Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4. panta otro un ceturto daļu un 19. panta piekto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumos Nr. 547 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 188. nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Ja pastāv risks, ka no sadales tīkla piegādātais dzeramais ūdens objektā vai iestādē šo noteikumu 12.1.apakšpunktā noteiktajā vietā neatbildīs šo noteikumu 1.pielikuma rādītāju vērtībām, vai ir konstatēta neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma rādītāju vērtībām, tad:
14.1. inspekcija sniedz norādījumus ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai par jebkādiem iespējamiem korektīviem vai preventīvajiem pasākumiem, ko tas varētu veikt;
14.2. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka tiek veikti piemēroti pasākumi konkrētā riska samazināšanai vai novēršanai, kā arī konstatētās neatbilstības novēršanai, atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem inspekcijas norādījumiem un, ja nepieciešams, tiktu veikti citi pasākumi, piemēram, attiecīgi apstrādes paņēmieni, lai mainītu ūdens veidu vai īpašības pirms tā piegādes un samazinātu vai novērstu risku, ka ūdens var neatbilst rādītāju vērtībām pēc tā piegādes;
14.3. ūdens piegādātājs, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka attiecīgie patērētāji ir pienācīgi informēti un tiem tiek ieteikti jebkādi iespējami papildu korektīvi vai preventīvi pasākumi, kas patērētājiem jāveic."

Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Ja tiek konstatēta šo noteikumu 1.pielikumā ietvertā kontrolsaraksta viela vai savienojums tādā koncentrācijā, kas pārsniedz orientējošo vērtību, tiek apsvērti visi iespējamie preventīvie pasākumi un riska mazināšanas pasākumi, ko paredz ūdens apsaimniekošanas, vides aizsardzības un piesārņojuma novēršanas jomas normatīvie akti, un tiek īstenoti tie pasākumi, kas tiek uzskatīti par piemērotiem, tai skaitā šādi pasākumi:
21.1. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem veikt kontrolsarakstā ietverto vielu vai savienojumu monitoringu;
21.2. inspekcija uzdod ūdens piegādātājiem pārbaudīt, vai ūdens piegādātāja izmantotā ūdens apstrāde ir piemērota orientējošās vērtības sasniegšanai un, ja tas nepieciešams, uzdod uzlabot (optimizēt) ūdens apstrādi;
21.3. par kontrolsarakstā ietvertas vielas vai savienojuma orientējošās vērtības pārsnieguma gadījumu inspekcija informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizē attiecīgās vielas vai savienojuma monitoringu sateces baseinā, kur ir ūdens ieguves vieta (neapstrādātā ūdenī) atbilstoši šo noteikumu 45.2. apakšpunktam;
21.4. ūdens piegādātājs veic citus korektīvos riska mazināšanas pasākumus, ja inspekcija atzīst, ka tie ir nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai."

Izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Monitoringa programmas īsteno, pārbaudot dzeramo ūdeni laboratoriski un ar citām metodēm, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību šajos noteikumos minētajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī:
30.1. ūdens piegādātājs atbilstoši ar inspekciju saskaņotai monitoringa programmai veic dzeramā ūdens monitoringu, lai iegūtu informāciju par A grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.1. apakšpunktu, B grupas rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1.2. apakšpunktu, kā arī par kontrolsarakstā iekļautajiem rādītājiem;
30.2. ūdens piegādātājs veic operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam;
30.3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, lai iegūtu informāciju par radioaktīvo vielu koncentrāciju dzeramajā ūdenī atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļai un 3. pielikumam;
30.4. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic ūdensapgādes inženiertīkla monitoringu atbilstoši šo noteikumu 65.2. apakšpunktam."

Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Ūdens piegādātājs katru gadu līdz nākamā gada 1. janvārim izstrādā dzeramā ūdens monitoringa programmu, saskaņo ar inspekciju un atbilstoši tai īsteno monitoringu. Monitoringa programmā ietver šo noteikumu 29. punktā minētos rādītājus, ar to noteikšanas biežumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 2.1. tabulā noteiktajam analīžu veikšanas biežumam un radioaktīvo vielu rādītājus atbilstoši šo noteikumu 84. punktam."

Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:

"36. Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā un 30.2. apakšpunktā minētā monitoringa izmaksas sedz ūdens piegādātājs."

Izteikt 39.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"39.3. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu veic objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 4.4. apakšnodaļu."

Izteikt 44.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"44.3. ietver sateces baseina raksturojumu, tai skaitā informāciju par sateces baseina platību, tajā esošajām ūdens ieguves vietām, ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteiktajām aizsargjoslām, zemes lietošanas veidiem, noteci un pazemes ūdeņu krājumu papildināšanos. Informāciju par sateces baseina platību un aizsargjoslām attēlo arī kā telpiskos datus, kā arī veic ūdens ieguves vietu ģeoreferencēšanu, ievērojot, ka ūdens ieguves vietu ģeogrāfiskās koordinātas ir ierobežotas pieejamības informācija;".

Izteikt 46. punktu šādā redakcijā:

"46. Lemjot par šo noteikumu 45. punktā minētajiem papildu rādītājiem monitoringam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izvēlas vismaz:
46.1. šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktos rādītājus;
46.2. pazemes ūdeņu piesārņojošās vielas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem un kurām noteikti vides kvalitātes normatīvi vai robežvērtības;
46.3. prioritārās vielas un citas piesārņojošās vielas, kas noteiktas normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti;
46.4. upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos upju baseiniem specifiskos piesārņotājus;
46.5. citas piesārņojošās vielas un apdraudējumus, kurus ir būtiski kontrolēt dzeramajā ūdenī konkrētajā sateces baseinā konstatēto apdraudējumu un iespējamo bīstamo notikumu dēļ;
46.6. dabā sastopamas vielas, kas varētu radīt apdraudējumu cilvēku veselībai, lietojot dzeramo ūdeni;
46.7. kontrolsarakstā iekļautās vielas un savienojumus."

Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību īstenot pasākumus risku mazināšanai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties informē par to Klimata un enerģētikas ministriju un inspekciju. Klimata un enerģētikas ministrija uzdod:
49.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ietvert atbilstošus preventīvos un ietekmes samazināšanas pasākumus upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī paredzēt atbilstošus novērojumus Vides monitoringa programmā;
49.2. Valsts vides dienestam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai ūdens resursu lietošanas atļauju nosacījumus, kā arī ņemt vērā sateces baseinu sākotnējā riska novērtējuma rezultātus, veicot ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izsniedzot tehniskos noteikumus."

10.

Izteikt 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Ja sateces baseina riska novērtējums liecina par nepieciešamību novērot noteiktu piesārņojošo vielu vai piesārņojuma rādītāju klātbūtni, koncentrācijas un to izmaiņu tendences neapstrādātā ūdenī vai dzeramajā ūdenī, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nekavējoties par to informē inspekciju. Inspekcija nekavējoties uzdod ūdens piegādātājam atbilstoši papildināt dzeramā ūdens monitoringa programmu."

11.

Papildināt ar 68.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"68.4. inspekcija, veicot uzraudzību, mudina publisku un privātu telpu īpašniekus vai to pilnvarotas personas veikt ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu;".

12.

Papildināt ar 68.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"68.5. ar dzeramā ūdens apgādi saistītas organizācijas veicina apmācību santehniķiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar ūdensapgādes inženiertīkliem un uzstāda būvizstrādājumus un materiālus, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni."

13.

Izteikt 70. punktu šādā redakcijā:

"70. Ūdens piegādātājs informē inspekciju par monitoringa rezultātiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu "Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai"."

14.

Izteikt 72. punktu šādā redakcijā:

"72. Ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai, monitoringa īstenotājs nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas par to informē inspekciju. Inspekcija par konstatēto neatbilstību informē Pārtikas un veterināro dienestu."

15.

Izteikt 73. punktu šādā redakcijā:

"73. Dzeramā ūdens laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā."

16.

Izteikt 77. punktu šādā redakcijā:

"77. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, ūdensapgādes sistēmas iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc atjaunošanas, kas veikta pēc avārijas, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā. Ūdens piegādātājs informē patērētājus par piesardzības pasākumiem, ja plānotas dezinfekcijas gadījumā pastāv iespēja iedzīvotājiem saņemt dzeramo ūdeni ar izmainītu ūdens smaržu, garšu, krāsu."

17.

Izteikt 78. punktu šādā redakcijā:

"78. Īstenojot šo noteikumu 77. punktā minēto profilaktisko dezinfekciju, ūdens piegādātājs izmeklē dezinfekcijas efektivitāti, laboratoriski kontrolējot šādus rādītājus: Clostridium perfringens (ieskaitot sporas), koliformas baktērijas (skaits), kā arī dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni. Visus profilaktiskās dezinfekcijas pasākumus dokumentē ūdensapgādes sistēmas dezinfekcijas kartē, kurā ietver informāciju par dezinfekcijas veikšanas datumu, dezinfekcijai pakļauto objektu un adresi, tehnoloģiskā procesa aprakstu par to, kā tiek nodrošināta tīrīšana, mazgāšana un dezinfekcija, dezinfekcijā pielietotām vielām, kontroles paraugu ņemšanas datumu un vietu, paraugos izmeklētajiem rādītājiem un dezinfekcijas veicēju."

18.

Izteikt 92. punktu šādā redakcijā:

"92. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu var piešķirt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas). Īpašas normas var piešķirt uz iespējami īsāku laikposmu, bet ne ilgāk par trim gadiem, attiecībā uz šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā noteikto ķīmisko rādītāju vērtībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neietverto papildu rādītāju vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 29.1. apakšpunktu vai 62. punktu. Īpašas normas nenosaka fasētam dzeramajam ūdenim un dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās."

19.

Izteikt 93. punktu šādā redakcijā:

"93. Šo noteikumu 92.pantā minētās īpašās normas nosaka tikai tad, ja īpašās normas nerada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, ja dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā apgabalā nevar nodrošināt nekādā citā saprātīgā veidā un ja:
93.1. dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins;
93.2. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir konstatēti jauni piesārņojuma rādītāji;
93.3. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, konstatēta iepriekš neparedzēta vai izveidojusies ārkārtas situācija, kas var uz laiku ierobežotā apjomā izraisīt rādītāju vērtību pārsniegšanu."

20.

Izteikt 99. punktu šādā redakcijā:

"99. Ja noteiktas īpašas normas, inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētajā lēmumā."

21.

Izteikt 107. punktu šādā redakcijā:

"107. Pamatojoties uz personas iesniegumu, ūdens piegādātājs patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem par šo noteikumu 106.2. un 106.7.1. apakšpunktā norādīto informāciju, ja tāda ir pieejama, par pēdējiem 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža. Piekļuvi vēsturiskajiem datiem par laikposmu no 2023.gada 13.janvāra līdz 2023.gada 28.septembrim nodrošina inspekcija."

22.

Izteikt 109. punktu šādā redakcijā:

"109. Inspekcija apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa rezultātus, reizi gadā sagatavo pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, un publicē to savā tīmekļvietnē."

23.

Izteikt 121. punktu šādā redakcijā:

"121. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā, 36. punktā, 2. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā noteiktos pienākumus ūdens piegādātājs veic no 2024. gada 1. janvāra."

24.

Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

25.

Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

26.

Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-820 Dt]

noteikumiem Nr.

[26-TA-820 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 26. septembra

noteikumiem Nr. 547

Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās rādītāju vērtības

1. Mikrobioloģiskie rādītāji

1. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
1.1.	Zarnu enterokoki	0	Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību (KVV) skaits /100 ml
1.2.	Escherichia coli (E. coli)	0	KVV skaits/100 ml

2. Ķīmiskie rādītāji

2. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
2.1.	Akrilamīds	0,10	μg/l	Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.2.	Antimons	10	μg/l
2.3.	Arsēns	10	μg/l
2.4.	Benzols	1,0	μg/l
2.5.	Benzo(a)pirēns	0,010	μg/l
2.6.	Bisfenols A	2,5	μg/l
2.7.	Bors	1,5	mg/l	Rādītāja vērtību 2,4 mg/l piemēro, kad atsāļots ūdens ir galvenais attiecīgās ūdensapgādes sistēmas ūdens avots, vai reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus bora līmeņus gruntsūdenī
2.8.	Bromāti	10	μg/l
2.9.	Kadmijs	5,0	μg/l
2.10.	Hlorāti	0,25	mg/l	Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, jo īpaši hlora dioksīdu, kuras rezultātā rodas hlorāti. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai. Šo rādītāju mēra, ja tiek izmantota šāda dezinfekcijas metode.
2.11.	Hlorīti	0,25	mg/l	Rādītāja vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, jo īpaši hlora dioksīdu, kuras rezultātā rodas hlorīti. Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, cenšas panākt zemāku vērtību, veicot pasākumus zemākas rādītāju vērtības panākšanai. Šo rādītāju mēra, ja tiek izmantota šāda dezinfekcijas metode.
2.12.	Hroms	25	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai
2.13.	Varš	2,0	mg/l
2.14.	Cianīdi	50	μg/l
2.15.	1,2-dihloretāns	3,0	μg/l
2.16.	Epihlorhidrīns	0,10	μg/l	Rādītāja vērtība 0,10 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.17.	Fluorīdi	1,5	mg/l
2.18.	Halogēnetiķskābes (HAA5)	60	μg/l	Šo rādītāju mēra tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir šādu piecu reprezentatīvu vielu summa: monohloretiķskābe, dihloretiķskābe, trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe
2.19.	Svins	5	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai
2.20.	Dzīvsudrabs	1,0	μg/l
2.21.	Mikrocistīns-LR	1,0	μg/l	Šo rādītāju mēra tikai gadījumā, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu)
2.22.	Niķelis	20	μg/l
2.23.	Nitrāti	50	mg/l	Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO₃) un nitrītam (NO₂), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l
2.24.	Nitrīti	0,50	mg/l	Jānodrošina, ka nosacījums [nitrāti]/50 + [nitrīti]/3 ≤ 1, kur kvadrātiekavas apzīmē koncentrācijas mg/l nitrātam (NO₃) un nitrītam (NO₂), ir izpildīts un ka pēc ūdens attīrīšanas ir panākta atbilstība rādītāja vērtībai nitrītiem 0,10 mg/l
2.25.	Pesticīdi	0,10	μg/l	Pesticīdi ir: - organiskie insekticīdi, - organiskie herbicīdi, - organiskie fungicīdi, - organiskie nematocīdi, - organiskie akaricīdi, - organiskie algicīdi, - organiskie rodenticīdi, - organiskie slimicīdi, - saistīti produkti (arī augšanas regulatori), - metabolīti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 32. punktā ([1]), kurus uzskata par nozīmīgiem attiecībā uz dzeramo ūdeni. Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu attiecībā uz dzeramo ūdeni, ja ir pamats uzskatīt, ka pesticīda mērķa iedarbības ziņā tam piemīt raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas (pats vai tā transformācijas produkti) rada risku patērētāju veselībai. Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi. Aldrīna, dieldrīna, heptahlora un heptahlorepoksīda gadījumā rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l. Tikai pesticīdiem, kas varētu būt klātesoši konkrētajā piegādē, nepieciešams monitorings. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.)
2.26.	Pesticīdi kopā	0,50	μg/l	"Pesticīdi kopā" nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu
2.27.	PFAS kopā	0,50	μg/l	"PFAS kopā" ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums
2.28.	PFAS summa	0,10	μg/l	"PFAS summa" ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un uzskaitītas šo noteikumu 5. pielikuma 4. punktā. Tā ir "PFAS kopā" vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m≥ 1)
2.29.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	0,10	μg/l	Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: benz(b)fluorantēns, benz(k)fluorantēns, benz(ghi)perilēns un indeno(1,2,3-cd)pirēns
2.30.	Selēns	20	μg/l	Rādītāja vērtību 30 μg/l piemēro reģionos, kur ģeoloģiskie apstākļi varētu radīt augstus selēna līmeņus gruntsūdeņos
2.31.	Tetrahloretēns un trihloretēns	10	μg/l	Šo divu rādītāju summārā koncentrācija
2.32.	Trihalometāni kopā	100	μg/l	Ja tas iespējams, neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, ūdens piegādātājs cenšas panākt zemāku rādītāja vērtību, veicot attiecīgus pasākumus. Tā ir šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns un bromdihlormetāns
2.33.	Urāns	30	μg/l
2.34.	Vinilhlorīds	0,50	μg/l	Rādītāja vērtība 0,50 μg/l attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta saskaņā ar maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni
2.35.	17-beta-estradiols	1,0	ng/l	Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība
2.36.	Nonilfenols	300	ng/l	Kontrolsaraksta viela un tās orientējošā vērtība
2.37.	Kontrolsarakstā ietverta viela vai savienojums			Viela vai savienojums, kas no jauna iekļauta kontrolsarakstā ar Eiropas Komisijas pieņemtu īstenošanas aktu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī (https://eur-lex.europa.eu/EN/legal-content/glossary/official-journal0of-the-european-union.html)

3. Indikatorrādītāji

3. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
3.1.	Alumīnijs	200	μg/l
3.2.	Amonijs	0,50	mg/l
3.3.	Hlorīdi	250	mg/l	Ūdens nedrīkst būt korozīvs^1,2
3.4.	Clostridium perfringens (ieskaitot sporas)	0	skaits/100 ml	Rādītāju mēra, ja riska novērtējums norāda, ka to darīt ir atbilstoši
3.5.	Krāsa	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.6.	Elektrovadītspēja	2 500	μS cm^-1 20 °C temperatūrā	Ūdens nedrīkst būt agresīvs^1,2
3.7.	Ūdeņraža jonu koncentrācija	≥ 6,5 un ≤ 9,5	pH vienības	Ūdens nedrīkst būt agresīvs.^1,2 Negāzētam dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās, minimālo vērtību var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās un kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā vērtība var būt zemāka
3.8.	Dzelzs	200	μg/l
3.9.	Mangāns	50	μg/l
3.10.	Smarža	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.11.	Oksidējamība	5,0	mg/l O₂	Rādītājs nav jāmēra, ja tiek analizēts TOC rādītājs
3.12.	Sulfāti	250	mg/l	Ūdens nedrīkst būt korozīvs^1,2
3.13.	Nātrijs	200	mg/l
3.14.	Garša	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām
3.15.	Mikroorganismu KVV skaits 22 °C temperatūrā	Bez īpašām izmaiņām
3.16.	Koliformas baktērijas	0	KVV skaits/100 ml
3.17.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	Bez īpašām izmaiņām		Rādītājs nav jāmēra piegādēm, kas ir mazākas par 10 000 m³ ūdens diennaktī
3.18.	Duļķainība	Pieņemama patērētājiem un bez īpašām izmaiņām

Piezīmes.

1. Ūdens nedrīkst būt ne agresīvs, ne korozīvs. Tas jo īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).

2. Ja dzeramo ūdeni iegūst no apstrādes, kuras rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai varētu pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.

4. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai būtiskie rādītāji

4. tabula

Nr. p. k.	Rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
4.1.	Legionella spp. baktērijas	< 1000	KVV/l	Šī rādītāja vērtība ir noteikta ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Šo noteikumu 79.3. apakšpunktā paredzēto darbību veikšanu apsver pat zem rādītāja vērtības, piemēram, infekciju un uzliesmojumu gadījumā. Šādos gadījumos būtu jāapstiprina infekcijas avots un jāidentificē Legionella suga
4.2.	Svins	10	μg/l	Šo noteikumu noslēguma jautājumos noteikti pārejas laika nosacījumi rādītāja vērtībai

5. Operacionālās monitoringa programmas rādītāji

5.1. Monitoringa programmas ietver arī operacionālā monitoringa programmu, kura sniedz ātru priekšstatu par operacionālajiem rādītājiem un ūdens kvalitātes problēmām un dod iespēju ātri veikt iepriekš ieplānotus korektīvus pasākumus. Šādas operacionālā monitoringa programmas pielāgo piegādes apstākļiem, ņemot vērā apdraudējumu un bīstamu notikumu identificēšanas un ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas un riska pārvaldības iznākumus. To mērķis ir pārliecināties par visu ieguves, apstrādes, sadales un glabāšanas pasākumu efektivitāti.

5.2. Operacionālā monitoringa programmā uzrauga rādītāju "duļķainība ūdens piegādes objektā", lai regulāri kontrolētu fiziskās atdalīšanas efektivitāti saskaņā ar šī pielikuma 5.1. tabulā norādītajām atsauces vērtībām un biežumu (to nepiemēro gruntsūdens ieguves vietām, kur duļķainību izraisa dzelzs un mangāns).

5.1. tabula

Nr. p. k.	Ekspluatācijas rādītājs	Rādītāja vērtība
5.1.	Duļķainība ūdens piegādes objektā	0,3 NTU 95 % no paraugiem un neviens nepārsniedz 1 NTU
5.2.	Ūdens apjoms (m³), kuru katru diennakti piegādā vai saražo piegādes zonā	Minimālais paraugu ņemšanas biežums un analīze
5.2.1.	≤ 1 000	Katru nedēļu
5.2.2.	> 1 000 līdz ≤ 10 000	Ik dienu
5.2.3.	> 10 000	Pastāvīgi

5.3. Operacionālajā monitoringa programmā ietilpst arī šādu rādītāju monitorings neapstrādātā ūdenī, lai pārbaudītu, cik efektīvi ir apstrādes procesi pret mikrobioloģiskajiem riskiem:

5.2. tabula

Nr. p. k.	Ekspluatācijas rādītājs	Rādītāja vērtība	Vienība	Piezīmes
5.3.1.	Somatiskie kolifāgi	50 (neapstrādātam ūdenim)	PVV/100 ml	Rādītāju mēra, ja riska novērtēšana norāda, kas tas ir atbilstoši. Ja to konstatē neapstrādātā ūdenī koncentrācijā > 50 PVV/100 ml, tas būtu jāanalizē pēc apstrādes pasākumiem, lai noteiktu, vai esošie ierobežojošie pasākumi likvidē mikroorganismus, to samazinājumu izsakot logaritmiskajā skalā, un lai novērtētu, vai patogēno vīrusu izplatīšanās tiek pietiekami kontrolēta

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-820 Dt]

noteikumiem Nr.

[26-TA-820 Nr]

"2. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 26. septembra

noteikumiem Nr. 547

Rādītāju un paraugu ņemšanas biežumi, metodes un paraugu ņemšanas punkti

1. Rādītāju saraksts

1.1. A grupa

1.1.1. Šādus rādītājus (A grupa) monitorē saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā norādītajiem monitoringa biežumiem:

1.1.1.1. Escherichia coli (E. coli), zarnu enterokoki, koliformas baktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, smarža, pH un elektrovadītspēja;

1.1.1.2. citi rādītāji, kuri identificēti monitoringa programmā šo noteikumu prasību izpildei, t. sk. saskaņā ar veikto sateces baseina un ūdensapgādes sistēmas veikto riska novērtējumu.

1.1.2. Šādus rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā: ūdens cietība, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni: kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K).

1.1.3. Specifiskos norādītajos apstākļos A grupas rādītājiem pievieno šādus rādītājus:

1.1.3.1. amonijs un nitrīti, ja izmanto hloramināciju;

1.1.3.2. alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens apstrādes ķimikālijām.

1.1.4. Escherichia coli (E. coli) un zarnu enterokoki tiek uzskatīti par "pamata rādītājiem", un uz to monitoringa biežumu nevar attiecināt samazinājumu ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanas dēļ. Tos vienmēr monitorē vismaz 2. punkta 2.1. tabulā noteiktajos biežumos.

1.2. B grupa

1.2.1. Lai noteiktu atbilstību visām šajos noteikumos noteiktajām rādītāju vērtībām, visus citus rādītājus, kurus neanalizē A grupā un kuri ir noteikti šo noteikumu 1. pielikumā, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā ietvertos rādītājus, monitorē vismaz tādos biežumos, kas noteikti šī pielikuma 2. punkta 2.1. tabulā, ja vien cits paraugu ņemšanas biežums nav noteikts, balstoties uz ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu.

1.2.2. Nosakot B grupas rādītājus, ūdens piegādātājs vienlaikus var noteikt arī A grupas rādītājus.

2. Paraugu ņemšanas biežumi

2.1. tabula. Minimālais paraugu ņemšanas un analizēšanas biežums atbilstības monitoringam

Nr. p. k.	Ūdens apjoms, kuru diennaktī piegādā vai saražo piegādes zonā (Sk. 1. un 2. piezīmi) m³		A grupas rādītāja paraugu skaits gadā	B grupas rādītāja paraugu skaits gadā
1.		< 10	> 0 (Sk. 4. piezīmi)	> 0 (Sk. 4. piezīmi)
2.	≥ 10	≤ 100	2	1 (Sk. 5. piezīmi)
3.	> 100	≤ 1000	4	1
4.	> 1 000	≤ 10 000	4 par pirmajiem 1000 m³ ūdens diennaktī + 3 uz katriem papildu 1000 m³ ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)	1 par pirmajiem 1000 m³ ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 4500 m³ ūdensdiennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
5.	> 10 000	≤ 100 000		3 par pirmajiem 10 000 m³ ūdens diennaktī + 1 uz katriem papildu 10 000 m³ ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)
6.	> 100 000			12 par pirmajiem 100 000 m³ ūdens diennaktī +1 uz katriem papildu 25 000 m³ ūdens diennaktī un to daļu no kopējā apjoma (Sk. 3. piezīmi)

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdens ieguves vietām iegūst dzeramo ūdeni un kurā ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi: piem., 4300 m³ ūdens diennaktī = 16 paraugi A grupas rādītājiem (četri par pirmajiem 1000 m³ ūdens diennaktī + 12 par papildu 3300 m³ ūdens diennaktī).

4. piezīme.

Ūdens piegādātājiem, kam nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 4.5. apakšpunktu, inspekcija nosaka minimālo paraugu ņemšanas biežumu attiecībā uz A un B grupas rādītājiem ar noteikumu, ka pamata rādītājus monitorē vismaz vienreiz gadā.

5. piezīme.

Inspekcija var samazināt paraugu ņemšanas biežumu ar noteikumu, ka visi šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie rādītāji, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktos rādītājus, un saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu noteiktie papildu rādītāji tiek monitorēti vismaz vienu reizi sešos gados un tiek monitorēti gadījumos, kad jauna ūdens ieguves vieta tiek integrēta ūdensapgādes sistēmā vai maina ūdensapgādes sistēmu, kā rezultātā tiek sagaidīta iespējami negatīva ietekme uz ūdens kvalitāti.

3. Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

3.1. Paraugu ņemšanas punktus nosaka atbilstoši šo noteikumu 12. punktā noteiktajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo rādītāju mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos paraugus attiecībā uz noteiktiem rādītājiem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai apstrādes iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

3.2. Paraugu ņemšanas atbilstības vieta atbilst šādām prasībām:

3.2.1. atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem rādītājiem, it īpaši varu, svinu, un niķeli, ņem no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbdienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Parauga ņēmējs var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, piemēram, patērētāju vidējo nedēļas devu, ar noteikumu, ka tas nerada mazāku neatbilstību skaitu piegādes zonas līmenī, kā lietojot nejauša darbdienas laika metodi;

3.2.2. mikrobioloģisko rādītāju atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar LVS EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

3.3. Paraugus Legionella spp. analīzēm ūdensapgādes inženiertīklā ņem vietās, kur ir Legionella spp. izplatīšanās risks un kur ir sistēmiska pakļautība Legionella spp. iedarbībai. Inspekcija savā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas par paraugu ņemšanu Legionella spp. analīzēm.

3.4. Paraugu ņemšanai sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ievēro LVS ISO 5667-5: "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa: Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām". Attiecībā uz mikrobioloģiskiem rādītājiem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar LVS EN ISO 19458 (paraugu ņemšanas nolūks A)."

pielikums

Ministru kabineta

[26-TA-820 Dt]

noteikumiem Nr.

[26-TA-820 Nr]

"4. pielikums

Ministru kabineta

2023. gada 26. septembra

noteikumiem Nr. 547

Rādītāju analīzes specifikācijas

1. Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Nolūkā novērtēt, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu LVS EN ISO 17994 "Ūdens kvalitāte. Prasības mikroorganismu relatīvās atgūšanās salīdzināšanai ar divām kvantitatīvām metodēm", kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai jebkādus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, balstoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst LVS EN ISO 17994 darbības jomā.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 3. punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek veikts, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.

2. Mikrobioloģiskie rādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes

2.1. Metodes attiecībā uz mikrobioloģisko rādītāju analīzi ir:

2.1.1. Escherichia coli (E. coli) un koliformas baktērijas (LVS EN ISO 9308-1 vai LVS EN ISO 9308-2);

2.1.2. zarnu enterokoki (LVS EN ISO 7899-2 vai LVS EN ISO 7899-3);

2.1.3. koloniju skaits vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C (LVS EN ISO 6222);

2.1.4. Clostridium perfringens, arī sporas (LVS EN ISO 14189);

2.1.5. Legionella spp. (LVS EN ISO 11731 attiecībā uz atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā noteiktajai vērtībai), uz riska izvērtēšanu balstītam verifikācijas monitoringam un lai papildinātu kultūru metodes var papildus izmantot arī citas metodes, piemēram, ISO/TS 12869, ātro kultūru metodes, uz kultūrām nebalstītas metodes un molekulāras metodes, īpaši qPCR;

2.1.6. somatisko kolifāgu operacionālam monitoringam atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5.punktam var izmantot LVS EN ISO 10705-2 un EN ISO 10705-3.

3. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji

3.1. Ķīmiskie rādītāji un indikatorrādītāji

Attiecībā uz šī pielikuma 1. tabulā noteiktajiem rādītājiem ar lietoto analīzes metodi ir iespējams vismaz izmērīt koncentrācijas, kas ir līdzvērtīgas rādītāja vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kuru novērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu un ir 30 % no attiecīgās rādītāja vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kura norādīta šā pielikuma 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. punktā minētajai rādītāja vērtībai.

Šī pielikuma 1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām rādītāju vērtībām.

1. tabula. Veiktspējas kritērija "Mērījumu nenoteiktība" minimumi

Nr. p. k.	Rādītājs	Mērījumu nenoteiktība (Sk. 1. piezīmi) % no rādītāja vērtības (izņemot attiecībā uz pH)	Piezīmes
3.1.1.	Alumīnijs	25
3.1.2.	Amonijs	40
3.1.3.	Akrilamīds	30
3.1.4.	Antimons	40
3.1.5.	Arsēns	30
3.1.6.	Benzo(a)pirēns	50	Sk. 2. piezīmi
3.1.7.	Benzols	40
3.1.8.	Bisfenols A	50
3.1.9.	Bors	25
3.1.10.	Bromāti	40
3.1.11.	Kadmijs	25
3.1.12.	Hlorīdi	15
3.1.13.	Hlorāti	40
3.1.14.	Hlorīti	40
3.1.15.	Hroms	30
3.1.16.	Varš	25
3.1.17.	Cianīdi	30	Sk. 3. piezīmi
3.1.18.	1,2-dihloretāns	40
3.1.19.	Epihlorhidrīns	30
3.1.20.	Fluorīdi	20
3.1.21.	Halogēnetiķskābes	50
3.1.22.	Ūdeņraža jonu koncentrācija pH	0,2	Sk. 4. piezīmi
3.1.23.	Dzelzs	30
3.1.24.	Svins	30
3.1.25.	Mangāns	30
3.1.26.	Dzīvsudrabs	30
3.1.27.	Mikrocistīns-LR	30
3.1.28.	Niķelis	25
3.1.29.	Nitrāti	15
3.1.30.	Nitrīti	20
3.1.31.	Oksidējamība	50	Sk. 5. piezīmi
3.1.32.	Pesticīdi	30	Sk. 6. piezīmi
3.1.33.	PFAS	50
3.1.34.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži	40	Sk. 7. piezīmi
3.1.35.	Selēns	40
3.1.36.	Nātrijs	15
3.1.37.	Sulfāts	15
3.1.38.	Tetrahloretēns	40	Sk. 8 .piezīmi
3.1.39.	Trihloretēns	40	Sk. 8. piezīmi
3.1.40.	Trihalometāni kopā	40	Sk. 7. piezīmi
3.1.41.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC)	30	Sk. 9. piezīmi
3.1.42.	Duļķainība	30	Sk. 10. piezīmi
3.1.43.	Urāns	30
3.1.44.	Vinilhlorīds	50
3.1.45.	17-beta-estradiols	-	Sk. 11. piezīmi
3.1.46.	Nonilfenols	-	Sk. 12. piezīmi

Piezīmes.

1. piezīme.

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, balstoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs "Mērījumu nenoteiktība" (k = 2) ir tabulā norādītais procents no rādītāja vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē rādītāja vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

2. piezīme.

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams nodrošināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo paņēmienu (līdz 60 %).

3. piezīme.

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visās tā formās.

4. piezīme.

Mērījuma nenoteiktības vērtība ir izteikta pH vienībās.

5. piezīme.

Etalonmetode: LVS EN ISO 8467.

6. piezīme.

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, savukārt attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

7. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.

8. piezīme.

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.

9. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Lai precizētu testa metodes nenoteiktību, izmanto CEN 1484 "Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai".

10. piezīme.

Mērījumu nenoteiktību saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7027-1 "Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana" vai citu līdzvērtīgu standarta metodi ieteicams noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).

11. piezīme.

Kvantitatīvās noteikšanas robeža ≤ 1 ng/L. Kvantitatīvās noteikšanas robežu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei" 2. pielikuma 2.2. apakšpunktu.

12. piezīme.

Kvantitatīvās noteikšanas robeža ≤ 300 ng/L. Iespējamā analīzes metode LVS EN ISO 18857-2.

4. PFAS summa

Turpmāk minētās vielas monitorē, kad sateces baseinu, kur ir ūdens ieguves vietas, riska novērtēšanā un riska pārvaldībā tiek secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē:

4.1. Perfluorbutānskābe (PFBA)

4.2. Perfluorpentānskābe (PFPA)

4.3. Perfluoroheksānskābe (PFHxA)

4.4. Perfluoroheptānskābe (PFHpA)

4.5. Perfluoroktānskābe (PFOA)

4.6. Perfluorononskābe (PFNA)

4.7. Perfluorodekanskābe (PFDA)

4.8. Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)

4.9. Perfluorododekanskābe (PFDoDA)

4.10. Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)

4.11. Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)

4.12. Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)

4.13. Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)

4.14. Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)

4.15. Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)

4.16. Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)

4.17. Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)

4.18. Perfluoroundekānsulfonskābe

4.19. Perfluorododekānsulfonskābe

4.20. Perfluorotridekānsulfonskābe"