25-TA-879
Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju, izgudrojumu un augu šķirņu komercializāciju, ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu
Izdoti saskaņā ar ar Zinātniskās darbības likuma
32.1 panta septīto daļu, 39.3 panta ceturto daļu un 39.6 pantu
32.1 panta septīto daļu, 39.3 panta ceturto daļu un 39.6 pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
nosacījumus un kārtību, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas personas (turpmāk – publiska persona) finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni (turpmāk - intelektuālais īpašums);
1.2.
kritērijus, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē intelektuālā īpašuma komercializācijas potenciālu un īstenošanu;
1.3.
gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas;
1.4.
nosacījumus un kārtību, kādā valsts zinātniskās institūcijas darbinieks informē valsts zinātnisko institūciju par jaunu intelektuālo īpašumu;
1.5.
zinātniskās institūcijas darbinieka, kas ir radījis intelektuālo īpašumu, tiesību uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz intelektuālā īpašuma komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību;
1.6.
kārtību, kādā nosaka atlīdzību par intelektuālā īpašuma saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus;
1.7.
nosacījumus un kārtību valsts zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamais riska līmenis (risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem, laika periods, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcība gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
ar saimniecisko darbību nesaistīts zinātnisks pētījums – zinātnisks pētījums, kas atbilst šādiem kritērijiem:
2.1.1.
pētījumu īsteno Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai;
2.1.2.
zinātniskajā pētījumā īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura;
2.2.
2.3. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:
2.2.1.
publiska izglītība, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes un kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;
2.2.2.
neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;
2.2.3.
pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
2.2.4.
zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:
2.2.4.1.
zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācija, pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija kopīgi ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;
2.2.4.2.
visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībā;
2.3.
efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai;
2.4.
pētniecības organizācija – valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;
2.5.
tehniski ekonomiskā priekšizpēte – priekšizpēte, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai;
2.6.
zināšanu (tehnoloģiju) pārnese - jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci, gan saimnieciskās darbībās, gan darbībās, kas nav saimnieciska darbība, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām te ietilpst arī citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tās iemiesotas, un zināšanas par reālās darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodes, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu apzināšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;
2.7.
licencēšana – licenciārs ar licences līgumu piešķir licenciātam intelektuālā īpašuma izmantošanas atļauja vienkāršas vai izņēmuma licences veidā;
2.8.
atsavināšana – intelektuāla īpašuma pilnīga vai daļēja pārdošana kā rezultātā īpašuma tiesības pilnībā vai daļēji pāriet jaunam intelektuāla īpašuma īpašniekam, kas ir cita juridiska vai fiziska persona;
2.9.
ieguldīšana pamatkapitālā – intelektuālā īpašuma atsavināšana zinātniski ietilpīgam jaunuzņēmumam;
2.10.
ieguldījums - šo noteikumu ietvaros ar šo saprot valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu vai citu publisku personu finanšu līdzekļus (turpmāk – publiski finanšu līdzekļu ieguldījumi) un cita veida ieguldījumus, kas šo noteikumu ietvaros ir jebkādi ieguldījumi, kurus valsts zinātniskā institūcija ieguvusi, izmantojot publiskos finanšu līdzekļu ieguldījumus (piemēram, telpu izmantošana, iekārtu izmantošana). Cita veida ieguldījumus valsts zinātniskā institūcija nosaka stratēģijā par finanšu un citu ieguldījumu veikšanu jaunos vai esošos uzņēmumos nolūkā veicināt tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni pārnesi (turpmāk – ieguldījumu stratēģija);
2.11.
pieļaujamais riska līmenis (riska tolerance) - šo noteikumu ietvaros ir ieguldījumu stratēģijā noteiktais maksimāli pieļaujamais finansiālais riska līmenis (valsts zinātniskās institūcijas uzņemamo saistību apmērs), kuru valsts zinātniskā institūcija var uzņemties veicot publisko finanšu līdzekļu ieguldījumu un cita veida ieguldījumu intelektuālā īpašuma komercializācijā;
2.12.
zaudējumi – šo noteikumu ietvaros saprot finansiālu vai nemateriālu kaitējumu, kas valsts zinātniskajai institūcijai radies intelektuālā īpašuma komercializācijas rezultātā (licencēšana, pārdošana vai ieguldīšana uzņēmumā), veicot darbības, kā rezultātā, piemēram, radušies neatgūstami ieguldījumi, neizmantots radītais intelektuālais īpašums, neparedzētas juridiskās vai finansiālās saistības;
2.13.
zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums – komersants, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam un attīsta produktu vai tehnoloģiju, kuru izstrādājusi valsts zinātniskā institūcija, kā arī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
2.13.1.
komersantam ir nodotas vai piešķirtas tiesības valsts zinātniskā institūcijas produkta vai tehnoloģijas izmantošanai;
2.13.2.
komersanta kapitāldaļu turētājs tehnoloģijas izstrādāšanas brīdī ir bijis valsts zinātniskās institūcijas vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents vai zinātnieks, kuram pieder mantiskās tiesības uz intelektuālo īpašumu;
3.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā un aktualizē Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma komercializācijas un ieguldījumu pārvaldības vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), lai nodrošinātu šo noteikumu vienveidīgu piemērošanu. Izglītības un zinātnes ministrija vadlīnijas saskaņo ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir valsts zinātniskās institūcijas, un ievieto savā oficiālajā tīmekļvietnē, informējot par to valsts zinātniskās institūcijas. Nozaru ministrijas un to padotībā esošās zinātniskās institūcijas sniedz argumentētus priekšlikumus vadlīniju aktualizēšanai.
II.Nosacījumi un kārtība, kādā saimnieciski izmantojamas (komercializējamas) publiskas personas finansētu valsts zinātnisko institūciju zinātnisko pētījumu rezultātā radītais intelektuālais īpašums
4.
Valsts zinātniskā institūcija komercializē publiskas personas finansēta ar saimniecisku darbību nesaistīta zinātniskā pētījuma rezultātā radīto intelektuālo īpašumu, ja šāda pētījuma rezultātā ir radīts vai reģistrēts intelektuālais īpašums, kas ir pieraksta formā fiksēta zinātība, patents, patents, preču zīme, dizainparaugs vai augu šķirne, vienā no šādiem komercializācijas veidiem:
4.1.
licencēšana;
4.2.
atsavināšana;
4.3.
ieguldīšana pamatkapitālā.
5.
Valsts zinātniskā institūcija, slēdzot līgumu par intelektuālā īpašuma pilnīgu vai daļēju pārdošanu vai izmantošanas tiesību piešķiršanu, par visām licenciātam piešķirtajām vai pircējam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem tādu atlīdzību, kas ir līdzvērtīga intelektuālā īpašuma tirgus cenai.
6.
Valsts zinātniskā institūcija saskaņā ar normatīvo regulējumu intelektuālā īpašuma jomā, var slēgt licences līgumu par intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesību piešķiršanu licenciātam. Licence reģistrējama Patentu valdē. Licences līgumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
6.1.
līguma priekšmetu, licencētās tiesības uz intelektuālo īpašumu, teritoriju, darbības jomu (lauks) u.c. būtiskus apstākļus;
6.2.
licences veidu - vienkāršota vai ekskluzīva, un tās darbības termiņu, kā arī tās izbeigšanu un izbeigšanas sekas;
6.3.
licenciāta tiesības piešķirt apakšlicences un apakšlicencēšanas nosacījumi;
6.4.
detalizēti maksājumu noteikumi, kas var ietvert, piemēram, noteikumus par vienreizējiem maksājumiem, honorāriem, maksājumu biežumu un laiku, pārskatiem, uzskaites uzturēšanu, revīzijas tiesībām, nodokļu jautājumiem, ja paredzēta atlīdzība par tiesību uz intelektuālā īpašuma izmantošanu;
6.5.
konfidencialitātes un publicitātes noteikumi;
6.6.
garantijas;
6.7.
atbildības un kompensācijas nosacījumi;
6.8.
licences līguma reģistrācijas un par to maksājama maksas nosacījumus, kā arī licences līguma grozījumu un licences līguma izbeigšanas iespējas.
7.
Valsts zinātniskā institūcija, ieguldot intelektuālo īpašumu uzņēmuma pamatkapitālā, ievēro ieguldījumu stratēģijā konkrēti definētu atdeves mehānismu (piemēram, peļņas daļu, licencēšanas maksām).
8.
Valsts zinātniskā institūcija nodrošina, ka uz tās ieguldījumiem neattiecas neatļautas valsts atbalsta definīcija un nerada konkurences kropļojumus tirgū. Valsts zinātniskajai institūcijai, veicot ieguldījumus, veic regulāru ieguldījumu uzraudzību atbilstoši ieguldījumu stratēģijai. Ja uzņēmums, kuras pamatkapitālā ieguldīts valsts zinātniskās institūcijas ieguldījums, nepilda noteiktos valsts zinātniskās institūcijas mērķus, valsts zinātniskā institūcijai ir tiesības izstāties no ieguldījuma veikšanas uzņēmuma pamatkapitālā.
9.
Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši ieguldījumu stratēģijai lemj par komercializācijai atvēlēto ikgadējo budžetu, vadoties no tās finansiālajām iespējām un Eiropas Savienības fondu vai citas publiskas ārvalstu finanšu palīdzības atbalsta pieejamības.
10.
Valsts zinātniskā institūcija lemjot par intelektuālā īpašuma komercializēšanu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, ievēro noteikto pieļaujamo risku līmeni.
III.Kritēriji, pēc kuriem valsts zinātniskā institūcija izvērtē intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciālu un īstenošanu
11.
Valsts zinātniskā institūcija, tās tehnoloģiju pārneses vienība vai neatkarīgs eksperts, kuram ir pieredze intelektuālā īpašuma novērtējumu sagatavošanas jomā, intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu atbilstoši ieguldījumu stratēģijai, piemērojot arī šādus kritērijus:
11.1.
ekonomiskā ietekme – novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamos ieņēmumus un peļņu no komercializācijas, tostarp arī riskus;
11.2.
tehnoloģiska inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu, kā arī novērtē, kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
11.3.
ilgtspējība – novērtē radītā intelektuālā īpašuma ilgtspējīgumu;
11.4.
sabiedrības labklājība – novērtē kā radītais intelektuālais īpašums uzlabos sabiebrības labklājību.
12.
Veicot intelektuāla īpašuma komercializācijas potenciāla un īstenošanas sākotnējo novērtējumu, ņem vērā šādus apsvērumus minētā novērtējuma caurskatāmības un efektivitātes nodrošināšanai, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgu intelektuāla īpašuma jomu:
12.1.
ieguldījumus veic atbilstoši ieguldījumu stratēģijai;
12.2.
ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka ir pierādīts skaidrs ekonomiskais un zinātniskais pamatojums, kas pierāda ieguldījuma lietderību. Ieguldījumi jāveic tikai tādos uzņēmumos vai fondos, kas veicina inovācijas un zinātnisko rezultātu komercializāciju;
12.3.
ieguldījumu apjoms nedrīkst pārsniegt ieguldījumu stratēģijā noteikto komercializācijas procentuālo apmēru no valsts zinātniskās institūcijas kopējā budžeta vai finanšu resursiem;
12.4.
piemēro interešu konflikta novēršanas principu – ieguldījumi nevar būt saistīti ar valsts zinātniskās institūcijas darbinieku vai vadības personiskajām un biznesa interesēm.
IV.Gadījumi un kritēriji, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz intelektuāla īpašuma komercializācijas
13.
Valsts zinātniskajai institūcijai pēc lēmuma par mantisko tiesību uz intelektuālo īpašumu komercializāciju pieņemšanas ir tiesības turpmāk no šī lēmuma atteikties, ja tā, izvērtējot intelektuāla īpašuma objekta komercializācijas potenciālu, konstatē šādus gadījumus:
13.1.
konkrētā intelektuālā īpašuma komercializācija neatbilst zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un pieejamiem resursiem komercializācijai;
13.2.
komercializācija nav ekonomiski izdevīga (nepietiekams komercializācijas potenciāls) un augsti riska faktori;
13.3.
nav tehnoloģiskās attīstības iespējas;
13.4.
negatīva ietekme uz sabiedrību;
14.
Iestājoties kādam no šo noteikumu 11.punktā noteiktajiem gadījumiem, valsts zinātniskā institūcija, ievērojot iekšējos tiesību aktus, izvērtē un pieņem lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas, argumentēti pamatojot to ar šādiem atteikuma kritērijiem:
14.1.
atbilstība valsts zinātniskās institūcija stratēģijai un pieejamajiem resursiem – novērtē intelektuālā īpašuma komercializācijas atbilstību valsts zinātniskas institūcijas darbības stratēģijai un komercializācijas nepieciešamajiem resursiem;
14.2.
ekonomiskā ietekme - novērtē potenciālo tirgus segmenta lielumu un pieprasījumu pēc radītā intelektuālā īpašuma, kā arī novērtē iespējamās komerializācijas izmaksas, un ienākumus no tā komercializācijas;
14.3.
tehnoloģiskā inovācija – novērtē cik inovatīvs ir radītais intelektuālais īpašums salīdzinājumā ar jau esošu intelektuālo īpašumu attiecīgajā tirgus segmentā un kā radītais intelektuālais īpašums veicinās tehnoloģisko attīstību;
14.4.
sabiedrības labklājība – novērtē kā radītais intelektuālais īpašums uzlabos sabiebrības labklājību.
15.
Valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga atteikties no intelektuālā īpašuma komercializācijas pēc sākotnējā lēmuma par tās uzsākšanu, ja, izvērtējot intelektuālā īpašuma objekta komercializācijas potenciālu, konstatēts vismaz viens no šādiem gadījumiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
15.1.
stratēģiskā atbilstība un resursu pietiekamība – intelektuālā īpašuma komercializācija neatbilst valsts zinātniskās institūcijas stratēģiskajiem mērķiem vai tās rīcībā nav pietiekamu finanšu, tehnisko vai administratīvo resursu veiksmīgai komercializācijai;
15.2.
ekonomiskā pamatotība – intelektuālā īpašuma komercializācija nav ekonomiski dzīvotspējīga, jo:
15.2.1.
komercializācijas potenciāls ir nepietiekams, lai nodrošinātu finansiāli ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu darbību;
15.2.2.
pastāv būtiski ekonomiskie vai juridiskie riski, kas var negatīvi ietekmēt komercializācijas procesu;
15.2.3.
nav pietiekamas tirgus intereses vai pieprasījuma pēc attiecīgā intelektuālā īpašuma.
15.3.
tehnoloģiskā dzīvotspēja – intelektuālā īpašuma tālākā attīstība nav tehnoloģiski iespējama, jo trūkst nepieciešamo tehnoloģisko resursu, nav paredzama tā konkurētspējīga attīstība vai tehnoloģiskie ierobežojumi liedz praktisku ieviešanu tirgū;
15.4.
sabiedrības interešu aizsardzība – intelektuālā īpašuma komercializācija var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz sabiedrības interesēm, tostarp veselību, vidi vai drošību;
16.
Valsts zinātniskā institūcija var pārskatīt lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas, ja mainās būtiski apstākļi, kas var ietekmēt intelektuālā īpašuma komercializācijas ekonomisko, tehnoloģisko vai stratēģisko dzīvotspēju.
17.
Valsts zinātniskā institūcija nosaka intelektuālā īpašuma objekta komercializācijas potenciālu izvērtēšanas kārtību, nosakot tajā atbildīgās amatpersonas un institūcijas, kas pieņem galīgo lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas, dokumentācijas prasības un termiņus, kā arī šī lēmuma pārskatīšanas procedūru.
18.
Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši iekšējiem tiesību aktiem paziņo lēmumu par atteikšanos no intelektuālā īpašuma komercializācijas darbiniekam, kas radījis intelektuālā īpašuma objektu, par tā tiesībām izmantot intelektuālo īpašumu. Institūcija var vienoties ar darbinieku par mantisko tiesību pāreju, atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot, ka netiek piešķirts komercdarbības atbalsts mantisko tiesību ieguvējam, ja tas nav paredzēts.
V.Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par tiesību uz intelektuāla īpašuma saimniecisko izmantošanu (komercializāciju) pret atlīdzību vai bez atlīdzības, atlīdzības veidus, kā arī to noteikšanas kritērijus
19.
Valsts zinātniskā institūcija vai tās piesaistīts attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts nosaka intelektuālā īpašuma vērtību, ievērojot šādus kritērijus:
19.1.
ienākumu prognoze – prognozē potenciālos ienākumus no intelektuālā īpašuma ieviešanas, ņemot vērā tirgus tendences un tehnoloģiskos jaunumus;
19.2.
tirgus segments – izmanto tirgus datus par līdzīgiem darījumiem, informāciju par tipisko procentmaksājumu apmēru attiecīgajās nozarēs. Ja intelektuālais īpašums ir jauns, tiek ņemta vērā iespējamā augstā novitātes pakāpe un risks, ka līdzīgi darījumi tirgū vēl nav veikti;
19.3.
izmaksu aprēķins (ja nepieciešams) – aprēķina izmaksas, kas radušās intelektuālā īpašuma izstrādē, vai nosaka ieguldījumus, kas būtu nepieciešami līdzīga intelektuālā īpašuma izstrādei nākotnē;
19.4.
gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
20.
Valsts zinātniskā institūcija, komercializējot intelektuālo īpašumu, saņem atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai. Atlīdzība ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja to dokumentāri pierāda vienā no šādiem veidiem:
20.1.
atlīdzība ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru, piemēram, izsoli, kas garantē objektivitāti;
20.2.
attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīgs eksperts ir veikusi vērtējumu, apstiprinot, ka atlīdzība ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
20.3.
valsts zinātniskā institūcija kā pārdevēja pierāda, ka tā ir vienojies par atlīdzību godīgas konkurences apstākļos, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, izņemot zinātniskos pētījumus, kas paredz efektīvu sadarbību, kad sadarbības nolīgums sadarbības komersantam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Maksimāla saimnieciska labuma gūšanu var pamatot, veicot efektīvas pārrunas, piesaistot neatkarīgu ekspertu tirgus cenas noteikšanai vai ar aprēķiniem pamatojot izvēli atsavināt intelektuālo īpašumu;
20.4.
gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
21.
Intelektuālā īpašuma atlīdzības noteikšanas veidi:
21.1.
atklāta publiska izsole;
21.2.
efektīvas pārrunas;
21.3.
attiecīgas intelektuālā īpašuma jomas neatkarīga eksperta piesaiste intelektuālā īpašuma vērtības noteikšanai ārpakalpojuma veidā, kas apliecina, ka atlīdzības summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu.
22.
Valsts zinātniskā institūcija pamato izvēlēto atlīdzības noteikšanas veidu ar aprēķiniem vai pieņēmumiem, kas izriet no tirgus situācijas, pētījuma rezultāta īpatnībām, konfidencialitātes nosacījumiem Valsts zinātniskajai institūcijai, lai noteiktu taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma komercializāciju, ir tiesības kombinēt atlīdzības noteikšanas veidus, ja tas ir nepieciešams.
23.
Valsts zinātniskā institūcija izstrādā atklātas publiskas izsoles norises kārtību (t.sk. norāda arī vai izsole būs rakstiska vai mutiska; intelektuālā īpašuma sākumcena izsolē; maksājumu nosacījumi (piemēram, maksājumu dalīšana, samaksas termiņš)), kuru pamatojošā dokumentācija ir:
23.1.
izsoles veikšanas kārtība;
23.2.
informācija par izsoles izsludināšanu;
23.3.
izsoles protokols;
23.4.
cita saistīta dokumentācija.
24.
Valsts zinātniskā institūcija izstrādā efektīvu pārrunu norises procedūru, kuras pamatojošā dokumentācija, tajā skaitā, ir arī:
24.1.
korespondence, tajā skaitā, uzņēmumu piedāvājumi;
24.2.
sapulču protokoli;
24.3.
lēmumu pieņemšanas dokumenti, tajā skaitā, aprēķini, ekonomiskie apsvērumi un cita informācija, kas ietekmējusi lēmumu.
25.
Valsts zinātniskajai institūcijai ir tiesības intelektuālo īpašumu nodot bezatlīdzības lietošanā, ja tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ar nosacījumu to atgriezt atpakaļ, kad beidzas minētās funkcijas vai uzdevuma izpilde, noslēdzot intelektuālā īpašuma bezatlīdzības lietošanas līgumu un nosakot tajā pienākumu šī līguma pusei, kura lietos šo intelektuālo īpašumu bezatlīdzībā, segt intelektuālā īpašuma uzturēšanas izmaksas un citus saistītos izdevumus.
26.
Valsts zinātniskajai institūcija nodod intelektuālo īpašumu bezatlīdzības lietošanā uz piespiedu licences pamata atbilstoši normatīvajam regulējumam par attiecīgu intelektuālā īpašuma jomu.
27.
Valsts zinātniskā institūcija piemēro komercdarbības atbalsta regulējumu mantisko tiesību ieguvējam, ja tā:
27.1.
atsavina intelektuālā īpašuma tiesības par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu;
27.3.
īsteno komercializāciju virs tirgus cenas, nosakot komercdarbības atbalstu par daļu, kas pārsniedz tirgus vērtību.
VI.Nosacījumi un kārtība, kādā zinātniskās institūcijas darbinieks informē zinātnisko institūciju par jaunu intelektuālo īpašumu
28.
Valsts zinātniskās institūcijas darbinieks viena mēneša laikā no jauna intelektuālā īpašuma radīšanas brīža, rakstveidā paziņo par jauna intelektuālā īpašuma radīšanas faktu saskaņā ar valsts zinātniskās institūcijas noteikto kārtību (turpmāk – paziņojums par jaunu intelektuālo īpašumu). Paziņojumā par jaunu intelektuālo īpašumu norādāma šāda informācija par radīto intelektuālo īpašumu:
28.1.
radītā intelektuālā īpašuma apraksts un potenciālais pielietojums;
28.2.
darbinieku ieguldījuma proporcija, ja intelektuālo īpašumu radījuši vairāki darbinieki;
28.3.
citi dati, kas noteikti valsts zinātniskās institūcijas noteiktajā kārtībā.
29.
Valsts zinātniskā institūcija, saņemot ziņojumu par jaunu intelektuālo īpašumu, izvērtē tā komercializācijas potenciālu, ievērojot šos noteikumus, ieguldījumu stratēģiju un citus tās iekšējos normatīvos aktus un pieņem lēmumu par mantisko tiesību izmantošanu vai atteikumu šo tiesību izmantošanā, ja tās turpmāka komercializācija nav lietderīga. Par attiecīgu lēmumu rakstveidā paziņo darbiniekam, ievērojot valsts zinātniskās institūcijas noteiktos termiņus un kārtību.
30.
Ja darbinieks uzsāk intelektuālā īpašuma komerciālu izmantošanu, valsts zinātniskā institūcija ir tiesīga pieprasīt atlīdzību, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai.
VII.Zinātniskas institūcijas darbinieka, kas ir radījis intelektuālo īpašumu, tiesību uz taisnīgu atlīdzību no intelektuālā īpašuma komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem noteikšanas principus, nosacījumus un kārtību
31.
Valsts zinātniskās institūcijas darbiniekam, kurš iri radījis intelektuālo īpašumu, ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no intelektuālā īpašuma komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem. Ja intelektuālā īpašuma radīšanā piedalījušies divi vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, tiesības uz taisnīgu atlīdzību ir katram.
32.
Taisnīgas atlīdzības principi:
32.1.
pienācīguma princips – atlīdzība ir atbilstoša un godīga, kas pamatā ir proporcionāla no komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem;
32.2.
samērīguma princips - atlīdzība ir daļa no ienākumiem, kas iegūta, komercializējot attiecīgu intelektuālo īpašumu.
33.
Valsts zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina iekšējo regulējumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu no intelektuālā īpašuma komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:
33.1.
atlīdzībai jābūt saskaņā ar valsts zinātniskās institūcijas noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem;
33.2.
atlīdzībai ir jāmotivē valsts zinātniskās institūcijas zinātniskos darbiniekus iesaistīties komercializācijā;
33.3.
atlīdzībai ir jābūt noteiktai saskaņā ar taisnīgas atlīdzības pienācīguma un samērīguma principiem;
33.4.
pirms veikt atlīdzību autoriem valsts zinātniskai institūcijai ir tiesības atskaitīt intelektuālā īpašuma uzturēšanai, pārvaldībai un komercializācijai veiktos izdevumus;
33.5.
valsts zinātniskā institūcija var paredzēt noteiktu daļu no ienākumiem izmaksāt gan kā autoratlīdzību, gan novirzīt atbilstošā izgudrotāja pētniecības grupas zinātniskajai darbībai;
33.6.
atlīdzība tiek noteikta izgudrotājiem autoriem proporcionāli izgudrojuma paziņojumā noteiktajam proporcionālajam autora ieguldījumam intelektuālā īpašuma radīšanā;
33.7.
valsts zinātniskai institūcijai ir pienākums piešķirt atlīdzību iestājas brīdī, kad tiek saņemta atlīdzība par intelektuālā īpašuma komercializāciju;
33.8.
valsts zinātniskā institūcija nosaka termiņu, kādā atlīdzība tiek piešķirta autoriem, nepārsniedzot 60 dienas no komercializācijas ienākumu saņemšanas brīža;
33.9.
saņemot komercializācijas ienākumus, zinātniskā institūcija 30 dienu laikā informē izgudrotājus par izgudrotājiem plānoto atlīdzību un tās izmaksas kārtību;
33.10.
ja darba tiesiskās attiecības ar izgudrotāju autoru ir beigušās, valsts zinātniskai institūcijai ir pienākums maksāt nolīgto atlīdzību.
34.
Ja intelektuālā īpašuma radīšanā piedalījušies divi vai vairāki zinātniskās institūcijas darbinieki un viens vai vairāki no viņiem izsaka iebildumu par noteikto atlīdzību atbilstoši taisnīgas atlīdzības kārtībai, tas neaptur valsts zinātniskās institūcijas noteiktās atlīdzības saņemšanu tiem, kuri nav izteikuši iebildumu . Valsts zinātniskā institūcija atbilstoši taisnīgas atlīdzības kārtībai izskata to un un paziņo lēmumu par atlīdzības apmēru.
VIII.Nosacījumi un kārtība zinātnisko institūciju ieguldījumu novērtēšanai – pieļaujamais riska līmenis(risku tolerance) veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem laika periods, kādā mēra risku toleranci, prasības pieļaujamā riska līmeņa nodrošināšanai un uzraudzībai, rīcība gadījumos, kad konstatē, ka noteiktais risku līmenis ir pārsniegts
35.
Valsts zinātniskā institūcija vismaz reizi gadā, pamatojoties uz ieguldījumu stratēģiju un riska tolerances politiku, izvērtē pieļaujamo riska līmeni ieguldījumiem.
36.
Maksimālais pieļaujamais riska līmenis ieguldījumiem nepārsniedz 10 procentus no valsts zinātniskās institūcijas veiktajiem ieguldījumiem attiecībā pret iespējamiem zaudējumiem, ņemot vērā visus zināmos un iespējamos riskus.
37.
Ja valsts zinātniskā institūcija veic ieguldījumus zinātniski ietilpīgā jaunuzņēmumā vai komercdarbībā, tā nodrošina grāmatvedības un finansējuma nodalīšanu, lai izvairītos no neatļauta valsts atbalsta, kā arī godīgas konkurences kropļošanas.
38.
Valsts zinātniskā institūcija riska tolerances politikā nosaka, cik lielu finansiālo zaudējumu vai neveiksmes risku tā ir gatava pieņemt, ieguldot naudas līdzekļus vai intelektuālo īpašumu (piemēram, patentus, tehnoloģijas, izgudrojumus).
39.
Valsts zinātniskā institūcija nosaka pieļaujamo riska līmeni valsts zinātniskās institūcijas veikto ieguldījumu attiecībai pret iespējamiem zaudējumiem intelektuālā īpašuma komercializācijā, izstrādājot riska tolerances politiku, kurā nosaka kā tiks veikta riska tolerances mērīšana un uzraudzība, kas noteikta ieguldījumu stratēģijā, pamatojoties uz šo noteikumu 36. .punktā noteikto maksimālo pieļaujamo riska līmeni.
40.
Valsts zinātniskā institūcija ieguldījumu novērtē, ievērojot šādus pamata apsvērumus:
40.1.
potenciālais ekonomiskais ieguvums un ieguvumi no komercializācijas;
40.2.
ieguldījuma potenciāls tehnoloģiskās attīstības veicināšanā un inovācijās;
40.3.
ieguldījumu ilgtspējība un to atbilstība valsts zinātniskās institūcijas stratēģiskajiem mērķiem.
41.
Pieļaujamo zaudējumu riska līmeni valsts zinātniskā institūcija mēra trīs gadu periodā no attiecīga zinātniskā pētījuma uzsākšanas dienas. Ja pēc trīs gadiem ir konstatēti būtiski zaudējumi vai veikts nekorekti noteikts ieguldījums, valsts zinātniskā institūcija, ievērojot riska tolerances politiku un ieguldījumu stratēģiju, veic nepieciešamos pasākumus risku samazināšanai vai ieguldījumu pielāgošanai tās faktiskajai situācijai..
42.
Valsts zinātniskā institūcija līdz katra gada 1.aprīlim iesniedz nozaru ministrijai, kurai tā ir padota, informāciju par tā komercializējamu intelektuālo īpašumu par šo noteikumu 41. .punktā noteikto periodu, norādot ieguldījumu potenciālo riska līmeni, iespējamos zaudējumus un riska mazināšanas pasākumus.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds