21-TA-849
Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešo daļas 1.-5. punktu.
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
vides trokšņa kartēšanā izmantojamos vides trokšņa indikatorus un to novērtēšanas metodes;
1.2.
kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus vides trokšņa pārvaldībai (turpmāk – rīcības plāni);
1.3.
vides trokšņa kartēšanā izmantojamās vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;
1.4.
kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);
1.5.
kārtību, kādā nodrošina ar vides troksni saistītās informācijas sniegšanu sabiedrībai un Eiropas Savienības institūcijām.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
aglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru;
2.2.
datu repozitorijs - Eiropas Vides aģentūras pārvaldīta informācijas sistēma, kas ietver informāciju un datus par vides troksni, kuri dalībvalstu vadībā publiskoti, izmantojot valsts datu paziņošanas un apmaiņas struktūras;
2.3.
diskomforts – šo noteikumu izpratnē vides trokšņa radītā iedzīvotāju apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta vides trokšņa novērtējumā;
2.4.
galvenais autoceļš - autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;
2.5.
galvenā dzelzceļa līnija - dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā;
2.6.
galvenā lidosta - pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;
2.7.
kaitīgas sekas - vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;
2.8.
klusais rajons aglomerācijā - attiecīgās aglomerācijas pašvaldības noteikta teritorija, kur trokšņa indikatoru vērtība ir mazāka par šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem (turpmāk - klusā teritorija);
2.9.
klusais rajons lauku apvidū - attiecīgās aglomerācijas pašvaldības noteikta teritorija lauku apvidū, kurā nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta vides trokšņa, un kur trokšņa indikatoru vērtība ir mazāka par šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem (turpmāk - klusā teritorija);
2.10.
Lden (dienas-vakara-nakts trokšņa indikators) - vides trokšņa indikators, kas raksturo vides trokšņa radīto kopējo diskomfortu un sīkāk definēts šo noteikumu 1. pielikumā ;
2.11.
Lday (dienas trokšņa indikators) - vides trokšņa indikators, kas raksturo vides trokšņa radīto diskomfortu dienā un sīkāk definēts šo noteikumu 1. pielikumā;
2.12.
Lnight (nakts trokšņa indikators) - vides trokšņa indikators, kas raksturo vides trokšņa radīto diskomfortu un sīkāk definēts šo noteikumu 1. pielikumā;
2.13.
Levening (vakara trokšņa indikators) - vides trokšņa indikators, kas raksturo vides trokšņa radīto diskomfortu vakarā un sīkāk definēts šo noteikumu 1. pielikumā;
2.14.
mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;
2.15.
mājoklis ar klusu fasādi – ēka, pie kuras fasādes konkrēta vides trokšņa indikatora Lden vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka kā pie fasādes ar visaugstāko vides trokšņa indikatora Lden vērtību.
2.16.
novērtēšana - vides trokšņa indikatora vērtības vai ar vides troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;
2.17.
prettrokšņa plānošana - paredzamā vides trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes plānošanu, kā arī vides trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā;
2.18.
rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz vides trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai pārvaldītu vides trokšņa problēmas un tā ietekmi, ar mērķi novērst vai, ja tas nepieciešams, samazināt vides troksni, vai saglabāt esošo stāvokli teritorijās, kurās vides trokšņa indikatoru vērtības atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktam;
2.19.
vides trokšņa indikators - fizikāls vides trokšņa raksturlielums, kas attiecināms uz vides trokšņa negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību;
2.20.
vides trokšņa robežlielums - vides trokšņa indikatora vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija veic pasākumus vides trokšņa indikatora vērtības samazināšanai;
2.21.
vides trokšņa un iedarbības sakarība - sakarība starp vides trokšņa indikatora vērtību un vides trokšņa radītajām kaitīgām sekām;
2.22.
vides trokšņa ietekmētā pašvaldība - pašvaldības teritorija, kas ir iekļauta galvenā autoceļa, galvenās dzelzceļa līnijas vai galvenās lidostas vides trokšņa stratēģiskajā kartē.
3.
Noteikumi attiecas uz vides troksni, kas iedarbojas uz cilvēkiem.
4.
Noteikumi neattiecas uz:
4.1.
troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas;
4.2.
sadzīves troksni, tai skaitā, kaimiņu radīto troksni;
4.3.
troksni darbavietās un transportlīdzekļos;
4.4.
militārās darbības radīto troksni militāro uzdevumu īstenošanas vietās.
5.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju un attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).
6.
Vides trokšņa mērījumus atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.
7.
Vides trokšņa emisijas (ievades datu) mērījumiem izmanto metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.
II.Vides trokšņa indikatori
8.
Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādē izmanto vides trokšņa indikatorus Lden un Lnight, kurus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.
9.
Vides trokšņa indikatoru Lden un Lnight vērtības nosaka saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK pielikumu, kas pievienots šo noteikumu 2. pielikumā un ar Komisijas 2020.gada 21.decembra deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm pielikumu, kas pievienots šo noteikumu 3. pielikumā.
10.
Vides trokšņa kaitīgās sekas novērtē ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajām metodēm.
III.Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrāde
11.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajām aglomerācijām un 2.4., 2.5., 2.6. apakšpunktos minētajiem transporta infrastruktūras objektiem.
12.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes:
12.1.
vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai vides trokšņa stratēģiskajā kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktai vides trokšņa indikatora vērtībai atbilstošās kontūras;
12.2.
vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādā kā grafiskās kartes, tabulās apkopotus skaitliskus datus vai elektroniski apkopotus skaitliskus datus;
12.3.
ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem:
12.3.1.
esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz vides troksni, kas izteikts ar vides trokšņa indikatoru;
12.3.2.
šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteikto vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi;
12.3.3.
to noteiktā rajonā esošo novērtēto mājokļu, skolu un slimnīcu skaits, uz kurām iedarbojas vides troksnis, kura indiktoram ir kāda konkrēta vērtība;
12.3.4.
to novērtēto cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri atrodas vides trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.
12.4.
ietver informāciju par vides troksni grafiskā veidā;
12.5.
kartes, kurās atspoguļoti šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteikto vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi;
12.6.
salīdzināmas kartes, kurās esošais stāvoklis salīdzināts ar dažādām iespējamām situācijām nākotnē;
12.7.
ja nepieciešams, norādītas vides trokšņa indikatoru vērtības citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).
13.
Vides trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz:
13.1.
60 dB(A), 65 dB(A), 70 dB(A)un 75 dB(A) trokšņa kontūras;
13.2.
trokšņa avotus - ceļu satiksmi, dzelzceļa un tramvaju satiksmi, gaisa satiksmi, rūpnieciskās darbības zonas, ostas, kā arī šo trokšņa avotu radīto vides troksni, kas izteikts ar vides trokšņa indikatoru vērtībām. Katra trokšņa avota veida radīto vides troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;
13.3.
šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteikto vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi;
13.4.
cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo mājokļos, kuros vides trokšņa indikatoru vērtības, kas noteiktas 4 metrus virs zemes pie vides trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, ir novērtētas kā:
13.4.1.
Lden trokšņa kontūrās: 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), 70-74 dB(A), > 75 dB(A)
13.4.2.
Lnight trokšņa kontūrās: 50-54 dB(A), 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), > 70 dB(A);
13.5.
informāciju par to, kā šo noteikumu 13.4. apakšunktā minētajās trokšņa kontūrās dzīvojošos cilvēkus ietekmē vides troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa un tramvaju satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto vides troksni);
13.6.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam) atbilstoši šo noteikumu 13.4. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā vides trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).
14.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām, galvenajai lidostai ietver vismaz:
14.1.
teritorijas, kurās vides trokšņa indikatoru vērtības pārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 4.punktā norādītos vides trokšņa robežlielumus;
14.2.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kuri dzīvo aglomerācijās un ārpus aglomerācijām mājokļos, kur vides trokšņa indikatoru vērtības, kas noteiktas 4 metrus virs zemes pie vides trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, ir novērtētas kā:
14.2.1.
Lden trokšņa kontūrās:55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), 70-74 dB(A), > 75 dB(A);
14.2.2.
Lnight trokšņa kontūrās: 50-54 dB(A), 55-59 dB(A), 60-64 dB(A), 65-69 dB(A), > 70 dB(A);
14.3.
to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam) atbilstoši šo noteikumu 14.2. apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);
14.4.
kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda vides trokšņa iedarbībai, kuram vides trokšņa indikatora Lden vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55 dB(A), 65 dB(A) un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu (noapaļojot līdz tuvākajam simtam), kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.
15.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādātājs pēc vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes sagatavo vides trokšņa kartes kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto tehniskus terminus un detalizētu informāciju.
16.
Kopsavilkumā par aglomerācijai izstrādātu vides trokšņa stratēģisko karti ietver vismaz:
16.1.
īsu aglomerācijas aprakstu: atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;
16.2.
aglomerācijas pašvaldības un aglomerācijas pašvaldības atbildīgās personas par vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi kontaktinformāciju;
16.3.
izmantotās vides trokšņa indikatoru aprēķina vai mērījumu metodes;
16.4.
apkopotu informāciju par vides trokšņa stratēģiskajā kartē ietvertajiem datiem un šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteikto vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.
17.
Kopsavilkumā par galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām, galveno lidostu izstrādātu vides trokšņa stratēģisko karti ietver vismaz:
17.1.
vispārīgu transporta infrastruktūras objekta aprakstu (atrašanās vieta, lielums, dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojumu (teritorijas apbūve, teritorijas izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);
17.2.
izmantotās vides trokšņa indikatoru aprēķina vai mērījumu metodes;
17.3.
apkopotu informāciju par vides trokšņa stratēģiskajā kartē ietvertajiem datiem un šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteikto vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.
18.
Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms vides trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas to saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs). Centrs 15 darba dienu laikā sniedz atzinumu par vides trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.
19.
Aglomerācijas pašvaldība ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu apstiprina ar Centru saskaņoto aglomerācijas vides trokšņa stratēģisko karti.
20.
Satiksmes ministrija apstiprina ar Centru saskaņoto transporta infrastruktūras objekta vides trokšņa stratēģisko karti.
21.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs apstiprināto vides trokšņa stratēģisko karti iesniedz Centrā, kas nodrošina šo dokumentu uzglabāšanu.
22.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta objekta pārvaldītājs attiecīgās vides trokšņa stratēģiskās kartes pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā, ja notiek svarīgas izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz vides troksni, tomēr to dara ne retāk kā reizi piecos gados. Pārstrādātās vides trokšņa stratēģiskās kartes iesniedz Centrā.
IV.Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu
23.
Lai informētu sabiedrību par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu:
23.1.
Centrs ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu;
23.2.
aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs 10 darba dienu laikā pēc vides trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas, sagatavo paziņojumu par vides trokšņa stratēģisko karti, kurā norāda šādu informāciju:
23.2.1.
vides trokšņa stratēģiskās kartes nosaukumu un apstiprināšanas datumu;
23.2.2.
institūcijas, kas izstrādājusi vides trokšņa stratēģisko karti, kontaktinformāciju;
23.2.3.
vietu un laiku, kādā sabiedrība var iepazīties ar vides trokšņa stratēģisko karti un tās kopsavilkumu;
23.3.
aglomerācijas pašvaldība 10 darba dienu laikā pēc vides trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs 10 darba dienu laikā pēc vides trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas šo 23.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē, kā arī nosūta vides trokšņa ietekmētajai pašvaldībai ievietošanai pašvaldības tīmekļvietnē;
23.4.
aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām vides trokšņa stratēģiskajām kartēm un to kopsavilkumiem. Aglomerācijas pašvaldība apstiprināto vides trokšņa stratēģisko karti un tās kopsavilkumu ievieto savā tīmekļvietnē. Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs apstiprināto vides trokšņa stratēģisko karti un tās kopsavilkumu ievieto savā un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.
V.Rīcības plānu izstrāde
24.
Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām, kam ir izstrādātas vides trokšņa stratēģiskās kartes.
25.
Rīcības plānu izstrādē galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajai lidostai attiecīgās transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas ar vides trokšņa ietekmēto pašvaldību. Ja, izstrādājot rīcības plānu galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajai lidostai, attiecīgās transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nepiekrīt kādam pašvaldības iesniegtajam priekšlikumam, tad attiecīgās transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs organizē tikšanos ar vides trokšņa ietekmētās pašvaldības pārstāvjiem, lai vienotos par attiecīgo priekšlikumu.
26.
Rīcības plānā ietver:
26.1.
aglomerācijas, galvenā autoceļa, galvenās dzelzceļa līnijas vai galvenās lidostas, kā arī citu trokšņa avotu aprakstus;
26.2.
institūcijas, kas nodrošinājusi vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, kontaktinformāciju;
26.3.
normatīvos aktus, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts);
26.4.
šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā norādītās vides trokšņa indikatoru vērtības;
26.5.
vides trokšņa stratēģiskās kartes kopsavilkumu;
26.6.
cilvēku skaita novērtējumu, uz kuriem iedarbojas vides troksnis, identificētās problēmas un uzlabojamo situāciju apzināšanu. Šajā novērtējumā iekļauj vides trokšņa kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus;
26.7.
pārskatu par sabiedrības informēšanu un par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem;
26.8.
veiktos un turpmāko piecu gadu laikā un ilgtermiņā plānotos pasākumus vides trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai teritorijās, kurās vides trokšņa indikatori atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā norādītiem vides trokšņa robežlielumiem. Norāda arī pirms rīcības plāna izstrādātos dokumentus vides trokšņa samazināšanai vai esošās situācijas saglabāšanai;
26.9.
klusās teritorijas un pasākumus to saglabāšanai;
26.10.
informāciju par plānotajiem ilgtermiņa attīstības plāniem vai projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu;
26.11.
informāciju par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējumu un ieguvumu un zaudējumu novērtējumu;
26.12.
to cilvēku skaita samazināšanās novērtējumu, kurus ietekmē vides troksnis (vides trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts);
26.13.
rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtību.
27.
Rīcības plāna izstrādātājs pēc rīcības plāna izstrādes sagatavo rīcības plāna kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām), kurā ietver šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju. Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto tehniskus terminus un detalizētu informāciju.
28.
Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms rīcības plāna apstiprināšanas to saskaņo ar Centru. Centrs 15 darba dienu laikā sniedz atzinumu par rīcības plāna atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.
29.
Aglomerācijas pašvaldība ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu apstiprina ar Centru saskaņoto rīcības plānu.
30.
Satiksmes ministrija apstiprina ar Centru saskaņoto transporta infrastruktūras objekta rīcības plānu.
31.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu iesniedz Centrā, kas nodrošina šo dokumentu uzglabāšanu.
32.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta objekta pārvaldītājs rīcības plānus pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā, ja notiek svarīgas izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz vides troksni, tomēr to dara ne retāk kā reizi piecos gados. Pārstrādātos rīcības plānus un to kopsavilkumus iesniedz Centrā.
VI.Sabiedrības informēšana par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu
33.
Lai informētu sabiedrību par rīcības plāna izstrādi:
33.1.
Centrs ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;
33.2.
aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sagatavo paziņojumu par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kurā norāda šādu informāciju:
33.2.1.
rīcības plāna nosaukumu;
33.2.2.
institūcijas, kas izstrādājusi rīcības plāna projektu, kontaktinformāciju;
33.2.3.
teritoriju, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposmu, kādā īstenojams rīcības plāns;
33.2.4.
vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;
33.2.5.
vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.
33.3.
aglomerācijas pašvaldība 33.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs 33.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē;
33.4.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs apkopo un izvērtē saņemtos rakstiskos priekšlikumus un atsauksmes par attiecīgo rīcības plāna projektu, iestrādā tos rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus, norādot noraidīšanas pamatojumu. Aglomerācijas pašvaldība pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.
34.
Aglomerācijas pašvaldība papildus šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes vietu, laiku un atbildīgo amatpersonu. Aglomerācijas pašvaldība, organizējot sabiedriskās apspriešanas sanāksmi:
34.1.
nodrošina, ka visa ar sanāksmi saistītā informācija ir pieejama pašvaldības tīmekļvietnē ne mazāk kā 14 dienas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Ja nepieciešams, informāciju var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos;
34.2.
nodrošina, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiek sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura pesona. Pesona, kas piedalījusies sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc šīs sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis un kuru pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolam.
35.
Aglomerācijas pašvaldība, transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs un Satiksmes ministrija 10 darba dienu laikā pēc rīcības plāna apstiprināšanas sagatavo paziņojumu par rīcības plānu, kurā norāda šādu informāciju:
35.1.
rīcības plāna nosaukumu un apstiprināšanas datumu;
35.2.
institūcijas, kas izstrādājusi rīcības plānu, kontaktinformāciju;
35.3.
vietu un laiku, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu.
36.
Aglomerācijas pašvaldība10 darba dienu laikā pēc rīcības plāna apstiprināšanas šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs 10 darba dienu laikā pēc rīcības plāna apstiprināšanas šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto paziņojumu ievieto savā un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē, kā arī nosūta vides trokšņa ietekmētajai pašvaldībai ievietošanai pašvaldības tīmekļvietnē.
37.
Aglomerācijas pašvaldība un transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu. Aglomerācijas rīcības plānu un tā kopsavilkumu ievieto attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē. Rīcības plānus un to kopsavilkums galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajai lidostai ievieto attiecīgās transporta infrastruktūras objekta pārvaldītāja un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē.
VII.Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā
38.
Ja aglomerācijai, galvenajam autoceļam, galvenajai dzelzceļa līnijai vai galvenajai lidostai, kam paredzēts izstrādāt vides trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgā aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nosūta Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk - birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksni.
39.
Birojs 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 38. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, galvenā autoceļa, galvenās dzelzceļa līnijas vai galvenās lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībai vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājam lēmumu par pārrobežu ietekmi.
40.
Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pirms vides trokšņa kartes izstrāde nosūta kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk - kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti, par paredzamo vides trokšņa kartes izstrādi. Paziņojumā norāda:
40.1.
informāciju par paredzamo vides trokšņa kartes izstrādi (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, tās paredzamais izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);
40.2.
informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos vides trokšņa kartes izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas vides trokšņa kartes izstrādē.
41.
Aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē, nosaka attiecīgās teritorijas vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes kārtību.
42.
Pēc vides trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē, nosūta paziņojumu par apstiprināto vides trokšņa stratēģisko karti.
43.
Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda:
43.1.
informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);
43.2.
informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi.
44.
Aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtību.
45.
Aglomerācijas pašvaldība vai transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs pēc rīcības plāna apstiprināšanas nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē.
VIII.Eiropas Komisijai sniedzamā informācija
46.
Centrs informāciju par vides trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem Eiropas Komisijai sniedz elektroniski datu repozitorijā. Atjaunojot informāciju datu repozitorijā, apraksta atšķirības starp atjaunināto un sākotnējo informāciju, kā arī atjaunināšanas iemeslus. Centrs sniedz šādu informāciju:
46.1.
institūcijas, kuras nodrošina vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām izstrādi un apstiprināšanu;
46.2.
par aglomerācijām:
46.2.1.
īss aglomerācijas apraksts - atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;
46.2.2.
īstenotās vides trokšņa kontroles programmas un īstenojamie vides trokšņa kontroles pasākumi;
46.2.3.
izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;
46.2.4.
šo noteikumu 13. punktā minētā informācija;
46.2.5.
rīcības plāna kopsavilkums;
46.3.
par galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galvenajām lidostām:
46.3.1.
galveno autoceļu, galveno dzelzceļa līniju un galveno lidostu vispārīgs apraksts - nosaukums, ģeogrāfiskās koordinātes, vidēja satiksmes intensitāte gadā, autoceļu un dzelzceļa līniju garums;
46.3.2.
apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, teritorijas apbūve, teritorijas izmantošanas veids, citi trokšņa avoti;
46.3.3.
īstenotās vides trokšņa kontroles programmas un īstenojamie vides trokšņa kontroles pasākumi;
46.3.4.
izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;
46.3.5.
šo noteikumu 14. punktā minētā informācija
46.3.6.
rīcības plāna kopsavilkums.
47.
Centrs papildus šo noteikumu 46. punktā minētajai informācijai sniedz Eiropas Komisijai:
47.1.
informāciju par vides trokšņa robežlielumiem;
47.2.
līdz 2025. gada 30.jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem - informāciju par 2.1. apakšpunktā minētajām aglomerācijām un 2.4. , 2.5. , 2.6. apakšpunktos minētajiem transporta infrastruktūras objektiem.
IX.Noslēguma jautājumi
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumus Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 16. nr.; 2015, 193. nr.; 2017, 254. nr.; 2018, 157. nr.; 2019, 137. nr.).
49.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes atbilstoši šo noteikumu prasībām izstrādā līdz 2027. gada 30. jūnijam.
50.
Rīcības plānus izstrādā, pārskata vai pārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz 2024. gada 18. jūlijam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK 2. panta 2) apakšpunktu.
51.
Satiksmes ministrija šo noteikumu 46.3.1. apakšpunktā minēto informāciju sniedz Centram līdz 2025. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem par galvenajiem autoceļiem, galvenajām dzelzceļa līnijām un galveno lidostu. Satiksmes ministrija nodrošina 46.3. apakšpunktā minētās informācijas aktualizāciju gadījumos, ja notikušas izmaiņas galveno autoceļu, galveno dzelzceļa līniju satiksmes un galvenās lidostas satiksmes intensitātē.
52.
Vides trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus, kas izstrādāti un apstiprināti līdz šo noteikumu stāšanās spēkā, pārskata vai pārstrādā šo noteikumu 49. un 50. punktos noteiktajos termiņos.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību;
2)
Komisijas 2015. gada 19. maija Direktīvas (ES) 2015/996, ar ko nosaka kopīgas trokšņa novērtēšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK;
3)
Komisijas 2020. gada 4. marta Direktīvas (ES) 2020/367, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu groza attiecībā uz vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metožu noteikšanu;
4)
Komisijas 2020. gada 21.decembra Deleģētās direktīvas (ES) 2021/1226, ar ko, pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu groza attiecībā uz kopīgām trokšņa novērtēšanas metodēm.
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/1010 par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Vides trokšņa indikatori.
1. Dienas-vakara-nakts trokšņa indikatoru Lden decibelos (dB) nosaka pēc šādas formulas:
kur:
Lday – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Levening – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) viena gada laikā;
Lnight – izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis atbilstoši šo noteikumu prasību izpildei piemērojamo standartu prasībām un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) viena gada laikā.
2. Nosakot vides trokšņa indikatorus ņem vērā:
2.1. tieši pienākošo skaņu, kas nozīmē, ka nerēķinās ar to skaņu, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (parasti tas nozīmē, ka mērījums jākoriģē par 3 dB);
2.2. diena ir 12 stundas, vakars — četras stundas un nakts — astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7:00 līdz 19:00, vakars ir no plkst. 19:00 līdz 23:00, nakts ir no plkst. 23:00 līdz 7:00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads un meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads.
3. Vides trokšņa indikatora Lden novērtējuma punkta izvietojuma augstums ir atkarīgs no paredzētā datu pielietojuma:
3.1. ja aprēķinu veic vides trokšņa stratēģiskajai kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, tad novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0, 2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie tās fasādes, kura ir visvairāk pakļauta vides trokšņa iedarbībai; šim nolūkam fasāde, kura ir visvairāk pakļauta vides trokšņa iedarbībai, ir tā ārsiena, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam; citiem nolūkiem šī izvēle var būt atšķirīga,
3.2. ja mērījumu veic vides trokšņa stratēģiskajai kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes, un rezultātus vajadzētu koriģēt saskaņā ar pielīdzināmu 4 m augstumu,
3.3. ja mērījumu vai aprēķinu veic prettrokšņa plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (veicot mērījumus lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, izstrādājot vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu vides trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu vides trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu katras atsevišķas ēkas pakļautību vides trokšņa iedarbībai), var izvēlēties citus augstumus, taču tie nekad nedrīkst būt mazāki par 1,5 m virs zemes.
4. Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādē izmanto šādus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus:
| N.p.k. |
Apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids1 |
Lday (dB(A)) | Levening (dB(A)) |
Lnight (dB(A)) |
| 1. | Savrupmāju apbūves teritorija, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija, viensētu apbūve2 | 55 | 50 | 45 |
| 2. | Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija | 60 | 55 | 50 |
| 3. | Publiskās apbūves teritorijas ar papildizmantošanas veidu - dzīvojamā apbūve | 60 | 55 | 55 |
| 4. | Jauktas centra apbūves teritorijas dzīvojamā apbūve | 65 | 60 | 55 |
| 5. | Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu (klusā teritorija)3 | 50 | 45 | 40 |
1 - pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas galvenais izmantošanas veids;
2- šo noteikumu izpratnē vides trokšņa indikatora vērtības viensētu apbūvē attiecina uz ēkām, kurām ir noteikts dzīvojamās mājas lietošanas veids;
3- teritorijās, kurās saskaņā ar šiem noteikumiem jāizstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes, pašvaldība, nosakot klusos rajonus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Vides trokšņa indikatoru vērtēšanas metodes
3.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Vides trokšņa indikatoru vērtēšanas metodes (grozījumi)
4.
pielikumsMinistru kabineta
[21-TA-849 Dt]
noteikumiem Nr.[21-TA-849 Nr]
Vides trokšņa kaitīgo seku vērtēšanas metodes