22-TA-3540
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.7. pasākuma “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.7. pasākumu “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
3.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
4.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
II.Pasākuma mērķis
6.
Pasākuma mērķis ir attīstīt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai, lai vienlīdzīgas pieejas principa ietvaros veicinātu pašvaldību pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību, tai skaitā sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām personu grupām.
7.
Pirmsskolas vecuma bērni šo noteikumu izpratnē ir bērni no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai.
8.
Pasākuma mērķa grupa ir ģimenes, kuras audzina pirmsskolas vecuma bērnus un kurām pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā ir deklarēta šo bērnu dzīvesvieta, nevar nodrošināt vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, tai skaitā sociāli un ekonomiski mazaizsargātās personu grupas.
9.
Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
9.1.
iznākuma rādītāju – jaunu vai modernizētu pirmsskolas izglītības iestāžu telpu ietilpība – vismaz 1 070 personas, tai skaitā līdz 2025. gada 31. decembrim – vismaz 901 persona;
9.2.
rezultāta rādītāju – jauno vai modernizēto pirmsskolas izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – 1 016 personas, tai skaitā līdz 2025. gada 31. decembrim – 856 personas.
10.
Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad tiek pabeigti projektā paredzētie būvdarbi (attīstīta pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūra), kas tiek pamatoti ar iesniegtiem būvdarbu pabeigšanu pamatojošiem dokumentiem saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
11.
Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē un sadarbības iestāde apstiprina pārskatu par rādītāju sasniegšanu. Rezultāta rādītāja vērtība ir attiecināma, ja tā radusies viena kalendāra gada laikā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 39. punktā minēto termiņu. Ja finansējuma saņēmējs rezultāta rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta rezultāta rādītāja izpildes kontroli neveic.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
12.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 30 450 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 25 882 500 euro (no tā elastības finansējums – 4 082 326 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 4 567 500 euro.
13.
Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 25 647 264 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 21 800 174 euro un pašvaldību finansējums ne mazāks kā 3 847 090 euro, paredzot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanu līdz 2025. gada 31. decembrim. No 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma satvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 12. punktā minētajam apmēram.
14.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ja šo noteikumu 18. punktā minētais projekta iesniedzējs ir Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība vai tās izveidota iestāde, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 75 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
15.
Projekta iesniedzēja finansējums ir ne mazāks kā 15 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
16.
Projekta minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro.
17.
Šo noteikumu 18. punktā minētās vienas pašvaldības viens vai vairāki projektu iesniedzēji īsteno projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 5 000 000 euro.
IV.Prasības projekta iesniedzējam
18.
Projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde.
19.
Projekta iesniedzējs vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
20.
Pašvaldība, kuras teritorijā plānots īstenot projektu, informāciju par projekta īstenošanu iekļauj pašvaldības attīstības programmā, tai skaitā:
20.1.
projektam plānoto finansējumu un projektā sasniedzamo iznākuma rādītāju;
20.2.
prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu turpmākajos piecos gados novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu griezumā, kas pamato projekta ilgtspēju, tai skaitā, izvērtējot un analizējot citus risinājumus pirmsskolas pieejamības veicināšanai.
21.
Projekta iesniedzējs izvērtē iespēju pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēt priekšrocības uzņemšanai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē pirmsskolas vecuma bērniem no sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām personu grupām.
22.
Pasākuma ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt par ēkām vai telpu grupām, kas pēc projekta īstenošanas (jaunbūve, pārbūve vai atjaunošana) atbilst pirmsskolas izglītības iestādes programmas īstenošanai un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju lietošanas veida kods ir 1263.
23.
Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz informāciju par esošas būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas, ja projektā paredzētas šo noteikumu 26.2. un 26.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības.
V.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
24.
Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt pašvaldības, kurās uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi - attiecīgā mācību gada 1.oktobrī - pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir lielāks par 100, un attiecīgās pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot projektu, pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz vietu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs (atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē norādītajiem datiem, kas publicēti saskaņā ar aktuālo normatīvo regulējumu par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās):
24.1.
ir lielāks par 50, ja projektā plānotas šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības;
24.2.
ir lielāks par 25, ja projektā plānotas šo noteikumu 26.2. un 26.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības.
25.
Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt pašvaldības, kuras 2029. gadā ir plānots apvienot saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un kurās uz attiecīgā mācību gada 1.oktobri (abās pašvaldībās kopā) pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir lielāks par 100, un projektu plānots īstenot novada pašvaldības teritoriālajā vienībā, kas robežojas ar valstspilsētas pašvaldību, projekta iesniegumā pamatojot pirmsskolas izglītības iestādes nepieciešamību konkrētajā teritoriālajā vienībā. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno abu apvienojamo pašvaldību domes lēmumus, ar ko tiek saskaņota projekta īstenošana.
26.
Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. punktā minēto rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes infrastruktūras attīstībai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto:
26.1.
jaunas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība;
26.2.
esošas pirmsskolas izglītības iestādes pārbūve;
26.3.
esošas ēkas atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšana;
26.4.
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes teritorijas labiekārtošana;
26.5.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
26.6.
projekta vadības nodrošināšana.
27.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 6. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 9. punktā noteikto rādītāju sasniegšanu, ir:
27.1.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām;
27.2.
projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
27.2.1.
būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāva, paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
27.2.2.
energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;
27.3.
jaunas ēkas būvniecības vai pārbūves izmaksas:
27.3.1.
ēkas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, tai skaitā iekārtu un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai kas nepieciešams ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru. Atbalstāma ir “zaļās” infrastruktūras risinājumu izmantošana, tai skaitā telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas mazina kaitējumus veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;
27.3.2.
ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;
27.3.3.
ūdenssaimniecības infrastruktūras, tai skaitā dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas būvniecība vai pārbūve;
27.3.4.
siltumapgādes infrastruktūras būvniecība vai pārbūve;
27.3.5.
elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve;
27.4.
izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem esošā ēkā:
27.4.1.
būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un kas ir paredzēti ēkas energosertifikātā;
27.4.2.
pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;
27.4.3.
ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide, ja tā nepieciešama projekta rezultātu sasniegšanai vai nodrošina enerģijas patēriņa samazinājumu, tai skaitā ventilācijas un apgaismojuma inženiertehnisko sistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide, ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegāde, piegāde, uzstādīšana, ieregulēšana un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošana;
27.4.4.
gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru iegāde un uzstādīšana, ja tā tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;
27.5.
teritorijas labiekārtošana, tai skaitā teritorijas apzaļumošana, koku stādīšana, labiekārtojuma elementu iegāde un uzstādīšana (soliņi, apgaismojums, atkritumu urnas, žogi), rotaļlaukumu, sporta zonas, cietā seguma un stāvlaukumu būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas nepārsniedz 30 procentus no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām;
27.6.
būvju nojaukšana un būvlaukuma sagatavošanas darbi;
27.7.
virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās ēku attīstības vai teritorijas labiekārtošanas darbības saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto, pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;
27.8.
atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
27.9.
autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz trīs procentus no būvdarbu līgumu summas;
27.10.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
27.11.
ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
28.
Pasākuma ietvaros netiek atbalstīta esošu vai jaunu fosilo energoresursu iekārtu modernizācija vai iegāde.
29.
Maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vienas jaunas vietas izveidei pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē ir:
29.1.
24 200 euro – ja projekta ietvaros tiek veikta jaunas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība;
29.2.
17 424 euro – ja projekta ietvaros tiek veikta esošas pirmsskolas izglītības iestādes pārbūve vai esošas ēkas atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšana.
30.
Šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 20 procentu apmērā no šo noteikumu 27. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas.
31.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 30. punktā minētajām personāla izmaksām.
32.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.
33.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
34.
Šo noteikumu 27., 31., 32. un 33. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta infrastruktūrā vai infrastruktūras daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) vai infrastruktūras daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē).
35.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
36.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
37.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
38.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā, tai skaitā, prioritāri atbalstot esošas ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai.
VI.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
39.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim.
40.
Finansējuma saņēmējs:
40.1.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9. punktā minētajiem rādītājiem;
40.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms):
40.2.1.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;
40.2.2.
klimatdrošināšana;
40.2.3.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
40.2.4.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
40.3.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu;
40.4.
informē sadarbības iestādi par jaunas vai esošas būves ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
41.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai projektā paredzētās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
42.
Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
43.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
44.
Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā finansējuma saņēmējs var veikt projekta iesniedzēja īpašumā.
45.
Projekta iesniedzēja tiesībām veikt ieguldījumus zemes īpašumā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai jābūt nostiprinātām valsts vienotajā zemesgrāmatā.
46.
Projektu īsteno šo noteikumu 18. punktā minēto projektu iesniedzēju infrastruktūrā vai infrastruktūras daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība.
47.
Šo noteikumu izpratnē ar infrastruktūras daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu infrastruktūras daļu, kurā vismaz 80 procentus no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai un līdz 20 procentiem no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) – parasto papildpakalpojumu sniegšanai, no kuras izslēgta jebkura cita saimnieciskā darbība. To infrastruktūras daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds atbalsts.
48.
Šo noteikumu izpratnē par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pamata infrastruktūrā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem).
49.
Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (infrastruktūras amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
50.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums – un vides un informācijas pieejamību – sociāli atbildīgs publiskais iepirkums.
51.
Finansējuma saņēmējs nodrošina līdzekļus projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Finansējuma saņēmējs izvērtē alternatīvas uzturēšanas izmaksu samazināšanai vai kompensēšanai.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds