Noteikumu konsolidētā versija

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 07.11.2024 plkst. 22:00-23:59 notiks plānoti tehniskie darbi, kuru laikā var tik traucēta autentifikācija ar visiem autentifikācijas rīkiem.
22-TA-209
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības
un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto un septīto daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā šādiem pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumiem (turpmāk – atbalsts):
1.1.
Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās (pasākuma kods – 4.1.);
1.2.
Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē (pasākuma kods – 4.2.);
1.3.
Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā (pasākuma kods – 4.3.).
2.
Šo noteikumu izpratnē:
2.1.
lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus un mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums;
2.2.
lauku saimniecība ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;
2.3.
lauksaimniecības produktu pārstrāde ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktiem (tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana, dzīvnieku kaušana un sadalīšana vai vienlaikus vairāki šie procesi), kura maina sākotnējo produktu un kuras rezultātā iegūtais produkts arī ir lauksaimniecības produkts. Par pārstrādi nav uzskatāma darbība, kas paredzēta lauksaimniecības produkta sagatavošanai pirmajai pārdošanai;
2.4.
zālēdāji ir visi lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki;
2.5.
kooperatīvo sabiedrību apvienība ir juridiska persona, kurā vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu pieder kooperatīvajām sabiedrībām un kura nodrošina vietējās izcelsmes izejvielas pārstrādi vismaz 75 procentu apmērā;
2.6.
jauna kooperatīvā sabiedrība ir tāda kooperatīvā sabiedrība, kas dibināta pēc 2021. gada 1. janvāra kādā no lauksaimniecības nozarēm, kurā trūkst kooperācijas (jebkura lauksaimniecības nozare, izņemot graudkopības un piena lopkopības nozari), kā arī tāda pēc 2021. gada 1. janvāra dibināta kooperatīvā sabiedrība, kura rada augstāku pievienoto vērtību sabiedrības biedru saražotajai produkcijai, tā veicinot savu biedru produktivitāti un ienākumu kāpumu, un kurai no darbības otrā gada un turpmāk katru gadu līdz projekta uzraudzības termiņa beigām ir piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību;
2.7.
vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkti, kas iepirkti no juridiskām vai fiziskām personām – primārajiem ražotājiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicējiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kuras neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja;
2.8.
gados jauns lauksaimnieks atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005, 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktā minētajai definīcijai ir fiziska vai juridiska persona (juridiskas personas gadījumā minētos nosacījumus piemēro fiziskai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), kas atbilst šādām prasībām:
2.8.1.
projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;
2.8.2.
ir ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecības izglītību vai apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai to iegūs līdz projekta īstenošanai;
2.8.3.
sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās pirmo reizi dibina vai, nomainoties paaudzei, pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību ir nodibinājusi ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Atbalsta saņēmējs 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, nodrošina atbilstību aktīvā lauksaimnieka statusam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 9. pantu;
2.9.
inovācija ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunu tirgus segmentu izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai;
2.10.
kopprojekts ir projekts, ko īsteno ar mērķi veidot savstarpēju sadarbību kopēja projekta īstenošanai, lai sekmētu pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, sadarbojoties pārstrādes un primārajam ražotājam vai vairākiem primārajiem ražotājiem, kā arī sadarbībai kopīgas tehnikas iegādei, pirmapstrādei, produkcijas iepakošanai un virzībai tirgū;
2.11.
tehnikas un iekārtu katalogs ir Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai.
3.
Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai.
4.
Pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumu mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – Regula Nr. 1305/2013), 4. un 17. pantu ir:
4.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku;
4.2.
šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu saimnieciskās darbības veicēju vidū;
4.3.
šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības palielināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu.
5.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu, Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus – personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un nekustamā īpašuma kadastra numuru. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.
6.
Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās aktivitātes un pieņem lēmumu par šajos noteikumos paredzētā publiskā finansējuma sadali:
6.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – starp Lauku atbalsta dienesta reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, ņemot vērā vienotam platību maksājumam deklarētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma;
6.2.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, paredzot atsevišķu publisko finansējumu putnkopības un cūkkopības nozarei;
6.3.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, paredzot atsevišķu publisko finansējumu siltumnīcu nozarei;
6.4.
šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanai paredzot atsevišķu publisko finansējumu lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām.
7.
Šo noteikumu 74.1. apakšpunktā minētajā projekta iesniegumā var ietvert vairāku apakšpasākumu vairākas aktivitātes.
8.
Ekonomiskās darbības rādītājus izvērtē saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem, kurus atbalsta pretendents apliecinājis projekta iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 19., 20. un 22. punktā minētajām prasībām.
9.
Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:
9.1.
nodrošina projekta atbilstību konkrētā apakšpasākuma mērķim;
9.2.
neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.
10.
Šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanas vieta ir Latvija.
11.
Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:
11.1.
papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta iesniegšanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;
11.2.
tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;
11.3.
tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;
11.4.
jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;
11.5.
meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
12.
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs, izņemot kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību, sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:
12.1.
salīdzinājumā ar pēdējo triju noslēgto gadu vidējo rādītāju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas palielina:
12.1.1.
neto apgrozījumu vai ražošanas apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;
12.1.2.
ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
12.1.3.
citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);
12.2.
īsteno ieguldījumus klimata pārmaiņu mazināšanā:
12.2.1.
laukkopībā un dārzkopībā ieviešot tehnoloģijas ar precīzu izpildes kontroli, ieguldot sējumu vai stādījumu mēslošanas vai augu aizsardzības tehnikā vai iekārtās, tostarp bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijās un pilienu laistīšanas un pretsalnu sistēmu būvniecībā dārzkopības nozarē;
12.2.2.
lopkopībā ieviešot precīzās tehnoloģijas barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitātes un reprodukcijas iespējām;
12.2.3.
vides prasībām atbilstošu kūtsmēslu apsaimniekošanu, tostarp tiešu organiskā mēslojuma iestrādi;
12.3.
ievieš tehnoloģijas alternatīvās enerģijas (atjaunojamo resursu – biokurināmā, biogāzes, hidroenerģijas, saules vai vēja enerģijas) izmantošanai saimniecības pašpatēriņa vajadzībām;
12.4.
īsteno ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā vai enerģijas lietderīgā izmantošanā:
12.4.1.
būvējot jaunas būves, panāk, lai to enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 procentiem mazāks, nekā minēts šo noteikumu 1. pielikumā, un to pierāda ēkas energoaudits, kurā iekļauts jaunbūves enerģijas patēriņš;
12.4.2.
veicot būves pārbūvi vai investējot apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās ierīcēs vai iekārtās, kuru darbināšanai vai tehnoloģiskajam procesam tiek patērēta enerģija, panāk, lai energoefektivitāte palielinātos vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar esošo būves enerģijas patēriņu vai ar nomainīto iekārtu, ierīci, apgaismojumu vai ražošanas līniju;
12.4.3.
īstenojot citus enerģijas lietderīgas izmantošanas pasākumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
12.5.
īsteno citus ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturību vai mazina lauksaimnieciskās darbības vai dzīvnieku postījumu risku, vai nodrošina ūdens resursu efektīvu izmantošanu lauksaimniecībā:
12.5.1.
uzlabo dzīvnieku labturības apstākļus;
12.5.2.
mazinot lauksaimnieciskās darbības risku ar ieguldījumiem tehnoloģijās, lai veiktu vides novērojumus;
12.5.3.
nodrošinot ūdens resursu efektīvu izmantošanu vai barības vielu noteces samazināšanu;
12.5.4.
īstenojot preventīvus ieguldījumus, lai mazinātu putnu un dzīvnieku bojāeju vai postījumu nodarīšanu;
12.5.5.
īstenojot citus emisiju mazinošos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
12.6.
īsteno lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumus, lai mazinātu iespējamās epizootiju un epifitotiju sekas;
12.7.
nodrošina efektīvu vides prasību ievērošanu lauksaimniecības produktu pārstrādē, ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju;
12.8.
uzlabo infrastruktūru lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai:
12.8.1.
atjaunojot vai pārbūvējot meliorācijas sistēmu;
12.8.2.
uzbūvējot vai pārbūvējot ražošanai nepieciešamos laukumus un pievedceļus, tostarp dzelzceļa pievedceļus.
13.
Ja atbalsta saņēmējs nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus pārmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pēc projekta īstenošanas nesasniedz šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētos projekta iesniegumā norādītos rādītājus vai nesasniedz šo noteikumu 15. punktā minētos rādītājus, ja atbalsta saņēmējam tie ir saistoši, atbalsta saņēmējs, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:
13.1.
pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu;
13.2.
pagarināt projekta uzraudzības periodu plānoto rādītāju sasniegšanai.
14.
Atbalsta saņēmējs, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā pēdējā noslēgtajā gadā pārsniedz 50 000 000 euro, papildus šo noteikumu 12. punktā minētajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
14.1.
projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa, kas tiek vērtēta pēc stāvokļa pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī;
14.2.
ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk uzraudzības periodā, neņemot vērā saistītos saimnieciskās darbības veicējus, vismaz par sešiem procentiem palielina darbavietu skaitu salīdzinājumā ar ieguldīto investīciju, kas tiek vērtēta pēc stāvokļa projekta iesniegšanas brīdī.
15.
Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:
15.1.
apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem – par 10 procentiem vai ieguldīto investīciju apmēru – par pusi. Jaunām kooperatīvajām sabiedrībām neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 10 procentu no projekta investīciju apmēra;
15.2.
biedru skaitu – par 10 procentiem;
15.3.
ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama) – par 10 procentiem;
15.4.
neto apgrozījumu no produktu pārstrādes – par 10 procentiem vai vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā. Jaunām kooperatīvajām sabiedrībām neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 10 procenti no projekta investīciju apmēra;
15.5.
ražošanas apjomu, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, – par 10 procentiem.
16.
Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā un 15. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.
17.
Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
17.1.
kopprojekta dalībnieki noslēdz attiecīgu līgumu vismaz ar septiņus gadus ilgu darbības termiņu. Līgumā paredz atbildības un izmaksu sadalījumu, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu. Notariāli apliecinātu kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem. Kopprojekta īstenošanā var izmantot darījumu kontu. Kopprojektā īstenotais ieguldījums nav izmantojams pakalpojuma sniegšanai;
17.2.
kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;
17.3.
šo noteikumu 12. punktā minētos rādītājus vai mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;
17.4.
kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas laikā 2021.–2022. gadā;
17.5.
kopprojekta dalībnieki uzraudzības periodā ievēro normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības un saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā.
18.
Šo noteikumu 12. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un attiecīgus mērķus atbalsta pretendents norāda projekta iesniegumā.
19.
Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 70 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz finanšu informāciju par saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamiem rādītājiem. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīvs ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs.
20.
Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa ir no 70 001 līdz 700 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents:
20.1.
Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz finanšu informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamajiem rādītājiem;
20.2.
atbilst vismaz diviem no šādiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:
20.2.1.
pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir vismaz 0,20;
20.2.2.
apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoru saistībām ir vismaz 1,00, bet attiecībā uz kooperatīvo sabiedrību, jaunu kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību – vismaz 0,8. Nākamā perioda ieņēmumu daļā ietvertais valsts un Eiropas Savienības atbalsts nav uzskatāms par īstermiņa kreditoru saistībām;
20.2.3.
saskaitot tīro peļņu un nolietojumu, kas reizināts ar 50 procentiem, summa ir vismaz nulle.
21.
Šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu ekonomisko dzīvotspēju nosaka atbilstoši šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja projekta iesnieguma kopējā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 70 000 euro.
22.
Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 700 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), atbalsta pretendents:
22.1.
Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, kā arī biznesa plānu, kurā ietver informāciju par:
22.1.1.
saimnieciskās darbības veicēja pašreizējo darbību un mērķiem;
22.1.2.
tirgus un konkurentu aprakstu;
22.1.3.
ieguldījumu saistību ar sasniedzamajiem rādītājiem;
22.1.4.
produkta ražošanas tehnoloģisko procesu aprakstu;
22.1.5.
sadarbības partneru aprakstu;
22.1.6.
galvenos riska faktorus un plānotos pasākumus to novēršanai;
22.2.
atbilst vismaz diviem no šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.
23.
Ja pēc projektu iesniegumu sarindošanas to atlasē punktu skaits ir vienāds:
23.1.
atbilstoši šo noteikumu 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem – priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kam ir piešķirts mazāks publiskais finansējums. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan piešķirtais publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir:
23.1.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kam projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas;
23.1.2.
šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kam ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajām nodokļu iemaksām;
23.2.

atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem – priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K =

F

 , kur

G

K – koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu lauksaimniecības vai mežsaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m);

F – atbalsta apmērs (euro);

G – lauksaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m).

24.
Šajos noteikumos attiecināmajām izmaksām piešķirto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Regulas Nr. 1305/2013 II pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.
25.
Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 29.1. un 37.1. apakšpunktā minētās aktivitātes uzsāk īstenot sešu mēnešu laikā, bet šo noteikumu 29.2. un 37.2. apakšpunktā un 45. punktā minētās aktivitātes – deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja projektu šo noteikumu 29.1. un 37.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē īsteno kopā ar šo noteikumu 29.2. un 37.2. apakšpunktā un 45. punktā minētajām aktivitātēm, projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šī prasība neattiecas uz valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesisko valdītāju.
26.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesiskais valdītājs šo noteikumu 45. punktā minēto apakšpasākumu sāk īstenot 12 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
27.
Šo noteikumu 25. un 26. punktā minētais nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs:
27.1.
Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā;
27.2.
ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;
27.3.
ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas.
28.
Atbalstu par ēkas energoefektivitātes palielināšanu piešķir, ja ēkā enerģiju izmanto mikroklimata regulēšanai – apkurei un telpu dzesēšanai.
2.Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"
29.
Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta šādas aktivitātes:
29.1.
investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai,  iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;
29.2.
nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:
29.2.1.
jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;
29.2.2.
būvju ierīkošanai – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;
29.2.3.
būvju novietošanai – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;
29.2.4.
būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);
29.2.5.
laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus.
30.
Atbalsta pretendents ir:
30.1.
lauku saimniecība, kuras kopējais neto apgrozījums no lauksaimniecības nozares pēdējā noslēgtajā gadā, pirms lauku saimniecība piesakās atbalsta saņemšanai, ir vismaz 4000 euro;
30.2.
kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību un kas visā projekta īstenošanas un uzraudzības laikā atbilst normatīvajos aktos par kooperatīvo sabiedrību atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī kooperatīvo sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība;
30.3.
valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2. punkta nosacījumiem.
31.
Augļu un dārzeņu nozarē atbalstu nepiešķir par izmaksām, kas attiecināmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.
32.
Atbalstu investīcijām piešķir, ja atbalsta pretendents attiecībā uz dzīvnieku novietni izpilda prasības, kas paredzētas normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošām darbībām dzīvnieku novietnēs. Gados jauns lauksaimnieks pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas un 24 mēnešu laikā kopš saimniecības dibināšanas brīža var pretendēt uz atbalstu, lai, uzsākot piesārņojošo darbību, nodrošinātu dzīvnieku novietnes atbilstību prasībām, kas paredzētas normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošām darbībām dzīvnieku novietnēs.
33.
Atbalsta saņēmējs, izņemot kooperatīvo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību apvienību un jaunu kooperatīvo sabiedrību, vienā vai vairākos projektos īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam vismaz šādā apmērā:
33.1.
10 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – ja kopējais apgrozījums ir 4000–70 000 euro;
33.2.
30 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – ja kopējais apgrozījums ir 70 001–350 000 euro;
33.3.
50 procentu apmērā no attiecināmo izmaksu summas – ja kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 350 000 euro.
34.
Ja visas saimniecības platības ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, visi ieguldījumi saistībā ar šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto apakšpasākumu ir uzskatāmi par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumiem.
35.
Lauku saimniecībām putnkopības un cūkkopības nozares finansējuma ietvaros piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu būvju būvniecību un esošo būvju pārbūvi, novietošanu, ierīkošanu, atjaunošanu, uzlabojot dzīvnieku labturības apstākļus vai īstenojot lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumus, lai mazinātu iespējamās epizootiju un epifitotiju sekas, kā arī kūtsmēslu krātuvju un starpkrātuvju būvniecībai, pārbūvei vai nosegšanai. Atbalstu citiem putnkopības un cūkkopības nozares lauku saimniecību projektiem nodrošina no šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā apakšpasākuma kopējā finansējuma.
36.
Lauku saimniecībām siltumnīcu nozares finansējuma ietvaros piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu būvju būvniecību vai esošo būvju pārbūvi, novietošanu, ierīkošanu un atjaunošanu, kā arī tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu, kas paredzēta siltumnīcu nozares nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei.
3.Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"
37.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta šādas aktivitātes:
37.1.
investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;
37.2.
pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, – lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:
37.2.1.
jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei;
37.2.2.
būvju ierīkošanai – būvdarbiem inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;
37.2.3.
būvju novietošanai – būvdarbiem iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;
37.2.4.
būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, telpu pārveidošanai un pielāgošanai ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē).
38.
Apakšpasākumā atbalsta pretendents ir:
38.1.
juridiska persona, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (turpmāk – pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs);
38.2.
juridiska persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotā primāro lauksaimniecības produktu apjoma (turpmāk – jauns pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs). Jauna pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja pārstrādes jauda nav lielāka par atbalsta pretendenta saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plānots pārstrādāt;
38.3.
juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos (turpmāk – ražotājs mājas apstākļos);
38.4.
kooperatīvā sabiedrība, jauna kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība, kura lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja statusā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt.
39.
Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais gala produkts ir produkts, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā.
40.
Ja projekts tiek īstenots valstspilsētās, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:
40.1.
40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;
40.2.
30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;
40.3.
50 procentu tādā maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;
40.4.
70 procentu pārējos sektoros.
41.
Šo noteikumu 40. punktā minētajos sektoros izmantoto vietējās izcelsmes pamatizejvielas apjomu atbalsta saņēmējs palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un nesamazina to visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājumu vērtē salīdzinājumā ar pēdējā īstenošanā esošā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu.
42.
Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanai, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā un kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projektu īsteno teritorijā ārpus valstspilsētām.
43.
Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kuri ražo mājas apstākļos un kuru kopējais apgrozījums ir lielāks par 200 000 euro.
4.Atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"
44.
Atbalstu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L193, 01.07.2014.).
45.
Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, atbalsta šādas aktivitātes:
45.1.
valsts un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, pašvaldības hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē, tostarp pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvi vai atjaunošanu (bez seguma);
45.2.
lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai:
45.2.1.
laukumu būvniecību vai pārbūvi pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;
45.2.2.
ražošanas objektu (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus) pievedceļu, tostarp dzelzceļa pievedceļu, būvniecību un pārbūvi (bez cietā seguma);
45.3.
šo noteikumu 45.1. un 45.2. apakšpunktā minēto ceļu izbūvi ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamā augstajā sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.
46.
Atbalsta pretendents:
46.1.
šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai ir:
46.1.1.
pašvaldība, arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;
46.1.2.
valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;
46.2.
šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai ir kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība un jauna kooperatīvā sabiedrība.
47.
Atbalsta pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:
47.1.
meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;
47.2.
zeme, uz kuras plānots attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru, – ja tiek īstenota šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minētā aktivitāte;
47.3.
zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.
48.
Šo noteikumu 47. punktā minētajā nomas gadījumā nomas līgums paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai lauksaimniecības infrastruktūras attīstību.
49.
Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
49.1.
būvdarbi meliorācijas sistēmā notikuši vairāk nekā pirms 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;
49.2.
projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).
50.
Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikumu.
51.
Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:
51.1.
Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma zonā, dabas lieguma zonā un dabas parka zonā, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns vai pieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti, kā arī mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos;
51.2.
dabiskās ūdenstecēs un ūdenstecēs, kas atzītas par Eiropas Savienības nozīmes saldūdens biotopiem.
5.Publiskā finansējuma veids un apmērs
52.
2021.–2027. gada plānošanas periodā pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru (10. pielikums) un atbalsta intensitāti (11. pielikums) saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2., 3. un 4. punktu nosaka atsevišķi katram pretendentam, ņemot vērā tā saistītās personas (kopprojekta īstenošanas gadījumā – tikai attiecināmās izmaksas katram kopprojekta dalībniekam), un atsevišķi katra apakšpasākuma aktivitātēm, ievērojot šādus nosacījumus:
52.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 1 000 000 euro. Atbalsta pretendentam, kura ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pārsniedz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, attiecībā uz būvju būvniecību un pārbūvi minēto summu atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumam var palielināt par izmaksātās darba algas un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsummu pēdējos divos gados, bet nepārsniedzot 2 000 000 euro;
52.2.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs siltumnīcu būvniecībai un pārbūvei ir 3 000 000 euro;
52.3.
šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 5 000 000 euro. Atbalsta pretendentam, kura ieņēmumi no lauksaimniecības produktu pārstrādes pārsniedz vismaz 50 procentus no kopējiem ieņēmumiem, minēto summu atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumam var palielināt par izmaksātās darba algas un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsummu pēdējos divos gados, bet nepārsniedzot 7 000 000 euro;
52.4.
kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvo sabiedrību apvienībai maksimālā atbalsta ierobežojuma prasību nepiemēro, izņemot jaunu kooperatīvo sabiedrību, kurai maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos ir 5 000 000 euro.
53.
Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs atbalsta pretendentam:
53.1.
šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā nepārsniedz tā ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados, ņemot vērā gadu ar augstāko ieņēmumu rādītāju, vai, ja atbalsta pretendents dibināts pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, nepārsniedz pēdējā noslēgtā gada ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes:
53.1.1.
vairāk par piecām reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums ir līdz 70 000 euro;
53.1.2.
vairāk par trim reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums ir lielāks par 70 000 euro;
53.2.
šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā nav lielāks par pretendenta neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vairāk par piecām reizēm.
54.
Ja atbalsta saņēmējs 2021. un 2022. gadā nesasniedz šo noteikumu 33. punktā minēto klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumu apmēru, tas nav tiesīgs pretendēt uz šo noteikumu 53. punktā minēto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru.
55.
Šo noteikumu 53. punktā minēto maksimālo attiecināmo izmaksu ierobežojumu nepiemēro kooperatīvajām sabiedrībām, kooperatīvo sabiedrību apvienībām un jaunām kooperatīvajām sabiedrībām.
6.Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
6.1.Vispārējās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
56.
Lai šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos noteiktu projekta iesnieguma sagatavošanas attiecināmās izmaksas un ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu tieši saistītās attiecināmās izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 2. punktam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta "d" apakšpunktam un 5. punkta "a" apakšpunktam, Zemkopības ministrija izstrādā un publicē vienotās likmes aprēķina metodiku. Zemkopības ministrijas vienotās likmes aprēķina metodiku nepiemēro, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs.
57.
Šo noteikumu 46.1.1. un 46.1.2. apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta iesniegtajos projektos attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tajā skaitā uzmērīšanas darbi pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, būvprojektēšanas, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi), kas tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz:
57.1.
septiņus procentus no šo noteikumu 70. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 46.1.1. apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta iesniegtajam projektam;
57.2.
15 procentu no šo noteikumu 70. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta iesniegtajam projektam.
58.
Šo noteikumu 66.1. un 69.1. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.
59.
Ja atbalsta pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.
60.
Maksimālo attiecināmo izmaksu publiskā finansējuma aprēķinā ietver visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas, tajā skaitā iekšējo un ārējo ūdensvadu, iekšējās un ārējās kanalizācijas, iekšējās un ārējās elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izmaksas, kā arī šo noteikumu 63. punktā minētās izmaksas. Būvju tehniskajā projektā vai tehnoloģiskajā daļā norādīto stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas neattiecina uz šo noteikumu 12. pielikumā minētajām izmaksām.
61.
Ja projektā paredzētās jaunās būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas konkrētajam būves tipam pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, projekta iesniegumu nenoraida, ja atbalsta pretendents pilnībā sedz izmaksu starpību.
62.
Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tiešā veidā saistīti ar attiecīgā šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu mērķa sasniegšanu.
63.
Par attiecināmām izmaksām uzskata šādas tieši ar ražošanu nesaistītas izmaksas, ja telpu platība kvadrātmetros vai apjoms kubikmetros nepārsniedz 10 procentus no projektā paredzētās būves kopējās platības kvadrātmetros vai apjoma kubikmetros:
63.1.
jaunu administratīvo telpu būvniecības vai esošo telpu pārbūves izmaksas;
63.2.
palīgtelpu ierīkošanas izmaksas, ja projekta iesniegumā ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana;
63.3.
personāla atpūtas telpu un citu telpu ierīkošanas izmaksas.
64.
Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:
64.1.
procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;
64.2.
naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;
64.3.
tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;
64.4.
izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav rīkota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;
64.5.
esošo būvju uzturēšanas izmaksas;
64.6.
tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;
64.7.
atlīdzība personālam;
64.8.
nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta;
64.9.
tādu transportlīdzekļu izmaksas, kas nav paredzēti specifisku darbu veikšanai, izņemot šo noteikumu 66.1.19. un 66.1.20. apakšpunktā minētos transportlīdzekļus;
64.10.
izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot šo noteikumu 57. un 58. punktā minētās izmaksas;
64.11.
citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 45. pantu;
64.12.
pamatlīdzekļu izmaksas tādu izejvielu ražošanai vai transportēšanai, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas, un rakšanas tehnikas (ekskavatoru) un celmu frēzes iegādes izmaksas.
65.
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai piemēro attiecināmo izdevumu samazinājumu aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafikā noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksām, kā arī izmaksām, kas pārsniedz vidējās izmaksas vai daļēji atbilst šo noteikumu prasībām.
6.2.Attiecināmās izmaksas apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"
66.
Apakšpasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 2. punktam:
66.1.
šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (arī datoru programmatūru) iegādes izmaksas:
66.1.1.
lauksaimniecībā izmantojamie traktori;
66.1.2.
augsnes apstrādes tehnika un iekārtas, arī akmeņu novākšanas tehnika un iekārtas;
66.1.3.
sēšanas un stādīšanas tehnika un iekārtas;
66.1.4.
lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnika un iekārtas, arī lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnika un iekārtas;
66.1.5.
sējumu, stādījumu kopšanas tehnika un iekārtas, arī mēslošanas un augu aizsardzības tehnika un iekārtas. Ja tiek iegādāts jauns miglotājs, smidzinātājs vai kūtsmēslu iestrādes aprīkojums, tas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās ieguldījumiem un ir attiecīgi aprīkots;
66.1.6.
kravu celšanas, kraušanas un transportēšanas tehnika un iekārtas;
66.1.7.
lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika un iekārtas, arī aukstuma tehnika un iekārtas, uzglabāšanas un saldēšanas kameras;
66.1.8.
sēklas un stādāmā materiāla apstrādes tehnika un iekārtas;
66.1.9.
datorizētā ražošanas procesa vadības un kontroles tehnika un iekārtas (arī programmnodrošinājums);
66.1.10.
tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas dzīvnieku turēšanai novietnē vai ganībās (dzirdināšanas, barošanas, dzīvnieku fiksēšanas un kopšanas tehnika un iekārtas);
66.1.11.
fermu mehanizācijas tehnika un iekārtas, arī kūtsmēslu krātuvju mehanizācijas tehnika un iekārtas;
66.1.12.
piena slaukšanas un dzesēšanas tehnika un iekārtas;
66.1.13.
laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas, mobilie un stacionārie svari;
66.1.14.
lauksaimniecības tehnikas tehnisko apkopju un remonta staciju tehnika un iekārtas, arī mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas;
66.1.15.
apkures un vēdināšanas tehnika un iekārtas, izņemot iekārtas, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;
66.1.16.
ūdensapgādes, kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas tehnika un iekārtas;
66.1.17.
laistīšanas tehnika un iekārtas;
66.1.18.
siltumnīcu tehnika un iekārtas;
66.1.19.
specializētie transportlīdzekļi, kuri konstruktīvi un rūpnieciski ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu veikšanai un uz kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju veikšanai paredzētās iekārtas, kā arī iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai;
66.1.20.
transporta puspiekabes šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem un kravas automašīnas, piekabes un puspiekabes, ja tās iegādājas kooperatīvā sabiedrība, kooperatīvo sabiedrību apvienība vai jauna kooperatīvā sabiedrība. Šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem transporta puspiekabju iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja atbalsta pretendentam ir sertifikāts iekšzemes kravu pašpārvadājumiem un tā īpašumā vai lietošanā ir puspiekabes vilkšanai atbilstošs mehāniskais transportlīdzeklis;
66.1.21.
drenu skalotāji, grāvju pļaujmašīnas un cita tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai, arī atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtas, izņemot iekārtas, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas;
66.1.22.
ilggadīgo augļkopības kultūru stādu (izņemot zemenes), dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu), stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādes izmaksas, kā arī to uzstādīšanas un stādījumu ierīkošanas izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu veikšanu;
66.1.23.
tehnika un iekārtas virszemes pretsalnu laistīšanai, ūdenskrātuvju izveidei, arī ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, dziļurbumu un spiču ierīkošanai, pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli, lietus aizsargpārklāji (mobilie jumti tikai uz vagām);
66.1.24.
tehnika, iekārtas un aprīkojums atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai saimniecības pašpatēriņam – elektroenerģijas ražošana izmantošanai esošās un jaunās ražošanas būvēs, dzesēšanai, elektroapgādei. Tehnika, iekārtas un aprīkojums atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai saimniecības pašpatēriņam ietverama attiecināmajās izmaksās, ja elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz saimniecības elektroenerģijas pašpatēriņu iepriekšējā kalendāra gadā vai ja atbalsta saņēmējs var pamatot plānoto elektroenerģijas patēriņa palielinājumu;
66.2.
jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas (nepārsniedzot šo noteikumu 12. pielikumā minētās izmaksas), tai skaitā apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas izmaksas, teritorijas labiekārtošanas izmaksas (teritorijas asfaltēšana vai cita klājuma ieklāšana, žoga izbūve, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošana), laukumu un pievedceļu būvniecības izmaksas, elektrības pieslēguma izmaksas, dziļurbuma un ūdens rezervuāra ierīkošanas izmaksas, lai nodrošinātu lopkopības saimniecības darbību un laistīšanu augļkopībā, dārzeņkopībā un dekoratīvo augu nozarē, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu veikšanu;
66.3.
būvmateriālu iegādes izmaksas (nepārsniedzot šo noteikumu 12. pielikumā minētās izmaksas), pamatojoties uz tādu būvprojektu ar būvatļaujā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kurš iesniegts kopā ar projekta iesniegumu vai atbalsta pretendenta sastādītu tāmi, ja būvvalde tam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti.
67.
Atbalstu par šo noteikumu 66.1.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir, ja projekta iesniegumā paredzēto lauksaimniecībā izmantojamo traktoru nominālā jauda nepārsniedz saimniecībā esošo traktoru kopējo nominālo jaudu, ko aprēķina, summējot nominālās jaudas (zirgspēkos) attiecību – 1,2 zirgspēki pret vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, ko atbalsta pretendents deklarējis vienotā platību maksājuma saņemšanai, un 1,2 zirgspēki pret vienu liellopu vienību, bet attiecībā uz kartupeļu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju platībām – 10 zirgspēku pret vienu hektāru vienotajam platību maksājumam deklarētās atbalsta pretendenta attiecīgās platības. Aprēķinos ņem vērā arī tādas meža vai purva zemes platības, kurās kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī segtās platības. Nosakot liellopu vienības, izmanto Lauksaimniecības datu centra informāciju par atbalsta pretendenta īpašumā esošajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Traktoriem izmanto Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras informāciju par atbalsta pretendenta īpašumā vai turējumā esošajiem traktoriem, kas ir jaunāki par 10 gadiem (no to izlaides datuma), kā arī pretendenta sniegtos datus un publiski pieejamos traktoru tehniskās dokumentācijas datus par traktoru nominālo jaudu (zirgspēkos) un to izlaides datumu. Traktoru iegādi attiecināmajās izmaksās ietver arī tad, ja to nominālā jauda pārsniedz aprēķināto nominālās jaudas summu ne vairāk kā par 70 zirgspēkiem. Aprēķinā neņem vērā informāciju par teleskopisko iekrāvēju.
68.
Lai noteiktu šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, Zemkopības ministrija izstrādā un publicē tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmes metodiku. Atbalstu par šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir, piemērojot tehnikas un iekārtu katalogu, izņemot:
68.1.
šo noteikumu 66.1.9. un 66.1.22. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas, ja vien tās nav saistītas ar tehnikas un iekārtu funkcionalitāti;
68.2.
ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs.
6.3.Attiecināmās izmaksas apakšpasākumos "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"
69.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 2. punktam:
69.1.
šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (arī datoru programmatūru) iegādes izmaksas:
69.1.1.
kravu celšanas, kraušanas un specializētā transportēšanas tehnika un iekārtas;
69.1.2.
laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas;
69.1.3.
datorizētā pārstrādes procesa vadības, kontroles un uzskaites tehnika un iekārtas, tostarp programmnodrošinājums;
69.1.4.
lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika, aprīkojums un iekārtas – tikai tad, ja pirmapstrāde un uzglabāšana ir daļa no saimnieciskās darbības veicēja tehnoloģiskā procesa;
69.1.5.
ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas iekārtas;
69.1.6.
kanalizācijas, notekūdeņu (priekšattīrīšanas) un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas;
69.1.7.
apkures un ventilācijas iekārtas;
69.1.8.
mobilie un stacionārie svari;
69.1.9.
mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas;
69.1.10.
specializētā tehnoloģiskā tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtas, izņemot iekārtas, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas;
69.2.
lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecības un esošo būvju pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kā arī būvmateriālu izmaksas (nepārsniedzot šo noteikumu 12. pielikumā minētās izmaksas), tostarp apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas izmaksas, teritorijas labiekārtošanas izmaksas (teritorijas asfaltēšana vai cita klājuma ieklāšana, žoga izbūve, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošana).
70.
Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā attiecināmās izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 2. punktam ir meliorācijas sistēmas, hidrobūves pārbūves un atjaunošanas būvdarbu izmaksas, meliorācijas objektam piegulošās brauktuves klātnes pārbūves un atjaunošanas (bez seguma) izmaksas, videi draudzīgu meliorācijas sistēmu ierīkošanas izmaksas, kā arī laukumu un pievedceļu, tostarp dzelzceļa, būvniecības un pārbūves izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, bet nepārsniedzot šo noteikumu 13. pielikumā minētās izmaksas.
71.
Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvē un atjaunošanā attiecināma ir finanšu rezerve neparedzētiem izdevumiem, bet ne vairāk kā līdz pieciem procentiem no projekta būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 70. punktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms tam to saskaņojot ar Lauku atbalsta dienestu.
72.
Drenu sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksas nepārsniedz 20 procentus no šo noteikumu 70. punktā minētajām projekta izmaksām. Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu.
73.
Šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents attiecināmo izmaksu summu var precizēt pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu pamatojumu grozījumu izdarīšanai projekta iesniegumā.
7.Pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti
74.
Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas periodā Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:
74.1.
projekta iesniegumu, kurā norāda:
74.1.1.
apakšpasākumu, uz kuru piesakās;
74.1.2.
informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā – darbības aprakstu, raksturojošos rādītājus, ražošanas ēkas un būves, tehniku un iekārtas, saņemto publisko finansējumu;
74.1.3.
informāciju par projektu – projekta mērķi, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu, projekta īstenošanas darbības virzienu, investīciju rezultātā sasniedzamos rādītājus un ieguldījumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam un pārejas perioda mērķa virzienos, ietekmi uz klimata pārmaiņām, radītos jauninājumus;
74.1.4.
finanšu informāciju;
74.1.5.
iesniegtos dokumentus;
74.2.
atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai;
74.3.
informāciju par saimniecības elektroenerģijas patēriņu iepriekšējā kalendāra gadā, ja projekts paredz atjaunojamās enerģijas ražošanu pašpatēriņam. Ja atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pārsniedz iepriekšējā kalendāra gadā saimniecībā patērēto elektroenerģijas apjomu, atbalsta pretendents papildus iesniedz pamatojumu elektroenerģijas jaudas palielināšanai un tehnisko dokumentāciju, kas apliecina sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa pieaugumu;
74.4.
kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu – kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts, vai dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ja projekta īstenošanā atbalsta pretendents plāno ieguldīt privātos (izņemot kredītu) naudas līdzekļus, – par projektiem, kuru kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 500 000 euro. Ja projektā paredzēti būvniecības darbi, kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu vai dokumentu, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ieguldot privātos līdzekļus, iesniedz deviņu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu;
74.5.
zemesgrāmatā reģistrēta ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības, ja projektā plānota jauna būvniecība:
74.5.1.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par jaunu būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu, ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu (turpmāk – stādījumi), par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās būves, ierīkot stādījumus, pārbūvēt vai atjaunot meliorācijas sistēmas vai attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru;
74.5.2.
vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus;
74.6.
iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus (ja iesniedz kopprojektu – viena iepirkuma procedūra visiem kopprojekta dalībniekiem), izņemot gadījumu, ja tiek iegādāta tehnika un iekārtas atbilstoši tehnikas un iekārtu katalogam;
74.7.
par jaunas būvniecības, būves atjaunošanas un pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai papildus iesniedz šādus dokumentus (dokumentāciju neiesniedz, ja tā ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā):
74.7.1.
būvatļaujas kopiju vai paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu;
74.7.2.
būvprojektu, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam izsniegusi būvatļauju un izdarījusi tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
74.7.3.
papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – kopā ar projekta iesniegumu vai deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu;
74.7.4.
būvniecības izmaksu tāmi, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde atbalsta pretendentam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;
74.7.5.
iegādājoties būvmateriālus (ja būvvalde atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei nav izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti) – būvprojektu vai tā kopiju un būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
74.8.
īstenojot projektu saistībā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu:
74.8.1.
Valsts vides dienesta izdotus tehniskos noteikumus vai atzinumu par to, ka projektā paredzētajām darbībām nav nepieciešami tehniskie noteikumi;
74.8.2.
Valsts vides dienesta lēmumu par to, ka projektā paredzētajām darbībām nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai, ja projektam ir veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums, projektam nav ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000);
74.8.3.
saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 1. punktu Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumu un paredzētās darbības akcepta lēmumu, ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums;
74.9.
ja paredzēta būvniecība, papildus iesniedz:
74.9.1.
šo noteikumu 74.8.1., 74.8.2. un 74.8.3. apakšpunktā minētos dokumentus – sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai kopā ar tehnisko projektu;
74.9.2.
sertificēta speciālista aizpildītu ēkas energoaudita pārskatu (14. pielikums) ar energoefektivitātes aprēķinu atbilstoši Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 1. punktam, ja, īstenojot projektu, plānots uzlabot atbalsta saņēmēja energoefektivitāti;
74.9.3.
plānotā amonjaka emisiju samazinājuma aprēķinu, ja projektā paredzēta kūtsmēslu krātuvju būvniecība vai pārbūve. Aprēķinā ietver vismaz šādu informāciju:
74.9.3.1.
lauksaimniecības dzīvnieku skaits par katru dzīvnieku sugu atsevišķi;
74.9.3.2.
vidējais lauksaimniecības dzīvnieku uzturēšanās laiks ganībās (dienas gadā);
74.9.3.3.
esošā kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēma, norādot procentuālo īpatsvaru no kopējā kūtsmēslu daudzuma;
74.9.3.4.
zemes izmantošanas veids, norādot hektāru skaitu par katru zemes izmantošanas veidu;
74.9.3.5.
augsnē iestrādātā sintētiskā slāpekļa mēslojuma daudzums gadā, norādot atsevišķi sintētiskā slāpekļa mēslojuma veidus;
74.9.3.6.
plānotie emisiju samazinošie pasākumi, norādot precīzās laukkopības pasākumus un aptverto hektāru skaitu, lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļus un to, vai ir nodrošināta slīpā grīda vismaz viena procenta apjomā un dabīgā ventilācijas sistēma vai gaisa attīrīšanas piespiedu ventilācijas sistēma, kā arī norāda kūtsmēslu uzglabāšanas apstākļus (katra kūtsmēslu uzglabāšanas veida procentuālo īpatsvaru no kopējā kūtsmēslu daudzuma);
74.9.3.7.
amonjaka emisijas apmērs (tonnas NH3 gadā) pirms un pēc projekta īstenošanas, kā arī amonjaka emisijas apmēra procentuālais samazinājums kūtsmēslu krātuvēs vai precīzā laukkopībā vai lopkopībā pēc projekta īstenošanas;
74.9.4.
nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta energoauditora atzinumu, kas apliecina iekārtas energoefektivitātes palielinājumu vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar nomaināmo iekārtu, enerģijas patēriņa datus pirms un pēc projekta īstenošanas, enerģijas sākumdatus un to avotus, izmantoto aprēķinu metodiku un veikto mērījumu aprakstu, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais mērķis;
74.10.
kooperatīvās sabiedrības – informāciju par lauksaimniecības vai mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījumu starp sabiedrību un sabiedrības biedriem par pēdējiem diviem noslēgtajiem gadiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību;
74.11.
iesniedzot projektu šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus iesniedz:
74.11.1.
skiču projektu ar tajā atzīmētiem plānotajiem stādījumiem, ja projektā paredzēts ierīkot stādījumus;
74.11.2.
sertifikātu iekšzemes kravas pašpārvadājumiem, kas derīgs visā projekta uzraudzības periodā, – šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti, ja projektā paredzēta transporta puspiekabes iegāde (iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas);
74.11.3.
Pārtikas un veterinārā dienesta saskaņotu biodrošības ieviešanas plānu, ja projektā iegulda investīcijas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumu īstenošanā, lai mazinātu iespējamās epizootiju un epifitotiju sekas;
74.11.4.
Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu, ka projektā plānotās investīcijas uzlabos dzīvnieku labturības apstākļus, ja atbalsta pretendents, īstenojot projektu, ievieš augstākus labturības standartus;
74.11.5.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedra statusu apliecinošu dokumentu, ja atbalsta pretendents ir šādas sabiedrības biedrs;
74.12.
iesniedzot projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus iesniedz:
74.12.1.
saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 1. punktu Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtu izziņu par to, kura veida piesārņojošā darbība paredzēta projektā un kāda atļauja – A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija – nepieciešama, ja šī prasība attiecas uz atbalsta pretendentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību veikšanu, tam piesakoties uz šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto atbalstu;
74.12.2.
to pārtikas produktu marķējumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu atbilst ieteicamo pārtikas produktu kritērijiem, – šo noteikumu 11. pielikumā minētās papildu atbalsta intensitātes piemērošanai;
74.12.3.
sadarbības līguma kopiju par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai pamatojošos dokumentus par iepirktās izejvielas atbilstību šo noteikumu 40. punkta prasībām, ja projektu īsteno valstspilsētā šo noteikumu 38.1., 38.2. un 38.4. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents;
74.12.4.
tehnoloģiskā procesa aprakstu, skices un iekārtu izvietojuma shēmu, ja projektā paredzēts uzstādīt iekārtas;
74.12.5.
atzinumu par plānotās inovācijas atbilstību šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minētajai inovācijas definīcijai, lai piemērotu papildu atbalsta intensitāti, – Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar zināšanu un tehnoloģiju pārneses aktivitāšu atbalstīšanu un veicināšanu;
74.12.6.
deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanu mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai;
74.13.
izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai izziņu no mācību iestādes par to, ka izglītojamais ir apguvis vai apgūst mācību priekšmetus vai kādu no mācību programmām atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas periodā, – šo noteikumu 2.8. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības vai apgūti vairāki lauksaimniecības kursi vai mācību priekšmeti, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecisko priekšmetu stundu skaitu summē. Ja dokumentā nav norādīts stundu skaits vai mācību iestādē mācības ir pārtrauktas, pievieno izglītības iestādes izsniegtu dokumentu par apgūto mācību programmu vai priekšmetu stundu skaitu.
75.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 49. pantu šo noteikumu 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumā minētos projektu atlases kritēriju punktus piešķir, kā arī šo noteikumu 11. pielikumā minēto papildu atbalsta intensitāti piemēro atbalsta pretendentam, kas projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir iekļauts kontroles institūcijas pārtikas kvalitātes shēmu reģistrā, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieku reģistrā vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību.
76.
Šo noteikumu 46. punktā minētie atbalsta pretendenti papildus iesniedz šādus dokumentus:
76.1.
meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma kopiju vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju, ja projekta iesniegumam nav pievienots būvprojekts. Atzinumā norāda šo noteikumu 45.1., 49.1. un 49.2. apakšpunktā minēto informāciju. Ja plānota videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūve, atzinumā norāda attiecīgos elementus un to izmērāmos kritērijus saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikumu;
76.2.
valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju kopā ar būvprojektu;
76.3.
Dabas aizsardzības pārvaldes apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja meliorācijas sistēmas pārbūvē vai atjauno Natura 2000 teritorijās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
76.4.
valdījumu apliecinošus dokumentus par zemi, uz kuras notiks projektā paredzētie darbi, ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nekustamais īpašums nav atbalsta pretendenta īpašumā (izņemot šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu);
76.5.
pašvaldības domes lēmuma kopiju par piedalīšanos projektā un visu ar projekta īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos, norādot projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus, – šo noteikumu 46.1.1. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti;
76.6.
apliecinājumu par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz pārbūvēto vai atjaunojamo meliorācijas sistēmu – šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti, ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav šādas informācijas.
77.
Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei, būvmateriālu iegādei vai stacionārajām iekārtām un to aprīkojumam, kas norādīts būvprojektā vai tehnoloģiskajā daļā, šo noteikumu 74.7. apakšpunktā minētos būvniecības dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus (izņemot šo noteikumu 74.7.3. apakšpunktā minēto dokumentu), kuri saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.
78.
Šo noteikumu 46.1.2. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā šo noteikumu 74.6. un 74.7. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pēdējās iepirkuma procedūras pabeigšanas.
79.
Ja šo noteikumu 74.4. apakšpunktā minētie dokumenti nav iesniegti kopā ar projekta iesniegumu, Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, tajā iekļauj nosacījumu noteiktā termiņā iesniegt apliecinājumu par projekta īstenošanai pieejamiem finanšu resursiem. Ja minētie dokumenti noteiktajā termiņā netiek iesniegti, lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu zaudē spēku.
80.
Atbalsta saņēmējs (izņemot šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu), sākot ar ceturto gadu pēc projekta īstenošanas, par pilno noslēgto gadu un turpmāk visā projekta uzraudzības periodā katru gadu mēneša laikā pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā pārskatu par saimnieciskās darbības rādītājiem iepriekšējā kalendāra gadā, tajā ietverot informāciju par atbalsta saņēmēju, tostarp nodarbinātajiem, un sasniedzamo mērķu izpildes rādītājiem.
81.
Projekta uzraudzības periods ir pieci gadi pēc tā īstenošanas, bet projektiem, kas īstenoti gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumu ierīkošanā, – septiņi gadi. Ja prece iegādāta, izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, uzraudzības periods ir pieci gadi pēc līzinga līgumā noteikto atbalsta saņēmēja visu saistību izpildes, līzinga objekta vērtības izmaksāšanas līzinga kompānijai un iegādātās preces pārņemšanas īpašumā.
8.Publiskā finansējuma pieprasīšanas papildu nosacījumi
82.
Šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz sertificēta speciālista izsniegtu atkārtotu ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kura pamatā ir tehniskā projekta dati un uzbūvētās vai pārbūvētās ēkas dati (ēkas pagaidu energosertifikāts), ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētais mērķis un projekta īstenošanas laikā būvprojektā izdarīti grozījumi.
83.
Šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, ja projekts paredz lopkopības saimniecībās būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanu, Lauku atbalsta dienests Valsts vides dienesta tīmekļvietnē pārbauda informāciju par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju.
84.
Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta saņēmējs, kas saņēmis projektu atlases kritēriju punktus par dalību atbilstīgā kooperatīvajā sabiedrībā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, projekta īstenošanas laikā un līdz projekta uzraudzības beigām nodrošina, ka kooperatīvajai sabiedrībai realizētās produkcijas vērtība ir vismaz 50 procentu no pretendenta saražotās produkcijas vērtības attiecīgajā nozarē.
85.
Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētā apakšpasākuma atbalsta pretendents, kas īsteno siltumnīcas būves vai pārbūves projektu, lai saņemtu projektu atlases kritēriju punktus par dalību Zaļajā publiskajā iepirkumā saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu, iesniedz pretendenta apliecinājumu par dalību Zaļajā publiskajā iepirkumā.
86.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta saņēmējs, kam piemēro papildu atbalsta intensitāti par pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražošanu, projekta īstenošanas laikā un pēc tās nodrošina šo produktu ražošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.
87.
Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta pretendents, lai saņemtu projektu atlases kritēriju punktus par vietējās izcelsmes izejvielu izmantošanu, saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu iesniedz pamatojošos dokumentus par projekta iesnieguma iesniegšanas gadu vai iepriekšējo pārskata gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ar tiem apliecinot vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu.
88.
Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, ir apņēmies kļūt par reģistrētu vai atzītu pārtikas uzņēmumu, pēdējo maksājuma daļu, kas nav mazāka par 20 procentiem no apstiprinātā publiskā finansējuma, šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā izmaksā pēc tam, kad atbalsta saņēmējs ir reģistrēts vai atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas uzņēmums.
89.
Ja šo noteikumu 12., 15. vai 41. punktā minētie rādītāji netiek sasniegti, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pārejas periodā pieņem lēmumu par piešķirtā atbalsta atmaksu proporcionāli nesasniegtajam apjomam.
90.
Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem ar visu kopprojekta dalībnieku apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina ar kopprojekta īstenošanu saistītās izmaksas.
9.Noslēguma jautājumi
91.
Projektu iesniegumus, kas iesniegti Lauku atbalsta dienestā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, administrē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai, kas bija spēkā projekta iesniegšanas dienā.
92.
Šo noteikumu 1. punktā minētajos pasākumos kooperatīvo sabiedrību apvienība var turpināt veikt tās kapitāldaļu turētājas – kooperatīvās sabiedrības – projekta ietvaros iepriekš uzņemto saistību izpildi, ja kooperatīvo sabiedrību apvienība ir pārjaunojusi tiesības uz projekta īstenošanu.
93.
Šo noteikumu 29.1. un 66.1.22. apakšpunkta nosacījumus par dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādi, kā arī šo noteikumu 11. pielikuma 18. punkta nosacījumu papildu atbalsta intensitātes piešķiršanai, ja, īstenojot projektu,  pārstrādei  izmanto vismaz 80 procentus vietējās izejvielas, piemēro projektiem, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegti pēc 2022. gada 1. janvāra.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Sākuma apkures enerģijas patēriņa aprēķinā izmantojamās norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, W/(m2K)

Nr.
p.k.

Ēkas tips

Norobežojošā konstrukcija

sienas

jumti un bēniņi

grīdas uz grunts un pagrabi

logi un stiklotās un caurspīdīgās konstrukcijas

durvis

1.

 Apkurināmas siltumnīcas

0,25

0,25

0,3

3,6

2,2

2.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no 0 līdz +8 oC)

0,4

0,4

0,4

1,8

2,4

3.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no 0 līdz –8 oC)

0,35

0,35

0,35

1,6

2,2

4.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no –8 līdz –25 oC)

0,3

0,3

0,3

1,6

2,2

5.

 Vistu kūtis, cūku novietnes un ražošanas ēkas lauksaimniecības produktu pārstrādei

0,25 k

0,25 k

0,3 k

1,6 k

2,2 k

Piezīme.

k – temperatūras faktors, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

k =

19

 , kur

(ttelpas – tāra)

ttelpas – telpas vidējā gaisa temperatūra apkures sezonā;

tāra – normatīvā āra gaisa temperatūra saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija".

2.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās, kā arī vides aizsardzības ieguldījumi 4.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

Nr.
p.k.

Ieguldījumi

Ieguldījumi lauksaimniecības nozarēs

Laukkopība

Lopkopība

Dārzkopība

1.

 Precīzo tehnoloģiju izmantošana minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazinājumam, kā arī bezapvērses tehnoloģijas • Bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijai paredzētā tehnika (minimālā augsnes apstrāde un tiešā sēja) (min-till, strip till un no-till):

• tiešās sējas sējmašīna

• StripTill sējmašīna

• kombinētā sējmašīna (sējmašīna kombinācijā ar pasīvo augsnes apstrādes agregātu, sēklas vai mēslojuma vienlaicīgu iestrādi)

• ecēšas (nezāļu ierobežošanai sējumos)

• rindstarpu kultivatori

• kombinētie augsnes apstrādes agregāti (kultivēšana, diskošana, pievelšana)

Iekārtas, kā arī aprīkojums precīzo tehnoloģiju izmantošanai laukkopībā minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazinājumam:

• jauns precīzo tehnoloģiju izmantošanai atbilstošs smidzinātājs vai minerālmēslu izkliedētājs, kas aprīkots ar sprauslu vadības sistēmām, sensoriem, programmatūru un GPS uztvērējiem

• programmatūra

• ISOBUS termināļi

• GPS uztvērēji un aprīkojums

• precīzās stūrēšanas iekārtas

• slāpekļa sensori un aprīkojums

• smidzinātāju vadības aprīkojums (tostarp ar maināmu devu nodrošināšanu)

• minerālmēslu izkliedētāju vadības aprīkojums (tostarp ar maināmu devu nodrošināšanu)

• spektrometri

• šķidrmēslu cisternu vadības aprīkojums

• sējmašīnu vadības aprīkojums

• graudaugu novākšanas kombainu aprīkojums (GPS uztvērēji un aprīkojums, ražas uzskaites sensori reālajā laikā u. c.)

• robotizēti risinājumi

 Tehnika, iekārtas un aprīkojums no laukkopības sadaļas, tostarp zālāju atjaunošanai Tehnika un aprīkojums precīzo tehnoloģiju izmantošanai minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu samazinājumam:

• pilienu laistīšana ar precīzu minerālmēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietojumu

• roboti precīzai izsmidzināšanai un mēslošanai

• nezāļu apkarošanas roboti

Tehnika, iekārtas un aprīkojums no laukkopības sadaļas

2.

 Precīzo tehnoloģiju izmantošana lopkopībā   Iekārtas un aprīkojums precīzo tehnoloģiju izmantošanai lopkopībā, uzlabojot barības kvalitāti, tostarp kopproteīna samazināšanai, sagremojamības palielināšanai, un barības devu plānošanu un nodrošināšanu:

• precīza ēdināšana (tostarp ēdināšanas roboti – barotāji, piestūmēji vai rušinātāji, barības dalītājs)

• lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas – lopbarības dzirnavas, lopbarības maisītāji, lopbarības sagatavošanas līnijas, placinātāji, granulētājs, kombinētās spēkbarības ražošanas iekārtas

• barības kvalitātes kontroles laboratorijas iekārtas (barības paraugu testēšanas iekārtas)

• precīzās slaukšanas iekārtas – automatizēta slaukšanas sistēma

• piena kvalitātes un sastāva testēšanas iekārtas

• lauksaimniekiem izmantojamas barības devu aprēķināšanas sistēmas programmas

Govju aktivitātes mērītāji, tostarp programmatūra un nepieciešamās iekārtas

Programmatūra un aprīkojums ganāmpulka vadības sistēmai

Sensoru tehnoloģiju ieviešana govju slimību (tesmeņa, vielmaiņas, reproduktīvās sistēmas) agrīnai diagnostikai

  

3.

 Kūtsmēslu apsaimniekošana Mašīnas organiskā mēslojuma iestrādei (šķidrmēsli):

• šķidrmēslu izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no turpmāk minētajām izkliedēšanas sistēmām

• izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem

• izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes mašīnām

• izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm

• izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām

• pakaišu kūtsmēslu izkliedētāji

• mobilas cauruļvadu sistēmas šķidrmēslu transportēšanai

• mucas skābēm, skābināšanas aprīkojums

• starpkrātuvju būvniecība vai pārbūve uz lauka vai pārvietojamas starpkrātuves

• šķidrmēslu iestrāde ar cauruļvadu sistēmu

• komposta jaucējs ar aprīkojumu

 Mašīnas organiskā mēslojuma iestrādei (šķidrmēsli):

• šķidrmēslu izkliedes cisternas kopā ar kādu no turpmāk minētajām izkliedēšanas sistēmām

• izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem

• izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes mašīnām

• izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm

• izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām

• pakaišu kūtsmēslu izkliedētāji

• mobilas cauruļvadu sistēmas šķidrmēslu transportēšanai

• kūtsmēslu savākšanas roboti

• mucas skābēm, skābināšanas aprīkojums

• šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (teltsveida pārklājums)

• šķidrmēslu iestrāde ar cauruļvadu sistēmu

• kūtsmēslu krātuvju vai starpkrātuvju būvniecība vai pārbūve, pārvietojamas starpkrātuves (uz lauka vai pie novietnes)

Cilindrisko kūtsmēslu krātuvju būvniecība

Iekārtas un aprīkojums kūtsmēslu separēšanai (atdala cieto frakciju, izmanto mēslošanai)

Komposta jaucējs ar aprīkojumu

 Mašīnas organiskā mēslojuma iestrādei (šķidrmēsli):

• šķidrmēslu izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no zemāk minētajām izkliedēšanas sistēmām

• izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem

• izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes mašīnām

• izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm

• izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām

• pakaišu kūtsmēslu izkliedētāji

• mobilas cauruļvadu sistēmas šķidrmēslu transportēšanai

• sērskābes mucas, skābināšanas aprīkojums

• starpkrātuvju būvniecība vai pārbūve uz lauka vai pārvietojamas starpkrātuves

• šķidrmēslu iestrāde ar cauruļvadu sistēmu

• komposta jaucējs ar aprīkojumu

4.

 Citi emisiju mazinošie pasākumi   Emisiju mazinošās lopkopības novietnes būvniecība vai pārbūve, ietverot emisiju mazinošus elementus (slīpā grīda ar urīna savākšanas renēm ejās, kūtsmēslu krātuve zem novietnes, speciālās redeļu grīdas vai siltinātie jumti)

Rekuperācijas sistēmas izbūve

Paaugstinātām labturības prasībām piemērotu jaunu novietņu būvniecība vai pārbūve, tostarp ventilācija, gaisa mitrināšana, guļvietu labiekārtošana, nodrošinot liellopu nepiesieto turēšanu, atsevišķu, nodalītu boksu ierīkošanu slimajiem dzīvniekiem, dējējvistu turēšanu brīvajā veidā, samazinātu cūku blīvumu uz aizgaldu platībām, nodrošinot pakaišu izmantošanu

Pastaigu laukumu izveide

Ganību ierīkošana (aploki) pagarinātai vai porcijveida ganīšanai – elektriskie gani, dzirdināšanas un piebarošanas aprīkojums

Skābbarības uzglabāšanas laukumu un tranšeju izbūve

Cietmēslu vai kompostēšanas laukumu izbūve vai pārbūve

 Ieguldījumi jaunu augļu dārzu izveidei – stādi, žogi

Ilggadīgie stādījumi vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijai vai organiskajās augsnēs

5.

 Energoefektivitāte – enerģijas lietderīga izmantošana Energoefektivitāte būvēs, kur iespējams regulēt temperatūru, – enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 % mazāks, un to pierāda ēkas energoaudits

Investīcijas apgaismojuma, ražošanas līniju u. c. ar enerģiju darbināmu ierīču vai iekārtu energoefektivitātes palielināšanai vismaz par 20 %

Graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu, arī tādas, kas tiek apkurinātas ar atjaunojamiem resursiem

 Energoefektivitāte būvēs, kur iespējams regulēt temperatūru, – enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 % mazāks, un to pierāda ēkas energoaudits

Investīcijas apgaismojuma, ražošanas līniju u. c. ar enerģiju darbināmu ierīču vai iekārtu energoefektivitātes palielināšanai vismaz par 20 %

Ēku būvniecība vai pārbūve, kas ietver caurspīdīgu jumtu izveidi vismaz 40 % apjomā no jumta seguma

Rekuperācijas sistēmu izbūve lopu novietnēs

 Energoefektivitāte būvēs, kur iespējams regulēt temperatūru, – enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 % mazāks, un to pierāda ēkas energoaudits

Investīcijas apgaismojuma, ražošanas līniju u. c. ar enerģiju darbināmu ierīču vai iekārtu energoefektivitātes palielināšanai vismaz par 20 %

Apsildāmas un ar energoefektīvām augu gaismošanas sistēmām aprīkotas siltumnīcas

6.

 Atjaunojamās enerģijas ražošana (AER) pašpatēriņam – lieto saimniecības vajadzībām gada laikā Iekārtas un aprīkojums AER (biokurināmais, biogāze, saule, vējš, ģeotermālais siltumsūknis) siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanai izmantošanai esošajās un jaunās ražošanas būvēs (arī siltumnīcās) apkurei, dzesēšanai, elektroapgādei

Tehnikas pārbūve vai jaunas tehnikas iegāde, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu, – aprīkotas ar hibrīda, elektrības, biogāzes, saspiestas dabasgāzes (turpmāk – CNG), ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem

 Iekārtas un aprīkojums AER (biokurināmais, biogāze, saule, vējš, ģeotermālais siltumsūknis) siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanai izmantošanai esošajās un jaunās ražošanas būvēs (arī siltumnīcās) apkurei, dzesēšanai, elektroapgādei

Tehnikas pārbūve vai jaunas tehnikas iegāde, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu, – aprīkotas ar hibrīda, elektrības, biogāzes, saspiestas dabasgāzes (turpmāk – CNG), ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem

 Iekārtas un aprīkojums AER (biokurināmais, biogāze, saule, vējš, ģeotermālais siltumsūknis) siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanai izmantošanai esošajās un jaunās ražošanas būvēs (arī siltumnīcās) apkurei, dzesēšanai, elektroapgādei

Tehnikas pārbūve vai jaunas tehnikas iegāde, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu, – aprīkotas ar hibrīda, elektrības, biogāzes, saspiestas dabasgāzes (turpmāk – CNG), ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem

7.

 Riska faktoru mazināšana vai pielāgošanās klimata pārmaiņām Meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, droni, liela darbības rādiusa bezvadu sensori Meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, droni, liela darbības rādiusa bezvadu sensori

Virszemes laistīšana, ūdens krātuvju izveide, ziemas un pavasara ūdens uzkrāšana, dziļurbumu un spiču ierīkošana

Pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli, lietus aizsargpārklāji (mobili jumti tikai uz vagām)

Pretinsektu tīkli, plēves segumi, tuneļi

Meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, droni, liela darbības rādiusa bezvadu sensori

Laistīšanas iekārtas

8.

 Ūdens resursu efektīva izmantošana, barības vielu noteces samazināšana Iekārtas un aprīkojums ūdens atkārtotai izmantošanai, lietus ūdens uzkrāšanai un izmantošanai

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Mākslīgo mitrzemju ierīkošana meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē – mākslīgi veidoti mitrāji ar virszemes ūdens plūsmu ūdens piesārņojuma samazināšanai

Kritēriji mākslīgo mitrzemju izveidei (ievērojot šo noteikumu 51. punktā noteikto):

• mākslīgie mitrāji prioritāri ierīkojami normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos

• laikposmā no oktobra līdz martam potenciālajā mākslīgā mitrāja izveides vietā ievāktajos trijos ūdens paraugos kopējā slāpekļa vidējā koncentrācija pārsniedz 2,5 mg/l. Ūdens paraugi tiek ievākti ar ne mazāk kā 14 dienu intervālu. Ūdens paraugu ķīmiskais sastāvs nosakāms akreditētā laboratorijā, saglabājot testēšanas pārskatus. Ūdens paraugi, ievērojot procedūru (trauks, tilpums, ievākšana un transports), tiek ņemti atbilstoši izvēlētās laboratorijas noteiktajām prasībām

• mākslīgā mitrāja spoguļvirsmas laukums ir vismaz 0,5–2,0 % no sateces baseina platības

• mākslīgā mitrāja dziļums visā platībā ir 0,5–1 m

 Iekārtas un aprīkojums ūdens atkārtotai izmantošanai, lietus ūdens uzkrāšanai un izmantošanai

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Mākslīgo mitrzemju ierīkošana meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē – mākslīgi veidoti mitrāji ar virszemes ūdens plūsmu ūdens piesārņojuma samazināšanai

Kritēriji mākslīgo mitrzemju izveidei (ievērojot šo noteikumu 51. punktā noteikto):

• mākslīgie mitrāji prioritāri ierīkojami normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos

• laikposmā no oktobra līdz martam potenciālajā mākslīgā mitrāja izveides vietā ievāktajos trijos ūdens paraugos kopējā slāpekļa vidējā koncentrācija pārsniedz 2,5 mg/l. Ūdens paraugi tiek ievākti ar ne mazāk kā 14 dienu intervālu. Ūdens paraugu ķīmiskais sastāvs nosakāms akreditētā laboratorijā, saglabājot testēšanas pārskatus. Ūdens paraugi, ievērojot procedūru (trauks, tilpums, ievākšana un transports), tiek ņemti atbilstoši izvēlētās laboratorijas noteiktajām prasībām

• mākslīgā mitrāja spoguļvirsmas laukums ir vismaz 0,5–2,0 % no sateces baseina platības

• mākslīgā mitrāja dziļums visā platībā ir 0,5–1 m

 Iekārtas un aprīkojums ūdens atkārtotai izmantošanai, lietus ūdens uzkrāšanai un izmantošanai

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Mākslīgo mitrzemju ierīkošana meliorētā lauksaimniecībā izmantojamā zemē – mākslīgi veidoti mitrāji ar virszemes ūdens plūsmu ūdens piesārņojuma samazināšanai

Kritēriji mākslīgo mitrzemju izveidei (ievērojot šo noteikumu 51. punktā noteikto):

• mākslīgie mitrāji prioritāri ierīkojami normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos

• laikposmā no oktobra līdz martam potenciālajā mākslīgā mitrāja izveides vietā ievāktajos trijos ūdens paraugos kopējā slāpekļa vidējā koncentrācija pārsniedz 2,5 mg/l. Ūdens paraugi tiek ievākti ar ne mazāk kā 14 dienu intervālu. Ūdens paraugu ķīmiskais sastāvs nosakāms akreditētā laboratorijā, saglabājot testēšanas pārskatus. Ūdens paraugi, ievērojot procedūru (trauks, tilpums, ievākšana un transports), tiek ņemti atbilstoši izvēlētās laboratorijas noteiktajām prasībām

• mākslīgā mitrāja spoguļvirsmas laukums ir vismaz 0,5–2,0 % no sateces baseina platības

• mākslīgā mitrāja dziļums visā platībā ir 0,5–1 m

9.

 Preventīvi ieguldījumi dzīvnieku postījumu mazināšanai, kā arī putnu un dzīvnieku bojāejas mazināšanai Žogi kā preventīvs pasākums dzīvnieku postījumu mazināšanai.

Tehnikas papildaprīkojums putnu un mazo dzīvnieku bojāejas mazināšanai (dažādas atbaidīšanas ierīces kā papildaprīkojums – dzīvnieku detektori, atbaidīšanas ierīces)

 Žogi kā preventīvs pasākums dzīvnieku postījumu mazināšanai.

Tehnikas papildaprīkojums putnu un mazo dzīvnieku bojāejas mazināšanai (dažādas atbaidīšanas ierīces kā papildaprīkojums – dzīvnieku detektori, atbaidīšanas ierīces)

 Žogi kā preventīvs pasākums dzīvnieku postījumu mazināšanai.

Tehnikas papildaprīkojums putnu un mazo dzīvnieku bojāejas mazināšanai (dažādas atbaidīšanas ierīces kā papildaprīkojums – dzīvnieku detektori, atbaidīšanas ierīces)
3.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai plānoto ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu skiču projekts, vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu

15

15

2.

 Piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Atbalsta pretendenta pēdējos divos noslēgtajos gados gūtie vidējie ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes salīdzinājumā ar piešķirto publisko finansējumu LAP 2014–2020 apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā kopš 2014. gada.2 (Ja pēdējos divos noslēgtajos gados ir bijis apgrozījums, bet atbalsts nav piešķirts, t. i., nav pieņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums, pretendentam piešķir maksimālo punktu skaitu kritērijā.)

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam maksimāli pieejamais punktu skaits ir 25

25

3.

 Iemaksātās nodokļu iemaksas par nodarbināto Atbalsta pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbinātu personu), dalītas ar 1003

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam

20

4.

 Nodarbinātība Sezonas laukstrādnieku nodarbināšana4

5

5

5.

 Atbalsta pretendents atbilst kādai no šīm shēmām Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas operators

15

15
Integrētās dārzkopības produktu ražošana, segtajām platībām – dalība pārtikas kvalitātes shēmā

10

6.

 Pieteiktā projekta attiecināmās summas lielums projektu iesniegšanas kārtā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" (summē visus uz attiecīgo apakšpasākumu iesniegtos projektus attiecīgajā kārtā) līdz 150 000 euro

15

15
150 001–500 000 euro

10
vairāk par 500 001 euro

5

7.

 Projekta ieguldījums mērķos Projektā paredzēts veikt ieguldījumus būvniecībā, kas saistīta ar paaugstinātu labturības nosacījumu īstenošanu

15

20
Projektā paredzēts veikt ieguldījumus kūtsmēslu krātuvju būvniecībā vai pārbūvē, tostarp nosegšanā
Projektā paredzēts veikt ieguldījumus precīzo tehnoloģiju izmantošanā minerālmēslu un AAL lietošanas samazinājumam, kā arī bezapvērses tehnoloģijās
Projektā paredzēts veikt ieguldījumus precīzo tehnoloģiju izmantošanā lopkopībā
Projektā paredzēts veikt ieguldījumus ilggadīgos stādījumos kūdrājos vai organiskās augsnēs
Projektā paredzēts veikt ieguldījumus organiskā mēslojuma tiešai iestrādei
Projektā paredz īstenot vismaz divus no iepriekšminētajiem ieguldījumu veidiem

5

8.

 Kopprojekta īstenošana Projekts tiek īstenots kā kopprojekts

5

5
Projekts netiek īstenots kā kopprojekts

0

9.

 Dalība atbilstīgā kooperatīvajā sabiedrībā Atbalsta pretendents vairāk nekā trīs gadus ir atbilstīgās vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs

10

10
Atbalsta pretendents 1–3 gadus ir atbilstīgās vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs

5
Atbalsta pretendents nav vai vismaz gadu nav atbilstīgās vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs

3

Kopā5

130
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 35 punkti

Piezīmes.

1 Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.

Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x

C

 , kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;

B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;

C – projektā paredzētie būvniecības izdevumi (euro);

D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).

Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.

2 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

(B + C) / 2

 x 10, kur

D – 70 000

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ieņēmumu proporciju pret piešķirto atbalstu;

B + C – pretendenta ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados (B – pirmajā gadā, C – otrajā gadā). Jaunam saimnieciskās darbības veicējam, kam nav ieņēmumu pēdējos divos noslēgtajos gados, izmanto pēdējā noslēgtā gada datus, dalot ar 1;

D – pretendentam piešķirtais publiskais finansējums.

Ja kritērijā ir negatīvs rezultāts, piešķir kritērijam maksimālo punktu skaitu – 25.

3 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

B

 / 100, kur

C

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (attiecībā uz zemnieku saimniecību – arī zemnieku saimniecības īpašnieka par sevi iemaksātās iemaksas) vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbināto);

B – pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

C – vidējais pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto skaits (t. sk. pašnodarbinātie).

Kritērija aprēķinā izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes datus.

4 Valsts ieņēmumu dienestā deklarētas unikālas personas, kas ziņojumā uzrādītas kā ienākuma saņēmēji.

5 Šo noteikumu 17. punktā minētajiem projektiem kritērijus aprēķina, ņemot vērā visus kopprojekta dalībnieku punktus kopā. 5. punktā minētā kritērija punktus kopprojektam piemēro, ja tam atbilst visi kopprojekta dalībnieki. Finansējumu kopprojektam piešķir no tās saimniecību grupas finansējuma, kurai atbilst pēc apgrozījuma lielākais kopprojekta dalībnieks.

4.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji projektiem cūkkopības un putnkopības nozarē pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu

15

15

2.

 Piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Atbalsta pretendenta pēdējos divos noslēgtajos gados gūtie vidējie ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes salīdzinājumā ar piešķirto publisko finansējumu LAP 2014–2020 apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā kopš 2014. gada.2 (Ja pēdējos divos noslēgtajos gados ir bijis apgrozījums, bet atbalsts nav piešķirts, t. i., nav pieņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums, pretendentam piešķir maksimālo punktu skaitu kritērijā.)

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam maksimāli pieejamais punktu skaits ir 25

25

3.

 Pieteiktā projekta attiecināmās summas lielums projektu iesniegšanas kārtā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" (summē visus uz attiecīgo apakšpasākumu iesniegtos projektus attiecīgajā kārtā) līdz 150 000 euro

15

15
150 001–300 000 euro

10
vairāk par 300 001 euro

5

4.

 Atbalsta pretendents atbilst kādai no šīm shēmām Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas operators

15

15
Dalība citā pārtikas kvalitātes shēmā

5

5.

 Pieteiktā projekta mērķis Dējējvistu novietņu jaunu mītņu būvēšana vai esošo rekonstrukcija uz brīvo turēšanas veidu (tostarp kūtī)

25

25
Cūku novietņu jaunu mītņu būvēšana vai esošo rekonstrukcija, lai samazinātu cūku blīvumu uz aizgaldu platību

25
Cūku novietņu jaunu mītņu būvēšana vai esošo rekonstrukcija, lai:

• cūkas nodrošinātu ar dabīgajiem nodarbināšanas materiāliem vai pakaišiem

• izbūvētu vai nomainītu ventilācijas sistēmas

20
Lopbarības ražotnes būvniecība

20
Pieteiktajā projektā nav plānots veikt investīcijas labturības pasākumos

0

Kopā3

95
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 35 punkti

Piezīmes.

1 Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.

Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x

C

 , kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;

B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;

C – projektā paredzētie būvniecības izdevumi (euro);

D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).

Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.

2 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

(B + C) / 2

 x 10, kur

D – 70 000

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ieņēmumu proporciju pret piešķirto atbalstu;

B + C – pretendenta ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados (B – pirmajā gadā, C – otrajā gadā). Jaunam saimnieciskās darbības veicējam, kam nav ieņēmumu pēdējos divos noslēgtajos gados, izmanto pēdējā noslēgtā gada datus, dalot ar 1;

D – pretendentam piešķirtais publiskais finansējums.

Ja kritērijā ir negatīvs rezultāts, piešķir kritērijam maksimālo punktu skaitu – 25.

3 Šo noteikumu 17. punktā minētajiem projektiem kritērijus aprēķina, ņemot vērā visus kopprojekta dalībnieku punktus kopā. 4. punktā minētā kritērija punktus kopprojektam piemēro, ja tam atbilst visi kopprojekta dalībnieki.

5.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji projektiem siltumnīcu būvniecībai un pārbūvei pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu

15

15

2.

 Piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Atbalsta pretendenta pēdējos divos noslēgtajos gados gūtie vidējie ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes salīdzinājumā ar piešķirto publisko finansējumu LAP 2014–2020 apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā kopš 2014. gada.2 (Ja pēdējos divos noslēgtajos gados ir bijis apgrozījums, bet atbalsts nav piešķirts, t. i., nav pieņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums, pretendentam piešķir maksimālo punktu skaitu kritērijā.)

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam maksimāli pieejamais punktu skaits ir 25

25

3.

 Iemaksātās nodokļu iemaksas par nodarbināto Atbalsta pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbinātu personu), dalītas ar 1003

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam

15

4.

 Atbalsta pretendents atbilst kādai no šīm shēmām Bioloģiskās lauksaimniecības shēmas operators integrētās dārzkopības produktu ražošanā, segtajām platībām – dalība pārtikas kvalitātes shēmā

10

10

5.

 Pieteiktā projekta attiecināmās summas lielums projektu iesniegšanas kārtā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" (summē visus uz attiecīgo apakšpasākumu iesniegtos projektus attiecīgajā kārtā) līdz 150 000 euro

15

15
150 001–500 000 euro

10
vairāk par 500 001 euro

5

6.

 Dalība Zaļajā publiskajā iepirkumā Atbalsta pretendents ir dalībnieks Zaļajā publiskajā iepirkumā

10

10
Atbalsta pretendents nav dalībnieks Zaļajā publiskajā iepirkumā

0

7.

 Projekta mērķis Projekts paredz ieguldījumus energoefektivitātē (enerģijas ietaupījums vismaz par 20 %, ko pierāda energoaudita atzinums)

10

20
Projekts paredz ieguldījumus atjaunojamo energoresursu izmantošanā

10

  

8.

 Ieguldījuma vieta Projekta īstenošanas vieta atrodas Latgales plānošanas reģionā atbilstoši normatīvajiem aktiem par plānošanas reģionu teritorijām

10

10
Projekta īstenošanas vieta atrodas ārpus valstspilsētām saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un Latgales plānošanas reģiona (atbilstoši normatīvajiem aktiem par plānošanas reģionu teritorijām) un tālāk par 100 km no Rīgas

5
Projekta īstenošanas vieta atrodas valstspilsētā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils) vai līdz 100 km attālumā no Rīgas

0
     

Kopā

120
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 35 punkti

Piezīmes.

1 Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.

Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x

C

 , kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;

B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;

C – projektā paredzētie būvniecības izdevumi (euro);

D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).

Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.

2 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

(B + C) / 2

 x 10, kur

D – 70 000

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ieņēmumu proporciju pret saņemto atbalstu;

B + C – pretendenta ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados (B – pirmajā gadā, C – otrajā gadā). Jaunam saimnieciskās darbības veicējam, kam nav ieņēmumu pēdējos divos noslēgtajos gados, izmanto pēdējā noslēgtā gada datus, dalot ar 1;

D – pretendentam piešķirtais publiskais finansējums.

Ja kritērijā ir negatīvs rezultāts, piešķir kritērijam maksimālo punktu skaitu – 25.

3 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

B

 / 100, kur

C

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (zemnieku saimniecībai – arī zemnieku saimniecības īpašnieka par sevi iemaksātās iemaksas) vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbināto);

B – pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

C – vidējais pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto skaits (t. sk. pašnodarbinātie).

Kritērija aprēķinā izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes datus.

6.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attiecināmajiem izdevumiem)1 Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu

10

10

2.

 Piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Atbalsta pretendenta vidējie ieņēmumi pēdējos divos noslēgtajos gados no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes salīdzinājumā ar piešķirto publisko finansējumu LAP 2014–2020 apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā kopš 2014. gada.2 (Ja pēdējos divos noslēgtajos gados ir bijis apgrozījums, bet atbalsts nav piešķirts, t. i, nav pieņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums, pretendentam piešķir maksimālo punktu skaitu kritērijā.)

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam

20

3.

 Iemaksātās nodokļu iemaksas Atbalsta pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji uz vienu nodarbināto (t. sk. pašnodarbinātu personu), dalītas ar 1003

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam

15

4.

 Projekta ieguldījumu mērķis (saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu) Projektā paredzēti ieguldījumi energoefektivitātē (enerģijas ietaupījums vismaz par 20 %, ko pierāda energoaudita atzinums), gaisa vai ūdens piesārņojuma mazināšanā vai atjaunojamo resursu izmantošanā

15

15

5.

 Atbalsta pretendents ir kādas pārtikas kvalitātes shēmas operators Atbalsta pretendents ir nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmas vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmas operators4

10

10

6.

 Kopprojekta īstenošana Projekts tiek īstenots kā kopprojekts

5

5
Projekts netiek īstenots kā kopprojekts

0

7.

 Vietējās izcelsmes izejvielas izmantošana Atbalsta pretendents iesnieguma iesniegšanas brīdī un projekta īstenošanas laikā nodrošina vietējās izcelsmes izejvielas apjomu, kas pārsniedz šo noteikumu 40. punktā noteikto apjomu (jebkuram pretendentam, kas izmanto lielāku izejvielu apjomu arī ārpus valsts pilsētām):  

20
par 10–20 %

10
vairāk nekā 20 %

20

Kopā

95
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 30 punktu

Piezīmes.

1 Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.

Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x

C

 , kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;

B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;

C – projektā paredzētie būvniecības izdevumi (euro);

D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).

Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.

2 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

(B + C) / 2

 x 10, kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ieņēmumu proporciju pret piešķirto atbalstu;

B + C – pretendenta ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes pēdējos divos noslēgtajos gados (B – pirmajā gadā, C – otrajā gadā). Jaunam saimnieciskās darbības veicējam, kam nav ieņēmumu pēdējos divos noslēgtajos gados, izmanto pēdējā noslēgtā gada datus, dalot ar 1;

D – pretendentam piešķirtais publiskais finansējums.

3 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

B

 / 100, kur

C

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā pretendenta (zemnieku saimniecībai – arī zemnieku saimniecības īpašnieka par sevi iemaksātās iemaksas) pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vidēji uz vienu pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto (t. sk. pašnodarbināto);

B – pretendenta pēdējā noslēgtajā gadā iemaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

C – vidējais pēdējā noslēgtajā gadā nodarbināto skaits (t. sk. pašnodarbinātie).

Kritērija aprēķinā izmanto Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes datus.

4 Kopprojektā attiecina pret pretendentiem, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus.

7.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos", ja kooperatīvās sabiedrības (arī jaunās kooperatīvās sabiedrības un kooperatīvo sabiedrību apvienības) pretendē uz atbalstu šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projekta gatavība ieviešanai (punktu skaitu reizina ar attiecīgo būvniecības izdevumu proporciju no kopējiem projekta attaisnotajiem izdevumiem)1 Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksts (apliecinājuma karte) ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu

10

10

2.

 Piešķirtā publiskā finansējuma apmērs Atbalsta pretendenta pēdējos divos noslēgtajos gados gūtie vidējie ieņēmumi no lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījuma ar biedriem pret piešķirto publisko finansējumu LAP 2014–2020 apakšpasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā kopš 2014. gada.2 (Ja pēdējos divos noslēgtajos gados ir bijis apgrozījums, bet atbalsts nav piešķirts, pretendentam piešķir maksimālo punktu skaitu kritērijā.)

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam

20

3.

 Apgrozījums Lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem procentos no kooperatīvās sabiedrības lauksaimniecības preču un pakalpojumu kopējā apgrozījuma

Atbilstoši aprēķinātajam koeficientam par katru pilnu procentu, kas pārsniedz 75 % no kopējā apgrozījuma apmēra, piešķir 1 punktu

20

4.

 Atbalsta pretendents iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā Bioloģiski sertificēta kooperatīvā sabiedrība

5

5

5.

 Kooperatīvās sabiedrības apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem Lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums vidēji starp sabiedrību un vienu tās biedru pēdējā noslēgtajā gadā nepārsniedz 50 000 euro

10

10
Lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums vidēji starp sabiedrību un vienu tās biedru pēdējā noslēgtajā gadā pārsniedz 50 000 euro

5

6.

 Atbalsta saņēmējs Ir jauna kooperatīvā sabiedrība

10

10
Nav jauna kooperatīvā sabiedrība

0

Kopā

75
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 25 punkti

Piezīmes.

1 Lauku atbalsta dienests iegūst informāciju no Būvniecības informācijas sistēmas. Ja tajā nav pieejama informācija, nepieciešamās ziņas iesniedz atbalsta pretendents.

Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A = B x

C

 , kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā būvniecības proporciju pret kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem;

B – punktu skaits kritērijā pēc iesniegto dokumentu veida;

C – projektā paredzētie būvniecības izdevumi (euro);

D – projekta kopējie attiecināmie izdevumi (euro).

Punktus piešķir par vienu kritēriju grupā.

2 Kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

(B + C) / 2

 x 10, kur

D

A – punktu skaits, kas aprēķināts, ņemot vērā ieņēmumu proporciju pret piešķirto atbalstu;

B + C – pretendenta ieņēmumi no lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījuma ar biedriem pēdējos divos noslēgtajos gados;

D – pretendentam piešķirtais publiskais finansējums LAP 2014–2020 apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

8.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Projektu atlases kritēriji pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

Nr.
p.k.

Kritēriju grupa

Kritērijs

Punktu skaits kritērijā

Maksimāli iespējamais punktu skaits grupā

1.

 Projektā paredzēti būvniecības darbi Kopā ar projekta iesniegumu ir iesniegts būvprojekts ar atzīmi būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi

30

30

2.

 Projektā izmantoti videi draudzīgas meliorācijas sistēmas elementi Projekts paredz posmu ar meandriem, sedimentācijas dīķu, divpakāpju meliorācijas grāvju vai akmeņu krāvumu izveidi, kontrolētās drenāžas akas un mākslīgo mitrāju izveidi

30

30

3.

 Meliorācijas sistēmu sasaiste Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma ietek valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, kas atjaunota (darbi pabeigti vai uzsākti) 2014.–2020. gada plānošanas perioda apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

20

20

4.

 Pieteiktā projekta attiecināmās summas lielums projektu iesniegšanas kārtā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (summē visus uz attiecīgo apakšpasākumu iesniegtos projektus attiecīgajā kārtā) līdz 50 000 euro

15

15
50 001–150 000 euro

10
vairāk par 150 001 euro

5

Kopā

95
Minimālais punktu skaits, lai pretendētu uz atbalstu, ir 30 punktu
9.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementi un to kritēriji

Nr.
p.k.

Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementi

Izmērāmie kritēriji

1.

 Sedimentācijas baseini – lauksaimniecības un meža zemes nosusināšanas sistēmu ūdensnoteku (ūdensteču, novadgrāvju) gultņu paplašinājumi un padziļinājumi ar ūdeni izskalojamo produktu sedimentācijai un bioloģiskai akumulācijai (nostādinātājbaseini) • Pārtīrāmo novadgrāvju vai ūdensnotekas posma garumam jābūt vismaz 300 m

• Izbūves vieta – pēc iespējas tuvāk ietecei dabiskā vai regulētā ūdenstecē vai ūdenstilpē

• Sedimentācijas baseins jāizbūvē 30–50 m garā posmā, izveidojot 0,5–1,0 m padziļinājumu (lauksaimniecībā izmantojamā augstajā sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā 0,5–4 m)

• Sedimentācijas baseina dibens ir vismaz par 2 m platāks nekā pārtīrāmās ietekošās ūdensnotekas vai novadgrāvja dibens

2.

 Divpakāpju meliorācijas grāvji – salikts divpakāpju ūdensnotekas gultnes šķērsprofils, veidojot vai saglabājot izveidojušās mākslīgās palienes ar nostiprinājumiem vai bez tiem • Saliktā šķērsprofila plaukta platums – ne mazāks par 1,0 m

• Saliktu divpakāpju šķērsprofilu posmu kopējais garums projektā – ne mazāk kā
10 % no atjaunojamās (pārbūvējamās) ūdensnotekas vai novadgrāvja garuma

3.

 Akmeņu krāvumi – projektējot atjaunojamas vai pārbūvējamas ūdensnotekas vai novadgrāvja trasi, garenslīpumu un šķērsprofilu, gultnē atstāj lielos akmeņus un veido akmeņu krāvuma krācītes • Gultnē atstājamo akmeņu diametrs – ne mazāks par 30 cm

• Akmeņu krāvuma tilpums – ne mazāks par 1 m3 ar akmeņu diametru, kas nav mazāks par 0,2 m

• Akmeņu krāvuma augstums nepārsniedz vasaras vidējo ūdens līmeni

4.

 Meandrēšana – ūdensnotekas gultnes sīklīkumainības veidošana, atjaunojot vecās gultnes posmus vai veidojot jaunus līkumus • Atjaunoti vecās gultnes posmi – vairāk par trim

• Izveidoti jauni līkumi ar ne mazāk kā 3 m lielu liekuma rādiusu no pastāvošās ūdensnotekas (novadgrāvju) ass līnijas un ne mazāk kā 6 līkumiem attiecīgajā posmā (vienviet)

• Izbūves vieta – pēc iespējas tuvāk ietecei regulētā ūdensnotekā un (vai) dabiskā ūdenstecē (ūdenstilpē)

5.

 Kontrolētā drenāža – divpusējās mitruma regulēšanas konstrukcijas drenu kontrolakās vai uz drenu kolektoru iztekām Kontrolakā vai uztvērējakā ierīkots vertikāls aizbīdnis vai augstuma regulēšanas caurule, vai cita veida konstrukcija ūdens līmeņa regulēšanai. Drenu kolektora iztekas galā ierīkots cauruļvadu aizbāznis ar trosi, kur viens gals piestiprināts pie iztekas, bet otrs – pie aizbāžņa

6.

 Mākslīgie mitrāji – mākslīgi veidoti mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes vai pazemes plūsmu • Mākslīgi veidoti mitrāji, kuru iepriekš nav bijis un kuri radīti, īstenojot projektu

• Izbūves vieta – pēc iespējas tuvāk ietecei regulētā ūdensnotekā un (vai) dabiskā ūdenstecē

• Ūdens plūsmas filtrācijai izmantoti dabiski augu filtri (niedru u. c.), koka šķelda, grants, smilts

• Mitrājam ar virszemes plūsmu mitrāja baseina dziļums no pamatnes – ne vairāk kā 1,5 m
10.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Vienam atbalsta pretendentam plānošanas periodā 2021.–2027. gadam pieejamais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs1

Nr.
p.k.

Apakšpasākumi un to darbības

Pretendents

Attiecināmo izmaksu apmērs (euro)

I. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"

1.

 Pamatlīdzekļu iegāde, būvju būvniecība un pārbūve Lauku saimniecība

1 000 000
t. sk. traktortehnikas un ražas novākšanas tehnikai

400 000

2.

 Būvju būvniecība un pārbūve Lauku saimniecība, kuras pamatdarbība ir lauksaimniecība

1 000 000 + summa2, par kuru var palielināt attiecināmo izmaksu apmēru.

Kopsummā attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz 2 000 000

3.

 Siltumnīcas būvniecība vai pārbūve Lauku saimniecība

3 000 000

4.

 Pamatlīdzekļu iegāde, būvju būvniecība un pārbūve Jauna kooperatīvā sabiedrība

5 000 0003

II. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"

5.

 Pamatlīdzekļu iegāde, būvju būvniecība un pārbūve Pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs

5 000 000
Pārstrādes saimnieciskās darbības veicējs, kura pamatdarbība ir lauksaimniecības produktu pārstrāde

5 000 000 + summa4, par kuru var palielināt attiecināmo izmaksu apmēru.

Kopsummā attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz 7 000 000
Ražotājs, kas ražo mājas apstākļos

100 000
Ražotājs, kas ražo mājas apstākļos, ja līdz ar projekta īstenošanu saimnieciskās darbības veicējs kļūst par augu izcelsmes produktu reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju vai dzīvnieku izcelsmes produktu atzītu saimnieciskās darbības veicēju

300 000
Lauku saimniecībai jauna pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja izveidošanai

2 000 000

III. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

6.

 Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana (gan viena īpašnieka, gan koplietošanas), tostarp meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūve vai atjaunošana (bez seguma) Pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība)

300 000
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs

bez ierobežojuma

Piezīmes.

1 Maksimālo atbalsta apmēru vērtē kopš 2021. gada.

2 Summu, par kuru var palielināt attiecināmo izmaksu apmēru attiecībā uz būvju būvniecību un pārbūvi, Lauku atbalsta dienests aprēķina, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, izmantojot šādu formulu:

A = B + C, kur:

A – palielināmā attiecināmo izmaksu apmēra summa;

B + C – saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajiem darba devēja ziņojumiem un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ziņojumiem atbalsta pretendenta samaksātā darba algu un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsumma divos pēdējos noslēgtajos taksācijas gados.

3 Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs kopā visos šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos.

4 Summu, par kuru var palielināt attiecināmo izmaksu apmēru, Lauku atbalsta dienests aprēķina, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, izmantojot šādu formulu:

A = B + C, kur:

A – palielināmā attiecināmo izmaksu apmēra summa;

B + C – saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajiem darba devēja ziņojumiem atbalsta pretendenta samaksātā darba algu un ar to saistīto darbaspēka nodokļu un nodevu kopsumma divos pēdējos noslēgtajos taksācijas gados.

11.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Atbalsta intensitāte (procentos no projekta attiecināmajiem izdevumiem)

Nr.
p. k.

Attiecināmo izmaksu veids

Atbalsta pretendenta (tostarp kooperatīvās sabiedrības) kopējais apgrozījums (euro)

4 000–70 000

70 001–350 000

vairāk par
350 000

I. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās"1

1.

 Būvju būvniecība, pārbūve, atjaunošana, stacionāro iekārtu iegāde kopā ar būvniecību vai pārbūvi, ilggadīgo stādījumu ierīkošana

40 %

40 %

40 %

1.1.

 papildu atbalsta intensitāte jaunajiem lauksaimniekiem par būvniecību, pārbūvi vai stacionāro iekārtu iegādi kopā ar būvniecību vai pārbūvi vai ilggadīgo stādījumu ierīkošanu

10 %

10 %

10 %

1.2.

 papildu atbalsta intensitāte, ja projekts tiek īstenots lopkopības nozarē, kurā audzē zālēdājus

10 %

10 %

10 %

1.3.

 papildu atbalsta intensitāte, ja projektu īsteno cūkkopības un putnkopības nozarē saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu

10 %

10 %

10 %

1.4.

 papildu atbalsta intensitāte energoefektivitātes mērķa izpildei (pēc projekta īstenošanas energoefektivitāte palielinās vismaz par 20 %, un to apliecina energoaudita atzinums)

10 %

10 %

10 %

1.5.

 papildu atbalsta intensitāte ieguldījumiem bioloģiskajās lauku saimniecībās

10 %

10 %

10 %

1.6.

 papildu atbalsta intensitāte, ja projektu īsteno augļu, ogu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas nozarē

10 %

10 %

10 %

2.

 Saimniecībā pirmā lauksaimniecībā izmantojamā traktora iegāde, ja visi pārējie Eiropas Savienības finansētajā projektā iegādātie traktori ir vecāki par 10 gadiem

40 %

40 %

40 %

3.

 Lauksaimniecībā izmantojamie traktori

30 %

20 %

20 %

4.

 Specifiski paredzētie traktori augļu, ogu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas nozarē (nepārsniedzot attiecināmo izmaksu apjomu 100 000 euro)

50 %

50 %

50 %

5.

 Piekabes, agregāti, traktortehnika (izņemot lauksaimniecībā izmantojamos traktorus), iekārtu un ražas novākšanas tehnikas iegāde

40 %

40 %

30 %

5.1.

 papildu intensitāte bioloģiskajām saimniecībām par ieguldījumiem saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu

10 %

10 %

10 %

6.

 Papildu intensitāte, ja šā pielikuma 2., 3. un 5. punktā minētās pozīcijas aprīkotas atbilstoši 2. pielikumā noteiktajām prasībām

10 %

10 %

10 %

7.

 Būvju būvniecība, pārbūve, stacionāro iekārtu iegāde kopā ar būvniecību vai pārbūvi un specializētā transporta iegāde kooperatīvajām sabiedrībām vai kooperatīvo sabiedrību apvienībām, vai jaunām kooperatīvajām sabiedrībām

50 %

50 %

50 %

8.

 Piekabju, agregātu, traktortehnikas (izņemot lauksaimniecībā izmantojamus traktorus) un iekārtu iegāde kooperatīvajām sabiedrībām vai kooperatīvo sabiedrību apvienībām, vai jaunām kooperatīvajām sabiedrībām

40 %

40 %

40 %

9.

 Atbalsta intensitāte mitrzemju izveidei barības vielu noteces mazināšanai, kā arī laistīšanas sistēmām, pretsalnas un pretkrusas sistēmām dārzkopībā

70 %

70 %

70 %

10.

 Kūtsmēslu krātuves būvniecība vai pārbūve (pierādīts emisijas samazinājums atbilstoši kalkulatoram) saskaņā ar šo noteikumu 74.9.3. apakšpunktu

70 %

70 %

70 %

11.

 Ilggadīgo stādījumu ierīkošanai vēsturiski izmantoto kūdras ieguvju rekultivācijai, tostarp organiskajās augsnēs

70 %

70 %

70 %

II. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē"2

12.

 Būves un iekārtas

40 %

40 %

30 %

13.

 Papildu atbalsta intensitāte pārstrādes saimnieciskās darbības veicējam, kas ražo pārtikas kvalitātes shēmas produktu

10 %

10 %

10 %

14.

 Papildu atbalsta intensitāte, ja atbalsta pretendents ražo vismaz piecus pārtikas produktus, kas atbilst ieteicamo pārtikas produktu izvēles kritērijiem (saskaņā ar šo noteikumu 15. pielikumu)

10 %

10 %

10 %

15.

 Papildu atbalsta intensitāte saimnieciskās darbības veicēja restrukturizācijai, ja to skāruši citu valstu noteiktie importa ierobežojumi (eksports uz konkrēto valsti veidojis vismaz 10 %)

10 %

10 %

10 %

16.

 Papildu atbalsta intensitāte, ja projekts tiek īstenots šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanai (pēc projekta īstenošanas energoefektivitāte palielinās vismaz par 20 %)

10 %

10 %

10 %

17.

 Papildu atbalsta intensitāte, ja līdz ar projekta īstenošanu tiek ieviesta inovācija3

10 %

10 %

10 %

18.

 Papildu atbalsta intensitāte, ja, īstenojot projektu, pārstrādei (tostarp kooperatīvajām sabiedrībām vai kooperatīvo sabiedrību apvienībām, vai jaunām kooperatīvajām sabiedrībām iepērkot no biedriem) vismaz 80 % apmērā tiek izmantota vietējā izejviela

10 %

10 %

10 %

19.

 Ražotājiem, kas ražo mājas apstākļos4

50 %

40 %5

–

III. Apakšpasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

20.

 Pašvaldības meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves pārbūve un atjaunošana

90 %

90 %

90 %

21.

 Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana valsts nozīmes sistēmās

100 %

100 %

100 %

22.

 Laukumi, pievedceļi u. tml. infrastruktūra kooperatīvajām sabiedrībām vai kooperatīvo sabiedrību apvienībām, vai jaunām kooperatīvajām sabiedrībām

50 %

50 %

50 %

Piezīmes.

1 Maksimālā atbalsta intensitāte apakšpasākumā nepārsniedz 50 % vai 60 % būvniecībai, ja projektu īsteno jaunie lauksaimnieki vai īsteno apgabalā, kurā ir dabas un citi specifiski ierobežojumi, bet tehnikai un iekārtām – 50 %, izņemot specifiskos gadījumus, kad atbalsta intensitāte tiek noteikta 70 % apmērā atbilstoši 11. pielikuma 9., 10. un 11. punktam.

Jaunajiem lauksaimniekiem papildu atbalsta intensitāte tiek piemērota piecu gadu laikā kopš saimniecības dibināšanas (pārņemšanas) brīža.

Atbalsta intensitāte valsts zinātniskajām institūcijām un atvasinātām publiskām personām ir 50 %.

2 Maksimālā atbalsta intensitāte apakšpasākumā nepārsniedz 50 %.

3 Papildu intensitāti piemēro projektiem, kuros paredzēta videi draudzīgu meliorācijas objektu (piemēram, sedimentācijas baseinu, meandru vai mitrāju) izveide saskaņā ar normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem.

4 Netiek piemērota lielāka atbalsta intensitāte.

5 Saimnieciskās darbības veicējam ar apgrozījumu līdz 200 000 euro.

12.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Maksimālās attiecināmās izmaksas publiskā finansējuma aprēķināšanai jaunas būvniecības un pārbūves projektiem (galvenajiem būvju tipiem un būvdarbu veidiem)

Nr.
p.k.

Būves tips

Mērvienība

Jaunbūvei un pārbūvei par kopējo būves platību (bez PVN)

Būvmateriāli

1.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju nojumes (bez sienas apšuvuma, vārtiem un logiem)

euro/m2

189,00

104,00

2.

 Lauksaimniecības šķūņi, mašīnu un tehnikas novietnes

euro/m2

292,00

140,00

3.

 Noliktavas un glabātavas:      

3.1.

 lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju produkcijas uzglabāšanas pagrabi

euro/m3

186,00

117,00

3.2.

 graudu uzglabāšanas būves ar horizontālu slodzi uzņemošām sienu konstrukcijām (angāri)

euro/m2

261,00

100,00

3.3.

 dārzeņu un augļu pirmapstrādes būves un noliktavas

euro/m2

595,00

326,00

4.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no 0 līdz +8 °C)

euro/m3

236,00

144,00

5.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no 0 līdz –8 °C)

euro/m3

241,00

149,00

6.

 Lauksaimniecības un pārstrādes saimnieciskās darbības veicēju saldētavas (no –8 līdz –25 °C)

euro/m3

249,00

156,00

7.

 Dzīvnieku novietnes:

7.1.

 sivēnmāšu, putnu novietnes

euro/m2

508,00

278,00

7.2.

 gaļas liellopu novietnes

euro/m2

318,00

111,00

7.3.

 piena mājas

euro/m2

479,00

234,00

7.4.

 piena liellopu un pārējās dzīvnieku novietnes

euro/m2

455,00

150,00

8.

 Betonētas kūtsmēslu krātuves

euro/m3

72,00

36,00

9.

 Virszemes metāla konstrukciju kūtsmēslu krātuves

euro/m3

46,00

24,00

10.

 Siltumnīcas:

10.1.

 vasaras, t. sk. tuneļveida ar pamatiem (lentveida)

euro/m2

33,00

30,00

10.2.

 vasaras, t. sk. tuneļveida bez pamatiem

euro/m2

20,00

18,00

10.3.

 apsildāmās (t. sk. infrastruktūra un tehnoloģiskais aprīkojums)

euro/m2

331,00

145,00

10.4.

 apsildāmās ar augu papildu gaismošanas sistēmām (t. sk. infrastruktūra un tehnoloģiskais aprīkojums)

euro/m2

436,00

250,00

11.

 Kautuves

euro/m2

598,00

328,00

12.

 Dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai

euro/m2

743,00

408,00

13.

 Augu izcelsmes produktu pārstrādes būves pārtikas ražošanai

euro/m2

662,00

363,00

14.

 Nepārtikas un lopbarības produktu ražošanas būves

euro/m2

581,00

319,00

15.

 Inženierkomunikāciju būves ražošanas vajadzībām (piemēram, katlumāja, sūkņu stacija) (attiecas uz atsevišķi izvietotām būvēm)

euro/m2

920,00

550,00

16.

 Zemes darbi ūdens rezervuāru un tiem piegulošās infrastruktūras izveidošanai (rakšana un zemes līdzināšana)

euro/m3

2,30

  

17.

 Labiekārtošanas izmaksas:    

13,20

17.1.

 betonēti laukumi

euro/m2

43,00

24,00

17.2.

 asfaltēti, bruģēti laukumi bez komunikācijām

euro/m2

43,00

23,00

17.3.

 grants seguma laukumi

euro/m2

17,00

9,00

17.4.

 dolomīta šķembu laukumi

euro/m2

20,00

11,00

17.5.

 zāliena ierīkošana

euro/m2

2,00

1,00

18.

 Skābbarības tvertnes

euro/m3

74,00

39,50

19.

 Siltinātas garāžas un remontdarbnīcas

euro/m2

360,00

150,00

20.

 Administratīvās telpas

euro/m2

403,00

207,00

21.

 Betona plākšņu klājuma ceļš

euro/m2

64,00

42,00

22.

 Žogi (preventīvai aizsardzībai):      

22.1.

 betona stabu/koka vairogu žogs, hmax = 1,65 m

euro/tek. m

60,00

44,00

22.2.

 vieglas konstrukcijas žogs, hmax = 2,0 m

euro/tek. m

37,50

26,00

22.3.

 briežu dārza nožogojums, hmax 2,8 m

euro/tek. m

34,00

23,30
13.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Meliorācijas sistēmu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas būvdarbu maksimālās attiecināmās izmaksas

Nr.
p.k.

Būvdarbu veids

Mērvienība

Vienas vienības izmaksas (bez PVN)*

1.

 Meliorācijas sistēmu pārbūve, atjaunošana:

1.1.

 ūdensnoteku, novadgrāvju un grāvju pārbūves, atjaunošanas būvdarbu veidu izmaksas, attiecinātas uz 1 m3 izrokamās grunts apjoma izmaksām (lauksaimniecības zemē)

euro/1 m3

4,00

1.2.

 ūdensnoteku, novadgrāvju un grāvju pārbūves, atjaunošanas būvdarbu veidu izmaksas, attiecinātas uz 1 m3 izrokamās grunts apjoma izmaksām (meža zemē)

euro/1 m3

5,00

1.3.

 drenu sistēmas ar virszemes ūdens uztvērēju pārbūves un atjaunošanas būvdarbu veidu izmaksas, attiecinātas uz drenāžas viena metra izmaksām

euro/m

6,00

1.4.

 caurteku diametrā līdz 0,6 m (ieskaitot) izbūves būvdarbu veidu (t. sk. veco caurteku demontāžas darbu) izmaksas, attiecinātas uz izbūvētās caurtekas viena metra izmaksām

euro/m

400,00

1.5.

 caurteku diametrā virs 0,6 līdz 1 m (ieskaitot) izbūves būvdarbu veidu (t. sk. veco caurteku demontāžas) izmaksas, attiecinātas uz izbūvētās caurtekas viena metra izmaksām

euro/m

650,00

1.6.

 caurteku diametrā virs 1 m izbūves būvdarbu veidu izmaksas, attiecinātas uz izbūvētās caurtekas viena metra izmaksām

euro/m

900,00

2.

 Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana

–

Atbilstoši iepirkuma procedūrai (izvērtējot pamatojumu)

3.

 Drenu aku (kontrolakas, segtās akas, uztvērējakas) izbūves (t. sk. veco aku demontāžas) un kolektoru pieslēgšanas būvdarbu izmaksas

euro/gab.

750,00

4.

 Drenu izteku (Ø līdz 250 mm) atjaunošanas un pārbūves izmaksas

euro/gab.

100,00

5.

 Drenu izteku (Ø virs 300 mm) atjaunošanas un pārbūves izmaksas

euro/gab.

400,00

Piezīme. * Tajā skaitā videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūve.

14.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Ēkas energoaudita pārskats
MK_776_P14.DOCX
15.
pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 30. novembra
noteikumiem Nr.
776
Ieteicamo pārtikas produktu izvēles kritēriji

Pamatproduktu grupa

Ieteicamā produkta kritēriji (uz 100 g produkta, ja nav norādīts citādi)
Konservēti pākšaugi Bez pievienotiem taukiem
Bez pievienota cukura
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,2 g
Šķiedrvielas vismaz 6 g
Nesatur aromatizētājus1, krāsvielas2, konservantus (izņemot etiķi, askorbīnskābi, citronskābi), saldinātājus
Dārzeņu sulas Bez pievienota cukura
Bez pievienota sāls
Nesatur pārtikas piedevas3, aromatizētājus1
Dārzeņi Žāvēti dārzeņi (izņemot kaltētus pākšaugus) Bez pievienota cukura
Bez pievienota sāls
Šķiedrvielas vismaz 6 g
Nesatur pārtikas piedevas3 (izņemot citronskābi un askorbīnskābi), aromatizētājus1
Konservēti dārzeņi, dārzeņu pārstrādes produkti (piemēram, mērces, lečo) Bez pievienotiem taukiem
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,2 g
Šķiedrvielas vismaz 6 g
Nesatur krāsvielas2, konservantus (izņemot etiķi, askorbīnskābi, citronskābi), saldinātājus
Augļi un ogas Žāvēti augļi un ogas Nesatur pārtikas piedevas3
Bez pievienota cukura
Augļu un ogu sulas Bez pievienota cukura (izņemot smiltsērkšķu sulu, kurā cukura daudzums nepārsniedz 140 g uz litru)
Konservēti augļi un ogas Nesatur aromatizētājus1, krāsvielas2, konservantus (izņemot etiķi, askorbīnskābi, citronskābi), saldinātājus
Pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 12 g
Ievārījumi, marmelādes, džemi, želejas un biezeņi Nesatur aromatizētājus1, krāsvielas2, saldinātājus, konservantus
Pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 40 g
Maize Kviešu maize Piesātināto tauku daudzums nepārsniedz 1,0 g
Pievienoto cukuru daudzums nepārsniedz 3,0 g
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,0 g
Šķiedrvielas vismaz 4 g
Nesatur pārtikas piedevas3
Rudzu maize un rudzu-kviešu maize Piesātināto tauku daudzums nepārsniedz 1,1 g
Pievienoto cukuru daudzums nepārsniedz 6 g
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,2 g
Šķiedrvielas vismaz 6 g
Nesatur pārtikas piedevas3
Sausmaizītes, barankas un sausiņi Piesātināto tauku daudzums nepārsniedz 1,0 g
Pievienoto cukuru daudzums nepārsniedz 5,0 g
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,0 g
Šķiedrvielas vismaz 8 g
Nesatur pārtikas piedevas3
Milti Kviešu milti Šķiedrvielas vismaz 6 g
Citi milti (piemēram, auzu, rudzu, griķu)
Graudaugu produkti, izņemot miltus Šķiedrvielas vismaz 6 g
Nesatur aromatizētājus1, krāsvielas2, konservantus, saldinātājus
Bez pievienota sāls un cukura
Bez pievienotiem taukiem
Makaroni Šķiedrvielas vismaz 6 g
Bez pievienotiem taukiem
Bez pievienota sāls
Nesatur aromatizētājus1, krāsvielas2
Gaļas produkti Piesātināto tauku daudzums nepārsniedz 8,0 g
Gaļas produktos gaļas saturs vismaz 50 %
Enerģētiskā vērtība ne lielāka kā 300 kcal
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,8 g (vidēji 1,5 g)
Pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 3,0 g
Nesatur pārtikas aromatizētājus1, krāsvielas2, garšas pastiprinātājus
Produkta sastāvā nav sojas produktu
Produkta sastāvā nav mehāniski atdalītas gaļas
Piena produkti Piens Tauku saturs produktā nepārsniedz 2,5 %
Skābpiena produkti Tauku saturs produktā nepārsniedz 2,5 %
Bez pievienota sāls un cukura
Nesatur aromatizētājus1, pārtikas piedevas3
Biezpiens Tauku saturs produktā nepārsniedz 5 %
Nesatur pārtikas piedevas3
Bez pievienota sāls un cukura
Krējums (skābais) Tauku saturs produktā nepārsniedz 20 %
Nesatur biezinātājus, emulgatorus, stabilizatorus
Siers Tauku saturs produktā nepārsniedz 20,0 g
Pievienotā sāls daudzums nepārsniedz 1,5 g
Nesatur krāsvielas2
Eļļa Auksti spiesta – nerafinēta

Piezīmes.

1 Produkts drīkst saturēt dabīgos aromatizētājus, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1334/2008 par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK 16. panta prasībām.

2 Produkts drīkst saturēt krāsvielas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (turpmāk – regula Nr. 1333/2008) II pielikuma C daļas II grupā.

3 Pārtikas piedevas, kas noteiktas regulā (EK) Nr. 1333/2008.