Noteikumu konsolidētā versija

25-TA-1400
Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 4. un 20.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.
2.
Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šiem noteikumiem piemērojamas normas, kas regulē īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu.
II.Mikroliegumu noteikšana
3.
Īpaši aizsargājamo zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus, noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.
4.
Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus un tām paredzētās mikroliegumu platības, noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.
5.
Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumus to nārsta vietās, noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.
6.
Biotopi, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumus, noteikti normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo biotopu veidiem.
7.
Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju, aļģu sugu (izņemot putnu, zivju un citas ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošas sugas) un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietas platībai 0,1–30 hektāru robežās.
8.
Mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu un ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošo īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu, kā arī saldūdeņu biotopu aizsardzībai nosaka atsevišķiem upju posmiem ne vairāk kā piecu kilometru garumā un ne vairāk kā 20 ha platībā un ezeru daļām vai ezeriem ne vairāk kā 20 ha platībā.
9.
Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests un Zemkopības ministrija (turpmāk katra – atbildīgā institūcija) ir atbildīgas par mikrolieguma izveidošanu atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar attiecīgās sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu:
9.1.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka mikroliegumus, tai skaitā mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos, izņemot šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā minētos gadījumus;
9.2.
Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem;
9.3.
Zemkopības ministrija nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.
10.
Mikroliegumam, kas tiek noteikts atsevišķām īpaši aizsargājamām putnu sugām, var noteikt buferzonu. Buferzonu attiecīgajā platībā nosaka šādu sugu mikroliegumiem:
10.1.
līdz 500 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) ap medņu riesta centru. Riesta centru nosaka attiecīgās sugas aizsardzības jomas eksperts, un tas precīzi norādāms mikrolieguma pieteikumā;
10.2.
līdz 300 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) vidējā ērgļa, jūras ērgļa un klinšu ērgļa ligzdām;
10.3.
līdz 100 hektāru platībā (ieskaitot mikrolieguma teritoriju) melnā stārķa ligzdām, zivju ērgļa, ūpja, lielā piekūna, mazā ērgļa, melnās klijas, sarkanās klijas, vistu vanaga, čūskērgļa, zaļās vārnas un meža baloža ligzdām.
11.
Mikroliegumiem, kuri izveidoti, lai aizsargātu minerālvielām bagātus avotus un avoksnājus, staignāju mežus, aluviālas krastmalas un palieņu mežus, kā arī citus mežu biotopus ar paaugstinātu mitruma režīmu, var noteikt līdz 30 metru platu buferzonu.
III.Mikroliegumu izveidošanas kārtība
12.
Īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikumu par mikrolieguma izveidošanu (turpmāk – pieteikums) atbildīgajā institūcijā var iesniegt jebkura persona, aizpildot šo noteikumu 4. pielikumā minēto veidlapu. Persona, iesniedzot pieteikumu, pievieno eksperta sagatavotu atzinumu. Eksperta atzinumā pamato mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidi, kā arī norāda nepieciešamās mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) apsaimniekošanas, tostarp pieļaujamās saimnieciskās darbības, un aizsardzības prasības.
13.
Atbildīgā institūcija pārbauda, vai pieteikumā minētā teritorija nepārklājas ar jau esošu mikrolieguma teritoriju vai īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kuras aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina aizsardzību tai sugai vai biotopam, kura dēļ mikroliegums tiek plānots. Atbildīgā institūcija izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzēto atļauto zemes izmantošanu potenciālajā mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) teritorijā.
14.
(Svītrots)
15.
Eksperts, sagatavojot šo noteikumu 12. punktā  minēto atzinumu, veic pārbaudi dabā un sagatavo atzinumu, kura saturs atbilst normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, kā arī mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) ģeotelpiskos datus digitālā veidā vektordatu formā (shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020" (turpmāk – ģeotelpiskie dati).
16.
(Svītrots)
17.
Atbildīgā institūcija 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums, nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura īpašumā tiek plānota mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošana. Pašvaldība un zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas sniedz atbildīgajai institūcijai viedokli par mikrolieguma izveidošanas pieteikumu – par mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanas pamatotību, aizņemto platību, atrašanās vietu, kā arī aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām. Atbildīgā institūcija, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtē pašvaldības un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja viedokli un sabiedrībai nozīmīgas sociālās un ekonomiskās intereses.
18.
Ja mikrolieguma un tā buferzonas ārējās robežas noteiktas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā (robežpunktu koordinātas aprēķinātas bez to uzmērīšanas dabā), līdz mikrolieguma un tā buferzonas ārējās robežas precīzai uzmērīšanai pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši robežu aprakstam un dabā esošajām faktiskajām robežām.
19.
Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz Dabas aizsardzības pārvaldei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami mikroliegumu, kā arī īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra izveidei un uzturēšanai.
20.
Mikroliegumu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai izveido, ja ap pēdējos piecos gados vismaz reizi apdzīvotu ligzdu vai medņa riesta vietu (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga meža teritorija, kurā medņi pulcējas vairošanās periodā) teritoriju ir attiecīgās sugas prasībām piemēroti ligzdošanas vai medņa riesta apstākļi.
21.
Mikroliegumu īpaši aizsargājamo zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai var izveidot alejās, koku rindās, parkos un skvēros (tai skaitā parkos un skvēros ciemos un pilsētās, muižu parkos un dendroloģiskajos stādījumos), ja mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumi nav pretrunā ar konkrētās alejas, koku rindas, parka vai skvēra specifiku (piemēram, vēsture, parka plānojums, plānotā parka rekonstrukcija) un ieteikumiem, kurus atzinis par nepieciešamiem cits speciālists, kā arī nav pretrunā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izdotiem norādījumiem (ja objekts ir valsts kultūras piemineklis).
22.
Šo noteikumu 21.punktā minētajos gadījumos atbildīgā institūcija 15 darbdienu laikā pēc eksperta atzinuma saņemšanas lūdz citu speciālistu sniegt atzinumu par plānotā mikrolieguma aizsardzību un apsaimniekošanas nosacījumu atbilstību konkrētās alejas, koku rindas, parka vai skvēra specifikai.
23.
Mikroliegumu neveido:
23.1.
ekspluatācijas, sanitārajās un drošības aizsargjoslās un objektos, kuriem noteikta attiecīgā aizsargjosla, ja mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības ir pretrunā ar aizsargjoslas izveidošanas mērķiem;
23.2.
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās esošās apbūves teritorijās ar izbūvētu infrastruktūru;
23.3.
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajās rūpniecības, transporta infrastruktūras, tehniskās apbūves teritorijās un inženiertehniskās apgādes objektos;
23.4.
uz būvēm un būvēs;
23.5.
kapsētās.
24.
Mikroliegumus īpaši aizsargājamo zīdītāju, putnu, zivju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu dzīvotnēm neveido, ja eksperta atzinumā norādīts, ka:
24.1.
minēto sugu dzīvotne nesaglabāsies ilglaicīgi, arī nodrošinot tai mikrolieguma statusu un atbilstošu apsaimniekošanu;
24.2.
īpaši aizsargājamās sugas klātbūtnei šajā vietā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka konstatēti tikai atsevišķi šīs sugas indivīdi tiem neraksturīgā un nepiemērotā biotopā vai minētā suga ir dārzbēglis.
25.
Mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai neveido, ja:
25.1.
īpaši aizsargājamais biotops ir degradēts un esošajos apstākļos attiecīgā īpaši aizsargājamā biotopa pastāvēšana nav ilgtspējīga;
25.2.
īpaši aizsargājamā biotopa specifisko sugu klātbūtnei teritorijā ir gadījuma raksturs, ko pierāda tas, ka atrasts tikai atsevišķs šo sugu indivīds uz nepastāvīga substrāta, kas atrodas biotopā, kurā kopumā nav sugai ekoloģiski piemērotas biotopa struktūras pazīmes vai elementi un nav konstatētas citas biotopam raksturīgās sugas.
26.
Mikroliegumu īpaši aizsargājamām zivju sugu nārsta vietām neveido nēģu taču vietās.
27.
Atbildīgā institūcija divu mēnešu laikā no pašvaldības un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanas brīža pieņem lēmumu:
27.1.
par mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanu, lēmumā nosakot aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, atļauto saimniecisko darbību, atrašanās vietu un platību;
27.2.
par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu;
27.3.
par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidīšanu;
27.4.
(Svītrots)
28.
Atbildīgā institūcija nosūta pieteikuma iesniedzējam, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, pašvaldībai un ekspertam lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai atteikumu izveidot mikroliegumu, vai šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto lēmumu. Lēmumam par mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanu pievieno pieteikumu ar eksperta atzinumu, kurā ietverta informācija par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām.
29.
Pēc lēmuma par mikrolieguma izveidi saņemšanas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē zemes nomniekus vai lietotājus, ja tādi ir, par izveidoto mikroliegumu un sniedz informāciju par mikrolieguma individuālajām apsaimniekošanas un aizsardzības prasībām.
30.
Valsts meža dienests par izveidoto mikroliegumu meža zemē ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un Zemkopības ministrija par izveidoto mikroliegumu īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās 15 darbdienu laikā informē Dabas aizsardzības pārvaldi, elektroniski nosūtot saņemto pieteikumu (4. pielikums), lēmumu par mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma ģeotelpiskos datus.
31.
Dabas aizsardzības pārvalde par izveidoto mikroliegumu un tā buferzonu (ja attiecināms) meža zemē likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos informē Valsts meža dienestu, elektroniski nosūtot saņemto pieteikumu (4. pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma ģeotelpiskos datus.
32.
Dabas aizsardzības pārvalde par izveidoto mikroliegumu un tā buferzonu (ja attiecināms) lauksaimniecībā izmantojamā zemē informē Lauku atbalsta dienestu, elektroniski nosūtot saņemto pieteikumu (4. pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma ģeotelpiskos datus.
33.
Zemkopības ministrija par izveidoto mikroliegumu īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās informē Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu, elektroniski nosūtot saņemto pieteikumu (4. pielikums), lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju un mikrolieguma ģeotelpiskos datus.
34.
Dabas aizsardzības pārvalde apkopo un uzkrāj informāciju par mikroliegumiem un to buferzonām (ja attiecināms). Īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikumus, lēmumus par mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanu, aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, kā arī mikroliegumus raksturojošo informāciju reģistrē mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistrā.
35.
Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši prasībām un datu apjomam, kas noteikts normatīvajos aktos par apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, izmantojot mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistru, sniedz Valsts zemes dienestam informāciju par reģistrēto mikrolieguma teritoriju.
36.
Atbildīgā institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma par mikrolieguma izveidošanu stāšanās spēkā informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, atrašanās vietu (novads, republikas pilsēta), datumu, kad pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu, un tā numuru, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
IV.Mikroliegumu aizsardzība
37.
Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība (izņemot šo noteikumu 50.punktā minētās darbības), kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:
37.1.
mežsaimnieciskā darbība, izņemot mežsaimniecībā izmantotos biotehniskos pasākumus mikrolieguma apsaimniekošanai, kā arī meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;
37.2.
grāvju un ceļu būvniecība;
37.3.
grāvju un ceļu rekonstrukcija, ja nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas izdota, pamatojoties uz eksperta atzinumu;
37.4.
medījamo dzīvnieku piebarošana no 1.marta līdz 30.jūnijam mikroliegumos, kas izveidoti medņa, melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.5.
medību torņu ierīkošana un izmantošana un medības no 1.februāra līdz 31.jūlijam mikroliegumos, kas izveidoti melnā stārķa, jūras ērgļa, zivju ērgļa, mazā ērgļa un klinšu ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai;
37.6.
citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā;
37.7.
periodiskā ceļu uzturēšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam;
37.8.
pasākumi meža dabiskās atjaunošanas veicināšanai un jaunaudžu kopšana no 1.februāra līdz 31.jūlijam, izņemot gadījumus, ja eksperts šīs darbības ir atzinis par pieļaujamām.
38.
Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta grāvju renovācija, ja ir saņemts eksperta atzinums, ka nepastāv darbības negatīva ietekme uz ligzdojošām putnu sugām.
39.
Buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem aizliegts:
39.1.
veikt grāvju būvniecību un rekonstrukciju;
39.2.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1.marta līdz 31.jūlijam, izņemot ugunsgrēku dzēšanu un meža atjaunošanu, ko veic, izmantojot tikai roku darbu;
39.3.
atjaunojot mežu, stādīt vai sēt egles;
39.4.
priežu audzēs veikt kailcirti, kas lielāka par 1 ha;
39.5.
veicot koku ciršanu galvenajā cirtē izlases veidā, samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus.
40.
Mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un augsnes mehanizēta sagatavošana šādos laikposmos:
40.1.
ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivju ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, vistu vanaga, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem – no 1.marta līdz 31.jūlijam;
40.2.
ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1.februāra līdz 30.oktobrim.
41.
No 1.augusta līdz 31.janvārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauts pievest kokmateriālus no cirsmām citās mežaudzēs tikai tādos gadījumos, ja nav iespējams cits izvešanas maršruts.
42.
Mazā ērgļa aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos ir atļauta kaitēkļu bojāto egļu izciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kā arī sauso vai kritušo koku izvākšana 10 kubikmetru apjomā gada laikā īpašuma robežās no 1.oktobra līdz 31.martam. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ietilpstošajos mazā ērgļa mikroliegumos konkrēto darbību veikšanai papildus ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
43.
Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, mežos, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegtas darbības, kas negatīvi ietekmē vai maina mikroliegumā esošās veģetācijas stāvokli (izņemot šo noteikumu 41.punktā minētos gadījumus), tai skaitā:
43.1.
darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, pazemes ūdeņos, ūdenstilpēs un ūdenstecēs (arī meliorācijas pasākumi, dambju, aizsprostu ierīkošana upēs), izņemot gadījumus, ja eksperts atzinis to nepieciešamību citu īpaši aizsargājamu sugu un biotopu aizsardzībai;
43.2.
novadīt jebkādus notekūdeņus (iepludinot tieši vai ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;
43.3.
derīgo izrakteņu ieguve;
43.4.
pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei (izņemot pārvietošanos pa ceļiem);
43.5.
tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana un norise;
43.6.
citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.
44.
Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs un ūdenstecēs ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas no 1.augusta līdz 31.martam atļautas šādas darbības, ja tās neapdraud īpaši aizsargājamo sugu vai tās dzīvotni:
44.1.
darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija);
44.2.
derīgo izrakteņu ieguve;
44.3.
pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei.
45.
Mikroliegumos, kas izveidoti zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā vai iznīcina tās dzīvotni, bojā vai iznīcina īpaši aizsargājamo biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā:
45.1.
darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija), izņemot gadījumus, ja ūdens līmeņa maiņa nepieciešama sugas vai biotopa uzturēšanai;
45.2.
būvniecības darbi, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;
45.3.
darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
45.4.
derīgo izrakteņu ieguve;
45.5.
mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus, kā arī īpaši aizsargājamās sugas dzīvotņu vai biotopa uzturēšanas vai atjaunošanas pasākumus, tai skaitā eksperta atzītas citas ar meža apsaimniekošanu saistītas darbības pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
45.6.
pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes (izņemot pārvietošanos pa ceļiem) un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei;
45.7.
tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, atpūtas un sporta pasākumu organizēšana un norise, izņemot šo noteikumu 22.punktā minētās teritorijas;
45.8.
peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs, izņemot eksperta norādītās vietas;
45.9.
minerālmēslu, pesticīdu un bīstamo ķīmisko vielu lietošana;
45.10.
darbības, kuru rezultātā mainās zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tās nepieciešamas īpaši aizsargājamās sugas dzīvotņu vai biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
45.11.
specializētā zivkopība un mākslīgā zivju pavairošana;
45.12.
grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana;
45.13.
savvaļas sugu dzīvnieku piebarošana;
45.14.
jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai mikrolieguma teritorijā ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;
45.15.
citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.
46.
Mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu, kā arī citu ūdenstecēs un ūdenstilpēs dzīvojošu īpaši aizsargājamo sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai bojā attiecīgo sugu vai biotopu, negatīvi ietekmē ūdens ekosistēmas struktūru, tai skaitā:
46.1.
jebkādu mehānisku šķēršļu veidošana un darbības, kas izmaina ūdensrežīmu ūdenstilpēs un ūdenstecēs;
46.2.
derīgo izrakteņu ieguve;
46.3.
būvniecības darbi (arī laivu piestātņu būvniecība, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana) bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;
46.4.
ūdens ņemšanas vietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs;
46.5.
rūpnieciskā zveja un zemūdens medības;
46.6.
jebkādu notekūdeņu novadīšana (iepludinot tieši vai ietekošajās ūdenstecēs), izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem norādītie pieļaujamie pēc attīrīšanas atlikušo piesārņojošo vielu daudzumi ilgtermiņā nevar būtiski pasliktināt īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāti;
46.7.
pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes (izņemot pārvietošanos pa ceļiem) un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai un kontrolei;
46.8.
ūdensaugu dedzināšana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;
46.9.
ūdens mājputnu saimnieciska audzēšana;
46.10.
citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.
47.
No 1.decembra līdz 29.februārim mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 46.5. un 46.7.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud nārstu, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
V.Mikroliegumu apsaimniekošanas kārtība
48.
Mikroliegumus apsaimnieko, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli tām sugām vai biotopiem, kam izveidots mikroliegums.
49.
Mikroliegumus var apsaimniekot zemes īpašnieks vai, ja tāda nav, nomnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to nolīgta persona, pašvaldība vai Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar eksperta atzinumu. Eksperta atzinums nav nepieciešams zāles pļaušanai un izvākšanai.
50.
Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var veikt šādas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību:
50.1.
niedru pļaušana un izvākšana vai kontrolēta dedzināšana;
50.2.
īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu uzturēšanai vai atjaunošanai – koku, tai skaitā gāzto un lauzto koku, krūmu un sīkkrūmu ciršana un izvākšana;
50.3.
ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils;
50.4.
mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti;
50.5.
darbības, lai uzturētu putnu pielidošanas koridorus ligzdām;
50.6.
zivju nārsta vietu atjaunošana;
50.7.
zivju sugu uzskaite (monitorings) un pavairošana;
50.8.
virsāju, pļavu, zālāju un meža kontrolēta dedzināšana;
50.9.
pasākumi ūdens režīma saglabāšanai un atjaunošanai;
50.10.
citas darbības, kuras eksperts atzinis par nepieciešamām.
51.
Zinātniskos pētījumus mikroliegumos veic pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt mikrolieguma stāvokli. Zinātnisko pētījumu veicējs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei rakstisku iesniegumu par plānotajiem zinātniskajiem pētījumiem mikroliegumos, norādot paredzamos darbus, to apjomu, veikšanas laiku un vietu. Zinātnisko pētījumu veicējs informē zemes īpašnieku vai, ja tāda nav, nomnieku vai tiesisko valdītāju par zinātnisko pētījumu veikšanu mikroliegumā.
52.
Šajos noteikumos minētā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja nav nepieciešama, ja attiecīgo darbību veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
53.
Izstrādājot pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, veicot zemes ierīcības darbus, meža inventarizāciju un visu veidu projektēšanu un plānošanu, ievēro mikroliegumu izvietojumu un to aizsardzības un apsaimniekošanas prasības.
54.
Zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, nomnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī ziņot:
54.1.
Valsts meža dienestam – par meža zemēs (izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un to rezultātā notikušajām izmaiņām;
54.2.
Dabas aizsardzības pārvaldei – par īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un pārējā valsts teritorijā izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un to rezultātā notikušajām izmaiņām.
55.
Mikroliegumu aizsardzības valsts kontroli atbilstoši kompetencei īsteno Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.
56.
Dabas aizsardzības pārvalde pēc valsts un pašvaldību institūcijas, zemes īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai nomnieka pieprasījuma bez maksas sniedz šādu informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem (ja šī informācija nav pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā internetā):
56.1.
mikrolieguma izveidošanas mērķis, pamatojums, konkrētās sugas un biotopa precīza atrašanās vieta;
56.2.
mikrolieguma un tā buferzonas robežas;
56.3.
mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības;
56.4.
cita informācija tādā apjomā, kas nevar kaitēt tās sugas vai biotopa aizsardzībai, kura dēļ mikroliegums izveidots.
57.
Dabas aizsardzības pārvalde pēc biedrības un nodibinājuma, zinātniskās institūcijas vai eksperta pieprasījuma sniedz šādu informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem (ja tā ir nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrādei, zinātnisko pētījumu veikšanai vai sugu un biotopu monitoringam un nav pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā internetā):
57.1.
mikrolieguma izveidošanas mērķis, pamatojums, konkrētās sugas un biotopa precīza atrašanās vieta;
57.2.
mikrolieguma un tā buferzonas robežas;
57.3.
mikrolieguma aizsardzības un apsaimniekošanas prasības;
57.4.
cita informācija tādā apjomā, kas nevar kaitēt tās sugas vai biotopa aizsardzībai, kura dēļ mikroliegums izveidots.
58.
Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietu var izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. Persona, kura vēlas izplatīt informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un biotopu atrašanās vietu, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei iesniegumu par plānoto informācijas izplatīšanu, norādot izplatāmās informācijas apjomu, informācijas ievietošanas vietu un tās publisko pieejamību. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības neizsniegt atļauju, ja tā konstatē iespējamo īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu apdraudējumu.
59.
Valsts meža dienests meža zemēs izveidoto mikroliegumu, tai skaitā buferzonas, reģistrē Meža valsts reģistrā.
VI.Mikrolieguma teritorijas precizēšana vai tā statusa atcelšana
60.
Jebkura persona atbildīgajai institūcijai rakstveidā var iesniegt pamatotu pieteikumu par mikrolieguma teritorijas robežu maiņu, lai izslēgtu daļu teritorijas vai to paplašinātu, vai par mikrolieguma statusa pārskatīšanu. Mikrolieguma teritorijas robežu maiņu vai statusa pārskatīšanu veic atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai par jauna mikrolieguma izveidi.
61.
Mikrolieguma statusu atceļ, ja tas neatgriezeniski zaudējis savu nozīmi attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzībai un tajā nav citu īpaši aizsargājamu sugu vai īpaši aizsargājamu biotopu veidu vai mikroliegums iekļauts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas funkcionālajā zonā, kuras noteikumi pilnībā nodrošina tās sugas vai biotopa aizsardzību un apsaimniekošanu, kuras dēļ mikroliegums izveidots.
62.
Ja daļa no mikroliegumā esošās īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājamā biotopa atrašanās vietas ir iznīcināta, to no mikrolieguma platības izslēdz, ja teritorijā neatrodas kāda cita īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne vai īpaši aizsargājams biotops. Mikroliegumā esošās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamā biotopa iznīcināšanas apmēru novērtē eksperts.
63.
Lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu pieņem tā atbildīgā institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, izvērtējot mikrolieguma atbilstību izveidošanas pamatojumam (kritērijiem) un tā eksperta sniegto atzinumu, kas veicis pārbaudi dabā. Ja pēc mikrolieguma izveidošanas tā platība ir ietverta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, atbildīgā institūcija ir tiesīga lemt par mikrolieguma statusa atcelšanu, ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošina nepieciešamo aizsardzību sugai vai biotopam, kura aizsardzībai mikroliegums ticis izveidots.
64.
Eksperts atzinumu par mikrolieguma statusa atcelšanu sniedz šo noteikumu 12.15. un 18. punktā noteiktajā kārtībā.
65.
Lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu nosūta šo noteikumu 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā.
66.
Atbildīgā institūcija 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par mikrolieguma statusa atcelšanu, informāciju par attiecīgo lēmumu nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu, atrašanās vietu (novads, republikas pilsēta), datumu, kad pieņemts lēmums par mikrolieguma statusa atcelšanu, un tā numuru, kā arī atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus.
67.
Persona lēmumu par mikrolieguma izveidi vai lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram. Attiecīgās iestādes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Zemkopības ministrijas lēmumu par mikrolieguma izveidi vai lēmumu par mikrolieguma statusa atcelšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
VII.Noslēguma jautājumi
68.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumus Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 19.nr.; 2005, 88.nr.).
69.
Lēmumi par mikroliegumu izveidošanu, kuri pieņemti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā. Šo noteikumu 23.punkts neattiecas uz mikroliegumiem, kuri ir izveidoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
70.
Šo noteikumu 35.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz minētajam termiņam atbildīgā institūcija sniedz Valsts zemes dienestam informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju.
71.
Tāda mikrolieguma statusu, par kura izveidošanu lēmumu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pieņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, var atcelt Dabas aizsardzības pārvalde šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
72.
Noteikumu 14.punkts attiecībā uz ekspertu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
73.
Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
74.
Pieteikumus par mikrolieguma izveidošanu, kas atbildīgajā institūcijā iesniegti pirms šo noteikumu 12. punktā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienas, izskata saskaņā ar noteikumos noteikto kārtību, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.
940
Īpaši aizsargājamo zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi

1. Zīdītāji

1.1. Lidvāvere / Pteromys volans

1.2. Susuris, lielais / Glis glis

1.3. Susuris, meža / Dryomys nitedula

2. Abinieki

2.1. Krupis, smilšu / Bufo calamita

2.2. Ugunskrupis, sarkanvēdera / Bombina bombina

2.3. Tritons, lielais / Triturus cristatus

3. Bezmugurkaulnieki

3.1. Briežvabole, bērzu / Ceruchus chrysomelinus

3.2. Dēle, medicīnas / Hirudo medicinalis

3.3. Dižkoksngrauzis, lielais / Ergates faber

3.4. Dižkoksngrauzis, skujkoku / Tragosoma depsarium

3.5. Kamene, lielacu / Bombus confusus

3.6. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri

3.7. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior

3.8. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii

3.9. Racējlapsene, garlūpas / Bembix rostrata

3.10. Strautuspāre / Cordulegaster annulata

3.11. Sveķotājkoksngrauzis, priežu / Nothorina punctata

3.12. Torņgliemezis, lielais / Ena montana

3.13. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera

3.14. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata

3.15. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata

3.16. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida

3.17. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma

3.18. Airvabole, divjoslu / Graphoderus bilineatus

3.19. Airvabole, platā / Dytiscus latissimus

3.20. Briežvabole, dižā / Lucanus cervus cervus

3.21. Ēnvabole, dzeltenkrūšu / Phryganophilus ruficollis

3.22. Īsspārnis, Mannerheima / Oxyporus mannerheimii

3.23. Koksngrauzis, lielais ozolu / Cerambyx cerdo

3.24. Māņskorpions, dobumu / Anthrenochernes stellae

3.25. Mizmīlis, Šneidera / Boros schneideri

3.26. Plakanis, sarkanais / Cucujus cinnaberinus

3.27. Pļavraibenis, ošu / Hypodryas maturna

3.28. Pļavraibenis, skabiosu / Euphydryas aurinia

3.29. Praulgrauzis, blāvais / Gnorimus variabilis

3.30. Praulgrauzis, lapkoku / Osmoderma eremita

3.31. Praulgrauzis, spīdīgais / Gnorimus nobilis

3.32. Sīkspāre / Nehalennia speciosa

3.33. Sisenis, īsspārnu / Podisma pedestris

3.34. Perlamutrene, biezā / Unio crassus

3.35. Pumpurgliemezis, resnais / Vertigo moulinsiana

4. Vaskulārie augi un paparžaugi

4.1. Akmeņlauzīte, dzeltenā / Saxifraga hirculus L.

4.2. Āmulis, baltais / Viscum album L.

4.3. Asinszāle, pūkainā / Hypericum hirsutum L.

4.4. Auzene, meža / Festuca altissima All.

4.5. Bezgale, prūšu / Laserpitium prutenicum L.

4.6. Bitene, sarmatainā / Geum hispidum Fr.

4.7. Brūngalvīte, lielziedu / Prunella grandiflora (L.) Scholler

4.8. Brūnkāte, bālziedu / Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.

4.9. Brūnkāte, lielā / Orobanche elatior Sutton

4.10. Brūnvālīte, ārstniecības / Sanguisorba officinalis L.

4.11. Cefalantēra, sarkanā / Cephalanthera rubra (L.) Rich.

4.12. Cekuliņš, piramidālais / Ajuga pyramidalis L.

4.13. Cekuliņš, Ženēvas / Ajuga genevensis L.

4.14. Cietpaparde, Brauna / Polystichum braunii (Spenn.) Feé

4.15. Cietpaparde, daivainā / Polystichum aculeatum (L.) Roth

4.16. Cietpiene, krūmu / Crepis praemorsa (L.) Tausch

4.17. Cietpiene, mīkstā / Crepis mollis (Jacq.) Asch.

4.18. Cietsēkle, ārstniecības / Lithospermum officinale L.

4.19. Cinna, platlapu / Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.

4.20. Cīrulītis, dobais / Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte

4.21. Cīrulītis, vidējais / Corydalis intermedia (L.) Mérat

4.22. Cirvene, šaurlapu / Alisma lanceolatum With.

4.23. Cirvene, zālainā / Alisma gramineum Lej.

4.24. Cūknātre, spārnainā / Scrophularia umbrosa Dumort.

4.25. Dedestiņa, kalnu / Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler

4.26. Dedestiņa, melnā / Lathyrus niger (L.) Bernh.

4.27. Dedestiņa, zirņveida / Lathyrus pisiformis L.

4.28. Dievkrēsliņš, purva / Euphorbia palustris L.

4.29. Dižmeldrs, brūnais / Cyperus fuscus L.

4.30. Dobziede, zaļā / Coeloglossum viride (L.) Hartm.

4.31. Donis, kūdrāja / Juncus stygius L.

4.32. Donis, sīpoliņu / Juncus bulbosus L.

4.33. Drudzene, krustlapu / Gentiana cruciata L.

4.34. Drudzene, tumšzilā / Gentiana pneumonanthe L.

4.35. Drudzenīte, rūgtā / Gentianella amarella (L.) Börner

4.36. Dzegužkurpīte, dzeltenā / Cypripedium calceolus L.

4.37. Dzegužpirkstīte, asinssarkanā / Dactylorhiza cruenta (O. F. Müll.) Soó

4.38. Dzegužpirkstīte, Rusova / Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub

4.39. Dzegužpuķe, bruņcepuru / Orchis militaris L.

4.40. Dzegužpuķe, deguma / Orchis ustulata L.

4.41. Dzegužpuķe, vīru / Orchis mascula (L.) L.

4.42. Dzegužpuķe, zalkšu / Orchis morio L.

4.43. Efeja, Baltijas / Hedera helix var. baltica Rehder

4.44. Embotiņš, ķiploku / Teucrium scordium L.

4.45. Ēnpaparde, vārpu / Blechnum spicant (L.) Roth

4.46. Epipogija, bezlapainā / Epipogium aphyllum Sw.

4.47. Esparsete, smiltāju / Onobrychis arenaria (Kit.) DC.

4.48. Ežgalvīte, kamolainā / Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman

4.49. Gaiļpiesis, augstais / Delphinium elatum L.

4.50. Gladiola, jumstiņu / Gladiolus imbricatus L.

4.51. Grīslis, akotainais / Carex atherodes Spreng.

4.52. Grīslis, divsēklu / Carex disperma Dewey

4.53. Grīslis, knābja / Carex rhynchophysa C. A. Mey.

4.54. Grīslis, kūdrāja / Carex heleonastes Ehrh.

4.55. Grīslis, Ligeras / Carex ligerica J. Gay

4.56. Grīslis, Makenzija / Carex mackenziei V. I. Krecz.

4.57. Grīslis, matainais / Carex pilosa Scop.

4.58. Grīslis, palu / Carex paupercula Michx.

4.59. Grīslis, pēdveida / Carex rhizina Blytt ex Lindblom

4.60. Grīslis, pleznveida / Carex ornithopoda Willd.

4.61. Grīslis, Reihenbaha / Carex reichenbachii Bonnet

4.62. Grīslis, Skandināvijas / Carex scandinavica E. W. Davies

4.63. Grīslis, ūdeņu / Carex aquatilis Wahlenb.

4.64. Grīslis, vizuļu / Carex brizoides L.

4.65. Gundega, sīpoliņu / Ranunculus bulbosus L.

4.66. Gundega, villainā / Ranunculus lanuginosus L.

4.67. Ģipsene, garkātu / Gypsophila fastigiata L.

4.68. Hermīnija, vienguma / Herminium monorchis (L.) R. Br.

4.69. Īve, parastā / Taxus baccata L.

4.70. Jāņeglīte, dižā / Pedicularis sceptrum-carolinum L.

4.71. Jāņeglīte, meža / Pedicularis sylvatica L.

4.72. Kāpumiezis, Eiropas / Hordelymus europaeus (L.) Harz

4.73. Kazroze, tumšzaļā / Epilobium obscurum Schreb.

4.74. Klintene, melnā / Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.

4.75. Klintene, Skandināvijas / Cotoneaster scandinavicus B. Hylmö

4.76. Knīdija, mānīgā / Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.

4.77. Koraļsakne, trejdaivu / Corallorrhiza trifida Châtel.

4.78. Kosa, lielā / Equisetum telmateia Ehrh.

4.79. Kosa, meldru / Equisetum scirpoides Michx.

4.80. Kurpīte, dzeltenā / Aconitum lasiostomum Rchb.

4.81. Ķekarpaparde, plūksnu / Botrychium multifidum (S. G. Gmel.) Rupr.

4.82. Ķekarpaparde, vienkāršā / Botrychium simplex E. Hitchc.

4.83. Ķekarpaparde, Virdžīnijas / Botrychium virginianum (L.) Sw.

4.84. Ķekarpaparde, zarainā / Botrychium matricariifolium A. Braun ex W. D. J. Koch

4.85. Ķērsa, izlocītā / Cardamine flexuosa With.

4.86. Ķērsa, pūkainā / Cardamine hirsuta L.

4.87. Ķiverene, šķēplapu / Scutellaria hastifolia L.

4.88. Lakacis, šaurlapu / Pulmonaria angustifolia L.

4.89. Laksis / Allium ursinum L.

4.90. Linlape, Alpu / Thesium alpinum L.

4.91. Linlape, pļavas / Thesium ebracteatum Hayne

4.92. Madara, Šultesa / Galium schultesii Vest

4.93. Madara, trejziedu / Galium triflorum Michx.

4.94. Mārsmilga, dienvidu / Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.

4.95. Mātsakne, purva / Angelica palustris (Besser) Hoffm.

4.96. Mēlziede, Sibīrijas / Ligularia sibirica (L.) Cass.

4.97. Mēnesene, daudzgadīgā / Lunaria rediviva L.

4.98. Miķelīte, jūrmalas / Aster tripolium L.

4.99. Mugurene, mieturu / Polygonatum verticillatum (L.) All.

4.100. Nārbulis, sekstainais / Melampyrum cristatum L.

4.101. Neļķe, Fišera / Dianthus fischeri Spreng.

4.102. Neļķe, krāšņā / Dianthus superbus L.

4.103. Neotiante, cepurainā / Neottianthe cucullata (L.) Schltr.

4.104. Ofrīda, mušu / Ophrys insectifera L.

4.105. Pameldrs, sīkais / Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer

4.106. Plakanstaipeknis, parastais / Diphasiastrum complanatum (L.) Holub

4.107. Plakanstaipeknis, trejvārpu / Diphasiastrum tristachyum (Pursh.) Holub

4.108. Plaukšķene, sīkziedu / Silene borysthenica (Gruner) Walters

4.109. Pukcinelija, matveida / Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen

4.110. Pūķgalve, Ruiša / Dracocephalum ruyschiana L.

4.111. Pundurgrimonis, Zviedrijas / Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.

4.112. Pūslene, gaišdzeltenā / Utricularia ochroleuca R. W. Hartm.

4.113. Raganzālīte, lielā / Circaea lutetiana L.

4.114. Rasene, vidējā / Drosera intermedia Hayne

4.115. Retējs, Kranca / Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch

4.116. Rūgtene, ārstniecības / Gratiola officinalis L.

4.117. Rūgtlape, Igaunijas / Saussurea esthonica Baer ex Rupr.

4.118. Sārtene, grīņa / Erica tetralix L.

4.119. Saulrietenis, atvašu / Jovibarba sobolifera (L.Sims) Opiz

4.120. Septiņvīre, apaļā / Phyteuma orbiculare L.

4.121. Silpurene, meža / Pulsatilla patens (L.) Mill.

4.122. Skalbe, Sibīrijas / Iris sibirica L.

4.123. Skarene, skrajziedu / Poa remota Forselles

4.124. Smiltenīte, zāļlapu / Arenaria procera Spreng.

4.125. Staipeknītis, palu / Lycopodiella inundata (L.) Holub

4.126. Suņburkšķis, spožais / Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.

4.127. Sūrene, vairvasiņu / Polygonum viviparum L.

4.128. Tofīldija, kauslapu / Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.

4.129. Tragantzirnis, nokarenais / Astragalus penduliflorus Lam.

4.130. Ūdenszāle, Lietuvas / Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski

4.131. Ūdenszāle, svītrainā / Glyceria striata (Lam.) Hitchc.

4.132. Vairoglape, parastā / Hydrocotyle vulgaris L.

4.133. Veronika, kalnu / Veronica montana L.

4.134. Vijolīte, augstā / Viola elatior Fr.

4.135. Vīrcele, Lēzeļa / Linaria loeselii Schweigg.

4.136. Zaķauza, Benekena / Bromopsis benekenii (Lange) Holub

4.137. Zeltlape, krāsu / Serratula tinctoria L.

4.138. Zeltstarīte, iesārtā / Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult. f.

4.139. Ziemciete, vidējā / Pyrola media Sw.

4.140. Zobainīte, sīpoliņu / Dentaria bulbifera L.

4.141. Asinszāle, kalnu / Hypericum montanum L.

4.142. Brūnkāte, zilganā / Orobanche coerulescens Stephan

4.143. Dzegužpirkstīte, iedzeltenā / Dactylorhiza ochroleuca (Wüstnei ex Boll) Holub

4.144. Lipare, Lēzeļa / Liparis loeselii (L.) Rich.

4.145. Sūnene, purva / Hammarbya paludosa (L.) Kuntze

5. Sūnas

5.1. Apaļlape, kailā / Odontoschisma denudatum (Nees) Dum

5.2. Bacānija, trejdaivu / Bazzania trilobata (L.) S. Grey

5.3. Bārkstlape, tūbainā / Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dumort

5.4. Buksbaumija, zaļā / Buxbaumia viridis (Moug.ex Lam.& DC) Brid.ex Moug. & Nestl.

5.5. Frulānija, tamariska / Frullania tamarisci (L.)Dum.

5.6. Jungermannija, gludkausiņa / Jungermannia leiantha Grolle

5.7. Ķīļlape, Hellera / Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.

5.8. Lāpstīte, birztalu / Scapania nemorea (L.)Grolle

5.9. Leženeja, doblapu / Lejeunea cavifolia (Ehrh.)Lindb.

5.10. Nekera, viļņainā / Neckera crispa Hedw.

5.11. Smaillape, astīšu / Lophozia ascendens (Warnst.)Schust.

5.12. Stardzīslene, nokarenā / Antitrichia curtipendula (Hedw.)Brid.

5.13. Stāvaine, ēnāja / Hylocomium umbratum (Hedw.)B.,S.& G.

5.14. Šķībvācelīte, nemanāmā / Plagiothecium latebricola B.,S.&G.

5.15. Zemessomenīte, smaržīgā / Geocalyx graveolens (Schrad.)Nees

5.16. Āķīte, Lapzemes / Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs

5.17. Āķīte, spīdīgā / Hamatocaulis vernicosus (Mitt.) Hedenäs

5.18. Dumbrene, apaļlapu / Calliergon trifarium (Web. et Mohr) Kindb.

5.19. Dzīparene, spurainā / Paludella squarrosa (Hedw.) Brid.

5.20. Krāčsūna, Donavas / Cinclidotus danubicus Schiffn. et Baumg.

5.21. Merkija, Īrijas / Moerckia hibernica (Hook.) Gott.

5.22. Mēzija, trīsrindu / Meesia triquetra (Richter) Ångstr.

5.23. Ričijvācelīte, peldošā / Ricciocarpos natans (L.) Corda

5.24. Bārdlape, sašaurinātā / Barbilophozia attenuata (Mart.) Loeske

5.25. Pārzobe, Baumgartnera / Zygodon baumgartneri Malta

5.26. Pārzobe, košzaļā / Zygodon viridissimus (Dicks.)Brid.

6. Ķērpji

6.1. Alektorija, atvasainā / Alectoria sarmentosa (Ach. ) Ach.

6.2. Artonija, sīkpunktainā / Arthonia byssacea

6.3. Baktrosporas / Bactrospora spp.

6.4. Briorija, divkrāsainā / Bryoria bicolor (Ehrh.) Brodo et D. Hawksw.

6.5. Cetrēlija, olīvzaļā / Cetrelia olivetorum (Nyl.) W. L. Culb. et C. F. Culb.

6.6. Gialekta, gobu / Gyalecta ulmi (Sw.) Zahlbr.

6.7. Hipogimnija, lentveida / Hypogymnia vittata (Ach.) Parrique

6.8. Kladonija, lapveida / Cladonia foliacea (Huds.) Willd.

6.9. Kladonija, paresninātā / Cladonia incrassata Flörke

6.10. Kollemas / Collema spp.

6.11. Ksantoparmēlija / Mužo Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dieter) Hale

6.12. Menegacija, caurumainā / Menegazzia terebrata (Hoffm.) A. Massal.

6.13. Opegrafa, izlocītā / Opegrapha vermicellifera (Kunze) J.R. Laundon

6.14. Parmeliella, koraļļveida / Parmeliella triptophylla

6.15. Piknotēlija, knupjveida / Pycnothelia papillaria (Ehrh.) Dufour

6.16. Plaukšķēpis, dobumainais / Lobaria scrobiculata (Scop.) DC.

6.17. Telotrēma, zvīņainā / Thelotrema lepadinum (Ach.) Ach.

6.18. Umbilikārija, daudzlapu / Umbilicaria polyphylla (L.) Baumg.

6.19. Akrokordija, dobumainā / Acrocordia cavata (Ach.) R.Harris

6.20. Artonija, artonijveida / Arthonia arthonioides (Ach.) A.L.Sm.

6.21. Bacīdija, bālā / Bacidia rosella (Pers.) De Not.

6.22. Biatora, lodveida / Biatora sphaeroides (Dicks.) Körb.

6.23. Evernija, izplestā / Evernia divaricata (L.) Ach.

6.24. Henotēka, brūngalvainā / Chaenotheca phaeocephala (Turner) Th. Fr.

6.25. Henotēka, zaļganā / Chaenotheca chlorella (Ach.) Müll. Arg.

6.26. Kalīcija, apsarmotā / Calicium adspersum Pers.

6.27. Kalīcija, ozolu / Calicium quercinum Pers.

6.28. Kladonija, parazītiskā / Cladonia parasitica (Hoffm.) Hoffm.

6.29. Leptoģijs / Leptogium spp. (Ach.) Gray

6.30. Mikoblasts, asinssārtais / Mycoblastus sanguinarius (L.) Norman

6.31. Nefromas / Nephroma spp. Ach.

6.32. Parmelīna, liepu / Parmelina tiliacea (Hoffm.) Hale

6.33. Pertuzārija, caurumainā / Pertusaria pertusa (Weigel) Tuck.

6.34. Ramalīna, trauslā / Ramalina thrausta (Ach.) Ach.

6.35. Skleroforas / Sclerophora spp.

7. Sēnes

7.1. Cietpiepe, melnsvītras / Phellinus nigrolimitatus (Rom.)Bourd.

7.2. Piepe, rožainā / Fomitopsis rosea (Alb.Et.Schw.:Fr.)P.Karst

7.3. Plakanpiepe, lakas / Ganoderma lucidum (Curt.: Fr.) P. Karst.

7.4. Rūsassēne, sarainā / Asterodon ferruginosus Pat.

7.5. Rūtaine, plaisājošā / Xylobolus frustulatus (Pers.: Fr.) Boidin

7.6. Samtbeka, parazītiskā / Xerocomus parasiticus (Bull.: Fr.) Quél.

7.7. Sārtaine, vēdekļa / Rhodotus palmatus (Bull.: Fr.) Maire

7.8. Skropstzvaigzne, milzu / Trichaster melanocephalus Czern.

7.9. Tintene, kāpu / Coprinus dunarum Stoll

7.10. Zeltpore, košā / Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.) Murr.

7.11. Zemestauki, Hadriāna / Phallus hadriani Vent.: Pers.

7.12. Zvīņbeka, melnā / Strobilomyces floccopus (Vahl: Fr.) P. Karst

8. Rāpuļi

8.1. Bruņrupucis, purva / Emys orbicularis

8.2. Čūska, gludenā / Coronella austriaca

9. Aļģes

9.1. Nitella, caurspīdīgā / Nitella translucens (Persoon) Agardh

2.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.
940
Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platība

1. Putnu sugas, kurām izveidojami liegumi ligzdošanas vai riesta vietās

Nr.p.k.

Putnu suga

Mikroliegums un tā platība

1.1.

 Apodziņš / Glaucidium passerinum  Ligzdošanas vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu suga ligzdo) 2–10 hektāru platībā

1.2.

Apogs, bikšainais / Aegolius funereus  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.3.

 Balodis, meža / Columba oenas  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.4.

Dzenis, baltmuguras / Dendrocopos leucotos  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.5.

 Čūskērglis / Circaetus gallicus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.6.

Dumpis, lielais / Botaurus stellaris  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

1.7.

 Dzenis, vidējais / Dendrocopos medius  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.8.

 Dzenis, trīspirkstu / Picoides tridactylus Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.9.

 Dzilna, zaļā / Picus viridis  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.10.

 Ērglis, jūras / Haliaeetus albicilla  Ligzdošanas vietā 5–60 hektāru platībā

1.11.

 Ērglis, vidējais / Aquila clanga  Ligzdošanas vietā 10–200 hektāru platībā

1.12.

 Ērglis, klinšu / Aquila chrysaetos  Ligzdošanas vietā 50–200 hektāru platībā

1.13.

 Ērglis, mazais / Aquila pomarina  Ligzdošanas vietā 5–30 hektāru platībā

1.14.

Vanags, vistu / Accipiter gentilis Ligzdošanas vietā 5–30 hektāru platībā

1.15.

 Gulbis, ziemeļu / Cygnus cygnus  100 metru rādiusā ap ligzdošanas vietu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

1.16.

 Klija, melnā / Milvus migrans  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.17.

 Klija, sarkanā / Milvus milvus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.18.

Mednis / Tetrao urogallus  Riesta vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu sugas īpatņi pulcējas vairošanās periodā) 60–200 hektāru platībā

1.19.

 Piekūns, lielais / Falco peregrinus  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.20.

 Stārķis, melnais / Ciconia nigra  Ligzdošanas vietā 10–30 hektāru platībā

1.21.

 Ūpis / Bubo bubo  Ligzdošanas vietā 20–40 hektāru platībā

1.22.

 Zaļā vārna / Coracias garrulus  Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

1.23.

 Zivjērglis / Pandion haliaetus Ligzdošanas vietā 2–10 hektāru platībā

2. Putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi to koloniju vietās

Nr.p.k.

Putnu suga

Mikroliegums un tā platība

2.1.

 Ķīris, lielais / Larus ridibundus  100 metru rādiusā ap kolonijas (pastāvīga teritorija, kur vienas vai vairāku putnu sugu ligzdojošo indivīdu skaits vairošanās periodā nav mazāks par 20 pāriem) ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.2.

 Ķīris, mazais / Larus minutus  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.3.

 Zīriņš, baltspārnu / Chlidonias leucopterus  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.4.

 Zīriņš, baltvaigu / Chlidonias hybrida  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.5.

 Zīriņš, jūras / Sterna paradisaea  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.6.

 Zīriņš, mazais / Sterna albifrons  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.7.

 Zīriņš, melnais / Chlidonias niger  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

2.8.

 Zīriņš, upes / Sterna hirundo  100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
3.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.
940
Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru nārsta vietām izveidojami mikroliegumi

1. Alata / Thymallus thymallus

2. Lasis / Salmo salar

3. Nēģis, upes / Lampetra fluviatilis

4. Sīga / Coregonus lavaretus

5. Taimiņš / Salmo trutta

4.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.
940
Pieteikums īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanai

1. Mikrolieguma objekts:

1.1. mērķa suga (sugas nosaukums latīņu un latviešu valodā):

 

1.2. mērķa biotops (biotopa nosaukums latviešu valodā):

 

2. Citas īpaši aizsargājamās sugas (sugu nosaukumi latīņu un latviešu valodā):

 

3. Citi īpaši aizsargājamie biotopi (biotopu nosaukumi latviešu valodā):

 

4. Ūdensteces vai ūdenstilpes nosaukums:

 

5. Atrašanās vieta (novads, pagasts, republikas pilsēta):


6. Informācija par zemes vienībām:

 

Nr.
p. k.

Nekustamā īpašuma nosaukums

Zemes vienības kadastra numurs

 Zemes lietošanas veids  Platība

6.1.

          

6.2.

          

6.3.

          
 ...           

 

 

 

7. Mikrolieguma izveides un buferzonas (ja attiecināms) pamatojums:

 

 

 

 

8. Piezīmes:

 

 

 

 

 

Pielikumā:

1) eksperta atzinums, kurā ir norādītas mikrolieguma un buferzonas (ja attiecināms) apsaimniekošanas, tostarp atļautās darbības, un aizsardzības prasības;

 

2) mikrolieguma un buferzonas ģeotelpiskie dati digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020" atbilstoši normatīvajiem aktiem sugu un biotopu aizsardzības jomā, norādot ligzdas atrašanās vietu, ja mikroliegums plānots īpaši aizsargājamai putnu sugai.

 

 

 Iesniedzējs:

    
  

(fiziskajai personai – vārds, uzvārds, juridiskajai personai – nosaukums)

     

 (adrese, tālrunis)

  
       

 (datums)

  

 (paraksts*, vārds, uzvārds)

 

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.