22-TA-3815
Tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā maksājumu intervenču ietvaros (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 2021/2115 , ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2115), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr.2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula Nr. 2021/2116);
1.2.
kontrolē Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā;
1.3.
piemēro Eiropas Savienības tiešo maksājumu samazinājumu, samazinājuma likmes, izņēmumus samazinājuma piemērošanā, tā piemērošanas izņēmumus;
1.4.
atsaka Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršanu un to atmaksas kārtību.
2.
Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:
2.1.
ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu;
2.2.
maksājumu mazajiem lauksaimniekiem;
2.3.
ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu;
2.4.
ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem;
2.5.
klimatiskās un vidiskās shēmas (turpmāk - ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi;
2.6.
ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību;
2.7.
ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi;
2.8.
ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksēm;
2.9.
ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu;
2.10.
ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksēm bioloģiskās saimniecībās;
2.11.
saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm;
2.12.
saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem;
2.13.
saistīto ienākumu atbalstu par aitām;
2.14.
saistīto ienākumu atbalstu par kazām;
2.15.
saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem;
2.16.
saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām;
2.17.
saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem;
2.18.
saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;
2.19.
saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām;
2.20.
saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
2.21.
saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi;
2.22.
saistīto ienākumu atbalstu par miežiem;
2.23.
saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm;
2.24.
saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.
3.
Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi un gadījumi, kuri radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem.
4.
4. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
4.1.
detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;
4.2.
nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.
5.
Ja tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai nosacījumu sistēmas prasības lauksaimnieks nav varējis izpildīt nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu par to platību vai dzīvniekiem, par kuriem bija tiesības pretendēt uz atbalstu laikā, kad iestājās nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi, un atbalsta samazinājumus par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu nepiemēro.
2.Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi
6.
Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 4.panta 4.punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.
7.
Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.
8.
Lai pārliecinātos, ka atbalstam deklarētā zeme ir lauksaimnieka īpašumā (tiesiskajā valdījumā), tiek veikta datu salīdzināšana ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem par īpašumtiesībām.
9.
Tiesības lietot lauksaimniecības zemi pierāda zemes nomas līgums, patapinājuma līgums, mantojumu apliecinošs dokuments, zemes īpašnieka rakstisks apliecinājums, pašvaldības lēmums attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi, un citi dokumenti. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma par šo vienošanos lauksaimnieks iesniedz zemes īpašnieka rakstisks apliecinājums.
10.
Lauksaimniecības zeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst atbalsttiesīguma nosacījumiem visu kalendārā gada laiku.
11.
Ilggadīgie zālāji saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 4. panta 3. punkta “c” apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība bija apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi.
12.
Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju.
13.
Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā.
14.
Aramzeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu.
15.
Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver agromežsaimniecības sistēmu elementus kokus, kas aug atsevišķi, grupās, vai rindās un, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai, ja koku grupu, vai rindu, vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetrus, izņemot attiecīgos elementus uz kuriem attiecas nosacījumu sistēmas laba lauksaimniecības un vides stāvokļa 8.standarts.
16.
Aramzemi izmantojot, kā papuvi, tajā tiek apkarotas nezāles, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, aramzemē sētais zālājs vai papuve vai arī platība nav bijusi deklarēta, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, izņemot, gadījumus, ja zaļmēslojuma augi zaļmēslojuma aizņemtā papuvē kārtējā gadā tiek sēti izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.
17.
Aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zālaugu masa ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, nepietiekami noganīto platību apļauj izņemot:
17.1.
aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;
17.2.
ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;
17.3.
zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu;
17.4.
zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;
17.5.
platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.
18.
Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgo zālāju aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru ilggadīgo zālāju platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas lauka malai, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.
19.
Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.
20.
Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja to rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai apstrādātas līdz 15. septembrim, tajās nav nokaltuši koki, krūmi.
21.
Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju platība ietver agromežsaimniecības sistēmu elementus kokus, kas aug atsevišķi, grupās, vai rindās un, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai, ja koku grupu, vai rindu, vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetrus.
22.
Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu audzēšanai, dekoratīvo augu, tādu koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem, (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kura ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi.
23.
Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu intervenču vajadzībām, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas - apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana), vismaz 4 000 stādu gabalus uz hektāru, kārklu (Salix spp.), vismaz 10 000 stādu gabalus uz hektāru, ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.
24.
Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.
25.
Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki un ainavas elementi, kas deklarēti regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta vajadzībām – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.
26.
Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus.
27.
Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim.
28.
Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:
28.1.
to pārsvarā neizmanto lauksaimnieciskai darbībai, bet izmanto mežistrādes vajadzībām, ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;
28.2.
uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi;
28.3.
nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;
28.4.
tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, izņemot gadījumus, ja šāda platība aizņem daļu no lauka un ir deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar 83.11.apakšpunktu;
28.5.
nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts;
28.6.
to aizņem ziemassvētku eglīšu stādījumi.
3.Atbalsttiesīga kaņepju audzēšanas platība
29.
Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas Nr. 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā un regulas Nr. 2022/126 2. pantā minētajām prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību minētajām prasībām.
30.
Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāriem, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (1. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām (turpmāk – kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas). Lauksaimnieks, papildus ģeotelpiskajam iesniegumam, Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:
30.1.
pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (3. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);
30.2.
iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);
30.3.
katras iesētās kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kur kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta visa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumiem minētā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji.
31.
Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (4. pielikums).
32.
Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.
33.
Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 32. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.
34.
Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 315. punktu. Lai īstenotu pārbaudi lauksaimnieks 10 dienu laikā Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.
4.Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi
35.
Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs.
36.
Minimālais lauku bloka lielums, par kuru var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals jeb lauks ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.
37.
Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem, piešķir tikai tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro.
5.Aktīvs lauksaimnieks
38.
Šo noteikumu 2. punktā minētos Eiropas Savienības tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks.
39.
Par aktīvu lauksaimnieku uzskatāms lauksaimnieks, kam tiešo maksājumu kopsumma, ko tas bija tiesīgs saņemt par iepriekšējo gadu pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas, nepārsniedza 500 euro.
40.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 4.panta 5.punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja tas izpilda vismaz vienu no kritērijiem:
40.1.
Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos koeficientus;
40.2.
ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī un ir Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par kultūraugu atbilstību normatīvajiem aktiem par Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtības prasībām;
40.3.
iekļauts kā sēklaudzētājs Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī, un attiecīgajā gadā ir iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un ir vismaz viens lauku apskatē atzīts lauks;
40.4.
vismaz viena trešā daļa no kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās saimniecības lauksaimniecības zemes iepriekšējā vai kārtējā gada 1.oktobrī ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, ko uzrauga sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte" vai SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs";
40.5.
saimniecībā nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā, vai ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem saimniecības kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem apstiprinātajiem 100 hektāriem.
40.6.
vidējais standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru ir vismaz 400 euro.
40.7.
saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā gadā vai kārtējā gadā vidēji sastāda vismaz 66 euro par katru tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru.
41.
Atbilstību šo noteikumu 40.1. ,40.2. , 40.3., 40.4. un 40.6. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem nosaka Lauku atbalsta dienests, izmantojot reģistros pieejamo informāciju un tiešo maksājumu pretendentu sniegto informāciju ģeotelpiskajā iesniegumā, un, pēc nepieciešamības, pieprasot papildus informāciju pretendentam, lai izvērtētu atbilstību šo noteikumu 40.5. un 40.7. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem.
42.
Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms nodarbinātais, kas nostrādājis vismaz 65 dienas (520 stundas) gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, dalot saimniecībā iepriekšējā gadā nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā ar 520. Nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā iegūst no uzskaites, kas saimniecībā veicama par nodarbinātajiem un to kopā nostrādātajām stundām, nodalot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un saimniecības nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, kas aprēķināms astoņas stundas reizinot ar to sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem.
43.
Ja saimniecība iepriekšējā gadā veica tikai lauksaimniecisko darbību, ko apliecina fakts, ka saimniecības gada ienākuma deklarācijas D3 pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai uzņēmuma gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīts tikai neto apgrozījums par lauksaimniecisko darbību, lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu aprēķina saimniecībā iepriekšējā gadā nodarbināto nostrādāto stundu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem, un sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu kopsummu dalot ar 520. Saimniecības nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, astoņas stundas reizinot ar to sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu, kas norādīts saimniecības sagatavotajos un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem.
44.
Ja saimniecība nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, un lauksaimnieks iepriekšējā gadā neveica uzskaiti par saimniecībā nodarbināto nostrādātajām stundām lauksaimnieciskajā darbībā, tiešo maksājumu pretendents Lauku atbalsta dienestā var iesniegt informāciju par nodarbināto skaitu, kas aprēķināts par kārtējo gadu atbilstoši šo noteikumu 42. punktam.
45.
Lai apliecinātu nodarbināto skaita atbilstību šo noteikumu 40.5. apakšpunktā minētajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1.oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu .
46.
Šo noteikumu 40.6. apakšpunktā minēto vidējo standarta izlaides rādītāju aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šo noteikumu 1. un 5. pielikumā noteikto standarta izlaides vērtību par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku. Standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1.martā. Standarta izlaidi par lauksaimniecības zemes platībām aprēķināma par saimniecības ģeotelpiskajā iesniegumā apstiprināto hektāru, ņemot vērā attiecīgajās platībās audzētos kultūraugus vai zemes izmantošanas veidus.
47.
Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 40.7. apakšpunktam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1.oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pierādījumus par saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksām atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam.
48.
Ja pierādījums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām tiek sagatavots balstoties uz saimniecības informāciju no Valsts ieņēmuma dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācijas D3 pielikuma, uzņēmuma gada pārskata vai, individuālā komersanta gada pārskata, tad iesniedzama informācija par iepriekšējo pārskata gadu.
49.
Lauksaimnieks, kurš Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis šo noteikumu 48. punktā minētos informāciju par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem, lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 40.7. apakšpunktam , iesniedz Lauku atbalsta dienestā lauksaimnieciskās darbības izmaksu apliecinošu dokumentu fotokopijas par iepriekšējo gadu vai par nepārtrauktu 12 mēnešu laikposmu, kura sākuma termiņš nav agrāks par iepriekšējā gada 1. janvāri:
49.1.
degvielas iegādes izmaksas;
49.2.
lauksaimniecības tehnikas uzturēšanas izmaksas;
49.3.
lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas, tostarp par elektroenerģiju;
49.4.
lauksaimnieciskajā darbībā izmantoto ražošanas resursu, tostarp minerālmēslu, organisko mēslu, augu aizsardzības līdzekļu, kaļķojamā materiāla, kultūraugu sēklas, lopbarības, iegādes izmaksas;
49.5.
saņemto lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas, tostarp izmaksas par lauksaimniecības zemes pirmssējas un aramzemes pēcsējas apstrādi, ražas novākšanu, produktu pārvadāšanu, ražošanas resursu piegādi, zālāju nopļaušanu un zālaugu masas novākšanu;
49.6.
cits neminētas lauksaimnieciskās darbības izmaksas.
50.
Izmaksas apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina par darījumu veikto samaksu. Par derīgiem uzskatāmi izmaksu apliecinoši dokumenti, ja tajos kā preces vai pakalpojuma saņēmējs ir norādīts tiešo maksājumu pretendents. Izmaksu apliecinošie dokumenti var būt kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurēta kvīts, preču piegādes dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu, bankas konta izraksts vai bankas apstiprināts maksājuma uzdevums un citi dokumenti. Ja izmaksu vērtība ir lielāka par 30 euro (bez pievienotā vērtības nodokļa), izmaksu apliecinošā dokumentā nepieciešams norādīt pakalpojuma saņēmēja rekvizītus.
6.Nosacījumu sistēma
6.1.Nosacījumu sistēmas vispārīgie nosacījumi
51.
Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro tās tiesību aktos noteiktās obligātās pārvaldības prasības, kas noteiktas šo noteikumu 8. pielikumā.
52.
Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 8. pielikumā minēto tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību, šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 15.10. apakšnodaļai.
53.
Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8.,6.9., 6.10. un 6.11. apakšnodaļā noteiktos lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus.
6.2.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts ilggadīgo zālāju saglabāšanai
54.
Ilggadīgo zālāju uzturēšana atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 1. LLVS standartam tiek nodrošināta valsts līmenī.
55.
Saskaņā ar regulas Nr. 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs uz 2023.gadu ir noteikts 24,64 procenti, kas iegūts, dalot 2018. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību - 425 175 ha ar kopējo lauksaimniecības zemes platību - 1 725 395 ha.
56.
Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:
56.1.
ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kas aprēķināta saskaņā ar regulas Nr. 2022/126 48. pantu;
56.2.
ilggadīgo zālāju platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām;
56.3.
ilggadīgo zālāju patību hektāros, kas atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītājs attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara attiecības rādītāju nav mazāka par pieciem procentiem;
56.4.
lauksaimniecības zemes daļu vai īpatsvaru no lauksaimnieka kārtējā gadā rīcībā esošās lauksaimniecības zemes platības, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir bijusi pārveidota no ilggadīgā zālāja par cita lietojuma zemi, izņemot šo noteikumu 58. un 59. punktā minēto platību, un kas jāatjauno par ilggadīgo zālāju platību katram lauksaimniekam, uz kuru attiecas pienākums atjaunot ilggadīgo zālāju patību.
57.
Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā pieciem procentiem, lauksaimnieks daļu no lauksaimniecības zemes platības, kuru tas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgajiem zālājiem ir pārveidojis par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, pārveido par ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē kā ilggadīgo zālāju.
58.
Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz pēdējo piecu gadu laikā pārveidoto ilggadīgajiem zālāju platību par cita lietojuma zemi, kura ir pārveidota par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, tai skaitā, atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu vai ir apmežota.
59.
Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi:
59.1.
uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par ilggadīgo stādījumu, bet platība, kas atjaunojama par ilggadīgo zālāju, nepārsniedz saimniecības rīcībā esošās aramzemes platību;
59.2.
uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi un uz kuras iepriekšējā gadā bija nodrošināts dzīvnieku blīvums vismaz 0,3 liellopu vienības, ja saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visas saimniecības rīcībā esošās dzīvnieku vienības līdz kārtējā gada 22. maijam;
59.3.
uz pusi no platības, kas pārveidota no ilggadīgajiem zālājiem par cita lietojuma zemi saimniecībā, kas pēdējo piecu gadu laikā ir pretendējusi uz tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalstu, kas paredzēts gados jauniem lauksaimniekiem.
60.
Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo piecu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par cita lietojuma zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu.
61.
Saskaņā ar regulas Nr. 2022/126 48. panta 5. punktu, platība, kas ir atkārtoti pārveidotas par ilggadīgajiem zālājiem vai izveidotas kā ilggadīgie zālāji, uzskata par ilggadīgiem zālājiem no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveides dienas. Šīs platības izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, vismaz piecus secīgus gadus pēc to atkārtotas pārveidošanas vai ja šīs platības, jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, - tik gadus, cik atlikuši, lai sasniegtu piecus secīgus gadus pēc zālāja izveides gada.
6.3.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts mitrāju un kūdrāju aizsardzībai lauksaimniecības zemēs
62.
Lauksaimnieks atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS standartam nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību lauksaimniecības zemēs.
63.
Lauksaimniecības zemēs esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes datu pārvaldības sistēmas “Ozols” datus.
64.
Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 40 centimetru kūdras slāni. Tās ir platības, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.
65.
Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībās, kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantotas lauksaimnieciskajai darbībai:
65.1.
zemes aršanu veic ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, izņemot, ja to aizliedz citi normatīvie akti, tostarp par ekoloģiski jutīgajiem ilggadīgajiem zālājiem;
65.2.
nav atļauta meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, izņemot:
65.2.1.
ārpus aizsargājamām teritorijām tikai gadījumos, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisijas no augsnes un tie ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji; koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izsniedz tehniskos noteikumus, lai īstenotu videi draudzīgus meliorācijas sistēmu elementus;
65.2.2.
Natura 2000 teritorijās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.
6.4.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegums dedzināt rugājus vai sauso zāli un standarts par buferjoslas izveidi gar ūdensobjektiem
66.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 3. LLVS standartam lauksaimnieks rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka, izņemot gadījumus, kad augu veselības apsvērumu dēļ ir saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka.
67.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā 4. LLVS standartam lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus buferjoslās, kuras ir:
67.1.
10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;
67.2.
trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas ir iekļauti meliorācijas kadastrā.
68.
Buferjoslas ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.
6.5.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu
69.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, sākot ar 2023.gada 1.jūliju, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 6 grādiem vai 10,5 procentiem, un kuras ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:
69.1.
no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15. martam nodrošina ar augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas;
69.2.
ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, izņemot ja sēja tiek veikta izmantojot tiešās sējas vai joslu apstrādes metodi.
70.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, lauksaimnieks saimniecības lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums ir vismaz 20 metri un slīpums ir lielāks par 10 grādiem vai 17 procentiem, no 2023 gada 1. janvāra līdz 2023. gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauks ir atstāts neapstrādāts pēc kultūraugu novākšanas.
6.6.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts minimālam augsnes pārklājumam, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos
71.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 6. LLVS standartam rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim īpaši (nitrātu) jutīgās teritorijās (9. pielikumā ) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (10. pielikumā ) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (11. pielikumā ) vismaz 60 procentos no saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības ir nodrošināts augsnes pārklājums, piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi, vai ir neapstrādātas platības pēc kultūraugu novākšanas. Šo prasību piemēro no 2023. gada 1.jūlija.
72.
Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes lielākā daļa atrodas teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, tad teritorijai noteikto prasības robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā.
73.
Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību uz kuru attiecināma šo noteikumu 71. punktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kas pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.
6.7.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts augu maiņai
74.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina viengadīgo kultūraugu augu maiņu kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības kārtējā gadā rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgais kultūraugs.
75.
2023. gadā 35 procentus no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības, kurās veicama augu maiņa, iekļauj kviešu, rudzu, auzu, griķu, miežu, dārzeņu vai kartupeļu platības.
76.
Šo noteikumu 74. punktā minēto prasību 2023. gadā neattiecina uz saimniecībām, kurās vairāk nekā 50 procentus no saimniecības viengadīgo kultūraugu aramzemes platības aizņem ziemāju kultūraugi, un lauksaimnieks ir norādījis, ka attiecīgā platība ir apsēta ar ziemāju kultūraugiem pirms 2023.gada 1.janvāra.
77.
Viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā nedrīkst audzēt vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk ar 2022. gadu.
78.
Par kultūraugu augu maiņu uzskata gadījumus, kad tiek audzēts atšķirīgas ģints kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai ja kultūraugs pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, atšķirīgs kultūraugs ir vienai sugai piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu viengadīgo kultūraugu uzskaitījums ir noteikts šo noteikumu 12. pielikumā.
79.
Šo noteikumu 73. un 77. punktā minēto prasību nepiemēro lauksaimniekam, ja:
79.1.
aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus;
79.2.
vairāk nekā 75 procenti no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes ir ilggadīgie zālāji vai aramzemes platība, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus;
79.3.
vairāk nekā 75 procenti no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai.
80.
Šo noteikumu 73. un 77. punktā minētās prasības, nepiemēro tām lauksaimniecības zemes platībām, ko izmanto bioloģiskajai ražošanai un, kura sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) Nr.2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula Nr.2018/848).
6.8.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par minimālo lauksaimniecības zemes daļu, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm
81.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.1. LLVS standartam lauksaimnieks vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes, aizņem vismaz kāds no šādiem ar ražošanu nesaistītiem platību veidiem vai elementiem:
81.1.
akmeņu kaudzes 0,01 - 0,5 ha platībā;
81.2.
Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrēti valsts nozīmes ūdensnoteku posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji;
81.3.
2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantota laukmale, tostarp buferjosla, ar zālāju vai savvaļas ziedu, daudzgadīgo nektāraugu un dabīgi veidojušos vai pašiesējušos augu segumu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;
81.4.
koku vai krūmu puduri 0,01 - 0,5 ha platībā;
81.5.
koku rindas;
81.6.
atsevišķi augoši koki;
81.7.
potenciālie dižkoki un dižkoki, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";
81.8.
alejas, kuras aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";
81.9.
papuve, izņemot šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētam atbalstam pieteiktu zaļmēslojuma papuvi, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam, kas kārtējā gadā līdz 15. jūlijam netiek izmantota ražas novākšanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi;
81.10.
zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platībā, kurus sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete. Zaļmēslojuma augu maisījumā vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai.
81.11.
biodaudzveidības salas 0,01 - 1,5 ha platībā, ko aizņem mitraines, pārmitras vietas uz lauksaimniecības zemes, slīkšņas, lankas, vai kur aug piekrastei raksturīgi augi;
81.12.
dižakmeņi, kas aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";
81.13.
dīķi 0,01–0,5 ha platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju.
83.
Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ar ražošanu nesaistītiem ainavas elementiem – laukmali, buferjoslu, dīķi, grāvi, koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzi, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanairegulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta izpildes nolūkam.
84.
Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 81. punktā minētie ražošanu nesaistītie ainavu elementi, ir viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) pēc stāvokļa kārtējā gada 15.jūnijā.
85.
Dīķu, koku vai krūmu puduru vai akmeņu kaudžu aizņemtā teritorija ir uzskatāma par ražošanu nesaistītu platību regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS. standarta izpildes nolūkam, ja:
85.1.
to pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tā robežojas ar aramzemi, vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;
85.2.
starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.
86.
Laukmales un aizsargājamās koku alejas vai rindas uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošām, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums.
87.
Ja ar ražošanu nesaistītu ainavu elementu platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ar ražošanu nesaistīto ainavu elementu platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai.
88.
Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā ar ražošanu nesaistītā ainavu elementa platība un veids neatbilst situācijai dabā, vai netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par atbilstīgu ar ražošanu nesaistītu ainavu elementa platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, kas ģeotelpiskajā iesniegumā nav deklarēta kā ar ražošanu nesaistīta ainavu elementa platība, bet atbilst ar ražošanu nesaistīta ainavu elementa platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai aizstātu trūkstošo ar ražošanu nesaistītā ainavu elementa platības lielumu, ja koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir identificējama un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā.
89.
Ar ražošanu nesaistītu elementu izveides un uzturēšanas prasību nepiemēro, ja:
89.1.
aramzemes nepārsniedz 10 hektārus;
89.2.
vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemes platība, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus;
89.3.
vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, papuvei vai zaļmēslojuma audzēšanai;
89.4.
vairāk nekā 50 procentu aramzemes platības atrodas kādā no šo noteikumu 13. pielikumā minēto pagastu teritorijām.
90.
Platību, ko aizņem ar ražošanu nesaistītas platības un elementi, aprēķina izmantojot šo noteikumu 14. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.
6.9.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai
91.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.
92.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā oteiktajam 8.3. LLVS standartam lauksaimnieks neveic dzīvžogu un koku ciršanu un griešanu laika periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam pārējās teritorijās.
93.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina, ka lauksaimniecības zemes platībā esošie invazīvie latvāņu ģints augu sugas augi ir nopļauti līdz brīdim, kad veidojas ziedkopas.
6.10.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir ekoloģiski jutīgi ilggadīgi zālāji
94.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgo zālāju platības, kas ir atzītas par ekoloģiski jutīgiem ilggadīgajiem zālājiem un atrodas Natura 2000 teritorijās vai ārpus tām.
95.
Ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.
96.
Šī punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.
97.
Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.
98.
Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kam laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.
99.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.
100.
Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.
101.
Aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.
102.
Lauksaimnieks, kura rīcībā ir platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, un kura ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, nodrošina šādas platības pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada 15. jūnijam.
6.11.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts meliorācijas sistēmu uzturēšanai
103.
Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu tajā esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:
103.1.
ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kas kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē;
103.2.
drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas.
7.Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma maksimuma noteikšana un samazinājums
104.
Ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendārajā gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 17. panta 1. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro.
105.
Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas Nr. 2021/2115 17. panta 3. punkta “a” apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
106.
Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības gada ienākumu deklarācijas D formas pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu 105. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu saimniecības iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
107.
Ja lauksaimnieks veic gan lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, uzskaita visu nodarbināto lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, aprēķināto darba algu, tostarp piemēroto algas likmi un faktiski izmaksāto darba algu, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
108.
Saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem darbiniekiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju veikšanai, un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās pamatdarbības veikšanā, izmaksātā darba algas, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa pieskaitāma šo noteikumu 105. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma par lauksaimniecisko darbību īpatsvaram kopējā darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.
109.
Ja lauksaimnieks var pamatot šo noteikumu 106. vai 107. punktā minēto pasākumu neveikšanu, tas ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šīm metodēm:
109.1.
iepriekšējā kalendārajā gadā kopējo izmaksāto darba algu un tai piemēroto algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu kopsummu reizinot ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek veikta nodarbināto darba laika uzskaite lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā;
109.2.
iepriekšējā kalendārajā gadā kopējo izmaksāto darba algu un tai piemēroto algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu kopsummu reizinot ar gada ienākuma deklarācijas D formas pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos vai reizinot ar saimniecības deklarētā lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā, izmantojot uzņēmuma gada pārskatā sniegto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu;
109.3.
Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizinot ar 12 un lauksaimnieka saimniecībā lauksaimniecībā nodarbināto skaitu, kas izteikts gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām un to aprēķina, izmantojot saimniecības uzskaites datus par nodarbināto darba laiku atsevišķi lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;
109.4.
Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizinot ar 12 un lauksaimnieka saimniecībā lauksaimniecībā nodarbināto skaitu gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām. Nodarbināto lauksaimniecībā nostrādātās darba stundas aprēķina, kopējo nodarbināto nostrādāto stundu skaitu reizinot ar gada ienākuma deklarācijas D formas pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos iepriekšējā gadā vai reizinot ar uzņēmuma gada pārskatā norādīto saimniecības lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.
110.
Lauksaimnieka saimniecībā nodarbināto saimniecības vadītāju, grāmatvežu, juristu, personāla speciālistu vai citu darbinieku, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citiem nodarbinātajiem saimniecības pamatdarbības funkciju veikšanai, un kas nav tieši iesaistīti saimniecības lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās pamatdarbības veikšanā, nostrādāto darba stundu daļa pieskaitāma šo noteikumu 109.1. un 109.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaitam. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaita īpatsvaram kopējā lauksaimniecībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nodarbināto darba stundu skaitā.
111.
Kopējais darba stundu skaits, ko izmanto šo noteikumu 109.3. 109.4. apakšpunktā un 109.4. apakšpunktā minēto gada darba vienību aprēķināšanai, nepārsniedz to darba stundu kopsummu, kas norādītas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem un aprēķinātas no Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņām stundām.
112.
Ja lauksaimniekam par 2022. gadu nav pieejama šo noteikumu 106. punktā un šo noteikumu 109.2. un 109.4. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības ieņēmumiem, šo noteikumu 107.punktā norādītā grāmatvedības uzskaites informācija un šo noteikumu 109.1. un 109.3. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības darba laiku, ar lauksaimniecību saistīto atskaitījumu noteikšanai izmanto šo noteikumu 107. punktā norādīto informāciju par 2023. gadu. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto kopējo darba stundu skaitu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.
113.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 105. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā elektroniskajā pieteikšanas sistēmā iesniedz aizpildītu deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 112. punktu , tad minēto deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 1.februārim. Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. Deklarācijas par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību minimālās satura prasības noteiktas šo noteikumu 15. pielikumā.
8.Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts
114.
Ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 22.pantu diferencē pa šādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski un agronomiski apstākļi:
114.1.
valstspilsētas un Aizkraukles novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads, Varakļānu novads, Ventspils novads – novadi, kas nerobežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles;
114.2.
Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Ludzas novads, Madonas novads, Rēzeknes novads, Smiltenes novads, Valkas novads – novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles, vai kas robežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
115.
Ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta indikatīvais apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa katrai no šo noteikumu 114. punktā minētajām teritoriju grupām ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.
9.Maksājums mazajiem lauksaimniekiem
116.
Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem piešķir fiksētas summas veidā 500 euro apmērā un to var saņemt lauksaimnieks, kas:
116.1.
līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, norādot, ka pretendē uz attiecīgo maksājumu;
116.2.
ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi un nodrošina tās atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem;
116.3.
nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku maksājuma.
117.
Lauksaimnieks, kas piesakās maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, nevar saņemt citu tiešo maksājumu intervenču veidu atbalstu, jo maksājums mazajiem lauksaimniekiem aizstāj citu tiešo maksājumu intervenču veidu atbalstu.
118.
Lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:
118.1.
iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2022. gada 15. jūnija;
118.2.
kārtējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst atbalsttiesīga hektāra definīcijai, ir vismaz četri hektāri;
118.3.
kārtējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro;
118.4.
saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji;
118.5.
saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;
118.6.
saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
119.
Ja lauksaimnieks, kas pirms tam nav saņēmis Eiropas Savienības tiešos maksājumus, iesniedz ģeotelpisko iesniegumu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un tas ir lauksaimnieka pirmais ģeotelpiskais iesniegums, kuru tas ir iesniedzis, lai pieteiktos Eiropas Savienības tiešo maksājumu atbalstam, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūnijam, kopā ar ģeotelpisko iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šo noteikumu 17. pielikumā noteikto apliecinājumu, norādot, ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radīti apstākļi priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem.
10.Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts
120.
Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu piešķir lauksaimniekam par platību no 3,01 līdz 100 hektāriem, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.
121.
Ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa atsevišķi katrai no platību grupām 3,01 līdz 30 ha un 30,01 līdz 100 ha ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.
11.Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem
122.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 30. panta 1. punktu un 3. punkta 2. daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu var saņemt lauksaimnieks par pirmās nesen dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz ģeotelpisko iesniegumu norādot, ka pretendē uz šo maksājumu, un atbilst šo noteikumu 123. punktā norādītajai gados jauna lauksaimnieka definīcijai.
123.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 4.panta 6.punktu gados jauns lauksaimnieks ir:
123.1.
fiziska persona, kas gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai, nav vecāka par 40 gadiem;
123.2.
lauku saimniecības vadītājs ir īpašnieks saimniecībai, kas noteikta regulas Nr. 2021/2115 3. panta 2. apakšpunktā, un kas reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus kārtējā gadā, kad piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;
123.3.
apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus (vismaz 160 stundas) vai ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, kurā apgūti lauksaimniecības priekšmeti 320 stundu apmērā, līdz 1. augustam gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.
124.
Lai pierādītu atbilstību gados jauna lauksaimnieka definīcijā minētajai izglītības prasībai, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestam izglītību apliecinošu dokumentu fotokopijas un mācību programmu vai izziņu no mācību iestādes, kurā ir norādīts apgūto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaits. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaitu summē. Ja ir apgūti lauksaimniecības zināšanu pamatkursi, iesniedz Lauku atbalsta dienestam apliecinājuma par kursu pabeigšanu fotokopijas, kurās ir norādīts kursu stundu skaits.
125.
Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu piešķir par saimniecības platību, kura ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kas nepārsniedz 150 hektārus.
126.
Šo noteikumu 122. punktā minētā pirmā nesen dibinātā saimniecība ir tāda, kas izveidota ne vēlāk kā piecu gadu laikā pirms pretendents pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.
127.
Fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību gadā, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā juridiskā persona pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:
127.1.
iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;
127.2.
deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;
127.3.
reģistrē Lauksaimniecības datu centrā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu, pēc stāvokļa 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī.
128.
Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota:
128.1.
mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;
128.2.
pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja:
128.2.1.
tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, to pabeidzot ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. oktobrim;
128.2.2.
fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.
129.
Gados jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus, ja kārtējā gadā vismaz periodā no ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas līdz 1.oktobrim:
129.1.
vienam gados jaunam lauksaimniekam kapitālsabiedrībā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;
129.2.
vairākiem gados jauniem lauksaimnieki kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu, un ir paraksta tiesības;
129.3.
viens vai vairāki gados jauni lauksaimnieki ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.
130.
Ja kāds no kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā vismaz periodā no ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas līdz 1.oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu, un ir paraksta tiesības.
131.
Ja kāds no individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā vismaz periodā no ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.
132.
Ja lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību pēc lauksaimnieka izvēles, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 62. pantu .
133.
Ja juridisko personu, kas piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, kontrolē cita juridiskā persona, šo noteikumu 123. punktā minēto gados jauna lauksaimnieka definīciju piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo otro juridisko personu.
134.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 30.panta 3.punktu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir lauksaimniekam ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, sākot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums šī atbalsta saņemšanai, un ne ilgāk kā līdz 2027. gadam, ieskaitot, un ar noteikumu, ka šāds iesniegums tiek iesniegts vismaz piecu gadu laikā pēc pirmās lauku saimniecības dibināšanas gada.
135.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 30.panta 2.punkta 2.daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieki, kas ir saņēmuši maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. pantu, bet ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, skaitot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.
136.
Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem juridiskā persona var saņemt ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura to vairs nekontrolē neviens gados jaunais lauksaimnieks, kurš to kontrolēja gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.
137.
Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.
12.Klimatiskāa un vidiskās shēmas
12.1.Vispārīgi nosacījumi par klimatiskām un vidiskām shēmām
138.
Atbalstu brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (turpmāk - ekoshēmas) satvarā, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 31. panta 2. punkta prasībām, piešķir lauksaimniekam, kas veic lauksaimniecisko darbību, un par platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un, kurā ievēro kādu no klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.
139.
Ekoshēmu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa pa ekoshēmu veidiem ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.
12.2.Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīga lauksaimniecības praksi
140.
Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā:
140.1.
audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus (tostarp cukurbietes), arbūzus un melones, kartupeļus, garšaugus un ārstniecības augus.
140.2.
nodrošina kultūraugu dažādošanu aramzemē, ievērojot, ja aramzemes platība ir:
140.2.1.
no 1 līdz 10 ha, galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 75 procentus no aramzemes, izņemot, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas);
140.2.2.
no 10,01 ha līdz 30 ha, audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platība nepārsniedz 90 procentus no aramzemes, izņemot, ja aramzemē audzētais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas), tad to īpatsvars var pārsniegt minētās īpatsvaru robežvērtības un ja attiecīgais īpatsvars pārsniedz 89 procentus, tad uzskatāms, ka prasība ir izpildīta;
140.2.3.
vairāk nekā 30 ha, audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platība nepārsniedz 90 procentus, un ceturtais kultūraugs aizņem vismaz vienu procentu no aramzemes platības, izņemot, ja aramzemē audzētais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas), tad to īpatsvars var pārsniegt minētās īpatsvaru robežvērtības un ja attiecīgais īpatsvars pārsniedz 89 procentus, tad uzskatāms, ka prasība ir izpildīta.
140.3.
uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:
140.3.1.
īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) vismaz 75 procentus no aramzemes platības;
140.3.2.
Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 65 procentus no aramzemes platības;
140.3.3.
pārējā teritorijā (11. pielikums) vismaz 70 procentus no aramzemes platības.
141.
Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platības, kurā periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam apstiprinātās ilggadīgo stādījumu rindstarpās.
142.
Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.
143.
Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 140.3. apakšpunktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc kārtējā gada 1. septembra un kas pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.
144.
Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 140.3. apakšpunktā minētās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, tad teritorijai noteikto prasības robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā
145.
Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas definēts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no Krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu uzskaitījums ir norādīts šo noteikumu 12. pielikumā.
146.
Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi.
147.
Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības.
148.
Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas prakses īstenošanu bioloģiskās saimniecībās saskaņā ar šo noteikumu 12.7. apakšnodaļu.
12.3.Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību
149.
Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par aramzemes platību, kurā tiek audzēti šādi kultūraugi:
149.1.
nektāraugi, kas ir kārtējā gada veģetācijas periodā tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, kaķumētra, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene, bišu amoliņš un kultivēti nektāraugi - ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe;
149.2.
slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai sēti maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm vai graudaugi sēti maisījumā ar vīķiem, kur slāpekli piesaistošie kultūraugi ir vairāk nekā 50%. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru;
149.3.
zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platībā, kurus sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete. Zaļmēslojuma augu maisījumā vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves platība nepārsniedz 10 procentus no saimniecības aramzemes platības;
149.4.
starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi šādi starpkultūru augi – vasaras rapsis, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un to sējumu saglabā jeb neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījumā vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi.
149.5.
zālāji pasējā - zeme, ko aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:
149.5.1.
stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;
149.5.2.
tauriņzieži - tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete.
150.
Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikum.
151.
Šo noteikumu 149. punktā minētajās platībās ir aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus:
151.1.
slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, tauriņziežiem, kas sēti maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm vai graudaugi sēti maisījumā ar vīķiem, kur tauriņzieži ir vairāk kā 50 procenti, un augiem nektāra iegūšanai visu kalendāro gadu;
151.2.
zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad tiek veikta zaļmēslojuma iestrāde augsnē;
151.3.
starpkultūrām to audzēšanas laikā;
151.4.
zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendārā gada beigām.
152.
Vienu reizi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā veikta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā audzē šo noteikumu 149. punktā minētos kultūraugus, ievērojot šādus nosacījumus:
152.1.
ja augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs zemāka par 6,3 vai mālainās augsnēs zemāka par 6,5;
152.2.
izmantotā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka nekā deva, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai atbilstoši augsnes analīžu rezultātiem aprēķināta LIZ pārvaldības sistēmā. Ja minētajos dokumentos vai LIZ pārvaldības sistēmā deva ir norādīta lielāka nekā 6 t/ha CaCO3, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO3 deva ir vismaz 6t/ha;
152.3.
laukam, kurā tiek plānota augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija (pamatkaļķošana), LIZ pārvaldības sistēmā norādāma informācija par augsnes reakciju (pH);
152.4.
dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas nav senākas par pieciem gadiem, un tās ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, iespējamības gadījumā, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaisti globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) koordinātām;
152.5.
augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija veikta izmantojot augsnes optimizācijas materiālu, kas ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim vai var pierādīt, ka uz iegādes brīdi ir bijis iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.
153.
Šo noteikumu 152. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija veikta pēc 2023.gada 1.janvāra.
154.
Lauksaimnieks pēc augsnes optimizēšanas materiāla izmantošanas 30 dienu laikā LIZ pārvaldības sistēmā sniedz informāciju par:
154.1.
iegādāto materiālu (nosaukums, daudzums, deklarētie kvalitātes rādītāji, iegādi apliecinoši dokumenti);
154.2.
iestrādes datums un izmantotā materiāla devu fiziskajās vienībās;
154.3.
lauka numuru un platību (ha), kurā ir veikta materiāla iestrāde;
154.4.
pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru un nosaukumu, ja tiek izmantots pakalpojums.
155.
Lauksaimnieks veic ģeomarķētu fotoattēlu ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo aplikāciju, brīdī, kad tiek veikta optimizācijas materiālu izkliede un pēc materiāla izkliedēšanas, kamēr vēl nav veikta iestrāde augsnē, kas pierāda augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas veikšanas faktu.
156.
Valsts augu aizsardzības dienests veic administratīvās pārbaudes, pārbaudot lauksaimnieka LIZ pārvaldības sistēmā ievadīto datu pareizību un veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma izpildi un veikto augsnes kvalitātes un reakcijas optimizēšanas materiāla izmantošanu.
12.4.Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi
157.
Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti ar stiebrzālēm, kur tauriņzieži ir vairāk nekā 50 procenti pirmajā sējuma izveides gadā, ja tie sēti izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem:
157.1.
minimāla augsnes apstrāde – augsnes virskārtas seklu apstrādi (ne dziļāk kā 15cm), izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi;
157.2.
augsnes joslu apstrāde - apstrādā augsnes joslu līdz 5 cm platumā sēklas sēšanai, bet rindstarpu josla nav šaurāka par 10 cm un augsne starp rindstarpām netiek mehāniski apstrādāta un tiek saglabātas augu atliekas vai rugaine;
157.3.
tiešā sēja - kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas neveic augsnes apstrādi, tostarp aršanu un sēj tieši rugainē.
158.
Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.
159.
Pirmssējas apstrāde ir apstrāde, kuru veic no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim. Ja iepriekšējā gadā deklarēta papuve vai zālājs, uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada 15. jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai.
160.
Lauksaimnieks norāda katram laukam izmantoto apstrādes veidu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.
161.
Minimālās augsnes apstrādes faktu fiksē un pierāda, uzņemot un automātiski nosūtot fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilās lietotnes aplikāciju.
162.
Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma gadā.
163.
Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas veikta attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim, norādot izlietotā herbicīda nosaukumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.
12.5.Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi
164.
Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, kurai ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai veic kādu no šādām praksēm:
164.1.
tieša šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēsli, virca, digestāts) izkliede un iestrāde, izmantojot lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi;
164.2.
precīzā minerālmēslu izkliede;
164.3.
precīzā augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana.
165.
Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par pieciem gadiem un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, tad agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti ir jāiesniedz LIZ pārvaldības sistēmā, pievienojot testēšanas pārskatu kopijas, līdz kārtējā gada 22. maijam.
166.
Ekoshēmas atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.
167.
Veicot precīzo minerālmēslu izkliedes praksi ievēro šādus nosacījumus:
167.1.
tiek izmantots minerālmēslu izkliedētājs, kas aprīkots ar automātisko devu regulēšanas iespēju;
167.2.
traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk - GPS) uztvērēju un programmatūru (vadības bloks), kas nodrošina precīzu mēslojuma iestrādi;
167.3.
tiek izmantota tehnoloģija, kas nodrošina, ka mēslošanas zonas nepārklājas.
168.
Veicot precīzo augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu ievēro šādus nosacījumus:
168.1.
tiek izmantota sertificēta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārta ar automātisko sekciju kontroli vai pretnoneses sprauslām;
168.2.
Traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar GPS uztvērēju un programmatūru (vadības bloks), kas nodrošina precīzu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.
169.
Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu164.1. un 164.2. apakšpunktā minēto praksi piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
169.1.
izveidots mēslošanas plāns LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam un ievadīta informācija, ja pieejama, par kultūraugu ražību iepriekšējos trijos gados, kas atbilst apjomam par kuru lauksaimnieks var iesniegt pierādījumus, piemēram par realizāciju vai nodošanu (ievadāma tikai vienu reizi, pirmo reizi lauku piesakot), par laukos audzētiem priekšaugiem, par veiktu salmu iestrādi, par saimniecības organisko mēslu un minerālmēslu krājumiem, iegādātajiem apjomiem un izlietojumu, fiziskā svara vienībās un par tīrvielām, par minerālā slāpekļa analīžu rezultātiem attiecīgā gada pavasarī;
169.2.
mēslojuma iestrāde (pamatmēslojuma un papildmēslojuma) saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai;
169.3.
lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar organisko mēslu (tostarp kūtsmēslu un digestāta), minerālmēslu krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem apjomiem, mēslojuma iestrādes datumu, devu, škidrmēslu vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kurā veikta precīzā mēslojuma izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P2O5), kālija (K2O)) fiziskajiem un tīrvielu apjomiem.
170.
Mēslošanas plāns LIZ pārvaldības sistēmā izveidots atbilstoši šo noteikumu 18. pielikumā noteiktajai metodikai.
171.
Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 164.3. apakšpunktā minēto precīzo augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanas praksi piešķir, ja lauksaimnieks:
171.1.
lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;
171.2.
veic augu aizsardzības līdzekļu lietošanas plānošanu un lietošanu pamato ar vienu no šādiem gadījumiem:
171.2.1.
kaitīgo organismu parādīšanās, ko lauksaimnieks identificē veicot uzraudzību un regulāras pārbaudes uz lauka;
171.2.2.
Valsts augu aizsardzības dienests mājaslapā vispārējo brīdinājuma sistēmā publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;
171.2.3.
tiek ņemti vērā Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā publicētie sliekšņus kaitēkļu un slimību kaitīgumam;
171.2.4.
laika apstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kas var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;
171.2.5.
Valsts augu aizsardzības dienesta laukaugu slimību apkarošanas lēmumu atbalsta sistēmā publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību.
171.3.
Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5.novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17.maijam, 25.jūnijam, 26.augustam un 31.oktobrim saistībā ar krājumu izmaiņām, iegādātiem, pārdotiem un izlietotiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī veic GPS datu augšupielādi par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem.
172.
Ja ārkārtas apstākļu dēļ atbalstam pieteikto platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas un precizējams šo noteikumu 169.2. apakšpunktā minētais mēslošanas plānā aprēķinātais slāpekļa (N) vajadzības apjoms saimniecībai.
173.
Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šīs nodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 22. maijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 169.3. un 171.3. apakšpunktā nosacījumiem.
12.6.Ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšana
174.
Lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu apņemas:
174.1.
divu gadu saistības neveikt vienas un tās pašas zālāju platības (lauka) aparšanu, lobīšanu, irdināšanu divus gadus pēc kārtas;
174.2.
saistību laikā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību.
175.
2027.gadā šo noteikumu 174. punktā minētās saistības lauksaimnieks var uzņemties uz vienu gadu.
176.
Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu piešķir:
176.1.
par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
176.2.
par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta, tajā veikta Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskate un lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām;
176.3.
ja izpilda šo noteikumu 174. punktā minētās saistības.
177.
Ja lauksaimnieks saistību otrajā gadā izbeidz šo noteikumu 174. punktā minētās saistības, tas atmaksā iepriekšējā gadā saņemto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, kurā ir pārtrauktas saistības.
178.
Saistību periodā ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu mainīt nedrīkst.
179.
Ja saistību periodā saistību platība gadu no gada neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem bet ne vairāk kā 0,3 hektāriem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās.
180.
Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu.
181.
Lauksaimnieks saistību laikā visu savu saimniecību vai tikai lauksaimniecības zemi, vai tās daļu var nodot citai personai, un attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām, ne vēlāk kā mēneša laikā informējot par to Lauku atbalsta dienestu. Ja saistību pārņēmējs izbeidz šo noteikumu 174. punktā minētās saistības, tad saistību nodevējs atmaksā iepriekšējā gadā piešķirto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, kurā ir pārtrauktas saistības.
182.
Ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikum.
183.
Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu nepiešķir par ilggadīgajiem zālājiem, kam noteikts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 III pielikumā noteikto 9. LLVS standartu.
12.7.Ekoshēmas atbalsts par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās
184.
Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās var piešķirt lauksaimniekam, ja visa saimniecības lauksaimniecības zemes platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā saskaņā ar regulas Nr. 2018/848 34. panta 1. punktu.
185.
Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par aramzemi, kurā:
185.1.
nodrošināta kultūraugu dažādošana, ievērojot, ja aramzemes platība ir:
185.1.1.
no 1 līdz 10 ha, galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 75 procentus no aramzemes, izņemot, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas);
185.1.2.
no 10,01 ha līdz 30 ha, audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platība nepārsniedz 90 procentus no aramzemes, izņemot, ja aramzemē audzētais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas), tad to īpatsvars var pārsniegt minētās īpatsvaru robežvērtības un ja attiecīgais īpatsvars pārsniedz 89 procentus, tad uzskatāms, ka prasība ir izpildīta;
185.1.3.
vairāk nekā 30 ha, audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platība nepārsniedz 90 procentus, un ceturtais kultūraugs aizņem vismaz vienu procentu no aramzemes platības, izņemot, ja aramzemē audzētais kultūraugs ir aramzemē sētie zālāji, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus un dārza pupiņas), tad to īpatsvars var pārsniegt minētās īpatsvaru robežvērtības un ja attiecīgais īpatsvars pārsniedz 89 procentus, tad uzskatāms, ka prasība ir izpildīta.
185.2.
uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:
185.2.1.
īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) vismaz 75 procentus no aramzemes platības;
185.2.2.
Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 65 procentus no aramzemes platības;
185.2.3.
pārējā teritorijā (11. pielikums) vismaz 70 procentus no aramzemes platības.
186.
Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platības, kurā periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās.
187.
Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ir nodrošināts vidējais dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra vai 0,3 liellopu vienības uz viena apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks, saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai, ja dzīvnieku blīvums tiek nodrošināts ar briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
188.
Ekoshēmas atbalstam par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.
189.
Nosakot aramzemes platību uz kuru attiecināma šo noteikumu 185.2. apakšpunktā minētā prasība, tajā neiekļauj dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kas pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.
190.
Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, tad teritorijai noteikto prasības robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā.
191.
Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas definēta kultūraugu botāniskajā klasifikācijā vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no Krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu uzskaitījums ir norādīts 12. pielikumā.
192.
Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi.
193.
Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības.
194.
Ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas prakses īstenošanu nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšnodaļu.
13.Saistītais ienākumu atbalsts
13.1.Vispārīgie nosacījumi saistīto ienākumu atbalsta saņemšanai
195.
Saistīto ienākumu atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz ģeotelpisko iesniegumu, norādot izvēlēto saistītā ienākumu atbalsta veidu.
196.
Saistītā ienākumu atbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.
13.2.Saistītais ienākumu atbalsts par slaucamām govīm
197.
Saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:
197.1.
tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;
197.2.
tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, attiecīgās prasības ir izpildītas kārtēja gada 15. maijā un turēšanas perioda laikā;
197.3.
pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 6300 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4650 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību.
198.
Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.
199.
Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.
200.
Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, par kurām kārtējā gadā varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistītā ienākuma atbalstu, bet attiecībā uz kurām konstatē, ka tās līdz kārtēja gada 15.maijam ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 361. punktā.
13.3.Saistītais ienākumu atbalsts par liellopiem
201.
Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 19. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena– gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:
201.1.
teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;
201.2.
bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;
201.3.
zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas noslēdzas kārtējā gada 15. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.
202.
Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, attiecīgās prasības ir izpildītas šo noteikumu 201. punktā minētā turēšanas perioda laikā.
203.
Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, par kuriem kārtējā gadā varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistītā ienākuma atbalstu, bet attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie pirms turēšanas perioda sākuma ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par liellopiem, attiecībā par kuriem ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 361. punktam.
13.4.Saistītais ienākumu atbalsts par aitām
204.
Saistīto ienākumu atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.
205.
Saistīto ienākumu atbalstu par aitām piešķir, ja tās:
205.1.
laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;
205.2.
pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (20. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;
205.3.
ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību, attiecīgās prasības ir izpildītas šo noteikumu 205.4. apakšpunktā minētā turēšanas perioda laikā;
205.4.
ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. jūlija.
206.
Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, par kurām kārtējā gadā varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistītā ienākuma atbalstu, bet attiecībā uz kurām konstatē, ka tās pirms turēšanas perioda sākuma ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par aitām, attiecībā par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 361. punktam.
13.5.Saistītais ienākumu atbalsts par kazām
207.
Saistīto ienākumu atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.
208.
Saistīto ienākumu atbalstu par kazām piešķir, ja tās:
208.1.
laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;
208.2.
ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;
208.3.
ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību, attiecīgās prasības ir izpildītas šo noteikumu 208.2. apakšpunktā minētā turēšanas perioda laikā.
209.
Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, par kurām kārtējā gadā varētu potenciāli izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistītā ienākuma atbalstu, bet attiecībā uz kurām konstatē, ka tās pirms turēšanas perioda sākuma ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā uzskata par kazām, attiecībā par kurām ir konstatētas neatbilstības, atbilstoši šo noteikumu 361.punktam.
13.6.Saistītais ienākumu atbalsts par dārzeņiem un par augļiem un ogām
210.
Saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:
210.1.
attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, maurlokus, lielloku sīpolus, batūnus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes (izmantotas pārtikai), rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles salātus, topinambūrus, papriku, baklažānus vai sparģeļus;
210.2.
kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 210.1. 210.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
210.3.
attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:
210.3.1.
lauka nosaukumu vai numuru un platību;
210.3.2.
audzētā kultūrauga sugu un šķirni;
210.3.3.
agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;
210.3.4.
izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;
210.3.5.
ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.
211.
Saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:
211.1.
attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus;
211.2.
kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 211.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
211.3.
attiecībā uz platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju:
211.3.1.
lauka nosaukumu vai numuru un platību;
211.3.2.
audzētā kultūrauga sugu un šķirni;
211.3.3.
agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;
211.3.4.
izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;
211.3.5.
ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.
13.7.Saistītais ienākumu atbalsts par cietes kartupeļiem
212.
Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.
213.
Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:
213.1.
kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
213.2.
no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes.
214.
Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 212. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar 3,5 to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem.
215.
Cietes ražotājs šo noteikumu 212. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.
216.
Šo noteikumu 214. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 218. punktu . Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 21. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.
217.
Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:
217.1.
kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;
217.2.
kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.
218.
Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim Lauku atbalsta dienestā par katru piegādātu kartupeļu kravu iesniedz vismaz šādu informāciju:
218.1.
piegādes datums;
218.2.
apliecinājuma dokumenta numurs;
218.3.
audzēšanas līguma numurs;
218.4.
kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;
218.5.
transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;
218.6.
transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;
218.7.
piegādātās kravas bruto svars;
218.8.
piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;
218.9.
piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;
218.10.
piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;
218.11.
5050 gramu kartupeļu zemūdens svars.
219.
Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.
220.
Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz pierādījumus par cietes kartupeļu piegādi cietes ražotājam un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites informācijai.
13.8.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem
221.
Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:
221.1.
attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;
221.2.
tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta vairāk nekā 10,3 tonnas vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām vairāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena hektāra pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;
221.3.
kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam.
222.
Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 221. punktu
223.
Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir platība, kura ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.
224.
Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.
225.
Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta šo noteikumu 331. punktā minētā pārdeklarācija, piemērojams atbalsta samazinājums, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.
13.9.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētu labības sēklu
226.
Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:
226.1.
attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);
226.2.
tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazā kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra;
226.3.
kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
226.4.
attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.
227.
Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši Lauku atbalsta dienestā iesniegtajam ģeotelpiskajam iesniegumam.
228.
Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība, kura ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.
229.
Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
230.
Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
231.
Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta šo noteikumu 331.punktā minētā pārdeklarēšana un piemērojams atbalsta samazinājums, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.
13.10.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
232.
Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:
232.1.
attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganībuairene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu);
232.2.
tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts, ne mazāk kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra;
232.3.
kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
232.4.
attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.
233.
Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 232. punktu .
234.
Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieprasītā platība ir platība, kura ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.
235.
Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
236.
Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
237.
Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta šo noteikumu 331. punktā minētā pārdeklarācija un, piemērojams atbalsta samazinājums, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.
13.11.Saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi un saistītais ienākumu atbalsts par miežiem
238.
Saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam.
239.
Saistīto ienākumu atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:
239.1.
kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
239.2.
attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.
13.12.Saistītais atbalsts par rudzu populācijas šķirnēm
240.
Saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm lauksaimnieks var saņemt, ja:
240.1.
attiecīgajā platībā tiek iesētas un audzētas rudzu populācijas šķirnes, kuras kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete apliecina sertificētas sēklas iegādi vai, ja sēkla ir iegūta savā sēklaudzēšanas saimniecībā Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtais sēklu testēšanas pārskats apliecina, ka sēklu partija atbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, vai cits sertificētas sēklas izcelsmes apliecinājums, kas apliecina šķirni un sertificētas sēklas iegādi pēdējo četru gadu laikā;
240.2.
kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 240.1. apakšpunktā minētajām rudzu populācijas šķirnēm apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
240.3.
kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju;
240.4.
attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
241.
Lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm, papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:
241.1.
dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 240.1. apakšpunktā noteikto sēklu izcelsmi. Dokumenti, kas jau ir iesniegti Lauku atbalsta dienestā, atkārtoti nav jāiesniedz;
241.2.
šo noteikumu 240.3. apakšpunktā minēto rudzu populācijas šķirņu piegādes līgumu. Ja lauksaimnieks noslēdzis rudzu populācijas šķirņu piegādes līgumu ar graudu pārstrādātāju, tad līgumā ir apliecinājums, ka graudu pārstrādātājam ir līgums ar maizes ražotāju.
242.
Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz hektāru skaitu, ko nosaka, šo noteikumu 240.1. apakšpunktā minētajos dokumentos paredzēto daudzumu kilogramos, dalot ar 40, un pieteikto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.
243.
Lauku atbalsta dienests saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 240.1. apakšpunktā minētajām prasībām.
13.13.Saistītais ienākumu atbalsts par proteīnaugiem
244.
Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:
244.1.
ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini un kaņepes;
244.2.
ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;
244.3.
kas nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.
245.
Par lauku pupām saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir, ja lauksaimnieks ir novācis ražu, kultūraugam nesasniedzot gatavības fāzi.
246.
Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.
247.
Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:
247.1.
kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;
247.2.
atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.
248.
Šo noteikumu 244.2. apakšpunktā minēto zirņu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.
14.Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma
14.1.Ģeotelpiskais iesniegums
249.
Lauksaimnieks, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 69.panta 1.punktu, ģeotelpisko iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem maksājumiem. Ģeotelpiskā iesnieguma saturs ir noteikts regulas Nr. 2022/1173 6.panta 2.punkta, 8.panta 3.punktā un šo noteikumu 23. pielikumā .
250.
Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā norāda informāciju par visiem saimniecībā izmantojamiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, tai skaitā par tiem, par kuriem atbalsts netiek pieprasīts, un citu pieprasīto informāciju, tai skaitā informāciju par lauksaimniecības nozares vai citu tiesību aktu īstenošanu.
251.
Lauku atbalsta dienests elektroniski nodrošina lauksaimniekiem iepriekš aizpildītu ģeotelpiskā iesnieguma sagatavi, kas ietver arī lauku bloku kartes, ar informāciju no rīcībā esošām sistēmām, kā minēts regulas Nr. 2021/2116 69. panta 3. punktā un regulas Nr. 2022/1173 5.pantā. Lauksaimnieks var veikt izmaiņas jau iepriekš aizpildītā ģeotelpiskā iesnieguma sagatavē, ja sagatavotā informācija nav pareiza vai ir nepilnīga.
252.
Pretendējot uz tiešo maksājumu atbalstu, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz lauku bloku karti, kurā atzīmē ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes nogabalu platību un ar ražošanu nesaistītos ainavu elementus, kuri iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ar ražošanu nesaistīto ainavu elementu platību slānī;
253.
Pretendējot uz tiešo maksājumu atbalstu, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 23. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas.
254.
Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes nogabaliem sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam.
255.
Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes nogabalu:
255.1.
kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;
255.2.
par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu lauksaimniecības zemes nogabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes nogabala iekļaušanu lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes nogabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem;
255.3.
kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,1 hektāri, ja attiecīgais zemes nogabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem.
256.
Šo noteikumu 36. punktā norādītais lauksaimniecības zemes nogabals jeb lauks ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.
257.
Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un zemes nogabalu platības kopsummu, ko ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.
258.
Aramzemē augošam kultūraugam vai kultūraugu maisījumam norāda kultūrauga kodu, ja attiecīgais kultūraugs vai kultūraugu maisījums dominē līdz kārtējā gada 31. augustam, aizņemot vismaz 75 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, vai ja dārzeņu kultūraugu skaits līdz kārtējā gada 31. augustam vienā kvadrātmetrā nav mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un dārzeņu platībā īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību.
259.
Lai ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētu visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 24. pielikumā. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloku platības vai 0,1 hektāru.
260.
Ģeotelpiskajā iesniegumā var deklarēt tikai tos ainavu elementus, kuri iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ainavu elementu slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuriem līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā jau iekļautas ainavu elementu platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 24. pielikumam.
261.
Piesakoties dzīvniekatkarīgajām saistītā ienākuma atbalsta intervencēm ģeotelpiskajā iesniegumā, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 69. panta 2. punktu , lauksaimnieks atzīmē attiecīgās intervences, kuru atbalstu tas vēlas saņemt un apstiprina piekrišanu automātisku pieprasījuma sistēmas izmantošanai.
262.
Izmantojot automātisko pieprasījumu sistēmu, atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, par kuriem pieļauti atbilstības nosacījumu pārkāpumi, nosaka un maksājumu lauksaimniekam aprēķina, pamatojoties uz Lauksaimniecības un mājdzīvnieku reģistrā esošo informāciju, kas izveidots saskaņā ar regulas Nr. 2016/429 109.panta 1.punktu .
263.
Ja ģeotelpisko iesniegumu iesniedz pēc 22. maija, bet ne vēlāk kā līdz 15.jūnijam summas, kuras saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, ja ģeotelpiskais iesniegums būtu iesniegts līdz 22. maijam, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Pēc 15.jūnija ģeotelpisko iesniegumu iesniegt nevar.
264.
Ja lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā lauksaimnieks ievadījis aktuālo informāciju pēc šo noteikumu 163. punktā, 169.3. un 171.3. apakšpunktā norādītājiem datumiem, atbalstu, kas tiktu piešķirts saskaņā ar attiecīgajām intervencēm, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu.
265.
Ģeotelpisko iesniegumu un visus apliecinošos dokumentus, ko iesniedzis lauksaimnieks, jebkurā laikā pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt gadījumos, kad Lauku atbalsta dienests ir atzinis acīmredzamas kļūdas (pamanāmas vai pārrakstīšanās dēļ), pamatojoties uz konkrētā gadījuma vispārīgu novērtējumu, un ar nosacījumu, ka saņēmējs ir rīkojies labticīgi.
266.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt atbalsttiesīguma kritērijus, saistības un citus pienākumus, Lauku atbalsta dienests, saskaņā ar šo noteikumu 319. punktu veikto kontrolpārbaužu rezultātus tiem paziņo laikus, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.oktobrim. Lauksaimnieks deviņu kalendāro dienu laikā pēc kontrolpārbaudes rezultātu saņemšanas, var veikt grozījumus ģeotelpiskajā iesniegumā, lai ietvertu tajā visas vajadzīgās korekcijas attiecībā uz atsevišķiem zemes nogabaliem atbilstoši kontrolpārbaužu rezultātiem.
267.
Lauksaimniekam, attiecībā uz platību uzraudzības sistēmas aptvertajām intervencēm, ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju saskaņā ar regulas 2022/1173 7. panta 1. punkta “a” apakšpunkta nosacījumiem, nepalielinot atbalstam pieteikto platību, vai to pilnībā vai daļēji atsaukt līdz kārtējā gada 30. septembrim.
268.
Lauksaimniekam, attiecībā uz platībatkarīgajām intervencēm vai intervenču atbilstības nosacījumiem, kuras neaptver platību uzraudzības sistēma, ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju saskaņā ar regulas Nr. 2022/1173 7. panta 1. punkta “c” apakšpunkta nosacījumiem, līdz kārtējā gada 15. jūnijam
269.
Lauksaimniekam, attiecībā uz dzīvniekatkarīgajām saistītā atbalsta intervencēm ir tiesības atsaukt iesniegumu līdz intervences atbilstības nosacījumos paredzētajam dzīvnieku turēšanas termiņa beigām vai ne vēlāk kā līdz 30. septembrim.
270.
Lauksaimniekam, attiecībā uz ģeotelpisko iesniegumu vai atsevišķiem tiešajiem maksājumiem izdarīt atsaukumu nav atļauts, tiklīdz lauksaimnieks ir informēts par kontroles iestādes nolūku veikt pārbaudi uz vietas.
271.
Ja saimniecība tiek nodota no viena labuma guvēja citam, nodošanas gadā pieņem tikai vienu ģeotelpisko iesniegumu.
272.
Ģeotelpisko iesniegumu grozījumus vai atsaukumus izdara, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pieteikšanās sistēmu
273.
Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem.
14.2.Tiešo maksājumu intervenču administratīvās pārbaudes un kontrolpārbaudes
274.
Lauku atbalsta dienests, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 72. pantu veic ģeotelpiskā iesnieguma administratīvās pārbaudes, tai skaitā arī automātiski, izmantojot elektroniskus līdzekļus, lai pārbaudītu ģeotelpiskajā iesniegumā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu, lai noteiktu to vai iesniegts noteiktajā termiņā, un attiecīgā gadījumā to, vai ir iesniegti apliecinošie dokumenti un vai tie pierāda tiesības pretendēt uz attiecīgajām intervencēm.
275.
Administratīvās pārbaudes aptver visus elementus, kurus var pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs, verificējot:
275.1.
atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes, aktīvā lauksaimnieka, minimālo atbalsta saņemšanas kritēriju izpildi;
275.2.
tiešo maksājumu intervenču noteikto atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu izpildi un, atbrīvojuma no pienākumu izpildes pamatotību;
275.3.
atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām un LLVS standartiem;
275.4.
atbilstības nosacījumu izpildi attiecībā uz saistītā ienākuma atbalsta intervencēm par dzīvniekiem, izmantojot Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistra datus.
276.
Lauku atbalsta dienesta administratīvo pārbaužu ietvaros veic kontrolpārbaudes, kurās nosaka ģeotelpiskā iesnieguma veidlapās deklarētās digitalizētās platības telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā reģistrēto platību. Turklāt veic kontrolpārbaudes, lai novērstu divkāršu pieprasījumu par vienu un to pašu platību.
277.
Pēc kontrolpārbaudēs atklātām norādēm uz neatbilstību, Lauku atbalsta dienests vai cita kompetentā kontroles iestāde veic atbilstošas administratīvas procedūras un vajadzības gadījumā pārbaudi uz vietas.
278.
Ja ģeotelpisko iesniegumu par atsauces zemes nogabalu divi vai vairāki saņēmēji iesniedz saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta intervenci vai vienu un to pašu atbalsta pasākumu un ja deklarētie lauksaimniecības zemes nogabali telpiski pārklājas, vai ja kopējā deklarētā platība pārsniedz maksimālo atbalsttiesīgo platību un starpība nav lielāka par 0,1 ha, tiek paredzēta attiecīgo platību proporcionāla samazināšana, izņemot gadījumus, kad saņēmējs pierāda to, ka kāds no pārējiem attiecīgajiem saņēmējiem ir deklarējis pārāk lielu platību uz viņa rēķina vai atbalsttiesīgā platība nesamazinās zem 0,1 ha.
279.
Lauksaimniecības datu centrs veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.11. , 2.12. , 2.13. un 2.14. apakšpunktā minēto saistītā ienākuma atbalsta intervenču atbilstības nosacījumu izpildi.
280.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.6. , 2.7. un 2.8. apakšpunktā minēto ekoshēmas atbalsta intervenču īstenošanu un administrēšanu, Valsts augu aizsardzības dienests uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu (turpmāk - LIZ pārvaldības sistēma).
281.
Valsts augu aizsardzības dienests veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.6. , 2.7.un 2.8. apakšpunktā minēto ekoshēmu atbilstības nosacījumu izpildi, tostarp pārbauda LIZ pārvaldības sistēmā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu, lai noteiktu vai informācija iesniegta noteiktajā termiņā, un attiecīgā gadījumā to, vai ir iesniegti apliecinošie dokumenti un vai tie pierāda tiesības pretendēt uz attiecīgajām intervencēm.
14.3.Platību uzraudzības sistēma
282.
Attiecībā uz nosacījumiem, kas ir pārbaudāmi attālināti, atbalsta intervences prasību atbilstības novērtēšanai tiek izmantota platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, regulāri un sistemātiski novērojot lauksaimniecisko darbību un piemēroto praksi, to izsekojot un novērtēšanai izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus, attālinātās izpētes metodes vai citus datus ar līdzvērtīgu vērtību.
283.
Gadījumos, kad piemēro platību uzraudzības sistēmu, pārbaude tiks veikta visiem lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas pārbaudāmais nosacījums. Atbalsta nosacījumiem, kuriem nav piemērojama platību uzraudzības sistēma, veic pārbaudes uz vietas.
284.
Platību uzraudzības sistēmā, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1173 10. panta 9. punktu , no 2023. gada iekļaujamas šādas intervences un to atbilstības nosacījumi:
284.1.
ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalsts, maksājums mazajiem lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un šo intervenču atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi;
284.2.
ekoshēma par saudzējošo lauksaimniecības praksi un tās atbilstības nosacījums par minimālas augsnes apstrādes praksi;
284.3.
ekoshēma par slāpekļa, amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi un tajā iesniegšanai paredzētie GPS izsekošanas reāllaika dati, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus par veikto tiešo šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēslu, vircas, digestāta) izkliedi un iestrādi, par precīzo minerālmēslu izkliedi, par precīzo augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu;
284.4.
saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi.
285.
Saskaņā ar regulas Nr. 2022/1173 10. panta 4. punktu, platību uzraudzības sistēmā iekļaujamas šādas intervences, kuru atbilstības nosacījumi uzraugāmi ar ģeomarķētiem fotoattēliem ar laika un vietas atzīmi:
285.1.
no 2024. gada saistītais ienākumu atbalsts par dārzeņiem un tā atbalsttiesīgas platības nosacījumi;
285.2.
no 2024. gada saistītais ienākumu atbalsts par proteīnaugiem, saistītais ienākumu atbalsts par miežiem, saistītais ienākumu atbalsts par populācijas šķirnes rudziem;
285.3.
no 2024. gada ekoshēmas atbalsts par saudzējošo lauksaimniecības praksi un tās atbilstības nosacījums par tiešās sējas un joslu apstrādes metodi, ekoshēmas atbalsts par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskajās saimniecībās un ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un tajās paredzētie atbilstības nosacījumi par kultūraugu dažādošanu un augsnes segumu.
286.
Lauksaimniekam ir pienākums pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi atbilstības nosacījumu pārbaudei par šo noteikumu 284. punktā minētajām intervencēm, uz kurām attiecināma platību uzraudzības sistēma. Ja lauksaimnieks nav sniedzis pieprasītos ģeomarķētos fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1173 10. panta 4. punktu uzskatāms, ka attiecīgais intervences atbilstības nosacījums nav izpildīts un piemērojams atbalsta samazinājums.
287.
Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā informē lauksaimniekus par platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas izmantošanu, paziņo provizoriskos rezultātus zemes nogabala līmenī par atbilstību atbalsta nosacījumiem konkrētajā intervencē, sniedz brīdinājuma paziņojumus un informē par pierādījumiem, kas iesniedzami, lai pierādītu atbilstību intervences nosacījumiem.
288.
Lauku atbalsta dienests platību uzraudzības sistēmas ietvaros preventīvi informē lauksaimnieku gadījumos, kad var tikt pieļauta nosacījumu neizpilde tuvojoties prasības izpildes termiņam.
289.
Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas rezultāti tiek izmantoti atbalsta maksājuma aprēķināšanai, kas izmaksājams lauksaimniekam konkrētajā intervencē, tostarp atbalsta samazinājuma piemērošanai konstatēto neatbilstību gadījumā.
14.4.Pārbaudes uz vietas saimniecībā
290.
Lai pārbaudītu tiešo maksājumu intervenču ietvaros izmaksājamā atbalsta likumību un pareizību, pārbaudes uz vietas saimniecībā veic šādas kontroles iestādes:
290.2.
Valsts augu aizsardzības dienests par šo noteikumu 2.7., 2.8., 2.18., 2.19. un 2.20. apakšpunktā minētajām intervencēm;
290.3.
Lauksaimniecības datu centrs par šo noteikumu 2.11. , 2.12. , 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajām intervencēm.
291.
Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā gadījumos, kad platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas dati, attālinātās pārbaudes metodes, satelītattēlu vai ortofotoattēlu interpretācija vai citi attiecīgi pierādījumi, ieskaitot pierādījumu, ko sniedz lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma, nenodrošina tādu rezultātu, kas Lauku atbalsta dienestam ļautu izdarīt galīgus secinājumus par platības atbilstību un lielumu, vai atbalsta pretendenta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
292.
Lai varētu pareizi administrēt atbalsta intervences, un gadījumos, kad pārbaudes lauksaimniekam veic Valsts augu aizsardzības dienests vai Lauksaimniecības datu centrs, Lauku atbalsta dienests nodrošina minētās kontroles iestādes ar pārbaužu veikšanai nepieciešamo informāciju no integrētās administrēšanas kontroles sistēmas. Kontroles iestādes pēc pārbaužu veikšanas sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.
293.
Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kontroles iestādei veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās kontroles iestādes amatpersonu pieprasījuma sniedz pierādījumus par atbilstību tiešo maksājumu intervenču atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Dzīvnieku pārbaudes gadījumos atbalsta pretendents nodrošina lauksaimniecības dzīvnieku norobežošanu prasību izpildes pārbaudei.
294.
Attiecībā uz platībatkarīgo tiešo maksājumu intervencēm, Lauku atbalsta dienests par katru iesniegumu gadu sagatavo lauksaimnieku atlases kopu pārbaudēm uz vietas, kas aptver vismaz:
294.1.
piecus procentus no lauksaimniekiem, kas iesniedz ģeotelpisko iesniegumu, lai pieteiktos ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam, ilgtspēju sekmējošam ienākumu pārdalošajam papildatbalstam, maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem, maksājumam maziem lauksaimniekiem, ekoshēmu intervencēm, platībatkarīgā saistītā atbalsta intervencēm. 5% aptverami par katru no intervencēm atsevišķi;
294.2.
piecus procentus no lauksaimniekiem, kas iesniedz ģeotelpisko iesniegumu saistībā ar dzīvniekatkarīgo saistītā atbalsta intervenci;
294.3.
30 procentu platību un lauksaimnieku, kas deklarējuši kaņepju platības.
295.
Lauku atbalsta dienests pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.
296.
Attiecībā uz platībatkarīgo tiešo maksājumu intervencēm, Valsts augu aizsardzības dienests par katru iesnieguma gadu sagatavo lauksaimnieku atlases kopu pārbaudēm uz vietas, kas aptver vismaz piecus procentus no visiem lauksaimniekiem, kas iesniedz ģeotelpisko iesniegumu, lai pieteiktos ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību, ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksēm. Pieci procenti aptverami par katru no intervencēm atsevišķi. Pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.
297.
Pēc lauksaimnieku atlases sagatavošanas dzīvniekatkarīgo saistītā atbalsta intervenču pārbaudēm uz vietas, Lauku atbalsta dienests informē Lauksaimniecības datu centru par atlases kopu. Lauksaimniecības datu centrs vismaz 50 procentus uz vietas veicamo pārbaužu daudzumu vienmērīgi sadala turēšanas perioda laikā.
298.
Pārbaudes uz vietas var izziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultativitāti. Izziņošanas termiņš nepārsniedz 14 dienas.
299.
Pārbaudes uz vietas attiecībā uz ar dzīvniekiem saistītām atbalsta intervencēm, izziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.
300.
Vajadzības gadījumā šajos noteikumos paredzētās pārbaudes uz vietas veic vienlaikus ar citām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktos lauksaimniecības jomā.
301.
Pārbaudes uz vietas aptver visus lauksaimniecības zemes nogabalus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts. Pārbaudēs uz vietas veic platību mērīšanu, pārbauda lauksaimniecības zemes atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem, visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas noteikti tajās atbalsta intervencēs, attiecībā uz kurām lauksaimnieks ir iekļauts atlasē.
302.
Pārbaudē uz vietas veikto lauksaimniecības zemes nogabala platības faktisko mērīšanu var ierobežot un veikt tikai pēc nejaušības principa veidotai izlasei, kurā ietilpst vismaz 50 procenti no lauksaimniecības zemes nogabaliem, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, pārbauda visus lauksaimniecības zemes nogabalus.
303.
Lauksaimniecības zemes nogabalu platības mēra ar līdzekļiem, kuri nodrošina tādu mērījumu kvalitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas Savienības līmenī izstrādāto piemērojamo tehnisko standartu prasībām. Lauku atbalsta dienests lauksaimniecības zemes nogabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālās izpētes un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) paņēmienus, kā arī citus tehnoloģiskos risinājumus.
304.
Visiem platības mērījumiem, kas veikti, izmantojot GNSS un ortofotoattēlus, nosaka vienotu pielaides vērtību. Lietotie mērinstrumenti ir validēti attiecībā uz validācijas klasi, kas ir vismaz par vienu klasi zemāka nekā noteiktā vienotā pielaides vērtība. Vienotā pielaides vērtība nepārsniedz 1,25 m.
305.
Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes nogabalu nepārsniedz 1,0 ha.
306.
Pārbaudē uz vietas veikto lauksaimniecības zemes nogabaliem piemērojamo atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu pārbaudi var ierobežot un veikt tikai pēc nejaušības principa veidotai izlasei, kurā ietilpst vismaz 50 procenti no lauksaimniecības zemes nogabaliem, par kuriem ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums tiešo maksājumu vai lauku attīstības platībatkarīgajām intervencēm.
307.
Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un sankciju piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums
308.
Šo noteikumu 2.11. , 2.12. , 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, pārbaudēs uz vietas pārliecinās:
308.1.
vai saimniecībā esošo dzīvnieku skaits un potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits atbilst dzīvnieku reģistrā ierakstītajam dzīvnieku skaitam;
308.2.
par dzīvnieku reģistra ierakstu un elektroniskajai dzīvnieku datubāzei nosūtīto paziņojumu pareizību un saskanību ar tādiem apliecinošiem dokumentiem kā pirkšanas un pārdošanas rēķini, kaušanas apliecības, veterinārie sertifikāti un dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti;
308.3.
par to, vai liellopi un aitas vai kazas ir identificēti ar krotālijām vai citiem identifikācijas līdzekļiem, vai attiecīgā gadījumā tiem ir dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti, vai tie ir ierakstīti reģistrā un pienācīgi paziņoti elektroniskajai dzīvnieku datubāzei.
309.
Kompetentās kontroles iestādes veicot pārbaudes uz vietas saimniecībā dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes, aizpildot kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm un izdarīt secinājumus par atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu.
310.
Kompetentās kontroles iestāde kontroles ziņojumā norāda:
310.1.
pārbaudītās atbalsta intervences, ģeotelpisko iesniegumu;
310.2.
klātesošās personas;
310.3.
attiecībā uz lauksaimniecības zemes nogabaliem, pārbaudītos un izmērītos lauksaimniecības zemes nogabalus, attiecīgā gadījumā arī mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes nogabalu un izmantotās mērīšanas metodes;
310.4.
attiecīgā gadījumā tās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes mērījumu rezultātus, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, un izmantotās mērīšanas metodes;
310.5.
attiecībā uz šo noteikumu 2.11. , 2.12. , 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, konstatēto dzīvnieku skaitu un veidu un attiecīgā gadījumā krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajās dzīvnieku datubāzēs, un pārbaudītos apliecinājuma dokumentus, pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un to identifikāciju kodu;
310.6.
to, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par pārbaudi, un iepriekšējā paziņojuma laiku;
310.7.
norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, kas būtu savstarpēji jāpaziņo saistībā ar citām atbalsta intervencēm vai nosacījumu sistēmu.
311.
Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka ģeotelpiskais iesniegums tiek noraidīts.
312.
Lauksaimnieks ar parakstu apliecina savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai. Ja izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nosūta lauksaimniekam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.
313.
Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē, kura ziņojumu ir sagatavojusi, paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu.
314.
Ja kontroles iestāde pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja kontroles iestāde pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.
315.
Kontroles iestādes katru gadu veic iepriekšējā gada pārbaužu uz vietas rezultātu izvērtējumu. Ja pārbaudēs uz vietas tiek atklāta būtiska neatbilstība saistībā ar konkrētu atbalsta intervenci, kontroles iestādes attiecīgi palielina to atbalsta saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā jāpārbauda uz vietas. Ja atbalsta intervencē vairākus gadus pēc kārtas tiek konstatēts zems kļūdu īpatsvars, veicamo pārbaužu uz vietas apjoms var tikt samazināts.
316.
Kontroles iestādes novērtē administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātus, lai noteiktu, vai konstatētās problēmas varētu radīt risku lauksaimniekiem vai citām struktūrām. Novērtējumā nosaka arī konstatēto problēmu cēloņus, turpmāku pārbaudi, kas varētu būt nepieciešama, un vajadzīgās koriģējošās un profilaktiskās darbības.
14.5.Atbalsta samazinājumi
317.
Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs, platību uzraudzības sistēmas darbības un pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru, piemērojamo atbalsta samazinājumu vai iesnieguma noraidīšanu.
318.
Ja pārbaudēs ir konstatēts, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, saistībām vai citiem pienākumiem, kas attiecas uz atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, atbalstu neizmaksā vai pilnībā vai daļēji.
319.
Atbalsta samazinājumu nepiemēro attiecībā uz tām ģeotelpiskā iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu, ka ģeotelpiskais iesniegums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par neatbilstībām ģeotelpiskajā iesniegumā. Ģeotelpisko iesniegumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar lauksaimnieka sniegto informāciju.
320.
Atbalsta samazinājumu nepiemēro, ja neatbilstība atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumiem ir radusies kompetentās iestādes dēļ un persona, kurai uzlikts atbalsta samazinājums, kļūdu nav varējusi pamanīt pamatotu iemeslu dēļ. Attiecīgā persona kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka tā nav vainīga atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.
321.
Ja lauksaimnieks kārtējā gadā nedeklarē visus tā rīcībā esošos lauksaimniecības zemes nogabalus un starpība starp ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto kopplatību, un nedeklarēto zemes nogabalu kopplatību, pārsniedz trīs procentus no deklarētās kopplatības, šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo maksājumu kopsummu, kas izmaksājama lauksaimniekam par attiecīgo gadu, samazina par trīs procentiem.
322.
Ja viena un tā pati platība ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta vairākām platībatkarīgā atbalsta intervencēm, minēto platību, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā par katru atbalsta intervenci atsevišķi. Intervencēs, ko veido vairākas kultūraugu grupas, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā platību attiecīgās kultūraugu grupas ietvaros. Šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo intervenču īstenošanai, kultūraugu grupu veido platība ar atšķirīgu atbalsta vienības summu.
323.
Attiecībā uz katru šo noteikumu 2. punktā noteikto intervenci atbalsta samazinājumu aprēķina šādā secībā:
323.1.
atbalsta samazinājumu, kas minēts šo noteikumu 14.6. , 14.7. un 14.8. apakšnodaļā piemēro visos intervenču prasību neatbilstības gadījumos;
323.2.
summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.1. apakšpunktu , izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 263. un 264. punktu novēlota ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas gadījumā;
323.3.
326.3. summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.1. apakšpunktu , izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 163. punktu,169.3. un 171.3. apakšpunktu novēlota informācijas un dokumentu iesniegšanas gadījumā;
323.4.
summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.2. apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 321. punktu par visas platības nedeklarēšanu;
323.5.
summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.3. apakšpunktu , izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu par ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma maksimumu;
323.6.
summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.4. apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu finanšu disciplīnas korekcijas likmi saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 17. pantu;
323.7.
summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 323.5. apakšpunktu izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atbalsta samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 14.10. apakšnodaļu, kas piemērojams par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu.
14.6.Atbalsta aprēķina bāzes un samazinājuma aprēķināšana platībatkarīgo tiešo maksājumu intervenču atbilstības nosacījumu pārkāpuma gadījumā
324.
Platībatkarīgo atbalsta intervenču īstenošanai noteiktā platība ir platība attiecībā uz kuru ir izpildīti visi atbilstības nosacījumi un, kas identificēta administratīvās pārbaudēs vai pārbaudēs uz vietas.
325.
Ja attiecībā uz kādu platībatkarīgo tiešo maksājumu intervenci, izņemot ekoshēmu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, konstatē, ka noteiktā platība ir lielāka par ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību, atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.
326.
Ja attiecībā uz kādu platībatkarīgo tiešo maksājumu intervenci konstatē, ka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz noteikto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteikto platību.
327.
Ja attiecībā uz kādu platībatkarīgo tiešo maksājumu intervenci konstatē, ka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 322. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, tad atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteikto platību.
328.
Ja kādas platībatkarīgo tiešo maksājumu intervences ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 322. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, attiecībā uz kuru ir izpildīti visi atbilstības kritēriji un, kas identificēta pārbaudēs, tiek piemērots šāds atbalsta samazinājums:
328.1.
ja pārsniegums ir līdz trīs procentiem no noteiktās platības, bet ne vairāk par diviem hektāriem, atbalsta samazinājumu nepiemēro;
328.2.
ja pārsniegums ir lielāks nekā trīs procenti, tad atbalstam noteikto platību samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens, tomēr atbalsta samazinājums nepārsniedz noteiktās platības apmēru.
329.
Ja šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajai intervencei platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajai intervencei pārsniedz šo noteikumu 125. punktā noteikto ierobežojumu, tad ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.
330.
Neskarot atbalsta samazinājumu, kas piemērojami saskaņā ar šo noteikumu 328. un 329. punktu, ja konstatē, ka saņēmējs nepilda pienākumus, kas minēti šo noteikumu 11. nodaļā, atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nemaksā vai pilnībā atsauc.
14.7.Atbalsta aprēķina bāzes un samazinājuma aprēķināšana ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbilstības nosacījumu pārkāpuma gadījumā
331.
Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās viena un tā pati platība ir noteikta vairāk nekā vienai lauksaimniecības praksei un, lai aprēķinātu atbalstu par attiecīgo ekoshēmu, šo platību ņem vērā atsevišķi attiecībā uz katru no praksēm.
332.
Šo noteikumu 334. punktā minēto ekoshēmu atbalsta aprēķinam izmantojamā platība ir:
332.1.
kopējā ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platība, ja tā ir mazāka par kopējo ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteikto platību;
332.2.
kopējā ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteiktā platība, ja tā ir mazāka par kopējo ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platību.
333.
Ja tiek konstatēts, ka galvenā kultūrauga platība aizņem vairāk nekā noteikts šo noteikumu 140.2. un 185.1. apakšpunktā, noteikto platību samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens
334.
Platību, kurai nepieciešams augsnes segums, aprēķina pamatojoties uz noteikto aramzemes kopplatību. Piemērojot ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstu par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās augsnes seguma praksi, ja šo noteikumu 140.3. apakšpunktā, 141. punktā, 185.2. apakšpunktā un 186. punktā, prasītā platība ar augsnes segumu aizņem mazāk nekā platība, kas nodrošināma ar augsnes segumu, tad platību, ko izmanto attiecīgo ekoshēmu atbalsta aprēķināšanai, samazina par hektāru skaitu, kurā prasība par augsnes segumu nav nodrošināta.
335.
Ja ekoshēmas atbalsta par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai ekoshēmas atbalsta par agro-ekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās aprēķinam izmantojamā platība saskaņā ar šo noteikumu 332. punktu, atšķiras no platības, kas izmantojama attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķināšanai izmantojamās platības pēc šo noteikumu 333. un 334. punkta piemērošanas, tad attiecīgās ekoshēmas atbalstu aprēķina pamatojoties uz šo noteikumu 331. punkta pēdējo platību
336.
Atbalsta samazinājuma summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 333. , 334. un 335. punktu un izteikta hektāros, nepārsniedz attiecīgās ekoshēmas atbalsta noteikto hektāru kopējo skaitu.
14.8.Atbalsta aprēķina bāzes un samazinājuma aprēķināšana saistītā ienākumu atbalsta intervencēm par dzīvniekiem
337.
Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par dzīvnieku skaitu, kas ir lielāks nekā lauksaimnieka īpašumā esošais potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā.
338.
Visi potenciāli atbalsttiesīgie dzīvnieki, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie nav pareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par nenoteiktiem dzīvniekiem, ja vien uz tiem neattiecas īpaši noteikumi, kas izklāstīti šo noteikumu 339. punktā.
339.
Ja konstatē neatbilstības liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai, piemēro šādus noteikumus:
339.1.
saimniecībā esošu liellopu, kas pazaudējis vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par noteiktu, ja dzīvnieks ir skaidri un individuāli identificējams pēc citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem, kas minēti regulas Nr. 2016/429 108. panta 3.punktā;
339.2.
saimniecībā esošu aitu vai kazu, kas pazaudējusi vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par noteiktu, ja dzīvnieku joprojām var identificēt pēc pirmajiem identifikācijas līdzekļiem saskaņā regulas Nr. 2016/429 108. panta 3.punktā un ja visas pārējās aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas prasības ir izpildītas;
339.3.
ja tikai viens saimniecībā esošs liellops, aita vai kaza ir pazaudējusi abus identifikācijas līdzekļus, dzīvnieku uzskata par noteiktu, ja to joprojām var individuāli identificēt pēc reģistra, dzīvnieka pases, attiecīgā gadījumā pēc datubāzes vai citiem līdzekļiem, kas paredzēti, attiecīgi, regulā Nr. 2016/429, un ja dzīvnieka turētājs var pierādīt, ka jau pirms paziņojuma par pārbaudi uz vietas ir sācis rīkoties, lai situāciju labotu;
339.4.
ja konstatētās neatbilstības attiecas uz nepareiziem ierakstiem reģistrā, dzīvnieku pasēs vai elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, attiecīgos dzīvniekus par nenoteiktiem uzskata tikai tad, ja šādi nepareizi ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā;
339.5.
ja konstatētās neatbilstības ir saistītas ar to, ka notikumi ar dzīvniekiem elektroniskajai datubāzei ir paziņoti novēloti, attiecīgo dzīvnieku uzskata par noteiktu, ja paziņošana ir notikusi pirms turēšanas perioda sākuma.
340.
Ierakstus un paziņojumus Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā var jebkurā laikā koriģēt, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.
341.
Atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam ir tiesības saskaņā ar saistītā ienākumu atbalsta intervenci, izmaksā pamatojoties uz lauksaimnieka īpašumā esošu potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā un izpilda atbilstības nosacījumus, ja administratīvajā pārbaudē vai pārbaudē uz vietas konstatē, ka nav noteikti vairāk kā trīs dzīvnieki, un nenoteiktus liellopus, aitas un kazas ir iespējams individuāli identificēt, izmantojot kādu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem.
342.
Ja ir vairāk nekā trīs nenoteikti dzīvnieki vai ir nenoteikti liellopi, aitas un kazas, ko nav iespējams individuāli identificēt ne ar vienu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem, atbalsta kopsummu, uz kuru saņēmējam saskaņā ar saistītā atbalsta ienākumu intervenci, ir tiesības pretendēt par attiecīgo pieprasījumu gadu, samazina par:
342.1.
procentuālo daļu, kuru nosaka konstatēto nenoteikto dzīvnieku skaitu dalot ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā pieprasījumu gadā noteikts minētajai atbalsta intervencei, ja tā nepārsniedz 20 procentus;
342.2.
divkāršotu procentuālo daļu, kuru nosaka konstatēto nenoteikto dzīvnieku skaitu dalot ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā pieprasījumu gadā noteikts minētajai atbalsta intervencei, ja tā pārsniedz 20 procentus, bet nepārsniedz 50 procentus;
342.3.
procentuālo daļu, kuru nosaka konstatēto nenoteikto dzīvnieku skaitu dalot ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā pieprasījumu gadā noteikts minētajai atbalsta intervencei, pārsniedz 50 procentus, atbalstu, uz kuru saņēmējam būtu bijušas tiesības pretendēt, saskaņā ar atbalsta intervenci nepiešķir.
343.
Neskarot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā atsevišķos gadījumos, šādus apstākļus var atzīt par ārkārtējiem, kuri ietekmē dzīvnieku ganāmpulku un izraisa:
343.1.
dzīvnieka nobeigšanos slimības dēļ;
343.2.
dzīvnieka nobeigšanos pēc nelaimes gadījuma, atzīt par tādiem, par kuriem saņēmēju nevar uzskatīt par atbildīgu.
14.9.Nosacījumu sistēmas prasību izpildes pārbaudes
344.
Lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu 6. nodaļā noteikto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem un šo noteikumu 8. pielikumā uzskaitītajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, kompetentās kontroles iestādes veic administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas saimniecībās.
345.
Kompetentā kontroles iestāde izveido kontroles izlasi par savas kompetences prasībām saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 83. panta 6. punkta “d” apakšpunktu, lai pārbaudītu nosacījumu sistēmas noteikto pienākumu izpildi, pamatojoties uz riska analīzi, kurā ņem vērā saimniecību struktūru, objektīvu neatbilstības risku, iekļauj nejaušības komponentu, aptver vismaz vienu procentu no lauksaimniekiem, kas pretendē uz tiešo maksājumu intervenču atbalstu un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalstu kārtējā gadā.
346.
Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes uz vietas attiecībā uz nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem, par kuru pārbaudi tā ir atbildīga, vismaz vienu procentu no tiešo maksājumu intervenču atbalsta pretendentu un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču pretendentu kopskaita un par kuriem attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga. Minimālā kontroles intensitāte – viens procents - sasniedzams katras kompetentās kontroles iestādes līmenī.
347.
Pārbaudes uz vietas saimniecībās attiecībā uz nosacījumu sistēmas prasībām, izņemot par dzīvniekiem, var izziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultativitāti. Izziņošanas termiņš nepārsniedz 14 dienas.
348.
Pārbaudes uz vietas saimniecībās attiecībā uz nosacījumu sistēmas prasībām par dzīvniekiem tiek izziņotas ne agrāk kā 48 stundas iepriekš.
349.
Ja pārbaudēs uz vietas konstatē ievērojamu neatbilstību attiecībā uz kādu nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību vai standartu, nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo pārvaldības prasību vai standartu palielina. Kompetentā kontroles iestāde var nolemt, ka turpmāko pārbaužu uz vietas tvērums tiek ierobežots, attiecinot tās tikai uz visbiežāk pārkāptajām prasībām.
350.
Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā nosacījumu sistēmas prasību pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus. Dzīvnieku pārbaudes gadījumos lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības dzīvnieku pieejamību pārbaudei uz vietas saimniecībā. Ja dzīvnieku pieejamība netiek nodrošināta, to uzskata par pārbaudes kavēšanu.
351.
Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un uzskatāms par tīšas neatbilstības gadījumu.
352.
Kompetentā kontroles iestāde nodrošina, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi atlasītie saņēmēji ievēro prasības un standartus, par kuriem atbild kompetentā kontroles iestāde. Katru uz vietas veicamajai pārbaudei atlasīto lauksaimnieku pārbauda laikā, kad ir iespējams pārbaudīt lielāko daļu nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu ievērošanu, un nodrošina to, ka gada laikā tiek sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.
353.
Kompetentā kontroles iestāde pārbaudēm izmantojot platību uzraudzības sistēmu, tostarp attālinātās izpētes metodi un satelītattēlu datus, izdara secinājumus par atbilstību nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām un standartiem. Pēc šis pārbaudes veikšanas lauksaimniekam tiek paziņoti provizoriskie pārbaudes rezultāti un tiek atļauts lauksaimniekam, ja ir iespējams, 1 mēneša laikā atrisināt vai novērst situāciju.
354.
Par katru nosacījumu sistēmas prasības pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde sagatavo un nosūta lauksaimniekam kontroles ziņojumu, kurā iekļauj šādas daļas:
354.1.
vispārīgā daļa, kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:
354.1.1.
pārbaudei uz vietas atlasītais saņēmējs
354.1.2.
klātesošās personas;
354.1.3.
tas, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;
354.2.
daļa, kurā atsevišķi atspoguļotas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz katru tiesību aktu vai standartu, un kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:
354.2.1.
prasības un standarti, attiecībā uz kuriem veiktas pārbaudes uz vietas;
354.2.2.
veikto pārbaužu veids un apmērs;
354.2.3.
konstatējumi;
354.2.4.
tiesību akti un standarti, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības.
355.
Kompetentās kontroles iestādes, lai varētu veikt nosacījumu sistēmas prasību un standartu neatbilstību novērtēšanu, izstrādā un apstiprina neatbilstību novērtēšanas kārtību par kompetencē esošām nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem, neatbilstīguma novērtējumā, saskaņā ar regulas 2022/1172 7.pantu, ņemot vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu.
356.
Kontroles ziņojums sagatavojams viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas veikšanas. Šo laikposmu pienācīgi pamatojot var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši tad, ja tas vajadzīgs analīžu veikšanai. Ja pārbaudes laikā pārkāpumi nav konstatēti, kontroles ziņojumu lauksaimniekam var nesūtīt.
357.
Veicot pārbaudes izmantojot attālināto izpēti vai platību uzraudzības sistēmu saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 83. panta 6. punkta “c” apakšpunktu, kontroles ziņojumā uzraudzības pārbaužu rezultātus norāda zemes nogabalu līmenī.
358.
Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 354. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt viedokli par kompetentās kontroles iestādes sagatavoto kontroles ziņojumu.
359.
Kompetentā kontroles iestāde pārbaudes rezultātus nosūta vai dara pieejamus Lauku atbalsta dienestam mēneša laikā pēc kontroles ziņojuma pabeigšanas.
14.10.Atbalsta samazinājumi par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu un pārkāpumiem
360.
Ja kompetentā kontroles iestāde nosacījumu sistēmas prasību izpildes pārbaudēs konstatē, ka lauksaimnieks neievēro prasības, viņam tiek piemērots atbalsta samazinājums saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 85. pantu un regulas Nr. 2022/1172 III nodaļu .
361.
Ja tiek konstatēts pārkāpums, kas pēc izvērtēšanas, un, ņemot vērā konstatētās neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu, tiek atzīts kā tāds, kam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo prasību un standartu mērķu sasniegšanu, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 85. panta 3. punktu, lauksaimniekam tiek izteikts brīdinājums, nepiemērojot atbalsta samazinājumu. Brīdinājumā kompetentā iestāde norāda pārkāpumu, tā novēršanai nepieciešamos pasākumus, kā arī laika periodu, kurā pārkāpums ir jānovērš.
362.
Ja pārkāpums, par kuru iepriekš ir izteikts brīdinājums, norādītajā laika periodā nav novērsts un pārbaudēs tas tiek konstatēts atkārtoti, lauksaimniekam piemēro atbalsta samazinājumu kā par atkārtotu pārkāpumu.
363.
Lauku atbalsta dienests pamatojoties uz neatbilstības novērtējumu, ko sniegušas kompetentās kontroles iestādes, un ņemot vērā regulas Nr. 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par atbalsta samazinājuma noteikšanu un piemērošanu.
364.
Konstatējot nosacījumu sistēmas vienas prasības neatbilstību, tiešo maksājumu intervenču atbalsta kopsumma lauksaimniekam, par kuru tas ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma:
364.1.
par 0,5 procentu,- ja piemērojot platību uzraudzības sistēmas pārbaudes tiek konstatēta netīša neatbilstība, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 85. panta 4. punktu;
364.2.
par vienu procentu,- ja kompetentā kontroles iestāde netīšu neatbilstību novērtējusi kā maznozīmīgu saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 9. panta 1. punktu;
364.3.
par trīs procentiem, ja pieļauta netīša neatbilstība, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 85. panta 2. punktu, un nosacījumu sistēmas pārvaldības prasības vai standarta pārkāpums radies lauksaimnieka nevērības vai nezināšanas dēļ;
364.4.
par pieciem procentiem, ja konstatētā netīšā neatbilstība, kas smagi ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 9. panta 2. punktu;
364.5.
par 10 procentiem,- ja konstatētā netīšā neatbilstība, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 9. panta 2. punktu;
364.6.
par 10 procentiem, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 85. panta 6. punktu;
364.7.
par 15 procentiem - tīšas neatbilstības gadījumā, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 9. panta 3. punktu, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu iemeslu vai rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai neatgriezenisku kaitējumu videi vai klimata mērķu sasniegšanai;
364.8.
par 25 līdz 100 procentiem - tīšas neatbilstības gadījumā, saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 10. pantu, jo īpaši, kuras ietekmē trešajām personām tiek radīts kaitējums un rodas nozīmīgi finansiāla rakstura zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.
365.
Ja vienā kalendārā gadā pieļautas vairāku nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu neatbilstības, tad atbalsta samazinājumi piemērojami saskaņā ar regulas Nr. 2022/1172 11.pantu.
366.
Ja nav iespējams noteikt kalendāro gadu, kurā notikusi neatbilstība, atbalsta samazinājumus vai no finansējuma izslēdzamās summas aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, ko piešķir neatbilstības konstatējuma kalendārajā gadā
367.
Konstatējot 1. LLVS standarta par ilggadīgo zālāju saglabāšanu lauksaimniekam noteiktā individuālā pienākuma atjaunot ilggadīgā zālāja platības izpildes neatbilstību, kad netiek atjaunota nepieciešamā platība, lai prasību uzskatītu par izpildītu, tad tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma lauksaimniekam, par kuru tas ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:
367.1.
vienu procentu, ja ilggadīgo zālāju platības, kura bija jāatjauno saskaņā ar lauksaimniekam noteikto individuālo pienākumu, un platības, kas faktiski tika atjaunota izpildot pienākumu, starpība ir mazāka par 3% vai nepārsniedz 0,3 ha;
367.2.
trīs procentiem, ja ilggadīgo zālāju platības, kura bija jāatjauno saskaņā ar lauksaimniekam noteikto individuālo pienākumu, un platības, kas faktiski tika atjaunota izpildot pienākumu, starpība ir no 3% līdz 20%;
367.3.
pieciem procentiem, ja ilggadīgo zālāju platības, kura bija jāatjauno saskaņā ar lauksaimniekam noteikto individuālo pienākumu, un platības, kas faktiski tika atjaunota izpildot pienākumu, starpība ir lielāka par 20%;
367.4.
10 procentiem, ja attiecīgais pienākums netiek izpildīts un turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados;
367.5.
15 līdz100 procentiem, tīšas neatbilstības gadījumā par kādu atzīstami gadījumi, ja attiecīgais pienākums netiek izpildīts un turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu iemeslu.
368.
Konstatējot 2. LLVS standarta, 3. LLVS standarta, 4. LLVS standarta, 5. LLVS standarta, 7. standarta un 9. LLVS standarta prasību izpildes neatbilstību daļā no ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās platības uz kuru attiecīgā prasība attiecināma, tad tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma lauksaimniekam, par kuru tas ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:
368.1.
vienu procentu, ja platības, kurā konstatēta neatbilstība, un platības, uz kuru attiecīgā prasība attiecināma, starpība ir mazāka par 3% vai nepārsniedz 0,3 ha;
368.2.
trīs procentiem, ja platības, kurā konstatēta neatbilstība, un platības, uz kuru attiecīgā prasība attiecināma, starpība ir no 3% līdz 20%;
368.3.
pieciem procentiem, ja platības, kurā konstatēta neatbilstība, un platības, uz kuru attiecīgā prasība attiecināma, starpība ir lielāka par 20%;
368.4.
10 procentiem, ja attiecīgā standarta prasības neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados;
368.5.
15 līdz 100 procentiem, tīšas neatbilstības gadījumā par kādu atzīstami gadījumi, ja attiecīgā standarta prasības neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu iemeslu.
369.
Konstatējot 6. LLVS standarta un 8. LLVS standarta prasības izpildes neatbilstību, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai prasību uzskatītu par izpildītu, tad tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma lauksaimniekam, par kuru tas ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:
369.1.
vienu procentu %, ja platības, kura bija jāsasniedz īstenojot attiecīgā standarta prasību, un platības, kas faktiski tika sasniegta standartam noteiktās prasības izpildei, starpība ir mazāka par 3% vai nepārsniedz 0,3 ha;
369.2.
trīs procentiem %, ja platības, kura bija jāsasniedz īstenojot minētos standartus un platības, kas faktiski tika sasniegta standartam noteiktās prasības izpildei, starpība ir no 3% līdz 20%;
369.3.
pieciem, ja platības, kura bija jāsasniedz īstenojot minētos standartus un platības, kas faktiski tika sasniegta standartam noteiktās prasības izpildei, starpība ir lielāka par 20%;
369.4.
10 procentiem, ja attiecīgā standarta prasības neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados;
369.5.
15 līdz 100 procentiem, tīšas neatbilstības gadījumā par kādu atzīstami gadījumi, ja attiecīgā standarta prasības neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendārajos gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu iemeslu.
370.
Ja lauksaimniecības zeme, saimniecība vai to daļa, attiecībā uz kuru ir konstatēta neatbilstības nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām vai standartiem, gada laikā tiek nodoti citai personai, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 84.panta 2.punkta “b” apakšpunktu , atbalsta samazinājums piemērojams personai, kura bija atbildīga par neatbilstības rašanos vai ja par neatbilstības rašanos atbildīgā persona nav nosakāma, tad atbalsta samazinājums piemērojams personai, kuras rīcībā pārbaudes veikšanas brīdī bija nodotā lauksaimniecības zeme, saimniecība vai tās daļa.
371.
Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas samazinot vai nepiešķirot tiešo maksājumu un agrovides maksājumu atbalsta summas par neatbilstībām nosacījumu sistēmas nosacījumiem, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 86.pantu .
15.Finanšu disciplīnas piemērošana un avansa maksājumu izmaksa
372.
Tiešos maksājumus attiecībā uz atbalsta iesniegumiem par kārtējo gadu izmaksā avansā, nepiemērojot regulas Nr. 2021/2116 17. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, ko piešķir saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendārajā gadā.
373.
Summas, kuras Komisija noteikusi saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 17.panta 4. punkta otro daļu, galīgajiem labuma guvējiem atlīdzina proporcionāli tiešmaksājumu summām, kuras ieturētas pēc korekcijas likmes piemērošanas, ja atlīdzināmā summa nav mazāka par 100 euro.
374.
Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas 2021/2116 44. panta 2. punktupieņem zemkopības ministrs.
16.Mākslīgo apstākļu radīšana saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 62. pantu
375.
Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai atklātu mākslīgi radītus apstākļus atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, tostarp saimniecību dalīšanās rezultātā.
376.
Uzskatāms, ka lauksaimnieks mākslīgi radījis priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus, ja tas sadalījis savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta, maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, vai lai apietu aktīvā lauksaimnieka nosacījuma vai maksājuma maksimuma piemērošanu
377.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu par platībām, ja lauksaimnieks nav novācis ražu, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums nav ierīkots, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi.
378.
Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka atbalsta pretendents ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu tiešo maksājumu nosacījumos paredzētās priekšrocības, izvairoties no atbalsta piešķiršanas nosacījumu izpildes, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus.
17.Nepamatotu maksājumu atgūšana
379.
Ja pārkāpumi vai neatbilstība tiešo maksājumu intervenču nosacījumiem, konstatēta pēc atbalsta izmaksas, lauksaimnieks 60 kalendāru dienu laika pēc neatbilstības vai pārkāpuma konstatēšanas atmaksā attiecīgo summu attiecīgā gadījumā procentus, ja atmaksa nav veikta 60 kalendāru dienu laikā. Piemērojamo procentu likmi aprēķina 0,1 procenta apmērā no atmaksājamās summas par katru nokavēto atmaksas termiņa dienu.
380.
Ja atbalsta saņēmējs noteiktā termiņā neatmaksā nepamatoti izmaksāto atbalstu, atgūstamā atbalsta summa un procentu maksājumi saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 56. panta 2.punktu atskaitāmi no turpmākiem maksājumiem minētajam labuma guvējam.
381.
Valsts budžetā ieskaita 20 procentus no atgūtajām tiešo maksājumu summām un to procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas saskaņā ar regulas Nr. 2021/2116 56. panta 3.punktu.
18.Saimniecības nodošana
382.
Ja lauksaimnieks saimniecību kopumā nodod citam lauksaimniekam pēc tam, kad ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums, bet pirms izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi, personai, kas nodod saimniecību par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.
383.
Tiešo maksājumu intervenču atbalstu, par kuru ģeotelpisko iesniegumu iesniedzis lauksaimnieks, kura saimniecība tiek nodota citam lauksaimniekam, vai maksājumu, kuru pieprasījis saimniecības nodevējs, lauksaimniekam, kuram tiek nodota saimniecība (turpmāk - saimniecības pārņēmējam) piešķir tad, ja:
383.1.
laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim, saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasa atbalsta maksājumu;
383.2.
saimniecības pārņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā nepieciešamos pierādījumus saimniecības pārņemšanai, tostarp īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu;
383.3.
attiecībā uz nodoto saimniecību ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi;
383.4.
līdz 15.oktobrim tiek iesniegta saimniecības pārņēmēja un personas, kas nodod saimniecību, vienošanās par tiesībām saņemt atbalstu saimniecības pārņēmējam
384.
Pēc tam, kad saimniecības pārņēmējs ir informējis Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasījis atbalsta maksājumu:
384.1.
visas tiesības un pienākumi, kas bija radušies starp personu, kas nodod saimniecību, un Lauku atbalsta dienestu, pamatojoties uz tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta ģeotelpisko iesniegumu, tiek nodoti saimniecības pārņēmējam;
384.2.
visas darbības un dokumenti, ko persona, kas nodod saimniecību, attiecīgās intervences īstenošanas vajadzībām ir, iesniegusi Lauku atbalsts dienestā pirms saimniecības nodošanas ir attiecināmi uz saimniecības pārņēmēju;
384.3.
nodoto saimniecību attiecībā uz konkrēto pieprasījumu gadu uzskata par atsevišķu saimniecību.
19.Tiešo maksājumu intervenču vienības summas aprēķināšana un atbalsta apmēra pārdale starp intervencēm
385.
Faktiski izmaksājamais tiešo maksājumu finansējums nepārsniedz regulas Nr. 2021/2115 V pielikumā Latvijai norādīto finanšu piešķīrumu, ņemot vērā finansējumu, kas tiks ieturēts, piemērojot šo noteikumu 104. punktā minēto maksājuma maksimumu.
386.
Tiešo maksājumu intervencēm piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā aprēķināma šādā kārtībā:
386.1.
tiešo maksājumu intervencēm sākotnēji aprēķināto atbalsta vienības summu kārtējā gadā aprēķina, dalot šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru katrai intervencei ar attiecīgās intervences kopējo noteikto vienību (hektāru, dzīvnieku vai saimniecību) skaitu valstī kārtējā gadā;
386.2.
ņemot vērā katrai tiešo maksājumu intervencei noteikto indikatīvo finansējuma apmēru un šo noteikumu 386.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā sākotnēji aprēķināto vienības summu, tiek noteikta intervence, kuras vienības maksimālā summa tiek pārsniegta vai vienības minimālā summa netiek sasniegta;
386.3.
ja saistītā ienākumu atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, to finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma, pārdala tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta. Pārdalīto atbalstu piešķir proporcionāli intervences atbalsta apmēram un nepārsniedzot vienības minimālo summu;
386.4.
ja pēc šo noteikumu 386.3. apakšpunktā minētās pārdales veidojas finansējuma pārpalikums, attiecīgo finansējumu piešķir proporcionāli tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa nav sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālo summu;
386.5.
ja pēc šo noteikumu 386.3. un 386.4. apakšpunktā minētās pārdales un saistītā ienākumu atbalsta intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, tad attiecīgais atbalsta finansējuma apmērs pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;
386.6.
pēc šo noteikumu 386.3. un 386.4. apakšpunktā minētās atbalsta apmēra pārdales starp saistītā ienākumu atbalsta intervencēm un pēc šo noteikumu 386.5. apakšpunktā minētās atbalsta pārdales ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai, aprēķināma katrai saistītā ienākumu atbalsta intervencei piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, dalot intervencei noteikto atbalsta apmēru ar attiecīgās intervences valsts kopējo noteikto vienību (hektāru vai dzīvnieku) skaitu;
386.7.
finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma ekoshēmu atbalsta intervencē, proporcionāli pārdala tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kurās vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības minimālo summu;
386.8.
ja pēc šo noteikumu 386.7. apakšpunktā minētās pārdales ekoshēmas atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, finansējuma pārpalikumu piešķir proporcionāli tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālu summu;
386.9.
ja pēc šo noteikumu 386.7. un 386.8. apakšpunktā minētās pārdales un ekoshēmu intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, 2023. un 2024. gadā attiecīgais finansējums pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;
386.10.
pēc šo noteikumu 386.7. , 386.8. un 386.9. apakšpunktā minētās atbalsta pārdales aprēķināma ekoshēmu atbalsta intervences piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, dalot intervencei noteikto atbalsta apmēru ar valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros attiecīgajā intervencē;
386.11.
atbalsta apmērs, kas 2023. un 2024. gadā pārdalīts no ekoshēmu intervencēm ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai, turpmākajos gados atgriežams ekoshēmu finansēšanai, vispirms pārdalot finansējumu ekoshēmām no kurām pārdale tika veikta 2023. vai 2024.gadā, nepārsniedzot vienības maksimālo summu attiecīgajā intervencē;
386.12.
ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa aprēķināma, dalot intervencei noteikto atbalsta apmēru kārtējā gadā ar attiecīgās intervences valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros, nepārsniedzot šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu;
386.13.
lai nodrošinātu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem faktiski izmaksājamo vienības summu par saimniecību 500 euro apmērā, aprēķināms nepieciešamais atbalsta apmērs atbalsta izmaksai par kārtējo gadu un nosakāms, vai nepieciešama finansējuma pārdale no ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam paredzētā atbalsta apmēra, ja attiecīgais nepieciešams atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, vai veidojas atbalsta maksājuma mazajiem lauksaimniekiem apmēra pārpalikums;
386.14.
ja ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta vienības summa, kas kārtējā gadā aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 386.1. apakšpunktu , ir mazāka par šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu, ilgtspēju sekmējošam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam pieskaita to atbalsta apmēra pārpalikumu vai tā daļu saskaņā ar šo noteikumu 386.13. apakšpunktu , lai nodrošinātu tuvināšanos maksimālajai vienības summai, bet to nepārsniedzot;
386.15.
ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķina, no kārtējā gada paredzēto indikatīvo atbalsta apmēra atņemot to finansējumu, kas pārdalīts ekoshēmu intervencēm saskaņā ar šo noteikumu 391.11. apakšpunktu un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem saskaņā ar šo noteikumu 391.13.apakšpunktu, un pieskaitot finansējumu pēc šo noteikumu 391.5. un 391.9.apakšpunktā minētās pārdales;
386.16.
ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķināmas, izmantojot šādu formulu:
un VSFU1.2=VSFU1.1+10, kur:
VSFU1.1 – ISIP faktiski izmaksājamā vienības summa pārējos novados un valstspilsētās, euro /ha
VSFU1.2 – ISIP faktiski izmaksājamā vienības summa novados ar īpašiem apstākļiem, euro /ha
VSPU1.3 – MLS plānotā un faktiski izmaksājamā vienības summa, euro /saimniecību
FPI U1.1 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums pārējos novados un valstspilsētās, euro
FPI U1.2 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums novados ar īpašiem apstākļiem, euro
FPI U1.3 – MLS indikatīvais finanšu piešķīrums, euro
∆FPU1.1_2 – ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējā faktiskā finanšu piešķīruma pieaugums (+) vai samazinājums (-) salīdzinājumā ar ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējo indikatīvo finanšu piešķīrumu, kas radies finanšu pārneses rezultātā, koriģējot tiešo maksājumu shēmu faktiskos finanšu piešķīrumus, euro
O4P U1.3 –MLS plānotā izlaide, saimniecību skaits
O4F U1.1 – ISIP pārējos novados un valstspilsētās faktiskā izlaide, ha
O4F U1.2 – ISIP novados ar īpašiem apstākļiem faktiskā izlaide, ha
O4F U1.3 –MLS faktiskā izlaide, saimniecību skaits
| VSFU1.1= | FPIU1.1+ FPIU1.2-VSPU1.3*(O4FU1.3-O4PU1.3)+∆FPU1.1_2-10*O4FU1.2 |
| O4FU1.1+O4FU1.2 |
un VSFU1.2=VSFU1.1+10, kur:
VSFU1.1 – ISIP faktiski izmaksājamā vienības summa pārējos novados un valstspilsētās, euro /ha
VSFU1.2 – ISIP faktiski izmaksājamā vienības summa novados ar īpašiem apstākļiem, euro /ha
VSPU1.3 – MLS plānotā un faktiski izmaksājamā vienības summa, euro /saimniecību
FPI U1.1 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums pārējos novados un valstspilsētās, euro
FPI U1.2 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums novados ar īpašiem apstākļiem, euro
FPI U1.3 – MLS indikatīvais finanšu piešķīrums, euro
∆FPU1.1_2 – ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējā faktiskā finanšu piešķīruma pieaugums (+) vai samazinājums (-) salīdzinājumā ar ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējo indikatīvo finanšu piešķīrumu, kas radies finanšu pārneses rezultātā, koriģējot tiešo maksājumu shēmu faktiskos finanšu piešķīrumus, euro
O4P U1.3 –MLS plānotā izlaide, saimniecību skaits
O4F U1.1 – ISIP pārējos novados un valstspilsētās faktiskā izlaide, ha
O4F U1.2 – ISIP novados ar īpašiem apstākļiem faktiskā izlaide, ha
O4F U1.3 –MLS faktiskā izlaide, saimniecību skaits
20.Informācijas apmaiņa
387.
Lauksaimniecības datu centrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 40.1., 127.3. un 176.1. apakšpunktā un šo noteikumu 187. , 197. , 201. , 205. un 208. punktā minēto datu atbilstību.
388.
Valsts augu aizsardzības dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 30. punktā , 40.2. un 40.3. apakšpunktā un šo noteikumu 224. , 230. un 240. punktā minēto datu atbilstību.
389.
Sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs” pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minēto datu atbilstību.
390.
Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 40.5. 127.2. apakšpunktā un šo noteikumu 105. punktā minēto datu atbilstību.
391.
Uzņēmumu reģistrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 128. punktā minēto datu atbilstību.
392.
Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt lauksaimniekam iesnieg papildu informāciju, ja tā nepieciešama, izvērtējot lauksaimnieka atbilstību šo noteikumos 2. punktā noteikto tiešo maksājumu nosacījumiem.
393.
Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas rakstiski jāiesniedz pieprasīto informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus.
394.
Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.
21.Noslēguma jautājums
395.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" ((Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87., 217. nr.; 2016, 59., 209. nr.; 2017, 62., 98. nr.; 2018, 23., 68. nr.; 2019, 79., 146. nr.; 2020, 56., 83A. nr.; 2021, 70., 129. nr.,2022, 14 nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Minimālais dārzeņu kultūraugu skaits uz vienu kvadrātmetru
| Nr. p.k. |
Kultūraugs | Kods1 | Augu skaits uz vienu kvadrātmetru |
1. |
Tomāti | 826 | 3 |
| 2. | Ziedkāposti | 842 | 3 |
| 3. | Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus | 870 | 3 |
| 4. | Burkāni | 843 | 50 |
| 5. | Galda bietes, mangolds (lapu bietes) |
844 | 20 |
| 6. | Gurķi un kornišoni | 845 | 3 |
| 7. | Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni | 846 | 30 |
| 8. | Ķiploki |
847 |
16 |
| 9. | Puravi | 849 | 20 |
10. |
Galda rāceņi, turnepši |
851 |
20 |
| 11. | Galda kāļi | 856 | 20 |
| 12. | Selerijas | 852 | 5 |
| 13. | Melnie rutki |
853 | 20 |
| Redīsi | 100 | ||
14. |
Pētersīļi |
854 |
25 |
| 15. | Pastinaks | 855 | 25 |
16. |
Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni |
857 |
0,3 |
| 17. | Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis | 858 | 0,3 |
18. |
Skābenes | 860 |
12 |
| 19. | Spināti |
862 | 100 |
20. |
Mārrutki |
863 |
3 |
| 21. | Salāti | 864 | 12 |
22. |
Parastās dilles |
874 |
40 |
| 23. | Rabarberi | 861 | 0,3 |
24. |
Sēklas kartupeļi |
821 |
3 |
| 25. | Cietes kartupeļi | 825 | 3 |
26. |
Kartupeļi, kas citur nav minēti |
820 |
3 |
| 27. | Lopbarības bietes un cukurbietes | 831 | 15 |
28. |
Lauka pupas |
410 |
4 |
| 29. | Zirņi | 420 | 30 |
30. |
Citur neminēta kukurūza |
741 |
4 |
| 31. | Parastās jeb dārza pupiņas | 859 | 12 |
32. |
Topinambūri |
865 |
3 |
| 33. | Paprika | 867 | 2 |
34. |
Baklažāni |
868 |
2 |
| 35. | Sparģeļi | 869 | 1,4 |
1 kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods
3.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem deklarētās kaņepju sējplatības
Ģeotelpiskā iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums
| Lauka numurs (ģeotelpiskā iesnieguma C daļas 4. ailē norādīts kultūras kods 170) |
Iesētā kaņepju šķirne | Izsētais kaņepju sēklu daudzums (norāda ar precizitāti divi cipari aiz komata), kg/ha |
Ar parakstu apliecinu, ka:
1) sniegtā informācija ir patiesa;
2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā uz ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanu par kaņepju platību.
Apņemos:
1) iesniegt līdz 15.jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par platības iekļaušanu kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā
2) samaksāt līdz 30.jūnijam dalības maksu par kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringu;
3) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;
4) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;
5) piedalīties kaņepju THC analīzēm paredzēto augu paraugu noņemšanā
6) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;
7) ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam deklarētajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām.
Datums un paraksts*
Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
4.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
Personas kods/reģistrācijas Nr.
LAD klienta reģistrācijas numurs
Adrese
II. Kontaktinformācija
Tālruņa numurs
Mobilā tālruņa numurs
E-pasta adrese
III. Informācija par platību
Kaņepju platība (ha), kas pieteikta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)
Ar parakstu apliecinu, ka:
1) līdz kārtējā gada 30. jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu par dalības maksu par kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā;
2) sniegšu Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju, tai skaitā 10 dienu laikā rakstiski informēšu par kaņepju ziedēšanas sākumu
3) piedalīšos kaņepju THC analīzēm paredzēto augu paraugu noņemšanā
4) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;
5) apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.
IV. Datums un paraksts*, vārds, uzvārds
V. Pieņēma. Datums un paraksts, vārds,uzvārds
(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
5.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Dzīvnieku blīvuma noteikšana nosacītās liellopu vienībās (LLV) un to pārrēķiniem piemērojamais koeficients un standarta izlaide (SI) par liellopu vienību
1.Dzīvnieku blīvuma noteikšana
Dzīvnieku blīvumu nosacītās liellopu vienībās uz saimniecības kopējo atbalsttiesīgo ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| N LB = | (DZ 1 x k 1) + (DZ 2 x k 2) + (DZ n x k n) |
| L |
, kur
N LB – dzīvnieku blīvums (nosacītās liellopu vienības);
L – saimniecības atbalsttiesīgā ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platība (ha);
DZ 1; 2 … n – dzīvnieku skaits saimniecībā (gab.);
k 1; 2 … n – dzīvnieku pārrēķiniem piemērojamais koeficients.
2.tabula ar pārrēķina koeficientiem un standarta izlaidi par liellopu vienību
| Nr. p.k. |
Dzīvnieki | pārrēķina koeficients LLV | SI, euro par liellopu vienību |
| 1. | Buļļi, govis un citi liellopi, kas vecāki par 24 mēn. | 1,000* | 319 |
| 2. | Liellopi vecumā no 6 līdz 24 mēn. | 0,600* | 623 |
| 3. | Liellopi, kas nav vecāki par 6 mēn. |
0,400* |
794 |
| 4. | Zirgu dzimtas dzīvnieki, kas vecāki par 6 mēn. | 1,000* | 318 |
| 5. | Aitas (t.sk. mufloni) un kazas |
0,150* |
1332 |
| 6. | Sivēnmātes (> 50 kg) | 0,500* |
1872 |
| 7. | Cūkas, izņemot sivēnmātes |
0,300* | 579 |
| 8. | Dējējvistas | 0,014* | 1269 |
| 9. | Mājputni, izņemot dējējvistas | 0,030* |
374 |
| 10. | Truši | 0,030** | 6338 |
| 11. | Brieži (staltbrieži) | 0,610** |
- |
| 12. | Dambrieži | 0,300** | - |
| 13. | Ziemeļamerikas brieži (baltastes un melnastes brieži) | 0,400** | - |
| 14. | Stirnas | 0,130** | - |
| 15. | Viena bišu saime |
0,133** | 940 |
| 16. | Lamas, alpakas | 0,219** | - |
| 17. | Taurgovis un sumbri | 0,800** | - |
* Koeficients atbilstoši īstenošanas regulas Nr. 2021/2290 noteiktajam.
** Koeficients, ņemot vērā zinātniskus datus un konkrētos apstākļus.
6.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Informācija par nodarbināto skaitu saimniecībā un lauksaimniecības darbaspēka vienību (LDV) skaits vidēji uz 100 hektāriem
| Nodarbinātie | Nodarbināto skaits | Nostrādātās dienas (4.aile/8) | Nostrādātās darba stundas | Lauksaimn. darba vienību skaits (5.aile / 520) | LIZ ha | LDV uz 100 ha (7.aile /8.aile *100) | ||
| Kopā stundas (3.aile*8h) | t.sk. lauksaimniecībā | t.sk. nelauksaimnieciskā darbībā | ||||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| Pilna laika | x | x | ||||||
Nepilna slodze |
x | x | ||||||
| Sezonas laukstrādnieki | x | x | ||||||
| Kopā | ||||||||
Instrukcija tabulas aizpildīšanai:
1.ailē ir norādītas dažādas nodarbināto grupas. Datus aizpilda tikai par tām, kāda veida algoti darbinieki ir nodarbināti saimniecībā. Visu grupu summa ir tabulas pēdējā rindā.
2.ailē norāda algoto darbinieku skaitu.
3.ailē uzrāda algotu darbinieku kopējās nostrādātās dienas, gan veicot ar lauksaimniecību, gan nelauksaimniecisko darbību saistītus pienākumus. Ja nav zināms dienu skaits, to var aprēķināt 4.ailē norādīto kopējo stundu skaitu dalot ar 8.
4.ailē norāda saimniecības algoto darbinieku kopējo nostrādāto stundu skaitu iepriekšējā gadā. Ja nav zināms stundu skaits, to var aprēķināt 3.ailē norādīto darba dienu skaitu reizinot ar 8.
5.ailē norāda stundu skaitu, ko algoti darbinieki ir nostrādājuši, veicot lauksaimniecisko darbību. Ja darbinieki veic tikai ar lauksaimniecisko darbību saistītus pienākumus, 4.un 5.ailē norādītais stundu skaits ir jānorāda vienāds.
6. ailē norāda stundu skaitu, ko algoti darbinieki ir nostrādājuši, veicot ar nelauksaimniecisko darbību saistītus pienākumus.
5. un 6.ailes summa ir vienāda ar 4.ailē norādīto stundu skaitu. Nostrādāto stundu skaits nepārsniedz saimniecības nodarbināto jeb darba ņēmēju kopējo nostrādāto stundu skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos darba devēja ziņojumos par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem, un saimniecības nodarbināto laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, kas aprēķināmas reizinot 8 stundas ar sezonas laukstrādnieku nostrādātajām dienām norādītām saimniecības sagatavotajos un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumos par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem.
7.ailē veic aprēķinu, lai noteiktu, cik daudz lauksaimnieciskās darba vienības ir saimniecībā, kas šī kritērija ietvaros ir definētas kā algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā, kurš nostrādājis vismaz 65 dienas jeb 520 stundas gadā.
8.ailē norāda kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru skaitu, kas pieteikti tiešo maksājumu atbalstam.
9.ailē veic aprēķinu, lai noteiktu, vai uz katriem saimniecības 100 lauksaimniecības zemes hektāriem, kas apstiprināti tiešajiem maksājumiem. 7.ailē aprēķināto lauksaimnieciskās darba vienības skaitu dala ar 8.ailē norādīto hektāru skaitu un reizina ar 100. Ja iegūtais skaitlis ir 1 vai lielāks, šis kritērijs ir izpildīts.
7.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Lauksaimnieciskās darbības izmaksas
1.tabula: Kopsavilkums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām un tās apliecinošiem dokumentiem
| Nr.p.k. | Lauksaimnieciskās darbības izmaksu veids | Izmaksu vienības veids | Izmaksu vienības kopā | Izmaksu vērtība kopā, euro | Apliecinošo dokumentu veids un numurs |
| 1. | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 2. | Degviela | litri | |||
| 3. | Elektroenerģija |
kWh |
|||
| 4. | Minerālmēsli ar rekvizītos norādītu saņēmēju | kg | |||
| 5. | Citu ražošanas resursu iegāde | ||||
| 6. | Lauksaimniecības tehnikas uzturēšana | ||||
| 7. | Lauksaimniecībā izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas | ||||
| 8. | Lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas | ||||
| 9. | Citas izmaksas |
||||
| 10. | Kopā | x | x | x |
2.tabula: Lauksaimnieciskās darbības izmaksu aprēķins uz katru saimniecības tiešajiem maksājumiem apstiprināto hektāru
| Aile | Rādītāji, kas izmantoti lauksaimnieciskās darbības izmaksu aprēķināšanā | Aprēķinam izmantotās ailes | Izmantoto lauksaimnieciskās darbības izmaksu aprēķināšana |
| 1. | Saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksu summa, par kurām iesniegti pierādījumi (euro) | 1.tabulas 9.rindas 4.aile | |
| 2. | Ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto hektāru skaits (ha) | ||
| 3. | Saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas vidēji uz deklarēto lauksaimniecības zeme ha (euro/ha) | 1.aile dalīta ar 2.aili |
Datums un paraksts*
* Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
8.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības (TANPP) saskaņā ar regulas Nr. 2021/2115 III pielikumu
9.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Īpaši (nitrātu) jutīgās teritorijas
Īpaši (nitrātu) jutīgās teritorijas1
| Nr.p.k. | Novads/pilsēta |
| 1. | Ādažu novads |
| 2. | Bauskas novads, izņemot Valles un Kurmenes pagastus |
| 3. | Dobeles novads |
| 4. | Jelgavas novads, izņemot Jelgavas valstspilsēta |
| 5. | Ķekavas novads |
| 6. | Mārupes novads |
| 7. | Olaines novads |
| 8. | Ropažu novads |
| 9. | Salaspils novads |
| 10. | Saulkrastu novads |
| 11. | Siguldas novads, izņemot Lēdurgas pagastu |
1Noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.834 “Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” 4.punktu
10.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Vidzemes (izņemot īpaši jūtīgās teritorijas) un Latgales plānošanas reģioni
Vidzemes (izņemot īpaši jūtīgās teritorijas) un Latgales plānošanas reģioni1
| Nr.p.k. | Novads/pilsēta |
| 1. | Alūksnes novads |
| 2. | Augšdaugavas novads |
| 3. | Balvu novads |
| 4. | Cēsu novads |
| 5. | Gulbenes novads |
| 6. | Krāslavas novads |
| 7. | Limbažu novads |
| 8. | Līvānu novads |
| 9. | Ludzas novads |
| 10. | Madonas novads |
| 11. | Ogres novads |
| 12. | Preiļu novads |
| 13. | Rēzeknes novads |
| 14. | Smiltenes novads |
| 15. | Valmieras novads |
| 16. | Valkas novads |
| 17. | Varakļānu novads |
| 18. | Daugavpils |
| 19. | Rēzekne |
1Plānošanas reģioni saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr.418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.
11.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Pārējo Latvijas plānošanas reģionu teritorijas
Pārējo Latvijas plānošanas reģionu teritorijas1
| Nr.p.k. | Novads/pilsēta |
| 1. | Aizkraukles novads |
| 2. | Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasts |
| 3. | Dienvidkurzemes novads |
| 4. | Jelgava |
| 5. | Jēkabpils novads |
| 6. | Jūrmala |
| 7. | Kuldīgas novads |
| 8. | Liepāja |
| 9. | Rīga |
| 10. | Saldus novads |
| 11. | Siguldas novada Lēdurgas pagasts |
| 12. | Talsu novads |
| 13. | Tukuma novads |
| 14. | Ventspils |
| 15. | Ventspils novads |
1Plānošanas reģioni teritorijas saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr.418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.
12.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Atšķirīgu un viengadīgu kultūraugu saraksts
13.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Pagasti, kuros piemērojams atbrīvojums no 7. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu standarta izpildes
Ainažu pagasts
Aiviekstes pagasts
Allažu pagasts
Alsviķu pagasts
Amatas pagasts
Ances pagasts
Birzgales pagasts
Carnikavas pagasts
Daudzeses pagasts
Dundagas pagasts
Dunikas pagasts
Dzērbenes pagasts
Engures pagasts
Ēdoles pagasts
Goliševas pagasts
Inčukalna pagasts
Indrānu pagasts
Istras pagasts
Īvandes pagasts
Jaunalūksnes pagasts
Jaunannas pagasts
Jaunjelgavas pagasts
Jumurdas pagasts
Jūrkalnes pagasts
Kaives pagasts
Kalna pagasts
Kaplavas pagasts
Klintaines pagasts
Kolkas pagasts
Ķūļciema pagasts
Lauderu pagasts
Launkalnes pagasts
Lazdonas pagasts
Lejasciema pagasts
Liepnas pagasts
Mazzalves pagasts
Mākoņkalna pagasts
Mālupes pagasts
Mārkalnes pagasts
Mērsraga pagasts
Nītaures pagasts
Pasienes pagasts
Piltenes pagasts
Plāņu pagasts
Popes pagasts
Puzes pagasts
Ramatas pagasts
Rankas pagasts
Rendas pagasts
Rojas pagasts
Ropažu pagasts
Rugāju pagasts
Rumbas pagasts
Rundēnu pagasts
Sakas pagasts
Salacgrīvas pagasts
Saulkrastu pagasts
Sējas pagasts
Sērenes pagasts
Skaņkalnes pagasts
Skrundas pagasts
Skujenes pagasts
Smārdes pagasts
Staiceles pagasts
Stradu pagasts
Sunākstes pagasts
Susāju pagasts
Tārgales pagasts
Tomes pagasts
Ugāles pagasts
Usmas pagasts
Valgundes pagasts
Valkas pagasts
Valles pagasts
Veclaicenes pagasts
Viesītes pagasts
Vijciema pagasts
Virešu pagasts
Zalves pagasts
Zaubes pagasts
14.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Svēruma un pārrēķina koeficienti
| Elements | Elementa identificēšanas veids kartē | Pārrēķina koeficients (m/koki/akmens uz m2) | Svēruma koeficients | Ar ražošanu nesaistīta elementa platība, piemērojot koeficientus |
| Papuve (uz 1m2) | Poligons | nepiemēro | 1 | 1 m2 |
| Zaļmēslojuma augu aizņemta papuve, kas apstiprināta ekoshēmas atbalstam (uz 1m2) | Poligons | nepiemēro | 1,5 | 1,5 m2 |
| Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji (uz garuma 1m) | Līnija | 6 | 2 | 12 m2 |
| Akmeņu kaudzes (uz 1m2) | Poligons | nepiemēro |
1,5 | 1,5 m2 |
| Laukmales vai buferjoslas (uz garuma 1m) | Līnija | 6 | 1,5 | 9 m2 |
| Koku vai krūmu puduri (uz 1m2) | Poligons | nepiemēro | 2 | 2 m2 |
| Koku rindas (uz garuma 1m) | Līnija | 5 | 2 | 10 m2 |
| Atsevišķi augoši koki (uz vienu koku) | Punktveida | 20 | 1,5 | 30 m2 |
| Biodaudzveidības salas (uz 1m2) | Poligons | nepiemēro | 2 | 2 m2 |
Dīķi (uz 1m2) |
Poligons | nepiemēro | 1,5 | 1,5 m2 |
| Aizsargājamie dižkoki (t.sk. potenciālie) (uz vienu koku) | Punktveida | 20 | 3 | 60 m2 |
| Aizsargājamās alejas (uz garuma 1m) | Līnija | 5 | 5 | 10 m2 |
| Aizsargājamie dižakmeņi (uz vienu akmeni) | Punktveida | 20 | 1,5 | 30 m2 |
15.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Deklarācijas par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, minimālās satura prasības
Deklarācija tiek aizpildīta, lai noteiktu atskaitījumus par iepriekšējā kalendārajā gadā izmaksātajām ar lauksaimniecisku darbību saistītajām algām. tostarp ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un sociālajām iemaksām.
1. Deklarācijā norāda Pieteicēju identificējošu informāciju – vārds, uzvārds vai nosaukums, LAD klienta reģistrācijas numurs;
2. Informācijas avoti:
2.1. Par katru darbinieku atbilstoši 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziņotā darba alga:
Darba devēja ziņojums: 4.aile Darba ienākumi (euro), 6.aile Precizētie darba ienākumi (palielinājums (+) vai samazinājums (−)) (euro)
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums, 4.aile Darba ienākumi
2.2. Par katru darbinieku atbilstoši 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziņotais algas nodoklis:
Darba devēja ziņojums: 8.aile Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (euro);
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums: 5.aile Aprēķinātais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, bet ja tas tiek sadalīts, 7.aile Aprēķinātā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa sadalījums: iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
2.3. Par katru darbinieku atbilstoši 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziņotās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:
Darba devēja ziņojums: 5.aile Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (euro), 7.aile Precizētās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (palielinājums (+) vai samazinājums (−)) (euro);
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums: 6.aile Aprēķinātā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa sadalījums: valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
2.4. Par katru darbinieku atbilstoši 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziņotā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva:
Darba devēja ziņojums: 9.aile Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (euro)
2.5. Par katru darbinieku atbilstoši 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” ziņotais nostrādātais darba laiks
Darba devēja ziņojums: 11.aile Nostrādāto stundu skaits mēnesī
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums: 8.aile Nodarbinātības periods (ziņas par darba ņēmējiem pārskata mēnesī) no, 9.aile Nodarbinātības periods (ziņas par darba ņēmējiem pārskata mēnesī) līdz.
2.6. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītā darba algas daļa, kas attiecināma uz lauksaimniecību
2.7. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītā algas nodokļa daļa, kas attiecināma uz lauksaimniecību
2.8. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa, kas attiecināma uz lauksaimniecību
2.9. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, kas attiecināma uz lauksaimniecību
2.10. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītās nostrādātās kopējās darba stundas
2.11. Par katru darbinieku pieteicēja grāmatvedības uzskaites sistēmā uzskaitītās nostrādātās darba stundas, kas attiecināmas uz lauksaimniecību
2.12. Ziņotā informācija par pieteicēja kopējiem ieņēmumiem vai neto apgrozījumu:
Atbilstoši 12.11.2015. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.pantam iesniegtā un 98.pantam publicētā Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas vertikālā formā (klasificētas pēc izdevumu veidiem) sadaļa 1. Neto apgrozījums;
Atbilstoši 12.11.2015. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.pantam iesniegtā un 98.pantam publicētā Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas vertikālā formā (klasificētas pēc izdevumu funkcijas) sadaļa 1. Neto apgrozījums;
Atbilstoši 2022. gada 1. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” 87.punktam iesniegtās Ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmas sadaļa I. Ieņēmumi
Atbilstoši 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” iesniegtās un nepieciešamības gadījumā precizētās Gada ienākumu deklarācijas D formas 3.rinda “KOPĀ (1. rinda + 2. rinda + 2.1 rinda)” un 4.rinda “(D1 3. ailes kopsumma + D2 6. aile + D3 1.4., 5. un 10. rindas summa vai D31 1.1. un 10. rindas summa)”
2.13. Ziņotā informācija par pieteicēja lauksaimniecības ieņēmumiem vai lauksaimniecības neto apgrozījumu:
Atbilstoši 12.11.2015. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, 97.pantam iesniegtā un 98.pantam publicētā Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas vertikālā formā (klasificētas pēc izdevumu veidiem) sadaļas 1. Neto apgrozījums apakšsadaļa a) no lauksaimnieciskās darbības
Atbilstoši 12.11.2015. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, 97.pantam iesniegtā un 98.pantam publicētā Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas vertikālā formā (klasificētas pēc izdevumu funkcijas) sadaļas 1. Neto apgrozījums apakšsadaļa a) no lauksaimnieciskās darbības;
Atbilstoši 2022. gada 1. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” 87.punktam iesniegtās Ieņēmumu un izdevumu pārskata shēmas sadaļas I. Ieņēmumi apakšsadaļa 1. Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, no kā atskaitīti lauku tūrisma ienēmumi atbilstoši grāmatvedības informācijai.
Atbilstoši 2018. gada 30. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” iesniegtās un nepieciešamības gadījumā precizētās Gada ienākumu deklarācijas D3 formas 1.1. rinda “Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas”
3. Pieteicējs atskaitījumus nosaka:
3.1. Sniedzot informāciju atbilstoši šo noteikumu 110. punktam, Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. punktā norādīto informāciju.
Kā pierādījumu par nodarbošanos tikai ar lauksaimniecisko darbību, iesniedz 2.12. punktā un 2.13.punktā norādīto informāciju.
3.2. Sniedzot informāciju atbilstoši šo Noteikumu 111.punktam, Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. punktā norādīto informāciju un šī pielikuma 2.6., 2.7., 2.8. un 2.9. punktā norādīto informāciju.
3.3. Sniedzot informāciju atbilstoši šo Noteikumu 113.1.punktam, Pieteicējs apraksta pamatojumu par atkāpēm no Noteikumu 111.punkta.
Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.punktā norādīto informāciju, kā arī šī pielikuma 2.5.punktā un 2.11. punktā norādīto informāciju.
Pieteicējs aprēķina uz lauksaimniecību attiecināmos atskaitījumus, šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. punktā norādītās informācijas kopsummu dalot ar šī pielikuma 2.5. punktā norādīto informāciju un reizinot ar šī pielikuma 2.11.punktā norādīto informāciju.
3.4. Sniedzot informāciju atbilstoši šo Noteikumu 113.2.punktam, Pieteicējs apraksta pamatojumu par atkāpēm no Noteikumu 111.punkta.
Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.punktā norādīto informāciju. Pieteicējs sniedz šī pielikuma 2.12. un 2.13. punktā norādīto informāciju.
Pieteicējs aprēķina uz lauksaimniecību attiecināmos atskaitījumus, šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. punktā norādītās informācijas kopsummu dalot ar šī pielikuma 2.12. punktā norādīto informāciju un reizinot ar šī pielikuma 2.13.punktā norādīto informāciju.
3.5. Sniedzot informāciju atbilstoši šo Noteikumu 113.3.punktam, Pieteicējs apraksta pamatojumu par atkāpēm no Noteikumu 111.punkta.
Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. 2.4., 2.5., 2.10. un 2.11. punktā norādīto informāciju.
Pieteicējs aprēķina kopējās gada darba vienības, dalot šī pielikuma 2.11. punktā norādītās kopējās darba stundas par visiem darbiniekiem ar 1840.
3.6. Sniedzot informāciju atbilstoši šo Noteikumu 113.4.punktam, Pieteicējs apraksta pamatojumu par atkāpēm no Noteikumu 111.punkta.
Pieteicējs par katru darbinieku iesniedz šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3. 2.4., 2.5., 2.10. punktā norādīto informāciju. Pieteicējs sniedz šī pielikuma 2.12. un 2.13. punktā norādīto informāciju.
Pieteicējs aprēķina kopējās gada darba vienības, dalot šī pielikuma 2.10. punktā norādītās kopējās darba stundas ar šī pielikuma 2.12. punktā norādīto informāciju un ar skaitli 1840 un reizinot ar šī pielikuma 2.13. punktā norādīto informāciju.
4. Sniedzot informāciju atbilstoši šo noteikumu 116. punktam, Pieteicējs apraksta pamatojumu par informācijas neesamību par iepriekšējo kalendāro gadu. Pieteicējs sniedz informāciju atbilstoši šī pielikuma 3.2. punktam, sniedzot informāciju par 2023.gadu.
16.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Tiešo maksājumu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa
17.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Apliecinājums dalībai Maksājumam mazajiem lauksaimniekiem
Svarīgi!
• Maksājumam mazajam lauksaimniekam var pieteikties ikgadēji.
• Ja vēlaties piedalīties maksājuma mazajiem lauksaimniekiem shēmā, līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedziet arī aizpildītu ģeotelpisko iesniegumu gadam, izdarot tajā atzīmi par pieteikšanos maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, kā arī norādot visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi.
• Maksājuma mazajiem lauksaimniekiem shēmā iekļautais lauksaimnieks nevar pretendēt uz ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu, ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu, ekoshēmām, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un saistīto ienākumu atbalstu.
I. Informācija par klientu
Vārds, Uzvārds
Firma (nosaukums)
LAD klienta reģistrācijas numurs
Atbilstošo atzīmēt ar "X":
1. Iesniegumu Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi esmu iesniedzis 2022. gada 15. jūnijā vai vēlāk.
2. Kārtējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst atbalsttiesīga hektāra definīcijai, ir vismaz četri hektāri.
3. Kārtējā gadā ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro.
4. Saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji, vai arī saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā, vai saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
5. Saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta citā veidā.
6. Lūdzu, norādiet šī pielikuma 4.punktā vai 5.punktā norādīto lauksaimniecības zemes iegūšanas veidu un informāciju par veikto darījumu:
| Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai maksājumā mazajiem lauksaimniekiem, iegūta | Informācija par lauksaimniecības zemes iegūšanas darījumu, ja to neapliecina ieraksts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā | Informācija par saimniecības pārņemšanas raksturu | |||
| vārds, uzvārds/nosaukums | personas kods/ vienotais reģistrācijas Nr. | LAD klienta Nr., ja ir | tālruņa nr | atzīmēt vai saimniecība pārņemta kopumā vai daļēji | |
| 6.1. nopērkot | |||||
| 6.2. nomājot | |||||
| 6.3. saņemot mantojumā | |||||
| 6.4. ar tiesas spriedumu | |||||
| 6.5. saņemot kā dāvinājumu | |||||
| 6.6. cits veids (norādīt) | |||||
7. Apraksts par plānoto saimniecisko darbību un pierādījumi, ka saimniecības izveidošanas mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un ka, izveidojot saimniecību un piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, nav mākslīgi radīti apstākļi priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Ja nepieciešams, pievienojiet to apliecinošus dokumentus.
Pierādījuma informācija:
| Ar parakstu apliecinu, ka saimniecības izveidošanas mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un neesmu mākslīgi radījis apstākļus mazo lauksaimnieku atbalsta saņemšanai. Apliecinu, ka varu uzrādīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā pieteikto lauku robežas dabā un uzrādīt zemes iegūšanas darījuma dokumentus. Apliecinājumā sniegtā informācija ir patiesa. |
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums Paraksts
/Vārds, Uzvārds/
18.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Mēslošanas plāna sagatavošanas metodika
19.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts
1.Gaļas šķirnes
| Nr. p. k. | Gaļas šķirnes | Saīsinājums |
1. |
Šarolē | SA |
| 2. | Herefordas | HE |
| 3. | Aberdinangus | AB |
| 4. | Limuzinas | LI |
| 5. | Hailandes | HA |
| 6. | Galovejas | GA |
| 7. | Beļģijas zilā | BZ |
| 8. | Hekes | HK |
| 9. | Blondais akvitānietis | BA |
| 10. | Aubrak |
AU |
| 11. | Pjemontas |
PM |
| 12. | Deksteras | DR |
| 13. | Saleras | SL |
| 14. | Shorthom | BS |
| 15. | Vagjū |
VA |
| 16. | Gaļas šķirņu krustojums | XG |
2. Kombinētās šķirnes
| Nr. p. k. | Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes | Saīsinājums |
| 1. | Stepju pelēkā | SP |
| 2. | Simentāles | SI |
| 3. | Tiroles pelēkā | TP |
| 4. | Montbeljardas | MO |
| 5. | Šveices brūnā | OB |
| 6. | Normandijas | NO |
| 7. | Ungārijas stepju | US |
20.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Gaļas šķirņu, kombinēto (vilnas–gaļas) šķirņu un piena aitu šķirņu saraksts
1. Gaļas šķirnes
| Nr.p.k. | Gaļas šķirnes | Saīsinājums |
| 1. | Il de France | IF |
| 2. | Tekselas | T |
| 3. | Igaunijas baltgalve | IB |
| 4. | Dorsetas |
DRS |
| 5. | Šarolē | SA |
| 6. | Swifter | SW |
| 7. | Dala | DAL |
| 8. | Norvēģijas baltā | NW |
| 9. | Leinas | LYN |
| 10. | Hempšīras | HEM |
| 11. | Sufolkas | S |
| 12. | Dorperas | DOR |
| 13. | Oksforddaunas | OX |
| 14. | Persijas melngalve | PM |
| 15. | Gaļas šķirņu krustojums | XG |
2.Kombinētās šķirnes
| Nr.p.k. | Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes |
Saīsinājums |
| 1. | Latvijas tumšgalve | LT |
| 2. | Igaunijas tumšgalve | IT |
| 3. | Šropšīras | SRO |
| 4. | Lietuvas melngalve | LM |
| 5. | Vācijas melngalve | VM |
| 6. | Vācijas merino vietējā | VMV |
| 7. | Leisteres | LEI |
| 8. | Somijas landrase | SL |
| 9. | Romanovas | R |
| 10. | Gotlandes | GOT |
| 11. | Haidšnukes ragainā, pelēkā | HRP |
| 12. | Soa | SO |
| 13. | Jakobs | JK |
3.Piena šķirnes
| Nr.p.k. | Piena šķirnes | Saīsinājums |
| 1. | Ostfrīzijas piena | OF |
| 2. | Beļģu piena | BP |
| 3. | Lakonas | LA |
| 4. | Piena šķirņu krustojums | XP |
21.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai
22.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Sertificētu sēklu minimālā ražība
| Nr.p.k. | Kultūraugu sugas | t/ha | Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības, t/ha |
| 1. | Stiebrzāles | ||
| 1.1. | Pļavas timotiņš | 0,29 | 0,20 |
| 1.2. | Pļavas auzene | 0,29 | 0,25 |
| 1.3. | Sarkanā auzene | 0,33 | 0,26 |
| 1.4. | Daudzziedu viengadīgā airene | 0,59 | 0,32 |
| 1.5. | Hibrīdā airene | 0,54 | 0,30 |
| 1.6. | Ganību airene | 0,57 |
0,27 |
| 1.7. | Kamolzāle | 0,12 |
0,10 |
| 1.8. | Auzeņairene | 0,43 | 0,25 |
| 1.9. | Niedru auzene | 0,37 |
0,26 |
| 1.10. | Pļavas skarene | 0,25 | 0,10 |
| 2. | Tauriņzieži |
||
| 2.1. | Sarkanais āboliņš | 0,23 | 0,10 |
| 2.2. | Baltais āboliņš | 0,20 | 0,05 |
| 2.3. | Lucerna | 0,11 | 0,10 |
| 2.4. | Austrumu galega | 0,16 | 0,15 |
| 2.5. | Bastarda āboliņš | 0,14 | 0,05 |
| 2.6. | Facēlija | 0,05 | 0,05 |
| 2.7. | Ragainais vanagnadziņš |
0,05 | 0,05 |
| 3. | Pākšaugi |
||
| 3.1. | Zirņi | 0,86 | 0,50 |
| 3.2. | Lauka pupas |
1,91 | 1,20 |
| 3.3. | Lupīnas (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) |
0,40 | 0,40 |
| 3.4. | Vīķi | 0,40 | 0,40 |
| 4. | Labība | ||
| 4.1. | Mieži, vasaras | 1,41 | 1,00 |
| 4.2. | Kvieši, vasaras | 1,89 | 1,10 |
| 4.3. | Auzas | 1,85 | 1,00 |
| 4.4. | Griķi |
0,52 | 0,40 |
| 4.5. | Tritikāle, vasaras | 1,00 | 1,00 |
| 4.6. | Kvieši, ziemas | 2,33 | 1,30 |
| 4.7. | Rudzi | 1,40 | 1,40 |
| 4.8. | Tritikāle, ziemas | 1,45 | 1,40 |
| 4.9. | Mieži, ziemas | 1,20 | 1,20 |
23.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Ģeotelpiskā iesnieguma minimālās satura prasības
Vienotajā iesniegumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:
1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru;
2) ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un (vai) lauku attīstības pasākumiem, par kuriem lauksaimnieks iesniedz iesniegumu;
3) informāciju par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem, norādot lauka numuru, lauku bloka numuru, lauka platību, zemes izmantošanas veidu (kultūras kods) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
4) lauku bloku karti, kurā nepārprotami identificējami lauksaimnieka rīcībā esošie lauksaimniecības zemes gabali un nelauksaimniecības zemes gabali, kas pieteikti atbalstam;
5) norādi, ka klienta dati tiks publiskoti, lai saskaņā ar regulu Nr. 1306/2013 un Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību, nodrošinātu informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem un šos datus varētu apstrādāt Eiropas Savienības un dalībvalstu revīzijas un izmeklēšanas iestādes Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības nolūkā, kā arī norādi, ka iesniegums var tikt izvērtēts un lēmums pieņemts automatizēti;
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un par to, ka lauksaimniekam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrētajām tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības pasākumiem, un viņš apņemas tos ievērot.
24.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-3815 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-3815 Nr]
Minimālās satura prasības iesniegumam jaunu lauku un ar ražošanu nesaistītu platību veidu vai elementu iekļaušanai lauku reģistrā
Iesniegumā par jaunu lauku un jaunu ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanu lauku reģistrā ietver šādu informāciju:
1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) informāciju par jauno lauku un jauno ekoloģiski nozīmīgo platību – novadu, pagastu, lauku bloka numuru vai kadastra numuru;
3) norāda šo noteikumu 6.7. apakšnodaļā minēto ar ražošanu nesaistītu platību veidu vai elementu veidu, kurš iekļaujams Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra slānī;
4) ja nepieciešams, pievieno piezīme