Ministru kabineta noteikumi Nr. 502
Rīgā 2024. gada 23. jūlijā (prot. Nr. 30 47. §)
24-TA-925
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" (turpmāk – pasākums) trešo projekta iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);
1.2.
pasākuma trešās kārtas mērķi;
1.3.
pasākuma trešajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.1.
projektu īsteno Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai;
2.1.2.
projektā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura;
2.2.
darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:
2.2.1.
neatkarīga pētniecība un izstrāde ar mērķi gūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp īstenota kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;
2.2.2.
pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
2.2.3.
zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
2.2.3.1.
zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācija vai pētniecības organizācijas nodaļa, vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), vai pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām, vai pētniecības organizācija kopīgi ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
2.2.3.2.
visa peļņa no šādām darbībām tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās;
2.3.
efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4.
Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums (European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI)) – Eiropas Padomes 2002. gadā izveidots stratēģisks instruments, lai veicinātu zinātnisko integrāciju Eiropā, nodrošinot atvērtu piekļuvi augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūrai;
2.5.
ERIC konsorcijs – Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs (European Research Infrastructure Consortium (ERIC)), kas ir izveidots saskaņā ar Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulu (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC);
2.6.
pētniecības organizācija – pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.7.
programma "Apvārsnis Eiropa" – Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa";
2.8.
programma 10. IP – Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programma, kas sāksies 2028. gadā – pēc programmas "Apvārsnis Eiropa" noslēguma;
2.9.
virs kvalitātes sliekšņa novērtēts projekts – projekts, kurš Eiropas Komisijas novērtējumā ir sasniedzis vai pārsniedzis noteikto kvalitātes sliekšņa vērtību atbilstoši konkrētās programmas "Apvārsnis Eiropa" apakšprogrammas projektu pieteikumu vērtēšanas nosacījumiem;
2.10.
zinātības un tehnoloģiju pārnese – noteiktu zināšanu un tehnoloģiju nodošana (tai skaitā mantisko tiesību uz zinātību un tehnoloģijām atsavināšana) lietotājam, lai radītu jaunus produktus vai tehnoloģijas.
3.
Pasākuma trešās kārtas mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību pētniecības jomā un sasaisti ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) specializācijas jomu, kā arī starpdisciplināru RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, tai skaitā palielinot zinātnisko institūciju dalību programmā "Apvārsnis Eiropa".
4.
Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas.
5.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
6.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 780 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 13 413 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 367 000 euro.
7.
Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
8.
Pasākuma trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
9.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros ERAF finansējumu piešķir granta veidā.
II.Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim
10.
Projektu iesniedzēji pasākuma trešajā kārtā ir šādas zinātniskās institūcijas:
10.1.
Daugavpils Universitāte ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Daugavpils Universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts";
10.2.
Elektronikas un datorzinātņu institūts ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Fizikālās enerģētikas institūtu;
10.3.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
10.4.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Agroresursu un ekonomikas institūtu un Dārzkopības institūtu;
10.5.
Latvijas Kultūras akadēmija ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Latvijas Mākslas akadēmiju un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju;
10.6.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
10.7.
Latvijas Universitāte ar sadarbības partneriem projekta īstenošanā – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Banku augstskolu;
10.8.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;
10.9.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava";
10.10.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR";
10.11.
Rīgas Stradiņa universitāte;
10.12.
Rīgas Tehniskā universitāte ar sadarbības partneri projekta īstenošanā – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju;
10.13.
Ventspils Augstskola;
10.14.
Vidzemes Augstskola.
11.
Pasākuma trešajā kārtā katrs projekta iesniedzējs iesniedz vienu ar saimniecisko darbību nesaistītu projekta iesniegumu, kas atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.
12.
Pasākuma trešās kārtas projekta iesniedzējiem pieejamais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:
12.1.
Daugavpils Universitātei – 635 000 euro;
12.2.
Elektronikas un datorzinātņu institūtam – 689 000 euro;
12.3.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram – 930 000 euro;
12.4.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – 819 000 euro;
12.5.
Latvijas Kultūras akadēmijai – 156 000 euro;
12.6.
Latvijas Organiskās sintēzes institūtam – 1 493 000 euro;
12.7.
Latvijas Universitātei – 4 915 000 euro;
12.8.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam – 338 000 euro;
12.9.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava" – 559 000 euro;
12.10.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" – 195 000 euro;
12.11.
Rīgas Stradiņa universitātei – 1 398 000 euro;
12.12.
Rīgas Tehniskajai universitātei – 2 877 000 euro;
12.13.
Ventspils Augstskolai – 568 000 euro;
12.14.
Vidzemes Augstskolai – 208 000 euro.
13.
Pasākuma trešajā kārtā ir šādi nacionālie rādītāji, kas ir jāsasniedz līdz 2029. gada 30. novembrim:
13.1.
ERAF atbalstīti un virs kvalitātes sliekšņa novērtēti ne mazāk kā 955 programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP projektu pieteikumi, kuru sadalījums starp projektu iesniedzējiem ir šāds:
13.1.1.
Daugavpils Universitāte – vismaz 35;
13.1.2.
Elektronikas un datorzinātņu institūts – vismaz 53;
13.1.3.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs – vismaz 30;
13.1.4.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – vismaz 63;
13.1.5.
Latvijas Kultūras akadēmija – vismaz 12;
13.1.6.
Latvijas Organiskās sintēzes institūts – vismaz 101;
13.1.7.
Latvijas Universitāte – vismaz 295;
13.1.8.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts – vismaz 26;
13.1.9.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" – vismaz 43;
13.1.10.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" – vismaz 15;
13.1.11.
Rīgas Stradiņa universitāte – vismaz 66;
13.1.12.
Rīgas Tehniskā universitāte – vismaz 184;
13.1.13.
Ventspils Augstskola – vismaz 16;
13.1.14.
Vidzemes Augstskola – vismaz 16;
13.2.
īstenoti Latvijas nacionālās partnerības plāni dalībai 15 ERIC konsorcijos un ESFRI platformās:
13.2.1.
Biobankas un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūras konsorcijā (BBMRI-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
13.2.2.
Eiropas strukturālās bioloģijas integrētās infrastruktūras konsorcijā (INSTRUCT-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
13.2.3.
Eiropas infrastruktūras atvērtā skrīninga platformas ķīmiskajai bioloģijai konsorcijā (EU-OPENSCREEN-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
13.2.4.
Eiropas augstākā līmeņa infrastruktūras pētniecības atklājumu praktiskai izmantošanai medicīnā konsorcijā (EATRIS-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Rīgas Stradiņa universitāte;
13.2.5.
Ļoti garas bāzes interferometrijas apvienotā institūta konsorcijā (JIV-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.13. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Ventspils Augstskola;
13.2.6.
Eiropas sociālo pētījumu infrastruktūras konsorcijā (ESS-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Universitāte;
13.2.7.
Vienotā valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūras konsorcijā (CLARIN-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētā projekta iesniedzēja sadarbības partneris – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;
13.2.8.
Mikrobioloģisko resursu pētniecības infrastruktūras platformas konsorcijā (MIRRI), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Universitāte;
13.2.9.
Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijā veselības, novecošanās un pensionēšanās apsekojumam Eiropā (SHARE-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Rīgas Stradiņa universitāte;
13.2.10.
Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcijā (ELIXIR), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Rīgas Stradiņa universitāte;
13.2.11.
Eiropas integrētā ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socioekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūras konsorcijā (eLTER), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Universitāte;
13.2.12.
Zemas frekvences antenu masīvu konsorcijā (LOFAR-ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.13. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Ventspils Augstskola;
13.2.13.
e-infrastruktūras par bērnu kohortas pētījumiem par veselību, labbūtību un sekmēm konsorcijā (GUIDE/EuroCohort), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Daugavpils Universitāte;
13.2.14.
Eiropas modernās skaitļošanas partnerības konsorcijā (PRACE), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Rīgas Tehniskā universitāte;
13.2.15.
Mākslas un humanitāro zinātņu digitālās pētniecības infrastruktūras konsorcijā (DARIAH ERIC), kura nacionālais koordinators ir šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētā projekta iesniedzēja sadarbības partneris – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts;
13.3.
īstenots rīcības plāns sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā starp šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija);
13.4.
īstenots Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Latvijas nacionālā kontaktpunkta rīcības plāns – attiecināms uz šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
13.5.
īstenots rīcības plāns Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošanai – attiecināms uz šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
13.6.
kvalifikācijas celšanas vai sadarbības pasākumos iesaistīto Latvijas zinātnisko institūciju pētnieku skaits:
13.6.1.
par šo noteikumu 13.2.1., 13.2.2., 13.2.3., 13.2.4., 13.2.5., 13.2.6., 13.2.7. un 13.2.8. apakšpunktā minētā ERIC konsorcija vai ESFRI platformas aktivitātēm – vismaz 30 pētnieki gadā, attiecināms uz šo noteikumu 10.3., 10.6., 10.7., 10.11. un 10.13. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem;
13.6.2.
par šo noteikumu 13.2.9., 13.2.10., 13.2.11., 13.2.12., 13.2.13., 13.2.14. un 13.2.15. apakšpunktā minētā ERIC konsorcija vai ESFRI platformas aktivitātēm – vismaz 20 pētnieki gadā, attiecināms uz šo noteikumu 10.1., 10.7., 10.11., 10.12. un 10.13. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem;
13.6.3.
par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta aktivitātēm – vismaz 30 pētnieki gadā, attiecināms uz šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
13.6.4.
par sadarbības nodrošināšanu kvantu skaitļošanas jomā – vismaz 10 pētnieki gadā, attiecināms uz šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
13.7.
sešas darba vizītes gadā Latvijas zinātnisko institūciju pētniekiem uz Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) laboratorijām un centriem, attiecināms uz šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju.
14.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.
15.
Projekta iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
15.1.
šo noteikumu 10.1., 10.3., 10.6., 10.7., 10.11., 10.12. un 10.13. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – ERIC konsorcija (tai skaitā ESFRI platformas, kura atrodas ERIC izveides procesā) Latvijas nacionālās partnerības plānu nacionālā konsorcija izveidei, paplašināšanai un darbībai, kas ir saskaņots ar nacionālajiem partneriem un Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju. Plānā ietver nacionālā līmenī sasniedzamos rezultātus, kas atbilst starptautiskā ERIC konsorcija prasībām;
15.2.
šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Latvijas nacionālā kontaktpunkta rīcības plānu, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju;
15.3.
šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošanas rīcības plānu, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju;
15.4.
šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – rīcības plānu sadarbības nodrošināšanai kvantu skaitļošanas jomā ar Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande) un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija), kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju kā nozares ministriju;
16.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno individuāli vai sadarbībā ar šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.4., 10.5., 10.7. un 10.12. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem. Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus iesaista šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā, kā arī šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs – sadarbības partnerus Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā.
17.
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
III.Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
18.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1.
atbalsts programmas "Apvārsnis Eiropa" un programmas 10. IP apakšprogrammu konkursos iesniegta un virs kvalitātes sliekšņa novērtēta projekta pieteikuma sagatavošanai;
18.2.
Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) Latvijas nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana, attiecināms uz šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
18.4.
Latvijas Republikas valdības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta saprašanās memoranda īstenošana, attiecināms uz šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju;
18.5.
sadarbības pasākumu īstenošana kvantu skaitļošanas jomā starp šo noteikumu 10.7. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju un Kvantu programmatūras pētniecības centru (Nīderlande), un Parīzes Kvantu skaitļošanas centru (Francija).
19.
Pasākuma trešajā kārtā ir šādi izmaksu veidi:
19.1.
tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
19.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
20.
Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
20.1.
šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētā viena programmas "Apvārsnis Eiropa" projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
20.2.
tiešās attiecināmās personāla izmaksas – projekta īstenošanā iesaistītā personāla izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
20.3.
jaunradītu darba vietu aprīkojuma (tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences) iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Daļlaika izmaksu attiecināšanas gadījumā tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
20.4.
iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
20.5.
ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un mērķa grupas personām šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
20.6.
izdales un informatīvo materiālu (par finansējuma saņēmēju) izmaksas (bukleti, uzlīmes, vizītkartes, plakāti, prezentācijas, video), ja to izgatavošana ir pamatota ar šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu;
20.7.
šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanai nepieciešamo konferenču un semināru organizēšanas izmaksas (tai skaitā telpu un stendu īre, tehniskā aprīkojuma izmaksas, konferenču materiālu un izdales materiālu publicēšanas izmaksas, sakaru pakalpojumu izmaksas, dalībnieku piesaistes un reprezentācijas izmaksas, uzaicināto ekspertu izmaksas, izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai);
20.8.
pakalpojumu izmaksas (pētniecības infrastruktūras piekļuvei, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas, tulkošanas pakalpojumu izmaksas, juridisko pakalpojumu izmaksas) šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
21.
Šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.
22.
Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no šo noteikumu 20. punktā minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem.
IV.Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
23.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.
24.
Ja pasākuma ietvaros īstenotais projekts kļūst par projektu, kurš ir saistīts ar saimniecisko darbību un kuram piešķirtais atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
25.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
26.
Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs sedz to no saviem līdzekļiem.
27.
Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).
28.
Pasākuma trešās kārtas atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
29.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām. Projekta sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 17. punktā minēto sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
30.
Ja trešās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz saņemt avansu, to var izmaksāt pa daļām. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par nākamā avansa maksājuma piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.
31.
Finansējuma saņēmējs īsteno komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
32.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
33.
Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē aktualizē informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
34.
Pasākuma trešās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam jāuzkrāj dati par:
34.1.
šo noteikumu 13. punktā minēto nacionālo rādītāju izpildi;
34.2.
par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju;
34.3.
šādiem RIS3 rādītājiem katrā no RIS3 jomām:
34.3.1.
iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
34.3.2.
iesaistītais zinātniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
34.3.3.
iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, skaits);
34.3.4.
iesaistītais zinātnes tehniskais personāls (jaunie zinātnieki, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti, pilna laika ekvivalents);
34.3.5.
publikācijas – Web of Science un SCOPUS (tai skaitā sadarbībā ar industriju, skaits).
35.
Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 34. punktā minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu.
36.
Finansējuma saņēmējs, kurš īsteno šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, vismaz reizi gadā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai kā nozares ministrijai ziņojumu par šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmējam atbilstošā plāna īstenošanas progresu. Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija sniedz finansējuma saņēmējam vērtējumu par ziņojumā ietverto darbību izpildes progresu un, ja nepieciešams, uzdod veikt izmaiņas plānā.
37.
Projekta noslēgumā finansējuma saņēmējs, kurš īsteno šo noteikumu 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai kā nozares ministrijai gala ziņojumu par šo noteikumu 13.2., 13.3., 13.4. un 13.5. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmējam atbilstošā plāna īstenošanu. Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija sniedz finansējuma saņēmējam atzinumu par plāna īstenošanu un finansējuma saņēmējam atbilstošā nacionālā rādītāja sasniegšanu.
38.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša