Noteikumi (konsolidētā versija)

23-TA-327
Audžuģimenes noteikumi
Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma
25. panta trešo daļu
un Bērnu tiesību aizsardzības likuma
36. panta pirmo, 2.1 un trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kritērijus ģimenes (personas) atzīšanai par audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, specializēto audžuģimeņu veidus, kā arī audžuģimenes un specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanas, atņemšanas un izbeigšanas kārtību;
1.2.
kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā;
1.3.
bērna un audžuģimenes, tai skaitā specializētās audžuģimenes, tiesiskās attiecības un savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības;
1.4.
audžuģimenes un specializētās audžuģimenes finansēšanas kārtību, atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmēru, tās piešķiršanas, izmaksas, pārskatīšanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī dokumentus, kas iesniedzami atlīdzības saņemšanai.
2.
Bāriņtiesa var ievietot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē šādos gadījumos:
2.1.
bērna vecāki ir miruši;
2.2.
bērns ir atrasts;
2.3.
bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
2.4.
bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;
2.5.
bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
2.6.
izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni;
2.7.
bērna vecāku slimība, kas liedz vecākiem veikt pilnvērtīgu bērnu aprūpi.
3.
Bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes dzīvesvieta (turpmāk – audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa), ne retāk kā reizi gadā sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (turpmāk – atbalsta centrs) izvērtē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē un pārbauda dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumus.
4.
Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, vai audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa (pamatojoties uz sadarbības līgumu) ne retāk kā reizi gadā sadarbībā ar atbalsta centru pārbauda dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu.
5.
Bāriņtiesa sadarbojas ar to atbalsta centru, ar kuru audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei ir noslēgta vienošanās par atbalsta sniegšanu.
6.
Ja bērnu ievieto audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, kuras deklarētā dzīvesvieta neatrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu konkrētajā audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, un audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa var noslēgt sadarbības līgumu, nosakot abu bāriņtiesu pienākumus jautājumos, kas attiecas uz audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudi, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes uzraudzību un bērna personisko un mantisko interešu aizstāvību.
7.
Ievietojot audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), viņi nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ievietot kopā audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē. Šķirot bērnus, bāriņtiesa sadarbībā ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni un atbalsta centru nodrošina, lai bērni ārpusģimenes aprūpē varētu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām).
8.
Ja audžuģimene vai specializētā audžuģimene maina deklarēto dzīvesvietu, bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā iepriekš bija deklarēta audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes dzīvesvieta, triju darbdienu laikā pēc informācijas iegūšanas par dzīvesvietas maiņu nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā deklarēta jaunā dzīvesvieta, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes lietas materiālu kopijas.
9.
Specializētās audžuģimenes veidi (turpmāk – specializācija):
9.1.
krīzes audžuģimene – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura jebkurā diennakts laikā uzņem bērnu, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes;
9.2.
audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura uzņem bērnu ar invaliditāti, kuram ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
9.3.
audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām – audžuģimene, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss šajā specializācijā un kura uzņem bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām.
10.
Bērnu ievieto audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna aizbildnības nodibināšanai vai adopcijai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, bāriņtiesa norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams tajā. Bāriņtiesa bērna interesēs var pagarināt bērna aprūpes laiku audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, pieņemot jaunu lēmumu.
11.
Krīzes audžuģimenē bērnu ievieto uz laiku līdz 30 dienām. Ja tas ir bērna interesēs, bāriņtiesa var pagarināt bērna uzturēšanās termiņu krīzes audžuģimenē, bet ne ilgāk par 12 mēnešiem.
II.Lēmums par audžuģimenes statusu
12.
Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā ne mazāk kā divus gadus pēc šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.
13.
Uz audžuģimenes statusa piešķiršanu ir tiesības pretendēt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam.
14.
Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja attiecībā uz vienu no laulātajiem (personu) ir piemēroti šādi nosacījumi:
14.1.
pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;
14.2.
tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus;
14.3.
persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;
14.4.
persona ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
14.5.
persona ir atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ;
14.6.
atņemts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss, vai viesģimenes statuss, jo nav pildīti pienākumi atbilstoši bērna interesēm.
15.
Lai laulātos (personu) atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz šādus dokumentus:
15.1.
iesniegumu (1. pielikums);
15.2.
psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām.
16.
Bāriņtiesa pēc šo noteikumu 15. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos, kā arī:
16.1.
izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē;
16.2.
noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;
16.3.
pārbauda laulāto (personas) dzīves apstākļus un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu;
16.4.
pieprasa informāciju no Sodu reģistra par šo noteikumu 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
17.
Bāriņtiesa mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
18.
Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, tā informē audžuģimeni par pienākumu noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu.
19.
Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai noslēdz vienošanos ar tās izvēlēto atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu.
20.
Laulātie (persona) pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai (2. pielikums). Pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību.
21.
Audžuģimene katru gadu apmeklē atbalsta centra nodrošinātos izglītojošos kursus vismaz astoņu akadēmisko stundu apjomā un piedalās audžuģimenē ievietotā bērna individuālā attīstības plāna izstrādē.
22.
Bāriņtiesa, ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai), laulāto (personas) raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.
23.
Bāriņtiesa iekārto lietu par katru audžuģimeni.
24.
Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta audžuģimenei, kā arī triju darbdienu laikā attiecīgo informāciju ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un par pieņemto lēmumu informē atbalsta centru.
25.
Lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta laulāto (personas) dzīvesvieta. Ja laulāto dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta viena no laulāto dzīvesvietām un laulātie faktiski dzīvo.
26.
Ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā.
27.
Ja audžuģimene bez pamatota iemesla 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru atkārtoti lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
28.
Audžuģimene nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā informē atbalsta centru par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē laulāto (personu) spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus, jo īpaši par:
28.1.
laulības šķiršanu;
28.2.
stāšanos laulībā, ja audžuģimenes statuss piešķirts personai;
28.3.
spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otram laulātajam ierobežota rīcībspēja;
28.4.
spēkā stājušos tiesas spriedumu par pazudušā otra laulātā izsludināšanu par mirušu;
28.5.
otra laulātā nāvi;
28.6.
otra laulātā izsludināšanu meklēšanā;
28.7.
otra laulātā ilgstošu prombūtni, kas ilgāka par gadu un nav saistīta ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;
28.8.
otra laulātā sodīšanu par noziedzīgu nodarījumu ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;
28.9.
citu svarīgu informāciju.
29.
Bāriņtiesa mēneša laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē to un sadarbībā ar atbalsta centru pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, kā arī:
29.1.
izvērtē laulāto (personas) motivāciju būt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, zināšanas un prasmes bērna aprūpē;
29.2.
noskaidro laulāto (personas) materiālo stāvokli;
29.3.
noskaidro laulāto (personas) viedokli par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;
29.4.
nosūta laulātos (personu) pie atbalsta centra nodrošinātā psihologa atzinuma saņemšanai, kas nepieciešams, lai izvērtētu audžuģimenes spējas turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;
29.5.
ja nepieciešams, iegūst citu būtisku informāciju.
30.
Pamatojoties uz šo noteikumu 29. punktā minēto izvērtējumu, bāriņtiesa 10 darbdienu laikā lemj par audžuģimenes statusu.
III.Lēmums par specializētās audžuģimenes statusu
31.
Lai audžuģimeni atzītu par piemērotu specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai, audžuģimene iesniedz deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā iesniegumu (3. pielikums), norādot vēlamo specializācijas veidu.
32.
Bāriņtiesa pēc šo noteikumu 31. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru atbilstoši izvēlētajai specializācijai:
32.1.
izvērtē audžuģimenes motivāciju un sadzīves apstākļu piemērotību;
32.2.
izvērtē iespējas nodrošināt vides, mobilitātes un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību;
32.3.
(Svītrots)
32.4.
izvērtē zināšanas un prasmes bērna aprūpē.
33.
Bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas lemj par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā.
34.
Ja bāriņtiesa nolemj, ka audžuģimene ir piemērota specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā, specializētā audžuģimene noslēdz vienošanos ar atbalsta centru par psihologa atzinuma saņemšanu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojuma sagatavošanu, kā arī mācību un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu.
35.
Specializētā audžuģimene apgūst mācību kursu atbilstoši mācību programmai konkrētajā specializācijā, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas (4. pielikums). Pēc sekmīgas mācību programmas apgūšanas specializētā audžuģimene saņem apliecību.
36.
Specializētā audžuģimene katru gadu apmeklē atbalsta centra nodrošinātos izglītojošos kursus par bērna aprūpi vismaz astoņu akadēmisko stundu apjomā un piedalās audžuģimenē ievietotā bērna individuālā attīstības plāna izstrādē.
37.
Bāriņtiesa, ņemot vērā atbalsta centra sagatavoto psihologa atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā, audžuģimenes raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, mēneša laikā pēc mācību programmas beigām veic pārrunas ar audžuģimeni, lai konstatētu audžuģimenes gribu un gatavību iegūt specializētās audžuģimenes statusu vienā no šo noteikumu 9. punktā minētajiem specializācijas veidiem, un pieņem lēmumu par specializētās audžuģimenes statusu.
38.
Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par specializētās audžuģimenes statusu, lēmumā norāda attiecīgo specializāciju.
39.
Lēmuma norakstu bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta specializētajai audžuģimenei, kā arī triju darbdienu laikā attiecīgo informāciju ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un par pieņemto lēmumu informē atbalsta centru.
40.
Pēc statusa iegūšanas specializētā audžuģimene slēdz līgumu ar izvēlēto atbalsta centru par:
40.1.
atlīdzības par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensācijas izmaksu;
40.2.
kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā kompensāciju specializētajai audžuģimenei par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja specializētā audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti.
41.
Informāciju par specializētās audžuģimenes statusu bāriņtiesa pievieno konkrētās audžuģimenes lietai.
42.
Lēmumu par specializētās audžuģimenes statusu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta.
43.
Ja specializētā audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ savā aprūpē nevar uzņemt bērnu, tā informē atbalsta centru un norāda datumu, ar kuru specializētā audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā.
44.
Krīzes audžuģimene bez pamatota iemesla nevar atteikties uzņemt bērnu savā aprūpē. Par iemesliem, kuru dēļ krīzes audžuģimene nevar uzņemt ģimenē bērnu, audžuģimene nekavējoties informē atbalsta centru. Atbalsta centrs saņemto informāciju nekavējoties nodod bāriņtiesai, kura to ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā.
45.
Ja specializētā audžuģimene 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa, noskaidrojot atbalsta centra viedokli, lemj par audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai.
46.
Specializētā audžuģimene triju darbdienu laikā informē atbalsta centru par šo noteikumu 28. punktā minētajiem apstākļiem.
47.
Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētās informācijas saņemšanas rīkojas atbilstoši šo noteikumu 29. un 30. punktam.
48.
Ja bāriņtiesa lemj par specializētās audžuģimenes statusa atņemšanu vai izbeigšanu, tā vienlaikus lemj par audžuģimenes statusa saglabāšanu.
49.
Ja specializētā audžuģimene vēlas mainīt specializāciju, bāriņtiesa var lemt par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu citā specializācijā, nepiemērojot šo noteikumu prasības statusa iegūšanai attiecīgajā specializācijā, ja atbalsta centrs ir atzinis, ka specializētā audžuģimene spēs veikt pienākumus attiecīgajā specializācijā.
IV.Kārtība, kādā bērnu ievieto audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē un izbeidz viņa uzturēšanos tajā
50.
Pamats bērna ievietošanai audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ir:
50.1.
bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē;
50.2.
līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvis audžuģimenes (specializētās audžuģimenes) statusu (turpmāk – līgums ar pašvaldību) (5. pielikums). Līgums ar pašvaldību stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi;
50.3.
vienošanās par atbalsta sniegšanu, ko noslēgusi audžuģimene vai specializētā audžuģimene ar tās izvēlēto atbalsta centru;
50.4.
šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētais līgums.
51.
Krīzes audžuģimenē bērnu var ievietot, pamatojoties uz policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes līdz brīdim, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna ievietošanu krīzes audžuģimenē.
51.1
Audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu, kurš ir sasniedzis 11 gadu vecumu un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
51.11.
bērnam pēdējo divu gadu laikā ir iekārtota profilakses lieta un izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas programma atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantam;
51.12.
bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts narkologa vai atkarību psihiatra slēdziens par atkarību izraisošu vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību no psihoaktīvām vielām vai procesiem;
51.13.
bērnam pēdējā gada laikā ir izsniegts psihiatra vai bērnu psihiatra slēdziens par uzvedības traucējumiem.
52.
Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievēro bērna labākās intereses un sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai attiecīgā audžuģimene spēs nodrošināt bērnam pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi.
52.1
Pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām bāriņtiesa papildus šo noteikumu 52. punktā minētajai izvērtēšanai organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā uzaicina piedalīties bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
52.11.
bāriņtiesas, kas pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
52.12.
atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu;
52.13.
atbalsta centra, kas bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nodrošina psihosociālo atbalstu un atbalsta pasākumus (ja attiecināms);
52.14.
tās pašvaldības sociālā dienesta, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi;
52.15.
Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
52.16.
citām iestādēm atbilstoši nepieciešamībai.
52.2
Šo noteikumu 52.1 punktā minētās starpinstitūciju sanāksmes protokolē. Protokolā iekļauj attiecīgās starpinstitūciju sanāksmes dalībnieka vārdu (vārdus), uzvārdu, pārstāvētās iestādes nosaukumu un amatu (attiecināms uz pārstāvjiem), kā arī starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos par bērna un konkrētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām savstarpējo piemērotību, bērnam nepieciešamo atbalstu un katras iesaistītās iestādes veicamajiem pasākumiem. Protokolu pievieno bāriņtiesas lietai par bērna ievietošanu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām vai uzturēšanās izbeigšanu tajā un glabā atbilstoši bāriņtiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam lietu glabāšanas termiņam.
53.
Audžuģimenē vai krīzes audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). Kopējais bērnu skaits, kas ir audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumu, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas).
54.
Kopējais bērnu skaits ikdienas aprūpē audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām nedrīkst būt lielāks par diviem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni). Bāriņtiesa:
54.1.
sadarbībā ar atbalsta centru, izvērtējot konkrētās audžuģimenes bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem dzīves apstākļus un iespējas, var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu šajā audžuģimenē, ja tas ir bērnu interesēs;
54.2.
var lemt par lielāku kopējo bērnu skaitu audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, ja šo noteikumu 52.1 punktā minētās starpinstitūciju sanāksmes dalībnieki secina, ka audžuģimene var uzņemt lielāku bērnu skaitu un tas atbilst šo bērnu interesēm.
55.
Par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bāriņtiesa vienas darbdienas laikā informē audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes izvēlēto atbalsta centru.
56.
Laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235. pantam par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem. Prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas, pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā.
57.
Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē bāriņtiesa 10 darbdienu laikā nosūta audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai, kā arī triju darbdienu laikā informē atbalsta centru, ar kuru audžuģimenei ir noslēgta šo noteikumu 19. punktā minētā vienošanās vai ar kuru specializētajai audžuģimenei ir noslēgts šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētais līgums.
58.
Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē vai audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām sniedz tai un atbalsta centram rakstveida informāciju par bērna emocionālo stāvokli, saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), radiniekiem vai bērnam tuvām personām un citiem apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu bērnu aprūpēt.
59.
Audžuģimenei, audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.
60.
Ievietojot bērnu audžuģimenē vai audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, bāriņtiesa izsniedz audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei:
60.1.
bērna dzimšanas apliecību;
60.2.
tās rīcībā esošo informāciju par bērna veselības stāvokli un ģimenes ārstu (ja tāds ir);
60.3.
bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu.
61.
Bāriņtiesa vai policija, secinot, ka bērns ir nekavējoties jāšķir no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes, sazinās ar tuvāko atbalsta centru par pieejamām krīzes audžuģimenēm, kuras var uzņemt bērnu.
62.
Bāriņtiesa vai policija informē krīzes audžuģimeni un atbalsta centru par apstākļiem, kādos bērns atradies, un sniedz citu svarīgu informāciju, kas jāņem vērā, lai krīzes audžuģimene varētu uzsākt bērna aprūpi. Bāriņtiesa piecu darbdienu laikā pēc bērna ievietošanas sniedz krīzes audžuģimenei un atbalsta centram šo noteikumu 58. punktā minēto informāciju un krīzes audžuģimenei – šo noteikumu 60. punktā minētos dokumentus.
63.
Bāriņtiesa iekārto lietu par katru audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei nodoto bērnu. Ja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei nodod brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), par bērniem iekārto vienu lietu.
64.
Bērna uzturēšanos audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē pirms līgumā ar pašvaldību noteiktā termiņa izbeidz:
64.1.
saskaņā ar bāriņtiesas un audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes vienošanos;
64.2.
pašvaldībai vienpusēji atkāpjoties no līguma, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē šādu iemeslu dēļ:
64.2.1.
bērna atgriešanās ģimenē;
64.2.2.
bērna adopcija;
64.2.3.
aizbildņa iecelšana bērnam;
64.2.4.
konfliktsituācijas izveidošanās starp bērnu un audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni;
64.2.5.
audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes nespēja pildīt pienākumus;
64.2.6.
audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa atņemšana un izbeigšana.
65.
Ja bērna uzturēšanās audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē tiek izbeigta pirms līgumā ar pašvaldību noteiktā termiņa, bāriņtiesa šo informāciju nekavējoties ievada pašvaldības bāriņtiesu informācijas sistēmā un informē par to audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu un atbalsta centru.
V.Bērna un audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes tiesiskās attiecības un savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības
66.
Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam, kā arī audžuģimenes un specializētās audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes noslēgtajā līgumā.
67.
Audžuģimenes un specializētās audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību).
68.
Audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei ir pienākums novērot katra ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību. Bērna psihofizioloģiskās attīstības pārskatu (6. pielikums) audžuģimene vai specializētā audžuģimene bāriņtiesā iesniedz piecu darbdienu laikā pēc bērna uzņemšanas, pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī piecu darbdienu laikā pēc uzturēšanās beigām audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē. Ja nepieciešams, bāriņtiesa minēto pārskatu var pieprasīt arī biežāk.
69.
Audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei ir pienākums pēc bāriņtiesas un atbalsta centra pieprasījuma sniegt informāciju par bērna un vecāku saskarsmi, vecāku garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā.
70.
Audžuģimenes un specializētās audžuģimenes pienākums ir nekavējoties ziņot atbalsta centram, ja:
70.1.
bērnu bez bāriņtiesas piekrišanas aizveduši viņa vecāki vai radinieki;
70.2.
bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
70.3.
bērnam strauji pasliktinājusies veselība;
70.4.
bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
70.5.
bērns ir aizbēdzis;
70.6.
izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni;
70.7.
bērns ir miris;
70.8.
tās rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt bērna turpmāko aprūpi.
71.
Bāriņtiesa informē audžuģimenes un specializētās audžuģimenes par jautājumiem, kas saistīti ar bērna izglītību, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem, kas skar bērna intereses. Bāriņtiesa visos gadījumos noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi.
72.
Ja izveidojusies konfliktsituācija ar audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, bērns ir tiesīgs vērsties bāriņtiesā.
73.
Ja izbeidzies līgumā ar pašvaldību noteiktais bērna uzturēšanās termiņš audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē vai tas ir pārtraukts atbilstoši šo noteikumu 64. punktam, par pašvaldības līdzekļiem iegādātais apģērbs, apavi, rotaļlietas, mācību līdzekļi, kā arī personiskās mantas, kuras bērns paņēmis līdzi no ģimenes, paliek viņa lietošanā.
74.
Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, vai, ja to paredz šo noteikumu 4. punktā noteiktais sadarbības līgums, audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18. un 21. pantu.
75.
Bāriņtiesa, izvērtējot bērna intereses un audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes prasmes un zināšanas, var uzdot audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei pārstāvēt bērna atsevišķās personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Pilnvarojums neatbrīvo bāriņtiesu no noteiktās atbildības par bērna interešu un tiesību aizstāvību.
VI.Audžuģimenes finansēšanas kārtība
76.
Audžuģimene saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei.
77.
Audžuģimene atkarībā no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu šādā apmērā:
77.1.
ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, – apmērā, kādu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu noteicis Ministru kabinets;
77.2.
ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot šo noteikumu 77.1. apakšpunktā minēto atlīdzības apmēru mēnesī. Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.
78.
Pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni. Pašvaldība nosaka:
78.1.
pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par:
78.1.1.
par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
78.1.2.
par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
78.2.
pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tā izmaksas kārtību atbilstoši bērna vajadzībām. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas.
(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 606; MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 849)
79.
Pamats atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un attiecīgo pabalstu piešķiršanai ir pašvaldības un audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē.
80.
Pamatojoties uz audžuģimenes iesniegto bāriņtiesas lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē, pašvaldība nosaka un norāda līgumā šādus ar atlīdzības un pabalstu izmaksu saistītus nosacījumus:
80.1.
ja bērnu nodod audžuģimenei uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, – pabalsta apmēru bērna uzturam mēnesī;
80.2.
ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, – atlīdzības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 77.2. apakšpunktu un pabalsta apmēru bērna uzturam proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot minimālo pabalsta apmēru;
80.3.
pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei.
81.
Ja bērns ievietots audžuģimenē uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi, pašvaldība, kura ar audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, iekārto lietu par pabalsta izmaksāšanu bērna uzturam, par pabalsta izmaksāšanu apģērba un mīkstā inventāra iegādei un par atlīdzības izmaksāšanu audžuģimenei.
82.
Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un attiecīgos pabalstus piešķir un aprēķina, sākot ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē.
83.
Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un attiecīgos pabalstus audžuģimenes loceklim, kurš ar pašvaldību noslēdzis līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, izmaksā:
83.1.
pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir mazāks par mēnesi;
83.2.
pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei;
83.3.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, pārskaitot naudu uz atlīdzības pieprasītāja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi.
84.
Atlīdzības izmaksu par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu pārtrauc, ja beidzas līgumā ar pašvaldību noteiktais termiņš vai bērna uzturēšanās audžuģimenē izbeigta pirms līgumā ar pašvaldību noteiktā termiņa atbilstoši šo noteikumu 64. punktam.
85.
Pašvaldība, kura ar audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir tiesīga pieprasīt audžuģimenei sniegt pārskatu par pašvaldības piešķirto līdzekļu izlietojumu.
VII.Specializētās audžuģimenes finansēšanas kārtība
86.
Specializētā audžuģimene saņem:
86.1.
atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
86.2.
šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto pabalstu bērna uzturam;
86.3.
šo noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei;
86.4.
mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju ne vairāk kā 500 euro apmērā.
86.5.
veselības apdrošināšanas karti par apdrošināšanas periodu, kurā tā atbilst šo noteikumu 96.1 punktā minētajiem nosacījumiem;
86.6.
kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ne vairāk kā 70 euro apmērā, ja audžuģimene atbilst šo noteikumu 96.3 punktā minētajam nosacījumam un ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz gadu.
87.
Specializētā audžuģimene neatkarīgi no ievietoto bērnu skaita saņem atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu šādā apmērā:
87.1.

krīzes audžuģimene, izmantojot šādu formulu:

Fk = (A × 12 mēneši/365 dienas × D) + (A × 12 mēneši/365dienas × Dk) + VSAOI, kur

Fk – atlīdzības apmērs;

A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

D – dienu skaits atbilstoši šo noteikumu 91. punktam;

Dk – dienu skaits, kad bērns(-i) ievietots(-i) krīzes audžuģimenē;

VSAOI – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja tādas tiek veiktas;

87.2.

audžuģimene bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izmantojot šādu formulu:

Fa = (A × 2 × 12 mēneši/365 dienas × Da) + VSAOI, kur

Fa – atlīdzības apmērs;

A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

Da – dienu skaits, kad bērns ievietots audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;

VSAOI – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja tādas tiek veiktas.

(Grozīts ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 849)
87.1
Atlīdzībā par pienākumiem, kurus audžuģimene veic kā specializētā audžuģimene, tiek ietverti arī atbalsta centra izdevumi par veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
88.
Specializētajām audžuģimenēm atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu, vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju un kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi piešķir un izmaksā, kā arī veselības apdrošināšanas karti izsniedz tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu.
89.
Atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu par iepriekšējo mēnesi atbalsta centrs izmaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam.
90.
Vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju specializētajai audžuģimenei atbalsta centrs izmaksā 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minētā līguma noslēgšanas.
91.
Krīzes audžuģimenei atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā ar dienu, kad bērns ar bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu krīzes audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes ievietots krīzes audžuģimenē. Krīzes audžuģimene turpina saņemt šo atlīdzību trīs nākamos kalendāra mēnešus pēc kalendāra mēneša, kurā izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē, izņemot gadījumu, ja tai tiek atņemts krīzes audžuģimenes statuss.
92.
Audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir un izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē, līdz brīdim, kad izbeigta bērna uzturēšanās specializētajā audžuģimenē.
93.
Pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei specializētajai audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar specializēto audžuģimeni. Attiecīgo pabalstu piešķiršanas pamats ir pašvaldības un specializētās audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē.
94.
Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja beidzas līgumā ar pašvaldību par bērna ievietošanu specializētā audžuģimenē noteiktais termiņš vai bērna uzturēšanās audžuģimenē izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa atbilstoši šo noteikumu 64. punktam.
95.
Pašvaldība, kura ar specializēto audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē, ir tiesīga pieprasīt specializētajai audžuģimenei sniegt pārskatu par šo noteikumu 86.2. un 86.3. apakšpunktā minēto līdzekļu izlietojumu.
96.
Atbalsta centrs, kurš ar specializēto audžuģimeni noslēdzis šo noteikumu 40. punkta ievaddaļā minēto līgumu, pirms šo noteikumu 86.4. apakšpunktā minētās kompensācijas izmaksas ir tiesīgs pieprasīt specializētajai audžuģimenei sniegt pārskatu par mājokļa iekārtošanai izlietotajiem līdzekļiem.
96.1
Specializētajai audžuģimenei ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, ja tā apdrošināšanas perioda laikā vai sešus mēnešus pirms apdrošināšanas perioda sākuma atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
96.11.
tajā, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir ievietots bērns;
96.12.
nav pagājuši vairāk kā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, izņemot gadījumu, ja pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu.
96.2
Specializēto audžuģimeni iekļauj veselības apdrošināšanas polisē un veselības apdrošināšanas karti izsniedz ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētajā audžuģimenē ir ievietots bērns. No veselības apdrošināšanas polises specializēto audžuģimeni izslēdz ar nākamo dienu, kas seko dienai, kad atbalsta centrā saņemta informācija par bāriņtiesas pieņemto lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu, vai ja ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši no dienas, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, izņemot gadījumu, ja pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu.
96.3
Specializētajai audžuģimenei, kura iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ir tiesības saņemt kompensāciju, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādes dienā specializētajā audžuģimenē ir ievietots bērns. Atbalsta centrs 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas izmaksā audžuģimenei kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
97.
Specializētajām audžuģimenēm šo noteikumu 86. punktā minēto atlīdzību, pabalstu un kompensāciju izmaksu pārtrauc ar dienu, kad ir pieņemts bāriņtiesas lēmums par specializētās audžuģimenes statusa atņemšanu vai izbeigšanu.
VIII.Noslēguma jautājumi
98.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumus Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 207. nr.; 2009, 103., 206. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 205. nr.; 2013, 173. nr.; 2015, 108. nr.; 2018, 13. nr.).
99.
Līdz atbalsta centru izveidei, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. janvārim Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodrošina audžuģimenēm psiholoģisko palīdzību, informatīvo un metodisko atbalstu, kā arī audžuģimeņu un specializēto audžuģimeņu mācības.
100.
Līdz atbalsta centru izveidei, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. janvārim bāriņtiesa bērnu var ievietot audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, ja nav noslēgta šo noteikumu 50.3. apakšpunktā minētā vienošanās, un specializētajā audžuģimenē – šo noteikumu 50.4. apakšpunktā minētais līgums.
101.
Līdz Audžuģimeņu informācijas sistēmas izveidei šo noteikumu 24., 26., 39., 43., 44. un 65. punktā minēto informāciju nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
102.
Uz audžuģimeni, kura pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā ir sekmīgi apguvusi zināšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajam mācību programmas saturam attiecīgajā specializācijā, neattiecina šo noteikumu 36. punktā minēto prasību.
103.
Lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas par šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto pabalstu, valsts nodrošina mērķdotāciju izdevumu segšanai.
(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 606)
104.

Šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto mērķdotāciju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

F = A x P x 2 x 12 mēneši/365 dienas/2 x D x K, kur

F – mērķdotācijas apmērs;

A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

P – procentu likme – 25 % par bērniem līdz 7 gadu vecumam vai 30 % par bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem;

D – dienu skaits mēnesī, kad bērns ievietots audžuģimenē;

K – koeficients 2026. gadā – 1,17.

(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 849 redakcijā)
105.
Lai saņemtu šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto mērķdotāciju, pašvaldība līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu audžuģimenei par bērna uzturnaudas palielināšanu (7. pielikums). Pašvaldība mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai norāda kontu Valsts kasē vai kredītiestādē.
106.
Labklājības ministrija:
106.1.
pēc šo noteikumu 105. punktā minētā pārskata apstiprināšanas 10 darbdienu laikā veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai;
106.2.
ir tiesīga izlases kārtībā veikt mērķdotācijas izlietojuma kontroli, pieprasot pašvaldībai papildu informāciju.
107.
Ja Labklājības ministrija konstatē kļūdas šo noteikumu 105. punktā minētajos dokumentos vai pārkāpumus bērnu uzturam paredzētā pabalsta izmaksā, Labklājības ministrija pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz korekciju veikšanai vai pārkāpumu novēršanai. Pēc korekciju veikšanas vai pārkāpumu novēršanas Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu. Nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
108.
Ja Labklājības ministrija vai pašvaldība konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem, pašvaldība iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības uzskaites kārtības maiņas ietekmi norāda kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas. Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajos mēnešos pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
109.
Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Iesniegums laulāto (personas) atzīšanai par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai
P1.DOCX
2.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Prasības mācību programmu saturam audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)

Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izstrādātajām mācību programmām, kas paredzētas potenciālajām audžuģimenēm (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs ir tiesīgs noteikt katras mācību tēmas ilgumu, tēmu sadalījumu un secību, izmantojamās metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

 

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas potenciālajiem audžuvecākiem nepieciešamas audžuģimenē ievietota bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai.

 

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu un profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību: bērna aprūpe un aizsardzība, bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana, bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana, drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana, sadarbība un darbs profesionālā komandā, šķiršanās.

 

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 50 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, piemēram, brīvprātīgais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā, dienas centrā, bērnu nometnēs u. tml. trenera pavadībā). Prakses daļa tiek organizēta katrai ģimenei vai personai individuāli. Ja potenciālajai audžuģimenei ir iepriekšēja pieredze ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā (aizbildnība, adopcija, viesģimene, brīvprātīgais vai profesionālais darbs bērnu aprūpes iestādē, krīzes centrā), mācību programmas prakses daļa 16 stundu apjomā nav nepieciešama.

 

4. Mācību programmas forma – klātienē, attālināti vai kombinēti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpē un audzināšanā vai speciālistu darbā ar šādām ģimenēm. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā ir 7–15 personas.

 

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu audžuģimenē esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.

 

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – potenciālajām audžuģimenēm, kuras apguvušas mācību programmu, veic  daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. individuāls kompetenču pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un mentora) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums (dalība) grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi (apliecību) saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās daudzpakāpju novērtēšanas pozīcijās.

 

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

 

8. Mācību programma

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Bērna aprūpe un aizsardzība:

1.1. bērna ienākšana ģimenē, mājas vide, drošība;

1.2. drošību apdraudošie riski un bērna izglītošana par tiem;

1.3. veselības aprūpe un veselības veicināšana, slimību profilakse, higiēna un uzturs;

1.4. fiziskās, emocionālās, seksuālās izmantošanas un pamešanas novārtā riski, faktori un pazīmes

 Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām. Prasme nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Bērna attīstības vajadzību apmierināšana un kavētas attīstības novēršana:

2.1. bērna augšanas un attīstības stadijas, vajadzības, vecumposmu īpatnības atbilstoši attīstības jomām;

2.2. bērna pozitīvā disciplinēšana;

2.3. traumatiskas pieredzes (t. sk. šķiršanās, zaudējuma, vardarbības un pamešanas novārtā) ietekme uz bērna attīstību, uzvedību un piesaisti;

2.4. traumatiskas pieredzes pārvarēšanas stratēģijas un metodes;

2.5. kavētas attīstības cēloņi un risinājumi;

2.6. bērna pašaprūpes prasmju attīstīšana;

2.7. bērna identitāte, dzīves gājums, kultūra un pieredze;

2.8. piesaiste: piesaistes loma, veidošanās, piesaistes attīstības problemātiskie aspekti;

2.9. zaudējums, sērošana, ar to saistītie izaicinājumi, reakcijas, vajadzības

 Izpratne par bērna attīstības vajadzībām, spēja novērot un atpazīt kavētas attīstības pazīmes. Spēja saprast pārdzīvotās traumas un to ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja veidot piesaisti ar bērnu un dot drošības sajūtu Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

3. Bērnam nozīmīgu emocionālu saikņu ietekme un atbalstīšana:

3.1. cieņpilna attieksme pret bērna izcelsmes ģimeni un citām piesaistes personām;

3.2. bērnam nozīmīgu attiecību atbalstīšana un turpināšana;

3.3. bērna saskarsmes ar izcelsmes ģimeni nodrošināšana, ar to saistītās bērnu reakcijas;

3.4. ģimenes nozīmīgums, māsu un brāļu savstarpējās saiknes nozīmīgums

 Izpratne par bērnam nozīmīgu saikņu ietekmi. Prasme stiprināt bērna saiknes un veicināt attiecību uzturēšanu bērnam ar izcelsmes ģimeni un citām bērnam nozīmīgām personām Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana:

4.1. ilglaicīgu un pastāvīgu attiecību nozīme, plānošana;

4.2. ģimenes atkalapvienošanās kā primārais bērna labklājības mērķis;

4.3. pārejas process ģimeņu maiņas gadījumā;

4.4. sagatavošana patstāvīgai dzīvei

 Izpratne par drošas piesaistes nozīmi un ietekmi uz bērna attīstību. Prasme radīt bērnam drošu ģimenisku vidi un spēja veidot atbalstošas mūžilgas attiecības Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

5. Sadarbība un darbs profesionālā komandā:

5.1. bērnu tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums, normatīvie akti;

5.2. bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pakalpojumi un pilnvaras;

5.3. atbalsta centru darbība, pakalpojumi;

5.4. audžuģimenes tiesības un pienākumi;

5.5. ētikas un komunikācijas principi starpprofesionālajā sadarbībā;

5.6. sadarbība, līdzdalība profesionālajās interešu grupās;

5.7. savu stipro pušu un vajadzību apzināšanās, apmierināšana;

5.8. profesionālās komandas definīcija un nepieciešamās prasmes; komandas darba vadlīnijas, nozīme bērna vajadzību nodrošināšanā;

5.9. bērna aprūpes plānošanas pamatprincipi

 Izpratne par komandas darba principiem. Spēja darboties komandā un sadarboties ar speciālistiem, organizācijām bērna labklājības nodrošināšanai Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā, karitatīvajā sociālajā darbā vai tiesību zinātnēs un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā

6. Šķiršanās:

6.1. krīze un zaudējums, sērošana kā process;

6.2. krīžu menedžments;

6.3. bērna sagatavošana adopcijai vai atgriešanai bioloģiskajā ģimenē;

6.4. starpinstitucionālā sadarbība, kompetenču analīze

 Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar bērna ģimeni Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

3.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Iesniegums laulāto (personas) atzīšanai par piemērotiem specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai izvēlētajā specializācijā
327p2_red.docx
4.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)

Pielikums nosaka prasības ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru mācību programmu izstrādātajām mācību programmām, kas paredzētas specializētajām audžuģimenēm (Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" 12.2. apakšpunkts), kā arī mācību programmas kvalitātes novērtēšanas prasības un mācību programmas īstenotāju – lektoru – kvalifikācijas prasības. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri ir tiesīgi noteikt katras mācību tēmas ilgumu, tēmu sadalījumu un secību, izmantojamās mācību metodes, tai skaitā piemērojot modulāro mācību sistēmu.

 

1. Mācību programmas mērķis – sniegt profesionālas zināšanas un prasmes, kas audžuģimenēm nepieciešamas ievietotā bērna aprūpes un audzināšanas pienākumu veikšanai attiecīgajā specializācijā.

 

2. Mācību programmas uzdevumi – mācību programma tiek uzskatīta par pastāvīgu profesionālās attīstības procesu, kas ietver monitoringu un profesionālu izglītošanos mācību grupā, saistot to ar praktisku darbību. Mācību programma virzīta uz kompetenču attīstību:

 

2.1. krīzes audžuģimenēm – vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā, krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē, bērna drošība audžuģimenē, šķiršanās;

 

2.2. audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – smagi funkcionālie traucējumi, komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika, vides pielāgošana atbilstoši bērna īpašajām vajadzībām, aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērnam ar funkcionāliem traucējumiem;

 

2.3. audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām – bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām profils, problēmu veidošanās un to atpazīšana, komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika, medikamentoza ārstēšana, atbalsta saņemšana.

 

3. Mācību programmas ilgums – vismaz 24 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības).

 

4. Mācību programmas forma – klātienē, attālināti vai kombinēti, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Lai mācību procesā tiktu īstenota atbalsta komponente un notiktu grupas savstarpējā mijiedarbība, vēlamais dalībnieku skaits grupā ir 7–15 personas. Nodarbības vada lektors sadarbībā ar mentoru – ģimeni vai personu ar pieredzi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu uzņemšanu krīzes situācijā, bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai bērnu ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām aprūpē un audzināšanā vai speciālistu ar pieredzi darbā ar šādiem bērniem.

 

5. Mācību programmas metodes – lekcijas, praktiskie uzdevumi, pieredzes apzināšanas aktivitātes, gadījumu analīze, refleksijas, lomu spēles, asociatīvās aktivitātes, videomateriālu vai mācību filmu demonstrēšana, grupu diskusijas, darbs grupās, darbs pāros, patstāvīga materiālu apguve, mājas uzdevumi. Mācību metodika ir vērsta uz to, lai mācību procesā dalībnieki izprastu bērna vajadzības un attīstītu audžuģimenē esoša bērna aprūpei un audzināšanai nepieciešamās kompetences.

 

6. Mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšana – personām, kuras apguvušas specializēto audžuģimeņu mācību programmu, veic daudzpakāpju novērtēšanu:

6.1. individuālo kompetenču pašvērtējums;

6.2. ekspertu (lektora un mentora) atgriezeniskā saite;

6.3. grupas atgriezeniskā saite;

6.4. teorētisko un praktisko zināšanu novērtēšana – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;

6.5. vismaz 90 % apmeklējums (dalība) grupas procesā.

Apliecību par mācību programmas apguvi (apliecību) saņem persona, kura teorētisko un praktisko zināšanu novērtējumā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās daudzpakāpju novērtēšanas pozīcijās.

 

7. Dokuments, kas apliecina sekmīgu mācību programmas apguvi, – apliecība.

 

8. Mācību programma

1. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm krīzes audžuģimenēm

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Vides sakārtošana atbilstoši darbam ar bērnu krīzes situācijā:

1.1. ģimenes sagatavošana pārmaiņām;

1.2. elastīga reaģēšana uz bērna vajadzībām

 Izpratne par bērna fiziskajām un emocionālajām pamatvajadzībām krīzes situācijā. Prasme sagatavot vidi bērna uzņemšanai un nodrošināt krīzes situācijā esoša bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Krīzes situācijas, kādās var notikt bērna ievietošana audžuģimenē:

2.1. bērna uzņemšana un pirmo veicamo darbu uzskaitījums pēc bērna ievietošanas audžuģimenē;

2.2. bērns krīzes situācijā dažādos vecumposmos. Krīzes stadijas. Bērna bioloģiskā ģimene;

2.3. atbalsta pasākumi bērnam atbilstoši bērna vecumposmam

 Padziļināta izpratne par mītiem un stereotipiem par vardarbību ģimenē, tās izplatību, vardarbības sistēmas pakāpes. Spēja pazīt stresa un nemiera pazīmes, krīzes stadijas un prasme jūtīgi reaģēt uz bērna rīcību. Izpratne par situācijām, kādās bērns nonāk audžuģimenē, un audžuģimenes uzdevumiem, sniedzot atbalstu bērnam krīzē Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

3. Bērna drošība audžuģimenē:

3.1. bērna uzvedība, piesaistes traucējumi un iespējamās sekas;

3.2. trauma un traumatiskā pieredze; tās ietekme uz bērnu;

3.3. krīzes intervences tehnikas. Drošas piesaistes veicināšanas paņēmieni;

3.4. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma krīzes situācijās. Sadarbība ar speciālistiem

 Izpratne par pārdzīvoto traumu ietekmi uz bērna attīstību un uzvedību, piesaistes nozīmību. Prasme atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām un nodrošināt tās. Spēja dot drošības sajūtu un veidot piesaisti ar bērnu Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Šķiršanās:

4.1. krīze un zaudējums, krīžu menedžments;

4.2. bērna sagatavošana pārejai uz pastāvīgu ģimenisku vidi;

4.3. šķiršanās process, audžuģimenes uzdevumi;

4.4. starpinstitucionālā sadarbība

 Izpratne par pārejas procesu un spēja sagatavot bērnu pārejai citā aprūpes formā. Spēja nodrošināt bērna psiholoģisko līdzsvaru un respektēt viņa vajadzības pārejas periodā. Spēja vadīt savas emocijas un veidot pozitīvu saikni ar turpmāko bērna ģimeni Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

2. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem

Mācību programmas rezultāts

Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Smagi funkcionālie traucējumi:

1.1. atšķirība starp funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, psihiskām saslimšanām un neirotiskiem traucējumiem

 Izpratne par funkcionālo traucējumi veidiem un formām, pakāpēm. Spēja pieņemt bērna īpašās vajadzības un prasme adekvāti reaģēt uz tām Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Komunikācija, saskarsmes un uzvedības specifika:

2.1. īpatnības saskarsmes, komunikācijas un sensorās uztveres jomā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

2.2. komunikācija un uzvedības pielāgošana;

2.3. piesaistes veidošanas principi

 Izpratne par bērna ar īpašām vajadzībām saskarsmes un komunikācijas īpatnībām. Prasme izvēlēties atbilstošu verbālās un neverbālās komunikācijas veidu un pieskaņot uzvedību, lai veidotu pieķeršanos un drošības sajūtu bērnam Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā
3. Vides pielāgošana atbilstoši bērnu īpašajām vajadzībām Spēja izprast vides ietekmi uz bērna attīstības vajadzībām un nodrošināt tās pieejamību Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

4. Aprūpes un attīstības vajadzību nodrošināšana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

4.1. aprūpes specifika bērnam ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem;

4.2. starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības loma;

4.3. emocionālā izdegšana, psihosociālā atbalsta saņemšana

 Izpratne par bērna funkcionālo traucējumu sekām, specifiku un nepieciešamību sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību. Spēja organizēt atbilstošu aprūpi bērnam, piesaistot nepieciešamos pakalpojumus. Izpratne un informētība par pakalpojumiem un atbalsta saņemšanas iespējām. Prasme pieņemt un lūgt palīdzību bērna aprūpes vajadzību nodrošināšanai. Izpratne par nepieciešamību saņemt psihosociālu atbalstu, audzinot bērnu ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem Pirmā cikla augstākā izglītība medicīnā, pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

3. tabula

Mācību programmas saturs atbilstoši kompetencēm specializētajām audžuģimenēm bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām

 Mācību programmas rezultāts Kvalifikācijas prasības lektoram

1. Bērna uzvedība, vajadzības un attīstība, traumatiskās pieredzes ietekme uz tām. Bērna portrets:

1.1. bērna vecumposmam atbilstoša uzvedība, uzvedības un attīstības īpatnības;

1.2. bērna vajadzības;

1.3. nelabvēlīgas bērnības pieredze, piedzīvotās traumas, to ietekme uz bērna dzīvi un attīstību, uzvedības traucējumu vai atkarību problēmu veidošanās

 Spēja identificēt bērna vecumposmam atbilstošu uzvedību un vajadzības. Izpratne par traumatiskas pieredzes ietekmi, zināšanas par bērna uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

2. Bērns ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām:

2.1. uzvedības traucējumi, to veidi, veidošanās mehānisms:

2.1.1. bērna ar uzvedības traucējumiem psiholoģiskais portrets;

2.1.2. bērnu uzvedības traucējumu veidošanās mehānisms, to atpazīšana, reaģēšana;

2.1.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar uzvedības traucējumiem;

2.1.4. bērna ar uzvedības traucējumiem vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids;

2.1.5. aprūpētāja loma bērnam ar uzvedības traucējumiem;

2.1.6. psihiatra noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar uzvedības traucējumiem;

2.2. atkarība, tās veidi, veidošanās mehānisms, līdzatkarība:

2.2.1. bērna ar atkarību problēmām psiholoģiskais portrets;

2.2.2. atkarības veidošanās mehānisms, tās atpazīšana, reaģēšana;

2.2.3. saskarsme, komunikācija un sensorā uztvere ar bērnu ar atkarības problēmām;

2.2.4. bērna ar atkarības problēmām vajadzības, emocionālā labbūtība un atbilstošākais atbalsta saņemšanas veids;

2.2.5. aprūpētāja loma bērnam ar atkarības problēmām;

2.2.6. narkologa noteiktās diagnozes attiecībā uz bērnu ar atkarību problēmām;

2.3. eskalācija un deeskalācijas paņēmieni;

2.4. pieejamie speciālisti, to atrašanās vieta, pieejamība;

2.5. medikamentozā ārstēšana;

2.6. atbalsta saņemšanas iespējas un sadarbība ar dažādām iestādēm

 Spēja atpazīt bērna uzvedības traucējumus vai atkarību problēmas, atbilstoši reaģēt uz bērna vajadzībām, nodrošināt atbilstošu saskarsmi un komunikāciju ar bērnu. Gūts priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarības problēmu specifiku, to veidošanos. Informētība par iespējamo atbalstu, ārstēšanu. Gūts vispārīgs priekšstats par uzvedības traucējumu un atkarību problēmu diagnozēm un medikamentozu ārstēšanu

Otrā cikla profesionālā augstākā izglītība medicīnā un ārsta speciālista kvalifikācija narkoloģijā vai psihiatrijā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā. 

Mācību programmas 2.5. un 2.6. tēmu pasniedz narkologs vai psihiatrs

3. Komunikācijas, saskarsmes un uzvedības specifika bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, pozitīvas pašapziņas veidošana:

3.1. bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, aprūpētāja, aprūpētāja partnera, aprūpētāja bioloģisko bērnu vai audžuģimenē uzņemto bērnu adaptācija;

3.2. savstarpējās saiknes veidošana un drošības sajūtas nozīme bērna aprūpē, komunikācijā un uzvedībā;

3.3. bērna disciplinēšana ar mērķi aizsargāt, aprūpēt un apmierināt vecumposma (attīstības) vajadzības, pozitīvās disciplinēšanas veidi;

3.4. darbs ar bērna emocijām, dusmu/agresijas/emociju veselīga izreaģēšana;

3.5. bērna pašapziņas veidošanās un attīstība, to ietekmējošie faktori, pozitīvas pašapziņas veidošana, iedrošinājumu nozīme pašapziņas sekmēšanā;

3.6. piesaistes traucējumu, vardarbības un traumas ietekme uz bērna pašapziņu;

3.7. bērna prasmju veicināšana problēmu un konfliktu risināšanā;

3.8. atbalsta saņemšanas iespējas, sadarbība ar dažādām iestādēm; starpprofesionālā sadarbība (bāriņtiesa, policija, skola, probācijas dienests, sociālais dienests, atbalsta centri)

 Iegūta izpratne par bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ienākšanu specializētajā audžuģimenē un saskarsmes, komunikācijas un pozitīvas disciplinēšanas jautājumiem. Iegūta izpratne par adaptācijas procesa nepieciešamību, zināšanas par savstarpējās saiknes veidošanu un drošības sajūtas nozīmi bērna aprūpē. Prot izmantot pozitīvas disciplinēšanas metodes, kas sekmē pozitīvu uzvedību, apgūtas praktiskas metodes uzvedības koriģēšanai Pirmā cikla augstākā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai otrā cikla augstākā izglītība psiholoģijā

 

5.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētā audžuģimenē
Nr. _________
P5.DOCX
6.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
Bērna psihofizioloģiskās attīstības pārskats
P6.DOCX
7.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 26. jūnija
noteikumiem Nr.
354
P7.DOCX