Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-993
Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu un 36. panta ceturto un piekto daļu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;
1.2.
garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību;
1.3.
mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai;
1.4.
trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību.
2.
Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
2.1.
iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
2.2.
darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatos vai izrakstos nav nepieciešamā informācija;
2.3.
izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
2.4.
visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus vai izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
2.5.
dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;
2.6.
dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
2.7.
citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.
3.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija).
3.1
Deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods).
 
4.
Sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.
5.
(Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)
6.
Vidējo ienākumu apmēru mēnesī no šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem (tai skaitā no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas) aprēķina, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienai.
(Grozīts ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)
7.
Ja iesnieguma iesniegšanas laikā kādam mājsaimniecības loceklim nav ienākumu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru vai mazāki par to, novērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā.
8.
Mājsaimniecība vai mājsaimniecības persona nekvalificējas sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, ja mājsaimniecības ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu slieksnim un materiālā stāvokļa līmenim.
9.
Garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pgmi = (GMI1 + GMI2 x N) – I, kur


Pgmi – pabalsta apmērs;

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.
10.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos izdevumus (nepārsniedzot rēķinos vai kvītīs norādītos attiecīgā mēneša izdevumus) par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
Pmaj = (GMI+ GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI– garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs norādīto izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).
10.1
Ja mājsaimniecībai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu palielinās izdevumi, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu.
 
10.2
Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt aprēķinu par minēto periodu, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru mēnesi, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem kalendāra mēnešiem. Aprēķinu par deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
 
11.
Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējo 3. pielikumā noteikto aktuālo izdevumu rēķinos vai kvītīs norādīto  summu.
12.
Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
13.
Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kā arī nosaka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Labvēlīgu lēmumu sociālais dienests paziņo iesniedzējam mutvārdos, lēmumu par atteikumu paziņo rakstveidā.
14.
Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.
15.
Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.
15.1
Šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas.
 
16.
Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā.
16.1
Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai tam komunālo pakalpojumu sniedzējam, kuram ir lielākās izmaksu pozīcijas, pārējo daļu — citam pakalpojumu sniedzējam vai izmaksā iesnieguma iesniedzējam, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai izmaksā skaidrā naudā.
 
17.
Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.
18.
Atzīt par spēku zaudējušiem:
18.1.
Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2017, 248. nr.);
18.2.
Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu pat trūcīgu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 204. nr.; 2012, 85. nr.; 2013, 193. nr.; 2015, 93. nr.; 2017, 128. nr.);
18.3.
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2013, 193. nr.; 2017, 248. nr.; 2019, 203. nr.).
19.
Šo noteikumu 10. un 11. punkts un 3. pielikums piemērojams ar 2021. gada 1. jūliju.
(MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
20.
Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Izziņa
par ienākumiem no saimnieciskās darbības
2.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Iztikas līdzekļu deklarācija Nr. ____
3.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr.
809
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto šādas izdevumu pozīciju minimālās normas:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. no mājokļa kopējās platības – 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. visu mājokļa platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

1.3. līdz 50 m2 no mājokļa kopējās platības, ja mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena persona, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena persona, kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā vai kvītī norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai pieprasa mājokļa pabalstu, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, neņem vērā šā pielikuma 2. punktā noteikto īres maksu.      

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m3 izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā;

4.3. mājoklī, kuru apkurina izmantojot gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4  euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā)  papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kurā karsto ūdeni uzsilda izmantojot elektroenerģiju, – papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;       

5.4. mājoklī, kuru apkurina izmantojot elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.


6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m3 – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

 

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī, izņemot šā pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktā noteiktajos gadījumos:

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 12 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;

7.2. kopējā mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša mājsaimniecības izdevumos iekļauj  7.1. apakšpunktā aprēķināto summu.


8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 25 euro, bet ne vairāk, kā norādīts rēķinā vai kvītī;

8.3 par gāzes baloniem ar kopējo tilpumu līdz 108 litriem kalendārajā gadā mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu atbilstoši pakalpojuma sniedzēju rēķinos norādītajai summai, bet ne vairāk kā 20 euro vienai personai mājsaimniecībā un 10 euro pārējām personām mājsaimniecībā.

 

9. Zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa gada maksu (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) un izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.”