VI⁴ nodaļa. Militāri piesārņoto teritoriju pārvaldība

35.¹⁰ pants. Militāri piesārņoto teritoriju izpēte un sanācija

(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušas munīcijas un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama militāri piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju izpēte un piesārņoto teritoriju sanācija.

(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.

(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un ar citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

(4) Sertifikātu ir tiesīga saņemt fiziskā persona, kura atbilst šā likuma 35.¹¹ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkta prasībām un ir nokārtojusi ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņotas teritorijas izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

(5) Aizsardzības ministrija aptur sertifikāta darbību, ja:

1) persona sertifikāta saņemšanai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona neatbilst vismaz vienai no šā likuma 35.¹¹ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punkta prasībām;

3) personas saimnieciskā darbība ir apturēta;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(6) Sertifikāta darbību anulē, ja fiziskā persona četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsusi šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā minētos pārkāpumus, spēku saglabā šā panta piektās daļas 3. un 4. punktā minētie ierobežojumi vai pārkāpums nav novēršams.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības.

35.¹¹ pants. Licences izsniegšana, apturēšana un anulēšana darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai

(1) Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Par licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā licence izsniedzama, pārreģistrējama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja šā komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes iestādēs, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:

1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībnieku pilsoņi;

2) nav sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas (izņemot šā panta daļas 12. punktā norādītos gadījumus);

3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;

4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, kā arī nav administratīvi sodīti par ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem;

6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņu darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību;

7) nav piemērots aizdomās turētā statuss par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

8) nav saukti pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

9) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

10) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;

11) nav atbrīvoti no soda vai soda izciešanas saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas spēkā stāšanās;

12) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX¹, X nodaļā, 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233., 234., 236. un 237. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

13) nav apturēta sertifikāta darbība.

(3) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā.

(4) Aizsardzības ministrija aptur licences darbību, ja:

1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;

3) komersants neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

4) komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;

5) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas iestādes lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai;

6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

7) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts;

9) komersantam vai tā patiesā labuma guvēja kontrolē esošam komersantam ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

(5) Licenci anulē, ja komersants iesniedzis attiecīgu iesniegumu vai ja četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, komersants nav novērsis šā panta ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, vai ja pārkāpums nav novēršams."

13.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

"40. pants. Vides zinātnes attīstība
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija dabas aizsardzības jomā un Klimata un enerģētikas ministrija vides aizsardzības jomā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veic nepieciešamos pasākumus vides zinātnes attīstībai, lai sekmētu zinātnisko darbību ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un vides izglītības jomā, nodrošinot vides kvalitātes pētījumu veikšanu, ekoinovācijas un vides tehnoloģiju attīstību, kā arī vides aizsardzības problēmu apzināšanu un risināšanu."

14.

Izslēgt 41. pantu.

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu;

izslēgt pārejas noteikumu 4. punkta 2., 3. un 6. apakšpunktā vārdus "vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors";

papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 35.³ panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, ir piemērojami Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumi Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība.";

papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 21. panta pirmās daļas 2.¹ punktā un 35.⁷ panta piektajā daļā minētos noteikumus.";

papildināt pārejas noteikumus ar 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam veic grozījumus Ministru kabineta 2007. gada noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas".";

papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam veic grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 672 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas kārtība".";

papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam veic grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 243 "Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju"."

Likuma 1. panta 9.³, 12.¹, 12.², 12.³ un 14.¹ punkts, 35.³, 35.⁴, 35.⁵, 35.⁶, 35.⁷, 35.⁸, 35.⁹, 35.¹⁰un 35.¹¹pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu".

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 12. novembra direktīva 2025/2360/ES par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts)".

Ministrs V. Uzvārds