Ministru kabineta noteikumi Nr. 539
Rīgā 2024. gada 13. augustā (prot. Nr. 31 61. §)
24-TA-1030
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" trešās kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – specifiskā atbalsta mērķis) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" trešo kārtu (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partneriem;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
3.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4.
Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants (dotācija).
5.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
II.Pasākuma mērķis un plānotie rādītāji
6.
Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi psihiskās veselības aprūpei un stiprināt veselības aprūpes sistēmu, attīstot psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru.
7.
Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji un ārstniecības iestādes, kas sniedz psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus.
8.
Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim līgumi par projektu īstenošanu noslēgti 100 procentu apmērā no specifiskā atbalsta mērķa pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.
9.
Pasākums veicina 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" visu kārtu ietvaros kopējā iznākuma rādītāja – jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte – sasniegšanu, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklēs 3 687 497 iedzīvotāji, tai skaitā pasākuma ietvaros – 199 794 personas gadā.
10.
Pasākuma rezultāta rādītājs ir personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 181 631 persona gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus.
III.Pasākuma finansējums
11.
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 7 957 886 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 6 764 203 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu, ir 1 193 683 euro.
12.
Pasākuma attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, nacionālais līdzfinansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto līdzfinansējumu, nav mazāks par 15 procentiem no šo noteikumu 11. punktā minētā pasākumam pieejamā kopējā finansējuma. Attiecināmais nacionālais privātais finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru līdzfinansējums tiek noteikts saskaņā ar šo noteikumu 40. punktu.
IV.Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi
13.
Pasākuma finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem (ja attiecināms) komercdarbības atbalstu piešķir atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.
14.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu ir noslēguši ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs) deleģēšanas līgumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (turpmāk – sabiedriskie pakalpojumi) sniegšanu. Līgumā norāda:
14.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;
14.2.
prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru;
14.3.
līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;
14.4.
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
14.5.
pakalpojuma sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, ja tas sniedz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
14.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
14.7.
atsauci uz Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
15.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) projektam pievieno vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
16.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
17.
Pilnvarojuma uzlicējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt sadarbības iestādei ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
18.
Šo noteikumu 13. punktā minēto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, ko piešķir par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
19.
Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu vai sniedz atzinumu par nosacījumu izpildi.
20.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktu.
21.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) projektam pievieno apliecinājumu, ka attiecībā uz tiem nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai un pasludināšanai un finansējuma saņēmējam nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta.
V.Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem
22.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju.
23.
Projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā pasākumā var piesaistīt normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību norādītās specializētās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus stacionāros psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus, – valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca".
24.
Šo noteikumu 22. punktā minētais finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē līgumu izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
24.1.
sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjoms;
24.2.
pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.
25.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.
26.
Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneriem (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantā noteiktās prasības.
27.
Projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.
28.
Projekta iesnieguma vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj pārstāvi no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvi, kā arī pārstāvi no Nacionālā veselības dienesta.
VI.Pasākuma atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
29.
Lai attīstītu infrastruktūru, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksāti psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi, pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
29.1.
projekta vadības nodrošināšana;
29.2.
būvniecība;
29.3.
tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
29.4.
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
30.
Šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru (ja attiecināms) projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos nodarbinātības jomā noteiktās piemaksas un nodokļi:
30.1.
tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā;
30.2.
ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
31.
Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvniecību saistītas izmaksas:
31.1.
būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;
31.2.
būvniecības izmaksas, tai skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā.
32.
Šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
33.
Šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas:
33.1.
medicīniskās tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas;
33.2.
iekārtas, ierīces, mēbeles un aprīkojums;
33.3.
informācijas tehnoloģiju aprīkojums.
34.
Projektā attiecinot medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nepieciešams Veselības ministrijas izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojums.
35.
Šo noteikumu 29.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.
36.
Šo noteikumu 29. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka līgums par projekta īstenošanu.
37.
Šo noteikumu 30., 31., 33. un 35. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:
37.1.
šo noteikumu 30. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla izmaksas;
37.2.
šo noteikumu 31., 33. un 35. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās izmaksas. Šīs piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.
38.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
39.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk par 2021. gada 1. janvāri. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir darbībām, kas pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
VII.Pasākuma īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
40.
Saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporciju un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru atbilstoši šādam aprēķinam:
40.1.
projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;
I publ – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);
x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;
I publ – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);
40.2.
gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
y – projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;
S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);
Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
y – projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;
S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);
Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
40.3.
uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.
41.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada datus vai divu iepriekšējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.
42.
Finansējuma saņēmējs pēc saskaņošanas ar sadarbības partneriem infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz sadarbības iestādē:
42.1.
iesniedzot projekta iesniegumu;
42.2.
iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu.
43.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 40.1. apakšpunktu, valsts atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.
44.
Finansējuma saņēmējs, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka saskaņā ar šo noteikumu 40.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, attiecīgi palielinot šo noteikumu 11. punktā minēto nacionālo privāto finansējumu.
45.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri:
45.1.
nodrošina šo noteikumu 29.4. apakšpunktā minētos komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
45.2.
nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem rādītājiem:
45.2.1.
objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība. Finansējuma saņēmējam ir pienākums sniegt minēto informāciju, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu par visu projekta periodu;
45.2.2.
veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai. Finansējuma saņēmējam ir pienākums sniegt minēto informāciju, iesniedzot pēdējo maksājuma pieprasījumu par visu projekta periodu;
45.3.
ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;
45.4.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
45.5.
uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju;
45.6.
nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
45.7.
nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;
45.8.
nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (inovāciju publiskais iepirkums);
45.9.
izstrādā kārtību, kādā pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta;
45.10.
finansējuma saņēmējs projekta plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projekta progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.
46.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
47.
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Ministru prezidente E. Siliņa
Veselības ministrs H. Abu Meri