25-TA-908
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.6. pasākuma “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2.
pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3.
atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un ar tām tieši saistītās infrastruktūras energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes, tai skaitā siltumnoturības uzlabošanai.
3.
Pasākuma mērķa grupa ir šo noteikumu 12. punktā minētie tiesību subjekti, kuru īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte un nodrošināta racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta izdevumus turpmākai ēku uzturēšanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu izmaksas iedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldību sniegtos un organizētos pakalpojumus.
4.
Atlases kārtas ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības, kas sasniedzamas līdz 2029. gada 31. decembrim:
4.1.
iznākuma rādītājs – publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot energoefektivitātes uzlabošanu ēkās - vismaz 22 146 kvadrātmetri;
4.2.
rezultāta rādītājs – primārais enerģijas ikgadējais patēriņš 1 067 900 kWh/gadā. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, kas nodrošina primārās enerģijas samazinājumu vismaz 1 030 000 kWh/gadā apmērā;
4.3.
nacionālais rādītājs - uzstādītā atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jauda. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju enerģijas papildu ražošanas jaudas uzstādīšanu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (ja attiecināms).
4.4.
nacionālais rādītājs - kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
5.
Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
6.
Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
II.Atlases kārtai pieejamais finansējums
7.
Atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 19 370 508 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 16 464 931 euro un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums – ne mazāks kā 2 905 577 euro.
8.
Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza nākamo pasākuma papildu uzsaukumu organizēšanai.
9.
Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
10.
Atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
11.
Projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 2 500 000 euro un minimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 200 000 euro.
III.Prasības projekta iesniedzējam
12.
Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par ūdenssaimniecības, siltumapgādes vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes sabiedrisko pakalpojumu (turpmāk - sabiedriskie pakalpojumi) sniegšanu, kā arī publiski privātā kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām, tai skaitā, vismaz vienai pašvaldībai un kura pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.
13.
Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt neierobežotu projekta iesniegumu skaitu, katru projekta iesniegumu iesniedzot par atsevišķu ēku.
14.
Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas ēkā, kas šo noteikumu izpratnē ir:
14.1.
viena ēka;
14.2.
vairākas ēkas (kopējā ēku grupa), ja tām ir kopīga siltumenerģijas vai elektroenerģijas uzskaite;
14.3.
ēkas daļa, ja tai ir atsevišķa siltumenerģijas un elektroenerģijas uzskaite un, ja šī ēkas daļa (ēkas sekcija, korpuss) pēc projekta īstenošanas kļūst par atsevišķu ēku ar atsevišķu ēkas būves kadastra apzīmējumu.
15.
Atlases kārtas ietvaros ieguldījumus var veikt nekustamajā īpašumā, t.i. ēkā un ēkas funkcionālajā teritorijā, kas ir:
15.1.
pašvaldības īpašumā vai valdījumā vai pašvaldības iestādes valdījumā vai pārvaldīšanā;
15.2.
pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā vai bezatlīdzības lietošanā nodotajā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība bezatlīdzības lietošanas tiesības no pašvaldības tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros ir ieguvusi uz termiņu, kas nav īsāks par pārvaldes uzdevumu izpildei noteikto termiņu;
15.3.
pašvaldības kapitālsabiedrības vai publiski privātās kapitālsabiedrības īpašumā, ja attiecīgā kapitālsabiedrība tajā sniedz sabiedriskos pakalpojumus.
16.
Projekta iesniedzējam ir īpašuma, valdījuma, pārvaldīšanas vai bezatlīdzības lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības saskaņā ar šo noteikumu 14. un 15. punktu. Īpašuma vai valdījuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē, izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja valdījumā.
17.
Projektu īsteno finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā, pārvaldīšanā vai bezatlīdzības lietošanā esošajā ēkā, tai skaitā ēkas funkcionālajā teritorijā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja ēkā sniedz sabiedriskos pakalpojumus, kuru sniegšanas nodrošināšanai atbalstu piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad projektu iesniedz un īsteno sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram pilnvarojuma uzlicējs (pašvaldība vai Nacionālais veselības dienests) ir noteicis pienākumu sniegt šo sabiedrisko pakalpojumu.
18.
Ja projekta iesniedzējs ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju ir noslēdzis pakalpojuma līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kurā norāda:
18.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;
18.2.
prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;
18.3.
sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku:
18.3.1.
kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam;
18.3.2.
kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam;
18.4.
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
18.5.
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;
18.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ēkā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai.
19.
Projekta attiecināmās izmaksas nepārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē. Tās izmaksas, kas pārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru šo pakalpojumu vērtības izteiksmē, nav iekļaujamas attiecināmajās izmaksās un ir finansējamas no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Sabiedrisko pakalpojumu jaudas sākotnējo īpatsvaru vērtības izteiksmē nosaka gada ietvaros, pamatojoties uz pēdējo triju finanšu gadu pārskatu datiem, salīdzinot ieņēmumus par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ieņēmumus par citiem maksas pakalpojumiem.
20.
Ja projekta iesniedzējs plāno atbalstu kultūras infrastruktūrai, kurā netiek veikta saimnieciska darbība un tiek pildīti pašvaldības deleģētie pārvaldes uzdevumi, kultūras mērķu infrastruktūrai ieņēmumi no saimnieciskās darbības nevar pārsniegt 50 procentus no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta (ieņēmumu daļas) konkrētajā infrastruktūrā.
21.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
22.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības horizontālo principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana”, ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo tiesību aktu vides aizsardzības jomā ievērošanai, tai skaitā:
22.1.
projektā tiek nodrošināta atbilstība klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem;
22.2.
projekta iesniedzējs apliecina, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:
22.2.1.
projekta ietvaros radītie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkārtota izmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
22.2.2.
projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);
22.2.3.
projekta būvniecības procesa laikā tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);
22.2.4.
vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);
22.3.
projekta ietvaros nodrošina, ka ēkas pamatu konstrukciju risinājumiem ir atbilstoša hidroizolācija, kas samazina ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ (ja attiecināms);
22.4.
projekta ietvaros nodrošina telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumus, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku (ja attiecināms);
22.5.
projekta ietvaros nodrošina funkcionējošu un normatīviem atbilstošu lietus notekūdeņu sistēmu, priekšroku dodot lietus notekūdeņu sistēmai ar zaļās infrastruktūras vai dabā balstītiem risinājumiem intensīvu nokrišņu gadījumiem (ja attiecināms);
22.6.
projektā ir veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins;
22.7.
būvniecības procesa vai attiecināmās teritorijas sagatavošanas laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);
22.8.
projektā ir paredzētas darbības, kas nodrošina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.
IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
23.
Pasākuma atlases ietvaros tiek atbalstīti projekti, kurus īstenojot tiek uzlabota šo noteikumu 15. punktā minēto ēku energoefektivitāte un siltumnoturība līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus un atkāpes.
24.
Projekta iesniegumā tiek paredzēts, ka:
24.1.
plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas ir ne mazāks kā 30 procenti gadā;
24.2.
ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, tiek uzstādītas piemērotas saules enerģijas iekārtas (ja attiecināms).
25.
Projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 4. punktā norādīto rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas šo noteikumu 12. punktā minēto tiesību subjektu ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto:
25.1.
ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu, un, kas ir paredzēta ēkas energosertifikātā;
25.2.
apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;
25.3.
ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana tādā apjomā, kā paredzēts ēkas energosertifikātā;
25.4.
pieslēguma efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide, ja tā paredzēta ēkas energosertifikātā;
25.5.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu un, ja nepieciešams, enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas bezemisiju iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas ēkas energosertifikātā un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
25.5.1.
enerģija, kas gadā saražota ar projektā iekļautajām iekārtām, 100 procentu apjomā tiks izmantota ēkas pašpatēriņam;
25.5.2.
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē, kas atbilst ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaram minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē, jāizmanto tikai šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;
25.5.3.
uzstādītajai infrastruktūrai jāatrodas projekta ēkā vai ēkas funkcionālajā teritorijā. Ja saules enerģijas iekārtas pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams izvietot ēkā vai ēkas funkcionālajā teritorijā, iekārtas var ievietot uz tieši blakus projekta ēkai projekta iesniedzēja vai pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala, ja uzstādāmās iekārtas tiks tieši pieslēgtas ēkas energoinfrastruktūrai un saražoto siltumenerģiju un elektroenerģiju varēs ieskaitīt kā uz vietas saražoto enerģiju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju;
25.6.
ēkas energosertifikātā paredzēta cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtas nomaiņa pret efektīvāku cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu, ja:
25.6.1.
uzstādāmās iekārtas saražotā siltumenerģija tiks izmantota tikai ēkas pašpatēriņam;
25.7.
ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta ēkas energosertifikātā;
25.8.
gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā;
25.9.
iekštelpu remonts, kas tieši saistīts ar ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku ekspluatāciju;
25.10.
iekštelpu pārbūve vai atjaunošana, pielāgojot telpas un nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu III kategorijas patvertņu ierīkošanai;
25.11.
darbības, kas paredzētas projekta ēkas funkcionālajā teritorijā un saistītas ar dabā balstītiem risinājumiem, "zaļās infrastruktūras" vai atjaunīgos energoresursus izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī bezemisiju mobilitāti veicinoši pasākumi, ja to īstenošana netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts. Ēkas funkcionālajā teritorijā kopējās primārās enerģijas ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai tad, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgais process iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežās un procesa enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas;
25.12.
darbības vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai;
25.13.
darbības horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” nodrošināšanai;
25.14.
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
25.15.
ēkas iekšējo un ārējo inženiertīklu atjaunošana vai pārbūve ēkā un ēkas funkcionālajā teritorijā, ja šo tīklu tehniskais stāvoklis ir slikts vai funkcionalitāte ir nepietiekošā līmenī un šo darbu veikšana rekomendēta ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā.
26.
Projekta attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros ir:
26.1.
projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanu) izmaksas:
26.1.1.
ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādi saistītas izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām;
26.1.2.
autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;
26.1.3.
ar būves pieņemšanu ekspluatācijā saistītās izmaksas atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
26.2.
izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem un pakalpojumiem esošajā ēkā, ja attiecīgās atbalstāmās darbības ir paredzētas ēkas energosertifikātā:
26.2.1.
būvdarbu veikšanas izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā pagrabstāvos vai cokola stāvos un augšējā stāva pārseguma siltināšana, kur dažādu konstrukciju risinājumos var tikt izmantoti dabā balstīti risinājumi, tai skaitā "zaļie jumti" un "zaļās sienas";
26.2.2.
apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas inženiertehnisko sistēmu pārbūves, atjaunošanas vai izveides izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko sistēmu iekārtu un aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;
26.2.3.
siltumapgādes infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā apkures sadales sistēmas un karstā ūdens sadales sistēmas atjaunošanas vai pārbūves izmaksas un inženiertehnisko sistēmu aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas (neietverot izmaksas, kas saistītas ar enerģijas avotu, tai skaitā izmaksas, kas minētas šo noteikumu 26.2.4., 26.2.5., 26.2.6., 26.2.7. un 26.2.8. apakšpunktā);
26.2.4.
efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēguma izveidošanas izmaksas, tai skaitā siltummezgla un tā aprīkojuma iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;
26.2.5.
ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošanas izmaksas;
26.2.6.
gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, ekonomaizeru, dūmgāzu kondensatoru iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās tiek veiktas vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, atjaunošanu vai nomaiņu;
26.2.7.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu un, ja nepieciešams, enerģiju akumulējošu vai uzglabājošu, iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas (ievērojot šo noteikumu 25.5. apakšpunkta nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā) izmaksas, tai skaitā par siltumsūkņiem (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektoriem, saules paneļiem un vēja ģeneratoriem. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī izmaksas, kas minētas šo noteikumu 26.2.4. un 26.2.8. apakšpunktā, kopā nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
26.2.8.
cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas
26.3.
izmaksas, kas saistītas ar telpu pārbūvi vai atjaunošanu atbilstoši III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām;
26.4.
izmaksas, kas saistītas ar III kategorijas patvertnes funkcionālajām prasībām atbilstoša telpu vai telpu grupu aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
26.5.
projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju, tai skaitā, ja nepieciešams, siltuma maksas sadalītāju un kontrolskaitītāju, uzstādīšanas izmaksas;
26.6.
iekštelpu remontdarbi tādā apjomā, lai nodrošinātu telpu pilnu pabeigtību pēc ēkas energosertifikātā paredzēto pasākumu īstenošanas (attiecināms tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai);
26.7.
attiecināmās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu un veicamas ēkas funkcionālajā teritorijā, projektam kopā nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ir:
26.7.1.
teritorijas apzaļumošanas (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi), tai skaitā pilsētu zaļo zonu un pilsētu koku vainagu projekcijas īpatsvara palielināšanas, izmaksas;
26.7.2.
pretplūdu risinājumu izmaksas projekta teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķu, kanālu, divpakāpju meliorācijas grāvju, mākslīgo mitrāju un mitrzemju, ūdens laukumu un kanālu notekūdeņu sistēmas atslogošanai, noteku, ūdens caurlaidīgu ietvju izbūves un citu dabā balstītu risinājumu izmaksas;
26.7.3.
enerģiju taupošu, energoefektīvu vai atjaunīgos energoresursus izmantojošu risinājumu izmaksas ēkas funkcionālajā teritorijā, tai skaitā ārtelpu apgaismošanai;
26.7.4.
citu dabā balstītu risinājumu vai zaļās infrastruktūras risinājumu izmaksas, kuri projekta iesniegumā pamatoti ar klimata risku novērtējumu;
26.7.5.
vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes un būvdarbu veikšanas izmaksas;
26.8.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
26.9.
horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai;
26.10.
ēkas iekšējo un ārējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves izmaksas;
26.11.
neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un, kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ja tie ir nepieciešami projekta īstenošanai;
26.12.
pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
27.
Atlases kārtas ietvaros finansējumu nepiešķir darbiem ēkās, kur tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, un ēkās, kur tiek nodrošināti sociālie mājokļi.
28.
Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz plānotā enerģijas ietaupījuma ilgtermiņa uzturēšanas plānu (turpmāk - plāns), kas satur ziņas par projekta ietvaros uzstādāmo iekārtu, aprīkojuma un siltināšanas tehnoloģijas korektas ekspluatācijas nosacījumiem un ēkas īpašnieka periodiski veicamajām darbībām, lai nodrošinātu iekārtu un tehnoloģiju ilgtspēju visā iekārtu vai tehnoloģiju dzīves ciklā. Plānu sagatavo, ievērojot būvniecību regulējošos normatīvos aktus. Ja plāns uz projekta iesniegšanas brīdi nav izstrādāts, iesniedz informāciju par plāna izstrādāšanas laika grafiku, kas nedrīkst pārsniegt noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas datumu un informāciju par galvenajiem uzdevumiem, kas iekļaujami plānā. Šādā gadījumā plānu iesniedz pirms vai vienlaikus ar noslēguma maksājuma pieprasījumu.
29.
Atlases kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja:
29.1.
tās ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;
29.2.
tās ir veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un tos izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;
29.3.
finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros atjaunojamā vai pārbūvējamā ēka projekta īstenošanas rezultātā netiek atslēgta no efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas un tiek turpināta efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumenerģijas izmantošana (ja attiecināms).
30.
Pasākuma ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
31.
Projektā plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.
32.
Šo noteikumu 26. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītā projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek sniegti parastie papildpakalpojumi un tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas kopumā nepārsniedz 20 procentus no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē), vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē). Šajā punktā un šo noteikumu 33., 41. punktā un 46.2. apakšpunktā minētais jēdziens "ēkas daļa" ir piemērojams tikai, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta nosacījumu izpildi. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz šo noteikumu 17. punktā minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un 20. punktā minētajai nesaimnieciskai kultūras infrastruktūrai.
33.
Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 procentus no tās kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu īstenošanai un līdz 20 procentiem no kopējās gada jaudas – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai un parasto papildpakalpojumu sniegšanai, un kurā nenotiek nekāda cita saimnieciskā darbība. To ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Šajā punktā minētais nav attiecināms uz 17. punktā minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un šo noteikumu 20. punktā minētajiem kultūras jomas pakalpojumu sniedzējiem.
34.
Šo noteikumu izpratnē par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās, izņemot šo noteikumu 17. punktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā un šo noteikumu 20. punktā minēto kultūras jomas pakalpojumu sniegšanā iesaistītajās ēkās. Ar papildinošo saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku) kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Atbildīgā iestāde izstrādā metodiskos norādījumus par parasto papildpakalpojumu un papildinošas saimnieciskās darbības kontroli un uzraudzību.
35.
Plānojot šo noteikumu 25.6. apakšpunktā minētās darbības un šo noteikumu 26.2.8. apakšpunktā minētās izmaksas, kas attiecas uz cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ievēro noteikumus par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām, kā arī paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegādi un uzstādīšanu, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai.
36.
Izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir pieņemti ekspluatācijā.
V.Atlases kārtas īstenošanas nosacījumi
37.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
38.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorijā.
39.
Finansējuma saņēmējs:
39.1.
uzkrāj datus par projektā sasniedzamo rādītāju vērtībām un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;
39.2.
īstenojot projektu, nodrošina šo noteikumu 23. punktā minēto energoefektivitātes līmeņu ēkām sasniegšanu un šo noteikumu 24. punktā minēto kopējās primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu gadā sasniegšanu atbilstoši projekta iesniegumā noteiktajam apjomam vai vismaz tādā apjomā, lai izpildītu šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minēto nosacījumu.
39.3.
ja projekta ietvaros tiek uzstādītas šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētās iekārtas, uzkrāj enerģijas patēriņa datus kalendāra gada ietvaros visā projekta dzīves ciklā un nodrošina nepieciešamo datu uzkrāšanu ar izsekojamu uzskaiti par finanšu plūsmām un aprēķiniem par elektroenerģijas pašpatēriņu un saražotās enerģijas daudzumu gada griezumā. Konstatējot, ka netiek ievēroti šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētie izpildes nosacījumi, finansējuma saņēmējs civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz informāciju sadarbības iestādei par faktisko situāciju saistībā ar šo noteikumu 25.5. apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi;
39.4.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:
39.4.1.
klimatdrošināšana;
39.4.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
39.4.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);
39.4.4.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;
39.5.
projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;
39.6.
no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma un citas papildu izmaksas;
39.7.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
39.8.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā;
39.9.
ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
39.10.
nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu (attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam);
39.11.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim;
39.12.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;
39.13.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
39.14.
projekta īstenošanai nepieciešamo preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādi veic saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (“zaļais” publiskais iepirkums), ja attiecināms, kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu;
39.15.
nodrošina, ka ēkā, pabeidzot projektu, ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, tai skaitā, ja nepieciešams, siltuma maksas sadalītāji un kontrolskaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti;
39.16.
nodrošina elektrotransporta līdzekļu uzlādes punkta iegādi un uzstādīšanu par privāto finansējumu, ja to uzstādīšanas nepieciešamību nosaka citi ārējie normatīvie akti.
40.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma.
41.
Ja tiek konstatēts, ka pārsniegts šo noteikumu 32. punktā minētais 20 procentu apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai no ēkas daļas gada jaudas projekta ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (tajā skaitā infrastruktūras amortizācijas periodā), kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai ēkas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts šo noteikumu 32. punktā noteiktais 20 procentu apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai ēkas daļas gada jaudas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
42.
Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (tajā skaitā infrastruktūras amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu, neskarot šo noteikumu 41. punktā paredzētos nosacījumus.
43.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
44.
Ja ar pašvaldības kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību, ar kuru ir noslēgts deleģējuma līgums par pārvaldes uzdevumu izpildi un kuras īpašumā esošajā ēkā ir veikti ieguldījumi, tiek izbeigts deleģējuma līgums vai izbeidzas tā darbības termiņš, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai publiski privātai kapitālsabiedrībai, ar kuru bija noslēgts deleģējuma līgums par pārvaldes uzdevumu izpildi, ir pienākums pašvaldībai atmaksāt projekta ietvaros veikto ieguldījumu amortizācijas daļu, kas atlikusi līdz projekta dzīves cikla beigām.
46.
Finansējuma saņēmējs, kas nav šo noteikumu 17. punktā minētais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:
46.1.
visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu un parastajiem papildpakalpojumiem un nodrošina to un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu uzraudzībai;
46.2.
konstatējot, ka ir pārsniegts šo noteikumu 33. punktā minētais 20 procentu apjoms no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) vai ēkas daļas gada jaudas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tas civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās nosacījumos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz ziņojumu sadarbības iestādei par konstatēto šo noteikumu 33. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
47.
Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 17. punktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros:
47.1.
nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu ietvaros;
47.2.
drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, citas atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus;
47.3.
atbalsta saņēmējs par šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzēto komercdarbības atbalsta kumulāciju sadarbības iestādē iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.
48.
Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību visu projekta dzīves ciklu. Dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, atbalsta sniedzējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, bet vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs – 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds