1. Dienas-vakara-nakts trokšņa indikatoru Lden decibelos (dB) nosaka pēc šādas formulas:
kur:
Lday – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Levening – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Lnight – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) viena gada laikā.
2. Nosakot vides trokšņa indikatorus ņem vērā:
2.1. tieši pienākošo skaņu, kas nozīmē, ka nerēķinās ar to skaņu, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (parasti tas nozīmē, ka mērījums jākoriģē par 3 dB);
2.2. diena ir 12 stundas, vakars — četras stundas un nakts — astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7:00 līdz 19:00, vakars ir no plkst. 19:00 līdz 23:00, nakts ir no plkst. 23:00 līdz 7:00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads un meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads.
3. Vides trokšņa indikatora Lden novērtējuma punkta izvietojuma augstums ir atkarīgs no paredzētā datu pielietojuma:
3.1. ja aprēķinu veic vides trokšņa stratēģiskajai kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, tad novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0, 2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie tās fasādes, kura ir visvairāk pakļauta vides trokšņa iedarbībai; šim nolūkam fasāde, kura ir visvairāk pakļauta vides trokšņa iedarbībai, ir tā ārsiena, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam; citiem nolūkiem šī izvēle var būt atšķirīga,
3.2. ja mērījumu veic vides trokšņa stratēģiskajai kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes, un rezultātus vajadzētu koriģēt saskaņā ar pielīdzināmu 4 m augstumu,
3.3. ja mērījumu vai aprēķinu veic prettrokšņa plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (veicot mērījumus lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, izstrādājot vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu vides trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu vides trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu katras atsevišķas ēkas pakļautību vides trokšņa iedarbībai), var izvēlēties citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes.
4. Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmanto šādus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus:
N.p.k. |
Apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids1 |
Lday (dB(A)) | Levening (dB(A)) |
Lnight (dB(A)) |
1. | Savrupmāju apbūves teritorija, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, viensētu apbūve2 | 55 | 50 | 45 |
2. | Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija | 60 | 55 | 50 |
3. | Publiskās apbūves teritorijas ar papildizmantošanas veidu - dzīvojamā apbūve | 60 | 55 | 55 |
4. | Jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūve | 65 | 60 | 55 |
5. | Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (klusā teritorija)3 | 50 | 45 | 40 |
1 - pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas galvenais izmantošanas veids;
2- šo noteikumu izpratnē vides trokšņa indikatora vērtības viensētu apbūvē attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids;
3- teritorijās, kurās saskaņā ar šiem noteikumiem jāizstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes, pašvaldība, nosakot klusos rajonus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.