22-TA-1558
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna 1.2.1.3.i. investīciju “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti” (turpmāk – 1.2.1.3.i. investīcija);
1.2.
1.2.1.3.i. investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus;
1.3.
1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas;
1.4.
atbalstāmās darbības un izmaksas;
1.5.
prasības projektu iesniedzējiem;
1.6.
projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību;
1.7.
1.2.1.3.i. investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus.
2.
1.2.1.3.i. investīcijas mērķis ir uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras (turpmāk – ēku) energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai.
3.
1.2.1.3.i. investīcijas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības, kuru īpašumā esošās ēkās tiks uzlabota pašvaldību ēku energoefektivitāte, tiks sasniegts energoresursu ietaupījumus, tādējādi samazinot pašvaldību budžeta līdzekļus turpmākai ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī iedzīvotāji, kas saņem pašvaldību sniegtos pakalpojumus.
4.
Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
II.1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi
5.
1.2.1.3.i. investīcijai pieejamais AF finansējums ir 29 304 000 euro.
6.
Viena projekta ietvaros minimālais AF finansējums ir 50 000 euro un maksimālais ir 2 000 000 euro. Maksimālā AF finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100 procentu no projekta kopējām izmaksām.
7.
Rezultātu sasniegšanu investīcijā 1.2.1.3.i. vērtē, ņemot vērā AF plānā norādītos atskaites punktus un mērķus.
8.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais atskaites punkts ir noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kas atbalsta projektus ar plānoto primārās enerģijas samazinājumu par vismaz 30 procentiem. Šī mērķa izpildes nodrošināšanu uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM).
9.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros sasniedzamie mērķi:
9.1.
līdz 2024.gada 31.decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās vismaz 27 838 800 euro apmērā. Mērķis ir izpildīts, kad Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) tīmekļa vietnē ir publicēts paziņojums par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem un CFLA ir nosūtījis lēmumus par vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šī mērķa izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA sadarbībā ar VARAM;
9.2.
līdz 2025.gada 31.decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās samazināts par 4 544 563 kWh/gadā. Mērķa izpildi pamato atjaunoto un pārbūvēto ēku pieņemšana ekspluatācijā, ko pamato ar dokumentiem saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī ēku pagaidu energoefektivitātes sertifikāts, kas sastādīts pēc būvdarbu pabeigšanas un ēkas nodošanas ekspluatācijā, kas pierāda primārās enerģijas patēriņa samazinājumu ēkā par vismaz 30 procentiem. Šī mērķa izpildes nodrošināšanu uzrauga CFLA, balstoties uz finansējumu saņēmēju iesniegtajiem projektu datiem.
10.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros izpildāmais uzraudzības rādītājs: līdz 2023.gada 31.decembrim piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības energoefektivitātes uzlabošanas projektu īstenošanai pašvaldību ēkās vismaz 15 000 000 euro apmērā. Mērķa izpildi pamato CFLA nosūtīti lēmumi projektu iesniedzējiem par vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Uzraudzības rādītājs ir izpildīts, kad CFLA tīmekļa vietnē ir publicēts paziņojums par projektu iesniegumu konkursa rezultātiem un nosūtīti lēmumi par vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Par uzraudzības rādītāja izpildi atbildīgā institūcija ir CFLA.
11.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros CFLA uzkrāj datus par gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu, ko novērtē atbilstoši Komisijas deleģētai Regulai (ES) 2021/2106 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 , ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu pielikumam.
III.1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas
12.
Par 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija ir VARAM kas ir atbildīga par investīcijas ieviešanu saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību.
13.
CFLA 1.2.1.3.i. investīcijas ieviešanas ietvaros nodrošina projektu iesniegumu atlases nolikuma izstrādi, projektu iesniegumu atlasi un investīcijas īstenošanas pārbaudes, tai skaitā:
13.1.
veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar šiem noteikumiem un projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas vadlīnijām, kas izstrādātās sadarbībā ar VARAM, nepieciešamības gadījumā piesaistot tehniskos ekspertus. CFLA ir tiesības projekta iesniedzējam pieprasīt informāciju un dokumentus, kas nepieciešami projekta iesnieguma vērtēšanai vai projektā plānoto darbību pamatošanai;
13.2.
slēdz līgumus vai vienošanos par 1.2.1.3.i. i investīcijas projektu īstenošanu un nodrošina uzraudzību, ka finansējuma saņēmēji ievēro ar 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanu saistītās prasības un līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktās prasības;
13.3.
nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā izlases veidā pārbauda, vai nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultā finansējuma situāciju projekta vērtēšanā un īstenošanā, kā arī nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas uzraudzību un nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, veicot arī pārbaudes projekta īstenošanas vietā;
13.4.
nodrošina maksājumu pieprasījumu un projektu progresa pārskatu, izskatīšanu un saskaņošanu, un finansējuma izmaksu. Pēdējie maksājumi finansējuma saņēmējiem veicami ne vēlāk, kā līdz 2026.gada 31.augustam;
13.5.
aptur šo noteikumu 59. punktā minēto maksājumu veikšanu vai lemj par AF finansējuma atgūšanu pilnā apmērā, ja projektā konstatēti šo noteikumu 69.1. apakšpunktā minētie pārkāpumi, vai faktiskais projektā sasniegtais primārās enerģijas ietaupījums, saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu vai ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā tā, kas veicama nododot ēku ekspluatācijā) ir mazāks par 30 procentiem;
13.6.
aptur šo noteikumu 59. punktā minēto maksājumu veikšanu vai lemj par AF finansējuma atmaksu proporcionāli projektā plānotajam nesasniegtajam apjomam, ja projekta ietvaros pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkas pagaidu energosertifikāts vai ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju (tai skaitā tā, kas veicama nododot ēku ekspluatācijā), neapstiprina projektā plānotā primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu projekta iesniegumā noteiktajā apjomā, vienlaikus nodrošinot, ka projektā ir sasniegts vismaz 30 procentu primārās enerģijas ietaupījums;
13.7.
gadījumos, kad projektā plānotais primārās enerģijas ietaupījums nav sasniegts projekta iesniegumā noteiktajā apjomā, bet ir vismaz 30 procenti, pārbauda, vai projekta iesniegums atbilst 1.2.1.3.i. investīcijas piešķiršanas nosacījumiem. Ja projekta iesniegums neatbilst šiem nosacījumiem, tad CFLA un sadarbībā ar finansējuma saņēmēju veic investīciju apmēra samazināšanu tādā apmērā, kas nodrošina attiecīgā projekta iesnieguma atbilstību finansējuma piešķiršanas nosacījumiem;
13.8.
nodrošina savlaicīgu AF ietvaros nepieciešamo un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (2021.gada 12.februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241 ) 22. un 27. pantā minēto datu uzkrāšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma), tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo atskaites punktu un mērķu uzskaiti 1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros;
13.9.
pārbauda AF projektu atskaites punktu un mērķu (tai skaitā datu) atbilstību;
13.10.
uzkrāj vadības informācijas sistēmā datus par projekta īstenošanas rezultātā sasniegto:
13.10.1.
primārās enerģijas ietaupījumu (t.sk. primārās enerģijas patēriņu gadā pirms un pēc projekta īstenošanas);
13.10.2.
papildu darbības jaudu, kas uzstādīta atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas vajadzībām;
13.10.3.
informāciju par zaļo publisko iepirkumu;
13.10.4.
informāciju par projekta ietvaros samazināto SEG emisiju apjomu, kas aprēķināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju;
13.10.5.
projekta kopējām izmaksām;
13.10.6.
datus par ēku skaitu, kurās īpaši tiek veicināta vides un informācijas pieejamība.
IV.Atbalstāmās darbības un izmaksas
14.
1.2.1.3.i. investīcijas atbalsts tiek sniegts granta veidā.
15.
1.2.1.3.i. investīcijas finansējuma saņēmējs (turpmāk - finansējuma saņēmējs) priekšfinansē projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem, izņemot, ja projektā plānots avanss saskaņā ar šo noteikumu 60. punktu.
16.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiek veikta pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu gadā vismaz 30 procentu apjomā, salīdzinot ar primārās enerģijas patēriņa gada rādītājiem pirms projekta īstenošanas.
17.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības, kas sekmē šo noteikumu 9. un 10. punktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā un investīciju plānā noteikto:
17.1.
esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un ir paredzēti ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifkātā;
17.2.
ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana tādā apjomā, kāda paredzēta ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifikātā, vai arī pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveide;
17.3.
apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja tā paredzēta ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifikātā;
17.4.
gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegāde vai nomaiņa cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām un darbība ir paredzēta ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifikātā;
17.5.
ēkas pagaidu energosertifikātā vai ēkas energosertifikātā paredzēta atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu un ēkas enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka:
17.5.1.
vismaz 80 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti ēkas pašpatēriņam;
17.5.2.
šo noteikumu 31.1. un 31.2. apakšpunktā paredzēto pakalpojumu sniedzējiem nepiemēro šo noteikumu 17.5.1. apakšpunkta nosacījumus un visa saražotā enerģija jāizmanto tikai ūdenssaimniecības, siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu un valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;
17.6.
darbības projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, kas paredz dabā balstītu vai “zaļās infrastruktūras”, vai atjaunojamo energoresursu izmantojošu, vai enerģiju taupošu risinājumu izveidi;
17.7.
darbības vides un informācijas pieejamības īpašai veicināšanai;
17.8.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
18.
Projektos atbalstāma vides un sociālo prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļie un sociāli atbildīgie publiskie iepirkumi).
19.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ēkā ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti.
20.
1.2.1.3.i. investīcijas projekta tiešās izmaksas ir:
20.1.
projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas) un saistītās ar būves nodošanu ekspluatācijā izmaksas:
20.1.1.
būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
20.1.2.
autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;
20.2.
izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem esošā ēkā:
20.2.1.
būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās, tai skaitā pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana, kur dažādu konstrukciju risinājumos var tikt izmantoti dabā balstīti risinājumi;
20.2.2.
ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide, ja tā nepieciešama projekta rezultātu sasniegšanai, vai nodrošina enerģijas patēriņa samazinājumu, tai skaitā ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma inženiertehnisko sistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide, ēkas enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegāde, piegāde, uzstādīšana, ieregulēšana un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegāde vai noma, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamo mākoņservisu izmantošana;
20.2.3.
siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana un pieslēguma izveide centralizētajai siltumapgādes sistēmai;
20.2.4.
gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru iegāde un uzstādīšana, ja tā tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukciju, iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu;
20.2.5.
atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana (ievērojot nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu projekta ietvaros attīstītajā ēkā), tai skaitā siltumsūkņi (gaiss, ūdens, zeme), saules kolektori, saules paneļi un vēja ģeneratori, cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas atbilst Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187 , ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei A+, ņemot vērā nepieciešamību ievērot normatīvo aktu prasības gaisa kvalitātes jomā. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām izmaksām;
20.2.6.
ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši šo noteikumu 69.7. apakšpunktam.
21.
1.2.1.3.i. investīcijas tiešās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu un veicamas ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā:
21.1.
teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, dzīvžogi);
21.2.
pretplūdu risinājumi projekta teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;
21.3.
enerģiju taupoši, energoefektīvi vai atjaunojamo energoresursu izmantojoši risinājumi ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, tai skaitā risinājumi ārtelpas apgaismošanai. Ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā pasākumu primārās enerģijas un SEG emisiju ietaupījumu nosaka un iekļauj projekta sasniedzamajos rādītājos tikai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju attiecīgie procesi iekļaujas ēkas energoefektivitātes novērtējuma robežas ietvaros un procesu enerģijas patēriņš pēc pasākuma īstenošanas nepārsniedz enerģijas patēriņu, kas procesam tika patērēts pirms pasākuma īstenošanas;
21.4.
citi dabā balstīti vai “zaļās infrastruktūras” risinājumi, kas pamatoti ar klimata risku novērtējumu projekta iesniegumā;
21.5.
vides un informācijas pieejamības īpašai veicināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegāde un nepieciešamo būvdarbu veikšana.
22.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām izmaksām. Finansējuma saņēmējs izdevumus, kurus tas vēlas segt no neparedzētajiem izdevumiem plānotajiem līdzekļiem, projekta ietvaros var veikt, ierosinot grozījumus projektā, pārceļot attiecīgo finansējuma apmēru uz atbilstošo izmaksu pozīciju, lai veiktu nepieciešamos maksājumus neparedzētu izdevumu rašanās gadījumā. Finansējuma saņēmējs nodrošina dokumentētu pamatoju tam, ka radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā.
23.
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. PVN izmaksas ir finansējuma saņēmēja izmaksas.
24.
Šo noteikumu 20., 21., 22. punktā minētās tiešās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ēkā vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība vai sniegti parastie papildpakalpojumi, kas kopumā nepārsniedz 20 procentus no ēkas kopējās gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē).
25.
Šo noteikumu izpratnē ar ēkas daļu, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, saprot tādu ēkas daļu, kurā vismaz 80 procentus no tās kopējās gada jaudas (platības vai laika, vai finanšu izteiksmē) izmanto pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai un līdz 20 procentiem no kopējās gada jaudas– papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai vai parasto papildpakalpojumu sniegšanai un no kuras izslēgta jebkura cita saimnieciskā darbība. To ēkas daļu, kurā tiek veikta jebkura cita saimnieciskā darbība, neiekļauj projekta iesniegumā un izmaksas finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
26.
Šo noteikumu izpratnē par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pamata ēkā nodarbinātajiem (piemēram, darbiniekiem un audzēkņiem) jebkura darbības veida ēkās, izņemot šo noteikumu 31.1. un 31.2. apakšpunktā minētos gadījumus.
27.
Plānojot šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētās darbības un šo noteikumu 20.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas, kas attiecas uz cietās biomasas kurināmā siltumenerģijas ražošanas iekārtām, ievēro kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, kā arī paredz gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru iegādi un uzstādīšanu, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai.
28.
Izmaksas ir attiecināmas no 2020. gada 1. februāra.
V.Prasības projekta iesniedzējam un investīciju piešķiršanas nosacījumi
29.
Projektu iesniedzēji ir pašvaldības vai to izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
30.
Projekta iesniedzējs par katru ēku, ēkas daļu vai kopēju ēku grupu, kas šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma par vienu ēku, iesniedz vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās (kopējā ēku grupa), ja tās atrodas vienā adresē un tām ir kopīga enerģijas uzskaite.
31.
Projektu īsteno pašvaldību, pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību ēkas vai ēkas daļā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot atbalstu tādai ēkai, kurā atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu komercdarbības atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES ):
31.1.
sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes);
31.2.
valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
32.
Ja projekta iesniedzējs ir valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju noslēdz pakalpojumu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:
32.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;
32.2.
prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;
32.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem (izņemot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem) un nepārsniedz 10 gadus;
32.4.
ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
32.5.
ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
32.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ēkā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
32.7.
atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES .
33.
Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 32. punktam , projekta iesniedzējs iesniedz CFLA vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 32.6. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.
34.
Projekta tiešās izmaksas nepārsniedz ēkā īstenoto sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jaudas īpatsvaru minēto pakalpojumu vērtības izteiksmē.
35.
Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minēto valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, tad komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros:
35.1.
nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros;
35.2.
drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES , citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām tiešajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
36.
Atbalsta saņēmējs par šo noteikumu 35.2. apakšpunktā paredzēto komercdarbības atbalsta kumulāciju CFLA iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām tiešajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu un intensitāti.
37.
Projekta iesniedzējs projekta ietekmes noteikšanai ēkā uz papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu sniegšanu izmanto CFLA un VARAM saskaņotu metodiku, ko ievieto savās tīmekļvietnēs piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
38.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros ieguldījumus var veikt:
38.1.
projekta iesniedzēja īpašumā;
38.2.
pašvaldības īpašumā, ja projekta iesniedzējs īpašuma turējuma vai valdījuma tiesības ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
39.
Šo noteikumu 38. punktā minētajām īpašuma vai turējuma vai valdījuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā).
40.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un AF plānā minēto Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo tiesību aktu vides aizsardzības jomā ievērošanai, tai skaitā:
40.1.
ievēro zaļā publiskā iepirkuma principus un veic iepirkumu procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību;
40.2.
būvdarbu veicējiem nosaka pienākumu, ka:
40.2.1.
vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā būs radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai), atbilstoši noteikumu prasībām par atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerāciju;
40.2.2.
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir savākti atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un nodrošināta visu savākto atkritumu pienācīgu apstrāde, nododot tos iekārtu atkritumu apsaimniekotājiem, kas izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu to tālākai apstrādei, kā to paredz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības;
40.2.3.
ja projekta ietvaros tiek plānots atjaunot vai pārbūvēt ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
40.2.4.
būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai;
40.3.
ja projekta ietvaros paredzēta ēkas pārbūve vai atjaunošana, kas attiecas uz ēku pamatu konstrukciju risinājumiem, paredz atbilstošu hidroizolāciju, lai samazinātu ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ;
40.4.
paredz projektā telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, kas nodrošina tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai un novērš ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku;
40.5.
ja projekta ietvaros paredzēta ēkas pārbūves un atjaunošanas darbi, kas skar lietus notekūdeņu sistēmu, projektā paredz lietus notekūdens sistēmu ar “zaļās infrastruktūras” vai dabā balstītiem risinājumiem intensīvu nokrišņu gadījumiem;
41.
Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.
VI.Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
42.
1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.
43.
CFLA, pēc konkursa nolikuma saskaņošanas ar VARAM, izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi (konkursu) par visu šo noteikumu 5. punktā noteikto finansējumu, publicējot informāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv un nosakot projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas ir saskaņots ar VARAM.
44.
Ja pēc šo noteikumu 43. punktā izsludinātā projektu konkursa projektiem piešķirtais AF finansējuma apjoms ir mazāks, nekā noteikts šo noteikumu 5. punktā , CFLA, pēc saskaņošanas ar VARAM, izsludina jaunu projektu konkursu neizmantotā AF finansējuma apmērā.
45.
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA elektroniski vadības informācijas sistēmā, saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām. Projektu iesniegumu vērtēšanu sāk pēc projektu iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegums, kas iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, netiek vērtēts. CFLA par to informē projekta iesniedzēju.
46.
Projektu iesniegumu vērtēšanai CFLA izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ir CFLA pārstāvji un vismaz divi balsstiesīgi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
47.
Vērtēšanas komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērtēšanas komisijas sastāvā novērotāju statusā pieaicināt arī citu kompetento institūciju vai attiecīgo nozaru ekspertu pārstāvjus lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīguma un objektivitātes pilnvērtīgākai nodrošināšanai.
48.
Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumu atlases termiņā saņemtos projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu iesniegumu vērtēšanas vadlīnijām atbilstoši:
48.1.
atbilstības kritērijiem, kas ietver projektu izslēgšanas, vispārīgos un specifiskos atbilstības kritērijus, lai gūtu pārliecību, ka projekta iesniegums atbilst nepieciešamajiem nosacījumiem un, lai kvalificētos atbalstam investīcijas ietvaros, tai skaitā izpildītu AF plānā noteiktās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai;
48.2.
kvalitātes kritērijiem:
48.2.1.
atbilstošie projekti tiek sarindoti pēc augstākā iegūtā kopējā kvalitātes kritēriju koeficienta vērtības un priekšroku dod projektam ar lielāku kopējo koeficientu;
48.2.2.
vienāda kopējā koeficienta gadījumā priekšroku dod projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pēdējiem pieejamajiem datiem attiecīgajā gadā.
49.
CFLA, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.
50.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
50.1.
uz projektu vai projekta iesniedzēju nav attiecināms neviens no izslēgšanas kritērijiem vai noteikumiem;
50.2.
projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstības kritērijiem;
50.3.
investīcijas ietvaros ir pieejams finansējums projekta īstenošanai.
51.
Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja projekta iesniedzējam jāveic CFLA noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegumu noraida. Savukārt, ja nosacījumi tiek izpildīti, CFLA izdod atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.
52.
Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
52.1.
uz projektu vai projekta iesniedzēju ir attiecināms vismaz viens no izslēgšanas kritērijiem vai noteikumiem;
52.2.
projekta iesniegums neatbilst projektu iesniegumu atbilstības vai kvalitātes kritērijiem, un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības;
52.3.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
53.
Projekta iesniedzējs viena mēneša laikā var apstrīdēt CFLA pieņemto lēmumu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas izdoto administratīvo aktu par CFLA apstrīdēto lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Finanšu ministrijas pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto CFLA lēmumu nav pārsūdzams.
54.
Privāto tiesību juridiskās personas projekta iesniegums ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
VII.investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
55.
1.2.1.3.i. investīcijas ietvaros projektus īsteno līdz 2025. gada 31.decembrim.
56.
Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanas pamatojumu iekļauj pašvaldības attīstības programmā, izvērtējot pašvaldību ēku stāvokli un tajās plānotās funkcijas, t.sk. projekta iesniegumā sniedzot izvērtējumu par ēkas iekļaušanos pašvaldības kopējā pakalpojumu infrastruktūras tīklā, vienlaikus ņemot vērā vietējo kopienu attīstības vajadzības, nodrošinot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pašvaldību teritoriālajās vienībās, un projektu atspoguļo investīciju plānā.
57.
Finansējuma saņēmējs nodrošina finansējuma progresa informācijas uzkrāšanu, tai skaitā mērķu pamatojošo datu ievadi un uzkrāšanu atbilstoši šo noteikumu 13.10. apakšpunktā minētajam, kā arī citu nepieciešamo datu ievadi vadības informācijas sistēmā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajos termiņos.
58.
Pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku. iepirkumu plānu par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem. Ja uz informācijas iesniegšanas brīdi nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, informāciju sniedz elektroniska dokumenta veidā, izmantojot CFLA oficiālo elektronisko pastu un projekta iesniedzēja oficiālo elektronisko pastu, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.
59.
Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa, starpposma un noslēguma 1.2.1.3.i investīcijas maksājumu un atver kontu Valsts kasē.
60.
CFLA, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa vai avansa daļas pieprasījumu, piešķir finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projekta AF finansējuma apjoma, kas izlietojams ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no avansa maksājuma saņemšanas finansējuma saņēmēja kontā dienas, ja:
60.1.
CFLA ir pieejami valsts budžeta līdzekļi;
60.2.
attiecībā uz projekta ietvaros paredzētajām ēkām ir izpildīti projektēšanas nosacījumi un projekta iesniedzējam ir noslēdzies būvdarbu vai būvniecības iepirkums vai noslēgts būvdarbu vai būvniecības līgums par visām vai daļu no projektā paredzētajiem darbībām.
61.
Finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz CFLA atskaiti par projekta īstenošanas progresu un maksājuma pieprasījumu, ievērojot šo noteikumu 60. punktā noteikto kārtību un nodrošinot, ka vispirms tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par piešķirto avansu, un pēc tam tiek iesniegts maksājuma pieprasījums par atlikušo projekta AF finansējuma daļu, par kuru netika saņemts avansa maksājums. CFLA izvērtē iesniegtajā maksājumu pieprasījumā iekļauto izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem par AF plāna un 1.2.1.3.i. investīcijas īstenošanu noteiktajiem nosacījumiem, un veic AF finansējuma vai tā daļas atmaksu finansējuma saņēmējam, ievērojot līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktos nosacījumus un nepārsniedzot kopējo projektam piešķirto AF finansējuma apmēru.
62.
AF finansējuma noslēguma maksājumu daļu CFLA finansējuma saņēmējam izmaksā pēc projekta pilnīgas izpildes, ko apliecina projektā paredzēto būvdarbu pabeigšana un būves pieņemšana ekspluatācijā, un projektā plānoto mērķu un primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšana, ko apstiprina AF projekta ietvaros pārbūvētās vai atjaunotas ēkas pagaidu energosertifikāts vai ēkas energosertifikāts, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju.
63.
Ja finansējuma saņēmējam ir piešķirts avansa maksājums projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs iesniedz CFLA maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas.
64.
Ja finansējuma saņēmējs nevar izlietot avansa maksājumu šajos noteikumos 63. punktā noteiktajā termiņā, tas līgumā noteiktajā termiņā informē CFLA.
65.
CFLA izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu.
66.
Ja CFLA pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanu (lēmumā nosaka neizmantotā avansa maksājuma atmaksāšanas termiņu). CFLA piecu darbdienu laikā pēc atmaksātā avansa saņemšanas iesniedz Valsts kasē maksājuma rīkojumu par neizmantotā avansa maksājuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos un informē Finanšu ministriju.
67.
Ja finansējuma saņēmējs neizlieto avansu sešu mēnešu laikā, CFLA samazina AF finansējuma apmēru par summu, ko finansējuma saņēmējs saņēmis no kredītiestādes par avansa atrašanos finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē laikā no avansa saņemšanas dienas līdz avansa izlietošanai noteiktajam termiņam. Finansējuma saņēmējs nākamajam maksājuma pieprasījumam pievieno kredītiestādes izziņu par avansa izlietošanai noteiktajā periodā gūtajiem ieņēmumiem no avansa summas atrašanās finansējuma saņēmēja kontā kredītiestādē.
68.
Maksājumu pieprasījumu un izdevumus pamatojošo informāciju, kā arī sasniegto mērķu pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā divas reizes gadā.
69.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem, tai skaitā:
69.1.
par mērķu atbilstošu un savlaicīgu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai un spēj to uzrādīt AF plāna investīciju ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, tostarp EK un Latvijas Republikas AF finansēšanas nolīgumā minētajām iestādēm, tai skaitā, lai pārliecinātos, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultā finansējumu situāciju projekta īstenošanā;
69.2.
atbilstoši kompetencei un, ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada informāciju vadības informācijas sistēmā maksājuma pieprasījuma un AF plāna ieviešanas progresa pusgada ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 22. un 27. pantu un AF plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību;
69.3.
vadības informācijas sistēmā uzkrāj šo noteikumu 13.10. apakšpunktā minētos datus par projekta īstenošanas rezultātiem;
69.4.
nodrošina primārās enerģijas patēriņa gadā ietaupījumu atbilstoši projekta iesniegumā noteiktajam un vismaz 30 procentu apjomā;
69.5.
nodrošina, ka projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra, t.sk. infrastruktūra projekta ēkas funkcionāli saistītajā teritorijā, paliek finansējuma saņēmēja īpašumā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā) un nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu;
69.6.
nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā atmaksā nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu, kas izmantots, neievērojot noteiktos nosacījumus un termiņus;
69.7.
nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
69.8.
nepieciešamības gadījumā veic AF plāna īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo iekšējo tiesību aktu izstrādi vai pilnveidi;
69.9.
skaidri nodala sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citiem darbību veidiem (un ar tiem saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas rodas, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.
70.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, vienas un tās pašas ēkas vai ēkas daļas, atbalstāmās darbības un tiešās izmaksas neiekļauj un nefinansē vairākos projektos.
71.
Ja tiek konstatēts, ka ir pārsniegts šo noteikumu 24. punktā minētais 20 procentu apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai no ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas finansējuma saņēmējam proporcionāli tai ēkas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts šo noteikumu 24. punktā noteiktais 20 procentu apjoms no ēkas kopējās gada jaudas vai ēkas daļas, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, gada jaudas saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
72.
Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts, vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā, vai projekta dzīves ciklā (infrastruktūras amortizācijas periodā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā CFLA visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
73.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
74.
CFLA nodrošina šo noteikumu 24. un 72. punktā minēto nosacījumu izpildes uzraudzību reizi gadā visā projekta dzīves ciklā.
75.
Ja CFLA konstatē, ka netiek ievērotas ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktās saistības, tā var veikt korektīvas darbības, ievērojot normatīvajos aktos noteikto regulējumu pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai un atgūšanai AF plāna īstenošanā.
76.
Ja CFLA konstatē būtiskus pārkāpumus vai neizpildes projekta īstenošanas laikā vai konstatē, ka nav iesniegts akts par būves nodošanu ekspluatācijā, nav nodrošināta projekta mērķu sasniegšana un projekta īstenošanas rezultātā nav sasniegts plānotais primārās enerģijas ietaupījums gadā, CFLA, izvērtējot no finansējuma saņēmēja saņemto un CFLA rīcībā esošo informāciju, var pieņemt lēmumu par AF finansējuma maksājumu apturēšanu vai pilnīgu vai proporcionālu atgūšanu no finansējuma saņēmēja saskaņā ar līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteikto kārtību.
77.
Finansējuma saņēmējs glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tai pieejamību vismaz piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas, izņemot 74. punktā noteikto.
78.
Dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalsta sniedzējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs glabā 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.
79.
Dokumentāciju, kas saistīta ar šo noteikumu 24. un 72. punktā minētajiem apstākļiem, kā arī 74. punktā paredzēto izpildes uzraudzību, atbalsta sniedzējs un atbalsta saņēmējs uzglabā visu projekta dzīves ciklu.
80.
CFLA ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
80.1.
finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus tai skaitā, ja netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas vai noteikto mērķu sasniegšanu;
80.2.
finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
80.3.
citos gadījumos, ko paredz līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;
80.4.
investīcijas ietvaros piešķirtais finansējums attiecībā uz tām pašām tiešajām izmaksām ir ticis apvienots ar citu atbalstu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-1558 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-1558 Nr]
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena 1.2. “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.3.i. investīcijas “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”