Ministru kabineta noteikumi Nr. 572
Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 26. §)
23-TA-51
Kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
kartupeļu audzētājs – persona, kura kartupeļus audzē platībās, kas lielākas par vienu hektāru, vai kura audzē un plāno tos tirgot vai jebkā citādi tos nodot par maksu vai bez tās;
2.2.
kartupeļu sēklaudzētājs – kartupeļu audzētājs, kas nodarbojas ar sertificētu sēklas kartupeļu bumbuļu audzēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu;
2.3.
tirgotājs – persona, kura izplata kartupeļus neatkarīgi no tirdzniecības vietas;
2.4.
organismi – attiecīgie kaitīgie organismi saskaņā ar Komisijas 2022. gada 11. jūlija Īstenošanas regulas 2022/1193, ar ko nosaka pasākumus Ralstonia solanacearum (Smith 1896) Yabuuchi et al. 1996 emend. Safni et al. 2014 izskaušanai un izplatības novēršanai (turpmāk – regula 2022/1193), 2. panta 1. apakšpunktu un Komisijas 2022. gada 11. jūlija Īstenošanas regulas 2022/1194, ar ko nosaka pasākumus Clavibacter sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff 1914) Nouioui et al. 2018 izskaušanai un izplatības novēršanai (turpmāk – regula 2022/1194), 2. panta 1. apakšpunktu.
3.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):
3.3.
kontrolē kartupeļu tirdzniecības vietas (piemēram, vairumtirdzniecības bāzes, veikalus, tirgus) un kartupeļu audzēšanas saimniecības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulas (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK, 9. un 10. pantu;
4.
Kartupeļu audzētājs:
4.1.
katru gadu atjauno sēklas kartupeļus ar sertificētiem sēklas kartupeļiem vismaz 10 procentu apmērā no apstādāmās platības;
4.2.
turpmākai stādīšanai, bet ne ilgāk kā divus gadus izmanto kartupeļus, kas izaudzēti no sertificētiem sēklas kartupeļiem;
4.3.
drīkst proporcionāli samazināt nākamajā ražas gadā atjaunojamā sertificētā sēklas materiāla apjomu, ievērojot šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās prasības, ja vienā gadā ar sertificētiem sēklas kartupeļiem ir atjaunojis vairāk nekā 15 procentu no apstādāmās kartupeļu platības;
4.5.
vismaz sešus gadus uzglabā sertificētu sēklas kartupeļu iegādi apliecinošos dokumentus.
5.
Tirgotājs kārto un uztur izsekojamības sistēmu, kas ļauj noskaidrot kartupeļu izcelsmi, un uzglabā dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.
II.Apsekojums un paraugu ņemšana organismu atklāšanai
7.
Standarta parauga lielums ir 200 kartupeļu bumbuļu, kurus ņem no:
7.1.
katriem 50 000 kilogramiem sēklas kartupeļu (sēklaudzēšanas laukā izaudzēto kartupeļu);
7.2.
katriem 200 000 kilogramiem citām vajadzībām paredzēto kartupeļu.
8.
Sēklas kartupeļiem ņem bumbuļu paraugu no katras šķirnes un kategorijas. Ja viena šķirne audzēta vairākos laukos, no katrā laukā izaudzētajiem kartupeļiem ņem atsevišķu paraugu.
9.
Citām vajadzībām paredzētajiem kartupeļiem ņem paraugu no katras šķirnes un katra lauka.
10.
Kartupeļu sēklaudzētāju saimniecībās kartupeļu bumbuļu paraugus ņem no visiem audzētajiem kartupeļiem neatkarīgi no to izmantošanas veida.
11.
Tirdzniecības vietā ievēro šo noteikumu 7. punktā minētās prasības. Ja pārtikas kartupeļu pārbaudāmās partijas lielums ir līdz 500 kilogramiem, parauga lielumu drīkst samazināt līdz 30 bumbuļiem.
12.
Ja kartupeļu audzētājam ar kartupeļu pārstrādes uzņēmumu ir noslēgts līgums par kartupeļu bumbuļu pārdošanu pārstrādei un novāktie kartupeļi netiek uzglabāti glabāšanas vietās, paraugu no pārstrādei paredzētajiem kartupeļiem var ņemt tieši no lauka. Kartupeļu sēklaudzētājs iepriekš rakstveidā informē dienestu par attiecīgajiem laukiem.
13.
Šo noteikumu 12. punktā minētajā gadījumā ņem vienu standarta paraugu no katriem pieciem hektāriem.
14.
Kartupeļu tumšās gredzenpuves noteikšanai ņem:
14.1.
ūdens paraugu, kura tilpums ir vismaz 500 mililitru;
14.2.
augu paraugu no bebrukārkliņa (Solanum dulcamarum) vai melnās naktenes (Solanum nigrum).
III.Fitosanitāro pasākumu noteikšana
16.
Lai izpildītu šo noteikumu 15. punktā minēto prasību, dienests:
16.1.
pieņem lēmumu par aizliegumu pārvietot no saimniecības un stādīt saimniecībā tās partijas vai kravas kartupeļus, no kuras tika ņemti paraugi, un citus kartupeļus, kuriem ir organisma izplatīšanās risks, līdz ir pabeigta laboratoriskā testēšana;
16.2.
ja pastāv aizdomas par kartupeļu tumšo gredzenpuvi:
16.2.1.
kartupeļos – noskaidro, vai saimniecībā ir apūdeņošanas vai laistīšanas sistēmas un vai ir kartupeļu audzēšanas vietas, kuras var applūdināt virszemes ūdeņi no iespējami inficētajiem laukiem;
16.2.2.
ūdenī – noskaidro saimniecības, kas izmanto iespējami inficēto ūdeni kartupeļu un citu nakteņu dzimtas saimniekaugu laistīšanai, un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu ar aizliegumu saskaņā par regulas 2022/1193 4. panta 2. punkta "d" apakšpunktu, līdz ir pabeigta laboratoriskā testēšana;
16.3.
pārbauda dokumentus (piemēram, augu pases, preču pavadzīmes), kas saistīti ar iespējami inficēto kartupeļu partiju;
16.4.
iegūst informāciju par kartupeļu, noliktavu, tehnikas un citu priekšmetu saistību ar iespējami inficēto kartupeļu partiju;
16.5.
veic pārbaudes citās vietās, kas var būt saistītas ar iespējami inficēto kartupeļu partiju.
19.
Lai izpildītu šo noteikumu 18. punktā minēto prasību, dienests:
19.1.
pārbauda tos kartupeļu audzētājus, noliktavas un uzņēmumus, kas saistīti ar inficēto kartupeļu pārvietošanu, kā arī tos kartupeļu audzētājus, kas izmanto lauksaimniecības tehniku uz līguma pamata kopīgi ar kartupeļu audzētājiem, kuriem tika konstatēti inficētie kartupeļi;
19.3.
nosaka fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu;
19.4.
lēmumam pievieno inficētās zonas karti;
19.5.
uzrauga un kontrolē fitosanitāro pasākumu izpildi;
19.7.
atklājot kartupeļu tumšo gredzenpuvi, saimniecībās, kas izmanto ūdeni kartupeļu un citu nakteņu dzimtas saimniekaugu laistīšanai, vismaz reizi gadā pārbauda apūdeņošanas un laistīšanas sistēmas un, ja nepieciešams, saskaņā ar regulas 2022/1193 V pielikuma 4.1.3. apakšpunktu pieņem lēmumu par ūdens izmantošanas aizliegumu, lai novērstu kartupeļu tumšās gredzenpuves izplatīšanās risku.
IV.Noslēguma jautājums
20.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
20.1.
Ministru kabineta 2007. gada 29. maija noteikumus Nr. 365 "Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 98. nr.; 2011. 178. nr.);
20.2.
Ministru kabineta 2007. gada 29. maija noteikumus Nr. 364 "Kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 98. nr.).
Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Zemkopības ministrs A. Krauze