22-TA-339
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 3.1.1.3.i. investīciju “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – investīcija);
1.2.
investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;
1.3.
investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas;
1.4.
atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas;
1.5.
prasības projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim un industriālā parka nomniekam vai komersantam, kas lietos industriālā parka un teritorijas infrastruktūru;
1.6.
ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus;
1.7.
projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību;
1.8.
investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus;
1.9.
citus investīcijas īstenošanas nosacījumus.
2.
Investīcijas mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīt cilvēkresursus un paaugstināt produktivitāti, sniedzot atbalstu nacionāla mēroga industriālo parku un teritoriju (turpmāk – industriālais parks) attīstīšanai reģionos, ārpus Rīgas plānošanas reģiona.
3.
Investīcijas mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti atbilstoši šo noteikumu 25. punktu.
4.
Komersants šo noteikumu izpratnē ir liels, vidējs vai mazs komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas. Mazs un vidējs komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 1. pielikuma 2. pantā noteiktajam. Liels komersants šo noteikumu izpratnē ir uzņēmums, kas atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam.
5.
Investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā. Atbalstu sniedz Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.
6.
Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija, izņemot Rīgas plānošanas reģiona teritoriju.
II.Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi
7.
Investīcijai pieejamais AF finansējums ir 80 000 000 euro.
8.
Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 000 000 euro, un katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais finansējums ir 20 000 000 euro, izņemot šo noteikumu 63. punktu norādītajā gadījumā, kad, saskaņā ar konkursa rezultātiem, vienā vai vairākos plānošanas reģionos izveidojas AF finansējuma atlikums.
9.
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta darbību īstenošanu, uzņemas visu atbildību par projekta īstenošanu un priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu . Finansējuma saņēmējs ir šo noteikumu 25. punktā minētais projekta iesniedzējs, kas investīcijas ietvaros saņem AF finansējumu un īsteno projektu.
10.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projekta AF finansējuma apjoma pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un 20 procentus no projekta AF finansējuma apjoma pēc nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantu, kas nomās projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru. Atlikušo projekta AF finansējuma daļu, kas ir vismaz 30 procenti no projekta kopējā AF finansējuma apjoma, finansējuma saņēmējs saņem pēc projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā, komersanta, kas uzņēmies saistības sasniegt noteiktos mērķus, darbības uzsākšanas industriālā parkā, kā arī projekta ietvaros plānoto darbību pilnīgas pabeigšanas, projektā plānoto mērķu sasniegšanas un CFLA atzinuma, ka projekta īstenošanas rezultātā ir izveidots darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot tā funkcionalitāti atbilstoši industriālā parka attīstības stratēģijā jeb biznesa plānā (turpmāk - industriālā parka attīstības stratēģija) paredzētajam.
11.
AF finansējuma rezultātu sasniegšanu vērtē, ņemot vērā AF plānā norādītos atskaites punktus un mērķus. Investīcijas ietvaros sasniedzamais atskaites punkts: līdz 2023. gada 31. decembrim nosūtīti paziņojumi projektu iesniedzējiem par vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai reģionos. Atskaites punkts ir izpildīts, kad ir publicēts CFLA paziņojums par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem, nosūtīti paziņojumi vai noslēgtas vienošanās vai līgumi par projektu īstenošanu.
12.
Investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķi:
12.1.
mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim noslēgti vismaz četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem nomniekiem (komersantiem), kas paredz nefinanšu investīciju piesaistīšanu vai veikšanu vismaz 85 741 349 euro. Mērķis ir izpildīts, kad ir parakstīti šajā apakšpunktā minētie nodomu protokoli vai līgumi;
12.2.
mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigti būvdarbi, attīstīti komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi vismaz četri nacionālas nozīmes industriālie parki reģionos, kuros ir nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāte, tai skaitā pabeigta nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošana vai to saistītās jaudas palielināšana (siltumapgāde, ūdens un kanalizācija, elektroenerģija), pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana. Mērķa izpilde tiek pamatota ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;
12.3.
mērķis: līdz 2026. gada 31. jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Mērķa izpilde tiek pamatota ar apstiprinātu finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu par radītajām jaunajām darba vietām, kuram pievieno noslēgto darba līgumu sarakstu, kuru atbilstību pārbauda CFLA. Izpildot nosacījumu par vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, piemēro Oficiālās statistikas portālā uz projekta iesniegšanas brīdi pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā reģionā, vienlaikus nodrošinot, ka vidējā darba samaksa nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020.gadā.
13.
Investīcijas ietvaros noteikts kopējais rādītājs - cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā.
III.Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas
14.
Par Investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīgas par investīcijas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību.
15.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) sniedz atbalstu pašvaldībām:
15.1.
industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanā un konkrētu sasniedzamo rādītāju noteikšanā;
15.2.
potenciālo industriālo teritoriju vai ēku nomnieku piesaistei un vismaz viena nodomu protokola ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru vai komersantu, kas nomās projekta ietvaros izveidoto vai attīstīto infrastruktūru, vai sadarbības līguma noslēgšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
15.2.1.
komersants darbojas viedās specializācijas jomā (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas);
15.2.2.
komersants darbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus;
15.2.3.
komersants plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tai skaitā darbinieku kompetenču pilnveidē, trīs gadu periodā pēc investīcijas projekta īstenošanas;
15.2.4.
komersanta plānotais preču un pakalpojumu eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras izbūves pārsniedz 3 000 000 euro;
15.2.5.
uzņēmumam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksam;
15.2.6.
komersants uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas, paredz izveidot jaunas darba vietas ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
16.
CFLA ir šādi pienākumi:
16.1.
veikt projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar šo noteikumu un projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām. CFLA ir tiesības projekta iesniedzējam pieprasīt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai;
16.2.
piešķirt komercdarbības atbalstu saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību (CFLA ir valsts atbalsta komercdarbībai sniedzējs);
16.3.
slēgt līgumu vai vienošanos par investīcijas projekta īstenošanu un nodrošināt, ka finansējuma saņēmējs ievēro ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktās prasības;
16.4.
nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā, kompetences ietvaros pārliecināties, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultā finansējumu situāciju projekta vērtēšanā un īstenošanā, kā arī nodrošināt komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta komercdarbībai atgūšanu;
16.5.
nodrošināt maksājumu pieprasījumu un projektu progresa pārskatu izskatīšanu un saskaņošanu;
16.6.
nodrošināt savlaicīgu AF ietvaros nepieciešamo un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 , ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241 ) 22. un 27. pantā minēto datu uzkrāšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo atskaites punktu un mērķu uzskaiti investīcijas ietvaros;
16.7.
pārbaudīt AF projektu atskaites punktu un mērķu (tai skaitā datu) atbilstību.
IV. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
17.
Investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti saskaņā ar apstiprinātajā industriālā parka attīstības stratēģijā noteikto, pievienojot komersanta un pašvaldības apliecinājumus, ka projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra ir pietiekama komersanta pilnvērtīgai darbībai.
18.
Investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības industriālo teritoriju infrastruktūras attīstīšanai, lai tās pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, kas radītu šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētās darba vietas un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos:
18.1.
jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās attīstīšana, tai skaitā risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaisti;
18.2.
industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);
18.3.
pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām, tai skaitā pasākumi, kas veicina CO2 piesaisti;
18.4.
komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem (turpmāk - AER).
19.
Investīcijas attiecināmās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu:
19.1.
jaunas rūpnieciskās teritorijas ierīkošanas vai esošās industriālās teritorijas attīstīšanas un labiekārtošanas izmaksas:
19.1.1.
būvju nojaukšana, teritorijas attīrīšana, teritorijas sanācijas pasākumi, cietā seguma laukuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, nodrošinot, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);
19.1.2.
gājēju celiņu, veloceliņu izbūve, pārbūve, vai atjaunošana;
19.1.3.
ārtelpas atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana (videi draudzīgs apgaismojums, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi). Netiek atbalstītas mazās arhitektūras formas ar māksliniecisko vērtību;
19.1.4.
teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi);
19.1.5.
bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;
19.2.
industriālo pieslēgumu ierīkošanas izmaksas, tai skaitā ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību;
19.3.
pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana (nepārsniedzot 1 km attālumu no projekta ietvaros attīstāmā industriālā parka – ja industriālajā parkā izveido jaunas vai attīsta esošās industriālās telpas, ēkas vai teritorijas), tai skaitā:
19.3.1.
satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras attīstība un ar to saistītā infrastruktūra (piemēram, publiski pieejami stāvlaukumi, pieturvietas);
19.3.2.
dzelzceļa pieslēgumi vai industriālās teritorijas iekšējais tīkls;
19.3.3.
ielu un ceļu apgaismojuma infrastruktūras izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, izmantojot gaismas diožu spuldzes jeb diodes (LED) kā gaismas avotu;
19.3.4.
lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras attīstība;
19.3.5.
“zaļās salas”, velosipēdu novietnes, “zaļie koridori” pie intensīvas satiksmes tīkliem;
19.3.6.
lietusūdens savākšanas dīķi un kanāli, tai skaitā divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, pretplūdu risinājumi pilsētvidē, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;
19.4.
ražošanas ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā:
19.4.1.
ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
19.4.2.
AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā), tai skaitā siltumsūkņi (gaiss vai ūdens, vai zeme), saules kolektori, koksnes biomasas apkures katli, ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā, kā arī saules baterijas un vēja ģeneratori;
19.4.3.
iekārtu un aprīkojuma, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru, iegāde un uzstādīšana, tai skaitā telpu apgaismojums, apkure, gaisa dzesēšana un ventilācija. Netiek atbalstītas ražošanas iekārtas, tai skaitā iekārtas, kas ir iesaistītas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.1 pantu;
19.4.4.
ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana;
19.4.5.
“zaļie jumti”, “zaļās sienas” un citi dabiski materiāli, kas tiek izmantoti būves celtniecībā;
19.4.6.
bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW;
19.5.
virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu vai dzelzceļa pieslēgumu infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par komercdarbības atbalsta sniegšanu;
19.6.
autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;
19.7.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
19.8.
neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora izmaksas ar mērķi gūt pārliecību par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem un citu normatīvo aktu prasību ievērošanai, tai skaitā, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā;
19.9.
projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas – līdz trīs procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.9.1.
industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanas izmaksas;
19.9.2.
būvprojekta izstrādes izmaksas, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta izstrādei;
19.9.3.
finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
19.9.4.
normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošanas izmaksas
20.
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. Finansējuma saņēmējs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā un citos normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja papildu izmaksas.
21.
Finansējuma saņēmējs ievēro šādus papildu nosacījumus:
21.1.
elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora īpašumā;
21.2.
ūdenssaimniecības vai siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir piesaistīts kā sadarbības partneris, izņemot šo noteikumu 19.5. apakšpunktā noteiktajos gadījumos;
21.3.
Notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:
21.3.1.
tās attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
21.3.2.
īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi;
21.3.3.
par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, komersanta apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;
21.3.4.
prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts komersanta apliecinājumā par interesi.
22.
Projektu iesniegumos neiekļauj un atbalstu nepiešķir jau pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.
23.
Ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var veikt:
23.1.
publiska persona – publiskas personas zemes īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā;
23.2.
privātpersona – privātpersonas zemes īpašumā, nomātā zemes īpašumā vai uz apbūves tiesības pamata, ja īpašuma turējuma tiesības ir iegūtas uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, un nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību paredz nomātā zemes īpašuma un būves izpirkšanu;
23.3.
sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā.
24.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tiesībām veikt ieguldījumus zemes īpašumā jābūt nostiprinātām valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
V.Prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam
25.
Projekta iesniedzējs ir:
25.1.
pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
25.2.
komersants, tai skaitā mazais, vidējais vai lielais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas.
26.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt komersantu, pašvaldību, pašvaldības iestādi, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja tā iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un paredzēta industriālā parka attīstības stratēģijā.
27.
Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz industriālā parka attīstības stratēģiju, kas izstrādāta saskaņā ar pašvaldības domes sēdē apstiprināto pašvaldības attīstības programmu. Industriālā parka attīstības stratēģijā norāda risinājumu, kura īstenošanas rezultātā tiks izveidots darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti. Netiek atbalstītas atsevišķas darbības, piemēram, ēka, kurai nav pievedceļš vai iztrūkst komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamās inženierkomunikācijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz metodisko atbalstu pašvaldībām industriālā parka attīstības stratēģijas izstrādē
28.
Ja projekta iesniegumu konkursam iesniedz pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai komersants (industriālā parka operators), tad projekta iesniegumam pievieno viena vai vairāku komersantu (potenciālo nomnieku vai īpašnieku) apliecinājumu par interesi vai sadarbības līgumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
28.1.
par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju, kā arī, ja projektā tiek paredzēta notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras pieslēguma izbūve, komersants apliecina pakalpojuma nepieciešamību, tostarp iekļaujot informāciju par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī);
28.2.
par komersanta apņemšanos nodrošināt mērķu sasniegšanu vismaz tādā apmērā, kas nepieciešams projekta īstenošanai saskaņā ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos noteikto;
28.3.
par komersanta apņemšanos izpildīt specifiskos kritērijus un nosacījumus, kas nepieciešami industriālā parka funkcionalitātei pēc projekta pabeigšanas, un citas AF plānā definētās prasības, tai skaitā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un nacionālajiem vides tiesību aktiem.
29.
Ja komersants, kas ir projekta iesniedzējs, plāno attīstīt publisko infrastruktūru, tas projekta iesniegumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par esošās vai jaunas publiskās infrastruktūras izmantošanu un, jaunas publiskās infrastruktūras izbūves gadījumā, piesaista pašvaldību kā sadarbības partneri.
30.
Sagatavojot pamatojumu industriālās zonas attīstībai un ilgtspējai, kas tiek iekļauts industriālā parka attīstības stratēģijā, projekta iesniedzējs apzina un novērtē šādus aspektus:
30.1.
attiecīgajā pašvaldībā esošos cilvēkresursus jeb darba spēka pieejamību, tai skaitā augsti kvalificētu darbinieku skaits, infrastruktūras pieejamība nokļūšanai līdz darba vietai, kā arī pašvaldības instrumenti jaunu darbinieku piesaistei, tai skaitā mājokļa pieejamība un citi faktori;
30.2.
izglītības iespējas, vērtējot izglītības iestāžu pieejamību un to sasaisti ar viedās specializācijas stratēģijas jomām, vai pašvaldību prioritārajiem industriālo parku attīstības sektoriem, kā arī iespējas nodrošināt darbinieku papildu apmācību iespējas;
30.3.
komersantu attīstības aktivitātes (pašvaldībā vai attiecīgā plānošanas reģionā), kas iekļauj jaunu darbības virzienu attīstību, uzņēmumu vēlmi paplašināties, uzņēmumu aktivitāti pētniecības un attīstības jomās, redzējumu vietējās nozīmes sektoru ekosistēmas izveidei un esošo uzņēmumu attīstības tendences, kā arī attīstības sadarbība ar citiem uzņēmumiem.
31.
Ja projekta iesniegumu iesniedz komersants, tad novērtējumu par pašvaldībā esošo cilvēkresursu jeb darba spēka pieejamību, izglītības iespējām un komersantu attīstības aktivitātēm pašvaldībā vai attiecīgā plānošanas reģionā komersants sagatavo sadarbībā ar pašvaldību, kurā plānota industriālā parka attīstīšana.
32.
Prasības komersantam, kas darbosies industriālajā teritorijā un sniegs ieguldījumu investīcijas mērķu sasniegšanā:
32.1.
darbojas viedās specializācijas jomā;
32.2.
nodarbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus;
32.3.
darbinieku vidējā darba samaksa uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas vai gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras, pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, saskaņā ar projekta iesniegšanas brīdī pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā reģionā, nodrošinot, ka vidējā darba samaksa nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020.gadā;
32.4.
eksporta apjoms trīs gadu periodā no infrastruktūras izbūves pārsniedz 3 000 000 euro;
32.5.
ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksam un ir pieejami finanšu resursi;
32.6.
plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc investīciju projekta īstenošanas.
33.
Komersants iesniedz informāciju, kas pamato komersanta spēju veikt projekta investīcijas un sasniegt mērķus, tai skaitā informāciju par plānotajiem projektiem citās valsts atbalsta programmās, par atbalstītajiem kredīta aizdevumiem, finanšu plūsmu vai kredītiestādes garantijas vēstuli.
34.
Projekta iesniedzējs projektā plāno mērķu sasniegšanu vismaz šādā apjomā:
34.1.
līdz 2025. gada 31. decembrim noslēgts vismaz viens nodomu protokols vai līgums ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru vai potenciālo nomnieku (komersantu), kas paredz komersantu nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos veikšanu līdz 2028.gada 31.decembrim vismaz tādā apmērā, kas, attiecībā pret AF finansējuma vienu euro veido attiecību 1,07:1, kur:
1,07 – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);
1 – AF finansējums (euro).
Parakstot šajā apakšpunktā minēto nodomu protokolu vai līgumu, finansējuma saņēmējs uzskaita arī faktiski piesaistītās vai veiktās komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, iesniedzot projekta īstenošanas progresa pārskatus saskaņā ar līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu, ko slēdz CFLA ar finansējuma saņēmēju, noteikto kārtību;
1,07 – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);
1 – AF finansējums (euro).
Parakstot šajā apakšpunktā minēto nodomu protokolu vai līgumu, finansējuma saņēmējs uzskaita arī faktiski piesaistītās vai veiktās komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, iesniedzot projekta īstenošanas progresa pārskatus saskaņā ar līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu, ko slēdz CFLA ar finansējuma saņēmēju, noteikto kārtību;
34.2.
līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigti būvdarbi, attīstīts komersantu pieprasījumā balstīts, darboties spējīgs nacionālas nozīmes industriālais parks, nodrošinot projektā paredzēto attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti. Mērķa izpilde tiek pamatota ar iesniegtiem pamatojošiem dokumentiem par būvdarbu nodošanu ekspluatācijā, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, un CFLA veikto attiecīgās dokumentācijas pārbaudi;
34.3.
ievērojot minimālo attiecību starp investīcijai pieejamo kopējo AF finansējumu un investīcijas ietvaros kopējo sasniedzamo mērķa vērtību, līdz 2026. gada 31. jūlijam radīta vismaz 41 jauna darba vieta (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vismaz 82 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 20 000 000 euro apmērā) ar vidējo darba samaksu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, saskaņā ar projekta iesniegšanas brīdī pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā reģionā, nodrošinot, ka vidējā darba samaksa nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020. gadā. Mērķa izpilde tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu, kuram pievieno noslēgto darba līgumu sarakstu un kuru apstiprina CFLA, pārbaudot iesniegto datu atbilstību.
35.
Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst AF plānā noteiktajiem ES un Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, tai skaitā:
35.1.
tiek ievēroti Zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
35.2.
būvniecības procesā un industriālā parka darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē;
35.3.
ja projekts ietver neizmantojamas būves vai lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšanu, tad teritorijas labiekārtošanā iesaistītie uzņēmēji nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, 11. panta 2. punkta prasību, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);
35.4.
ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt industriālā parka teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, šie materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu;
35.5.
ja plānota ēkas būvniecība, ēku konstrukciju risinājumos tiek paredzēta atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ;
35.6.
ja plānota ēkas būvniecība, tiek paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējums veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;
35.7.
ja plānota ēkas būvniecība, tiek paredzēti atbilstoši lietus notekūdeņu sistēmu risinājumi intensīvu nokrišņu gadījumiem, dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem, izmantojot dabā balstītus risinājumus;
35.8.
projekta ietvaros netiek atbalstīti ieguldījumi komersantos, kas saistīti ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu nodrošināšanai saskaņā ar pieļaujamo regulējumu;
35.9.
projekta ietvaros nav paredzētas investīcijas atkritumu apglabāšanai, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai;
35.10.
komersants, saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā veic tikai jaunu, maksimāli efektīvu iekārtu iegādi;
35.11.
komersants nodrošina notekūdeņu attīrīšanu, lai nepieļautu neattīrītu ražošanas notekūdeņu nonākšanu vidē. Komersants, ja tas ir nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ir paredzējis attiecīgo notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūvi par saviem privātajiem līdzekļiem, lai pirms notekūdeņu novadīšanas pa centralizētajiem kanalizācijas tīkliem uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, nodrošinātu to priekšattīrīšanu, sasniedzot atļaujā noteiktos piesārņojošo vielu rādītājus;
35.12.
gadījumā, kad komersanta saimnieciskā darbība rada troksni, tiek ievēroti nacionālajā likumdošanā noteiktie maksimālie trokšņa robežlielumu rādītāji noteiktajai apbūves zonai un diennakts laikam;
35.13.
jauni industriālie parki netiek plānoti īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.
36.
Industriālā parka operators nomnieka izvēlē priekšroku dod uzņēmumiem, kas iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu attiecīgā plānošanas reģiona uzņēmumu. Rūpnieciskā simbioze ir process, kur vienā uzņēmumā radušies tehnoloģisko procesu atlikumi un uzņēmumā neizmantojami blakusprodukti kļūst par cita uzņēmuma ražošanas procesa izejvielām.
37.
Projekta iesniedzējs, atbilstoši CFLA izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
VI.Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
38.
Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1.februāra, izņemot izmaksas projektu darbībām, kuras tiek ieviestas saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 14, 41., 48. un 56.pantu, jo šīs izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas CFLA, un būvdarbu līgumu slēdz, un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA.
39.
Projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām), maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte ir 100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbalstu var saņemt projekta iesniedzējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
41.
Ievērojot Regulas Nr. 651/2014 14.panta nosacījumus:
41.1.
atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, industriālās teritorijas, ražošanas ēkas, pievedceļi, kas nav publiski pieejami), kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas uzņēmējdarbības vietas kopējā ražošanas procesā;
41.2.
ja atbalstu piešķir lielajam komersantam būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā, bet attiecībā uz atbalstu, ko piešķir esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmās izmaksas vismaz par 200 procentiem pārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtību, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākšanas;
41.3.
atbalstu var saņemt projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, kas ir komersants, kurš veic produkcijas ražošanu vai sniedz produktīvu pakalpojumu;
41.4.
uzbūvētajai infrastruktūrai jāpaliek atbalsta saņēmēja lielā komersanta īpašumā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā), bet trīs gadus – mazā un vidējā komersanta īpašumā;
41.5.
iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem;
41.6.
atbalsta saņēmējs atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktam nodrošina līdzfinansējumu vismaz 25 procentu apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, tai skaitā cita finansētāja izsniegtu ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un par šo līdzfinansējumu nevar būt saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā de minimis atbalsts ;
41.7.
atbalsta saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu Regulas Nr. 651/2014 izpratnē uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts;
41.8.
ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru tas pats atbalsta saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu, kuru nosaka atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 2. panta 20. punktam;
41.9.
maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte ir šāda:
41.9.1.
lielajam komersantam līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
41.9.2.
vidējam komersantam līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
41.9.3.
mazajam komersantam līdz 60 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
42.
Ievērojot Regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus:
42.1.
atbalstu piešķir AER izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegādei (piemēram, siltumsūkņi, saules kolektori, koksnes biomasas apkures katli, saules baterijas, vēja elektroenerģijas ģeneratori);
42.2.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri: komersants, pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai kas ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
42.3.
atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Pēc tam, kad sākta iekārtas ekspluatācija, nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā. Atbalsts ir neatkarīgs no ražošanas apjoma;
42.4.
izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmas;
42.5.
attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem;
42.6.
attiecināmo izmaksu noteikšana un pieļaujamā AF atbalsta intensitāte:
42.6.1.
ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, piemēram, kā viegli nosakāmu pievienoto komponenti jau esošam objektam, attiecināmās izmaksas ir šīs ar atjaunojamo energoresursu enerģiju saistītās izmaksas vai, ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas, tad atbalsta intensitāte nepārsniedz:
42.6.1.1.
60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai, kas ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;
42.6.1.2.
70 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai vidējam komersantam;
42.6.1.3.
80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai mazajam komersantam;
42.6.2.
atsevišķām nelielām iekārtām, kurām nevar noteikt videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, jo ierobežota lieluma ražotņu nav, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, atbalsta intensitāte nepārsniedz:
42.6.2.1.
45 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām lielajam komersantam, pašvaldībai, tās izveidotai iestādei, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
42.6.2.2.
55 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām vidējam komersantam;
42.6.2.3.
65 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām mazajam komersantam.
43.
Ievērojot Regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumus:
43.1.
attiecināmas ir ieguldījumu izmaksas elektroapgādes infrastruktūrā (piemēram, elektroenerģijas pieslēgums, kas ir sadales sistēmas operatora īpašumā, līdz teritorijai vai ēkai);
43.2.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji: pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
43.3.
atbalstu var saņemt komersants, ja tas ir sadarbības partneris un, ja tas sedz elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas savas uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamās ražošanas jaudas palielināšanai;
43.4.
atbalsta intensitāte nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Ievērojot šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli, un tā var būt līdz 100 procentu no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu AF finansējuma;
43.5.
ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
44.
Ievērojot Regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumus:
44.1.
atbalstu piešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos (piemēram, industriālo teritoriju vai ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai vai atjaunošanai);
44.2.
atbalstu var saņemt šādi projektu iesniedzēji: komersants, pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
44.3.
komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Šajā apakšpunktā minēto nomas izsoli organizē ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA;
44.4.
atbalsta intensitāte nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Ņemot vērā šajā apakšpunktā minēto, atbalsta summa projektam vai attiecīgajai izmaksu pozīcijai tiek noteikta individuāli un tā var būt līdz 100 procentu no projekta vai attiecīgās izmaksu pozīcijas attiecināmo izmaksu AF finansējuma;
44.5.
projekta iesniedzējs visus plānotos ieņēmumus (arī no projekta ietvaros izbūvētās infrastruktūras pārdošanas, ja tā tiek plānota projekta dzīves cikla laikā) atspoguļo finanšu iztrūkuma aprēķinā;
44.6.
ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic pārrēķinu un atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.
45.
Regulas Nr. 651/2014 14. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem – privātpersonām sākotnējiem ieguldījumiem uz to īpašumā esošas vai nomātas zemes.
46.
Regulas Nr. 651/2014 56. pantu piemēro projekta iesniedzējiem un sadarbības partneriem – publiskām personām vietējās infrastruktūras izveidošanai tikai uz to īpašumā vai valdījumā esošas zemes, kura nav iznomāta trešajai personai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.
47.
Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.
48.
Lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz šīs regulas darbības termiņa beigām.
49.
Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir, ja ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:
49.1.
1. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro Regulu Nr. 651/2014 ;
49.3.
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
49.4.
1.panta 4.punkta “c” apakšpunkta nosacījums, ka atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot šajā apakšpunktā minētos atsevišķos valsts mazatbalsta izņēmumus;
49.5.
1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver ES tiesību pārkāpumus;
49.6.
4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas robežvērtības;
49.7.
13. panta nosacījumi, kas paredz gadījumus, kādos nepiemēro Regulas Nr. 651/2014 14. pantu;
49.8.
56. panta 2. punkta nosacījumi, kas paredz, ka šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu “Reģionālais atbalsts”. Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai;
49.9.
maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte ir līdz 100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un atbalsts nepārsniedz 15 miljonus euro vidēji gadā vienam (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;
49.10.
56. panta 7. punkta nosacījums, kas paredz, ka atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai. Ar mērķorientētu infrastruktūru saprotot tādu infrastruktūru, kas ir uzbūvēta iepriekš nosakāmam uzņēmumam un pielāgota tā vajadzībām.
50.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem. Atbalsta sniedzējs informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto valsts atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 48. vai 56. pantu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistītā projekta dokumentāciju glabā atbilstoši noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).
51.
Valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ievērojot šādus nosacījumus:
51.1.
atbalstu var saņemt sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) sniedzējs kā sadarbības partneris un pašvaldība, ja tā vai tās iestāde sniedz sabiedrisko pakalpojumu un vienlaikus ir projekta iesniedzējs;
51.2.
maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte ir līdz 100 procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un atbalsts nepārsniedz 15 miljonus euro vidēji gadā vienam (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;
51.3.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā;
51.4.
sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdzis pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:
51.4.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
51.4.2.
prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
51.4.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
51.4.4.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
51.4.5.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
51.4.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
51.4.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);
51.5.
Ja sadarbības partneris ir pašvaldības iestāde, kas ir ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda:
51.5.1.
pašvaldības iestādes uzdevumus ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu veidus;
51.5.2.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
51.5.3.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;
51.5.4.
prasību ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;
51.5.5.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
51.5.6.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
51.5.7.
informāciju par iespējām saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
51.5.8.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES;
51.6.
Ja ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:
51.6.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
51.6.2.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
51.6.3.
maksu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;
51.6.4.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
51.6.5.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2021/12/ES;
51.7.
Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot ES līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot ES līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās;
51.8.
Ja valsts atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, valsts atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām jāsaglabā un jānodrošina pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
52.
De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir šo noteikumu 19.9. apakšpunktu paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, sniedz saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013 ), ievērojot šādus nosacījumus:
52.1.
de minimis atbalsts triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz 200 000 euro vienam vienotam uzņēmumam;
52.2.
de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā, gan vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka darbības vai izmaksas tiek nošķirtas, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
52.3.
pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
52.4.
de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
53.
Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.
54.
Ja papildus valsts atbalsts ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un šo noteikumu de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.
55.
Atbalstu, ko piešķir šo noteikumu ietvaros, var kumulēt ar citu valsts atbalstu un de minimis atbalstu:
55.1.
ja atbalsts attiecas uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegtas šajos noteikumos minētās maksimālās atbalsta intensitātes vai atbalsta apmērs, kāds noteikts valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots maksimālais iespējamais de minimis apjoms;
55.2.
ja atbalsts attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.
56.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris par šo noteikumu 55. punktā paredzēto valsts atbalsta kumulāciju iesniedz CFLA informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti. Lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu pieņem tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu.
57.
CFLA nodrošina valsts atbalsta pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu saistībā ar sniegto komercdarbības atbalstu.
58.
Ja tiek pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, CFLA finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, uzliek par pienākumu atmaksāt CFLA saņemto nelikumīgo valsts atbalstu, savukārt, ja tiek pārkāptas Regulas Nr.1407/2013 prasības, CFLA finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei visu saņemto valsts atbalstu. Nelikumīgo valsts atbalstu atmaksā kopā ar procentiem, no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
VII.Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
59.
Projektu iesniegumus atlasa atklāta projektu iesniegumu konkursā, kura ietvaros savstarpēji sacenšas projekti, kuru īstenošana paredzēta attiecīgā plānošanas reģionā.
60.
CFLA sagatavo projektu iesniegumu atlases nolikumu, saskaņo to ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju kā AF plāna koordinatoru un izsludina projektu iesniegumu atlasi (konkursu), publicējot informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv. Projektu iesniegumu iesniegšanai CFLA tiek noteikts termiņš, kas nav īsāks par trīs mēnešiem.
61.
Projektu iesniegumu vērtēšanu sāk pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegums, kas iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, netiek vērtēts. CFLA par to informē projekta iesniedzēju.
62.
Projektu iesniegumu vērtēšanai CFLA izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir CFLA pārstāvji, vismaz divi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (atbildīgās iestādes par investīcijas ieviešanu pārstāvis un par reģionālās attīstības politiku atbildīgās nozares ministrijas pārstāvis), pārstāvis no Ekonomikas ministrijas (par industrijas, pakalpojumu un uzņēmējdarbības politiku atbildīgās nozares ministrijas pārstāvis) un LIAA pārstāvis.
63.
Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumu atlases termiņā saņemtos projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem:
63.1.
atbilstības kritēriji, kas ietver projektu vispārīgos un specifiskos atbilstības kritērijus un izslēgšanas kritērijus, lai gūtu pārliecību, ka projekta iesniegums atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai kvalificētos atbalstam investīcijas ietvaros, tai skaitā izpilda AF plānā noteiktās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai. Projekta izslēgšanas kritērijus vērtē pēc vispārīgajiem atbilstības kritērijiem;
63.2.
kvalitātes kritēriji:
63.2.1.
atbilstības kritērijiem atbilstošie attiecīgā plānošanas reģiona projekti tiek sarindoti pēc augstāka iegūtā koeficienta un priekšroku dod projektam ar lielāko koeficientu;
63.2.2.
vienādu koeficientu gadījumā priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks izveidoto darba vietu skaits pret ieguldīto AF finansējumu, izņemot, ja projektos paredzēts vienāds plānotais izveidoto darba vietu skaits, tad vienādu koeficientu gadījumā priekšroku dod projektam, kurā plānots lielāks komersantu nefinanšu investīciju pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos apjoms;
63.2.3.
gadījumā, ja izveidojas plānošanas reģionam pieejamā AF finansējuma atlikums, kas nav pietiekams secīgi nākamā kvalitatīvā projekta atbalstīšanai vai projekta iesniedzējs atsakās īstenot projektu ar samazinātu AF finansējumu, tad atlikušo AF finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā. Vienāda vērtējuma gadījumā (viena punkta robežās) priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
64.
CFLA, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, trīs mēnešu laikā pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. CFLA atbilstoši šo noteikumu 25. punktā nosauktajiem projektu iesniedzējiem izdod pārvaldes lēmumu (šo noteikumu 25.1. apakšpunkts) vai administratīvo aktu (šo noteikumu 25.2. apakšpunkts) (turpmāk – lēmums).
65.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
65.1.
projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tai skaitā uz projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no izslēgšanas noteikumiem;
65.2.
investīcijas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
66.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic CFLA noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ņemot vērā AF plānā noteikto atskaites punktu: līdz 2023.gada 31.decembrim nosūtīti paziņojumi projektu iesniedzējiem par vienošanās vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu industriālo parku attīstībai reģionos. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Savukārt, ja nosacījumi tiek izpildīti, CFLA izdod atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.
67.
Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
67.1.
projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tai skaitā uz projekta iesniedzēju attiecas vismaz viens no izslēgšanas noteikumiem, un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;
67.2.
investīcijas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
68.
Projekta iesniedzējs viena mēneša laikā var apstrīdēt CFLA pieņemto pārvaldes lēmumu vai administratīvo aktu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas izdoto administratīvo aktu par pārstrīdēto CFLA lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Finanšu ministrijas pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto CFLA lēmumu nav pārsūdzams.
VIII.Investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
69.
Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs nodrošina projektu iesniegumu iesniegšanu AF finansējuma saņemšanai un progresa informācijas uzkrāšanu, un citu nepieciešamo datu ievadi vadības informācijas sistēmā.
70.
Pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, finansējuma saņēmējs iesniedz CFLA plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku.
71.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā kopš viņam ir kļuvusi zināma informācija par iepirkumu izsludināšanas brīdi, iesniegt iepirkumu plānu vadības informācijas sistēmā par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.
72.
Avansa maksājuma saņemšanai pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atver kontu Valsts kasē. Projekta iesniedzējam – komersantam ir iespēja izvēlēties: atvērt kontu Valsts kasē, vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, vai kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un vienlaikus iesniedzot bankas vai citas finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, garantiju par avansa summu.
73.
Finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz CFLA atskaiti par projekta īstenošanas progresu un maksājuma pieprasījumu, ievērojot šo noteikumu 10. punktā noteikto kārtību un nodrošinot, ka vispirms tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par piešķirto avansu, un pēc tam tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par atlikušo projekta AF finansējuma daļu, par kuru netika saņemts avansa maksājums. CFLA izvērtē iesniegtajā maksājumu pieprasījumā iekļauto izmaksu atbilstību investīcijas ieviešanas un līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajiem nosacījumiem, un veic AF finansējuma vai tā daļas atmaksu finansējuma saņēmējam, ievērojot līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktos nosacījumus un nepārsniedzot kopējo projektam piešķirto AF finansējuma apmēru.
74.
Maksājumu pieprasījumu un izdevumus pamatojošo informāciju, kā arī sasniegto mērķu pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.
75.
Projekta īstenošanas progresa atskaitēm pievieno neatkarīga revidenta apliecinājumu par projekta īstenošanai izlietoto līdzekļu atbilstību šo noteikumu prasībām, tai skaitā par interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma riska izvērtējumu. Ja finansējuma saņēmējam ir izveidots iekšējais audits, tad neatkarīga revidenta apliecinājuma vietā var sniegt iekšējā audita apliecinājumu.
76.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem, tai skaitā:
76.1.
par mērķu atbilstošu un savlaicīgu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai un spēj to uzrādīt AF plāna investīciju ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, tostarp EK un Latvijas Republikas AF finansēšanas nolīgumā minētajām iestādēm, tai skaitā, lai pārliecinātos, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultā finansējumu situāciju projekta īstenošanā;
76.2.
atbilstoši kompetencei un ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada informāciju vadības informācijas sistēmā maksājuma pieprasījuma un AF plāna ieviešanas progresa pusgada ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 22. un 27. pantu un AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību;
76.3.
nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā atmaksā nelikumīgi saņemto valsts atbalstu vai AF finansējumu, kas izmantots, neievērojot noteiktos nosacījumus un termiņus;
76.4.
nodrošina publicitātes pasākumus par projektu un nodrošina vizuālās identitātes prasības atbilstoši Regulas Nr. 2021/241 34. panta 2. punktam, ievērojot Finanšu ministrijas izstrādātās ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
76.5.
nepieciešamības gadījumā, veic AF plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi vai izstrādi.
77.
Investīcijas projektus īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.
78.
Ja CFLA konstatē, ka netiek ievērotas ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktās saistības, tā var veikt korektīvas darbības, ievērojot regulējumu pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai un atgūšanai AF plāna īstenošanā.
79.
Ja CFLA konstatē, ka nav nodrošināta projekta mērķu sasniegšana un projekta īstenošanas rezultātā nav izveidots darboties spējīgs industriālais parks un nav nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāte atbilstoši industriālā parka attīstības stratēģijā paredzētajam, CFLA, izvērtējot no finansējuma saņēmēja saņemto un CFLA rīcībā esošo informāciju, var pieņemt lēmumu par AF finansējuma atgūšanu no finansējuma saņēmēja saskaņā ar līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto kārtību.
80.
Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu, glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību vismaz piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas.
81.
CFLA ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
81.1.
finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā, ja netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas vai noteikto mērķu sasniegšanu;
81.2.
finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
81.3.
citos gadījumos, ko paredz līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;
81.4.
investīcijas ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu atbalstu.
82.
Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par izveidotajām jaunajām darba vietām un noslēgtajiem darba līgumiem (amata nosaukums, darba samaksa, līguma noslēgšanas datums), kā arī ziņo CFLA par personām, kuras līgumu slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-339 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-339 Nr]
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji