Noteikumi (konsolidētā versija)

26-TA-430
Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 11.1 panta pirmās daļas 3. punktu
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.
2.
Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem novērtē, lai noskaidrotu:
2.1.
šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;
2.2.
šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
3.
Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, un katrā no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
4.
Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:
4.1.
šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;
4.2.
šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;
4.3.
šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
5.
Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
6.
Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.
7.
Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
8.
Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:
8.1.
labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:
8.1.1.
šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, – trīs gadi;
8.1.2.
šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;
8.2.
lopbarības augiem:
8.2.1.
viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību (piemēram, smilts vīķu, lauka pupu un sējas zirņu ziemāju formām), – trīs gadi;
8.2.2.
viengadīgo lopbarības augu šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;
8.2.3.
daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm – četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes – pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:
8.2.3.1.
pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;
8.2.3.2.
otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;
8.3.
kartupeļiem – divi gadi.
(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)
8.1
Viens izmēģinājuma gads ietver sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju noteikšanu.
(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)
9.
Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
10.
Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.
11.
Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
12.
Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:
12.1.
lauku izmēģinājumu dati;
12.2.
kvalitātes rādītāju dati.
12.1
Zemkopības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai standartus labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšanai un augu šķirņu novērtēšanas kvalitātes rādītāju noteikšanai (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.
12.2
Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.
(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)
II.Iesniegums šķirnes novērtēšanai
13.
Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):
13.1.
selekcionārs;
13.2.
selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
13.3.
šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
13.4.
selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
13.1
Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651)
14.
Iesniegumu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē iesniedz:
14.1.
par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;
14.2.
par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;
14.3.
par ziemāju labību – līdz 1. augustam.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
15.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
16.
Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
17.
Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.
III.Šķirnes novērtēšanas secība
18.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam nodrošina šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu vietas.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
19.
Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:
19.1.
noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:
19.1.1.
sugu;
19.1.2.
šķirni;
19.1.3.
šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;
19.1.4.
nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;
19.1.5.
sēklu piegādes kārtību un laiku;
19.1.6.
novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.7.
maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;
19.2.
šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
20.
Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.
21.
Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
21.1
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk – kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
22.
Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
22.1
Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
IV.Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai
23.
Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk kā četri atkārtojumi, labībai – ne mazāk kā seši atkārtojumi, tai skaitā divi labības slimību izturības novērtēšanai. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumus izvieto randomizēti.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
23.1
Šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā pārbauda bioloģiskās ražošanas apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848), noteikumiem, tostarp tās 5. panta "d", "e", "f" un "g" punktā noteiktajiem vispārīgajiem principiem un 12. pantā ietvertajiem augkopības noteikumiem, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
23.2
Bioloģiskā šķirne ir bioloģiskajai ražošanai piemērota lauksaimniecības augu sugu – miežu, kukurūzas, rudzu un kviešu – bioloģiska šķirne regulas 2018/848 3. panta 19. punkta izpratnē (turpmāk – bioloģiska šķirne). Gan konvencionālās augu šķirnes, kuras iesniedzējs ir pieteicis pārbaudei bioloģiskajos audzēšanas apstākļos, gan bioloģiskās šķirnes novērtē pēc vienādiem kritērijiem.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
23.3
Ja iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu pārbaudīt tikai labības šķirnes piemērotību bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem, konkrēto šķirni pārbauda tikai bioloģiskajos audzēšanas apstākļos.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
24.
Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:
24.1.
vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:
24.1.1.
izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;
24.1.2.
konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;
24.1.3.
šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;
24.2.
precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;
24.3.
attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;
24.4.
lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
25.
Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:
25.1.
lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par sugām, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;
25.2.
daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;
25.3.
augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;
25.4.
pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;
25.5.
izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
26.
Audzēšanas procesa prasības ir šādas:
26.1.
attiecīgās augu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;
26.2.
katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;
26.3.
visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamās sugas audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;
26.4.
izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot Zemkopības ministrijas iekšējos noteikumos norādītās ieteicamās izsējas normas.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
27.
Mēslošanas prasības ir šādas:
27.1.
aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:
27.1.1.
augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par pieciem gadiem;
27.1.2.
barības vielu iznesi;
27.1.3.
priekšauga ietekmi;
27.1.4.
citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;
27.2.
bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:
27.2.1.
audzē tauriņziežus;
27.2.2.
audzē zaļmēslojuma augus;
27.2.3.
audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;
27.2.4.
iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;
27.2.5.
lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;
27.2.6.
veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);
27.2.7.
ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kuri atļauti  Komisijas 2021. gada 15. jūlija Īstenošanas regulas (ES) 2021/1165, ar ko atļauj bioloģiskajā ražošanā izmantot noteiktus produktus un vielas un izveido to sarakstus, II pielikumā.
(Grozīts ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651; MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 512)
28.
Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:
28.1.
lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;
28.2.
vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu lielums ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība nav mazāka par Zemkopības ministrijas iekšējos noteikumos norādīto uzskaites platību;
28.3.
atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.
29.
Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:
29.1.
kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;
29.2.
kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;
29.3.
nodrošina apgriešanās joslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)
V.Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite
30.
Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
31.
Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.
32.
Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:
32.1.
labībai:
32.1.1.
visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;
32.1.2.
griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;
32.1.3.
auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;
32.1.4.
kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;
32.2.
lopbarības augiem:
32.2.1.
sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.2.2.
stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;
32.2.3.
tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;
32.3.
eļļas augiem un šķiedraugiem:
32.3.1.
rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.3.2.
šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;
32.3.3.
šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;
32.3.4.
baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;
32.3.5.
sojai – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un novākšanas gatavība;
32.4.
kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.10.2018. noteikumiem Nr. 651)
33.
Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar Zemkopības ministrijas iekšējos noteikumos norādītajām metodēm. Mērījumiem un svērumiem izmanto iekārtas, kas verificētas vismaz vienu reizi kalendāra gadā.
34.
Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu un šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam, izņemot atkārtojumus, kuros nosaka šķirnes izturību pret slimībām.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
35.
Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnībā ir gājuši bojā, sagatavo aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sagatavošanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei un iesniedzējam.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
36.
Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:
36.1.
ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;
36.2.
ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;
36.3.
ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;
36.4.
ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.
37.
Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.
38.
Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.
39.
Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platību precizē, ņemot vērā uzskaites platības samazinājumu.
VI.Kvalitātes analīžu veikšana
40.
Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte nodrošina kvalitātes analīzes saskaņā ar Zemkopības ministrijas iekšējos noteikumos norādītajām metodēm kādā no šo noteikumu 41. punktā minētajām laboratorijām.
41.
Šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirņu kvalitātes analīzes var veikt kādā no šādām laboratorijām:
41.1.
laboratorijā, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā;
41.2.
citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju laboratorijās;
41.3.
laboratorijā, kurai ir vismaz triju gadu pieredze kvalitātes analīžu veikšanā.
(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 465)
VII.Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana
42.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumos iegūtos datus un kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, matemātiski apstrādā datus, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem atbilstoši Zemkopības ministrijas iekšējos noteikumos norādītajām šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodēm.
43.
(Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)
44.
(Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)
45.
(Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)
46.
(Zaudējis spēku ar 16.06.2018.; sk. 57. punktu)
47.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesniedzējam paziņo šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus:
47.1.
par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
47.2.
par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
48.
Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, tas divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
49.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu:
49.1.
par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
49.2.
par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
49.1
Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
VIII.Noslēguma jautājumi
50.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 100.nr.).
51.
Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kurām 2012.gadā novērtēšana notiek otro gadu, kvalitātes analīzes veic, izmantojot pirmajā pārbaudes gadā lietotās metodes.
52.
Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2012.gadā tiek vērtētas pirmo gadu (arī 2011.gada rudenī sētie ziemāji), kvalitātes analīzes veic saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.
53.
Ziemāju sugu šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2013.gadā tiek vērtētas trešo gadu, kvalitātes analīzes pārbauda, izmantojot tās pašas metodes, ar kurām novērtēšana tika uzsākta, bet 2012.gada rudenī šķirnes sēj šo noteikumu 3.pielikumā minētajās vietās.
54.
Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
55.
Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.augustu.
56.
Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
57.
Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju.
(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)
58.
Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2018. gada 15. novembra, piemēro tās saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.
(MK 23.10.2018. noteikumu Nr. 651 redakcijā)
59.
Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2019. gada 1. jūlija, piemēro saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.
(MK 11.06.2019. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
60.
Tās labības šķirnes, kas pieteiktas saimniecisko īpašību novērtēšanai līdz 2023. gada 1. jūlijam, tiek novērtētas saskaņā ar pieteikšanas brīdī spēkā esošajām prasībām.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
61.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte informē dienestu par  iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un iesniedz dienestā šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātus.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
62.
Dienests līdz 2030. gada beigām katru gadu līdz 31. decembrim ziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iesniegumu skaitu attiecībā uz bioloģiskajām šķirnēm un šo šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rezultātiem.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;
2) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007.
(MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)
1.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā
(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

1.1.8. izturība pret slimībām:

1.1.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.1.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.11. tilpummasa, g l–1;

1.1.12. proteīna saturs, %;

1.1.13. lipekļa saturs, %;

1.1.14. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*;

1.1.15. krišanas skaitlis, s*;

1.1.16. cietes saturs, %;

1.1.17. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.18. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

 

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

1.2.8. izturība pret slimībām:

1.2.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.2.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.11. tilpummasa, g l–1;

1.2.12. proteīna saturs, %;

1.2.13. krišanas skaitlis, s*;

1.2.14. cietes saturs, %.

 

1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

1.3.8. izturība pret slimībām:

1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);

1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);

1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.11. tilpummasa, g l–1;

1.3.12. proteīna saturs, %;

1.3.13. krišanas skaitlis, s*;

1.3.14. cietes saturs, %.

 

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

1.4.9. izturība pret slimībām:

1.4.9.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.4.9.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.4.10. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.4.11. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.4.12. proteīna saturs, %;

1.4.13. tilpummasa, g l–1;

1.4.14. cietes saturs, %;

1.4.15. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.16. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

 

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

1.5.1.7. izturība pret slimībām:

1.5.1.7.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.1.7.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);

1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;

1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.10. tilpummasa, g l–1;

1.5.1.11. plēkšņainība, %;

1.5.1.12. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.13. proteīna saturs, %;

1.5.1.14. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);

1.5.2.8. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.9. sausnas saturs, %*;

1.5.2.10. kopproteīna saturs sausnā, %.

 

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

 

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.7.4. izturība pret veldri, balles**;

1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.6. sausnas raža, t ha–1*;

1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.8. sausnas saturs, %;

1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

 

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;

2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.8. proteīna saturs, %.

 

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

 

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

 

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

 

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

 

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.1.9. tilpummasa, g l–1*;

3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

 

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.

 

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

 

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

 

Piezīmes.

1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.

2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24 .jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija
(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

 

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

 

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

 

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

 

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.

 

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

 

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

 

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;

10.3. kā bioloģiskā šķirne.

 

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.

 

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

 

13. Datums, paraksts un zīmogs.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai
(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

Nr.
p. k.

Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)

Izmēģinājumu vietas

konvencionālajā lauksaimniecībā

bioloģiskajā lauksaimniecībā

vietu skaits

vietas

vietu skaits

vietas

1.

 Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma)

4

 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Stendes pētniecības centrs AREI Viļānu nodaļa

2.

 Rudzi

3

 AREI Stendes pētniecības centrs

3

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs
AREI Viļānu nodaļa

3.

 Tritikāle

3

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

4.

 Mieži (ziemas forma)

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

5.

 Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma)

4

LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 
AREI Stendes pētniecības centrs AREI Viļānu nodaļa

6.

 Mieži (visas vasaras formas grupas)

4

 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

3

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"  AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" AREI Viļānu nodaļa

7.

 Auzas, kailgraudu auzas

3

 AREI Stendes pētniecības centrs

3

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža"  AREI Viļānu nodaļa

8.

 Kukurūza

2

 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs

9.

 Griķi

2

 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

10.

 Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas)

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

11.

 Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma)

4

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

12.

 Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma)

3

Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

13.

 Kartupeļi

2

 AREI Priekuļu pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

14.

 Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija

2

 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs

15.

 Stiebrzāles

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

16.

 Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas

2

 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

17.

 Sējas lucerna, hibrīdā lucerna

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" AREI Priekuļu pētniecības centrs

18.

 Sējas lini

2

 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

19.

 Sējas kaņepes

2

 LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" 

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"

20.

 Baltās sinepes

2

 LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

 LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs

21.

 Soja

2

 AREI Stendes pētniecības centrs

2

 AREI Stendes pētniecības centrs
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts"
4.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirņu novērtēšanas izcenojums
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

Nr.
p. k.

Suga

Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*

kopā

tajā skaitā

lauka izmēģinājumiem

kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem

I.

 Labība

1.

 Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell)

282

205

77

2.

 Rudzi (Secale cereale L.)

282

205

77

3.

 Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)

282

205

77

4.

 Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā minētos

282

205

77

5.

 Mieži (Hordeum vulgare L.) – iesala grupa

332

205

127

6.

 Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.)

282

205

77

7.

 Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza (Zea mays L.)

256

185

71

II.

 Lopbarības augi

8.

 Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)), lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

282

205

77

9.

 Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)

249

185

64

10.

 Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae (Leguminosae)) – par izmēģinājuma ciklu

520

390

130

III.

 Eļļas augi un šķiedraugi

11.

 Rapsis (Brassica napus L. (partim)), ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja (Glycine max)

282

205

77

12.

 Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)

256

185

71

13.

 Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)

249

185

64

IV.

 Kartupeļi

14.

 Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)

282

207

75
Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.
4.1
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirnes novērtēšanas grupas
(Pielikums MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 512 redakcijā)

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas forma, šķirnes;

1.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L. subsp. aestivum):

2.1. ziemas forma, šķirnes;

2.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

2.3. vasaras forma, šķirnes;

2.4. vasaras forma, hibrīdās šķirnes.

3. Cietie kvieši  (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) – vasaras forma.

4. Speltas kvieši (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell).

5. Mieži (Hordeum vulgare L.):

5.1. ziemas forma, šķirnes;

5.2. ziemas forma, hibrīdās šķirnes;

5.3. vasaras mieži:

5.3.1. kailgraudu mieži;

5.3.2. graudu grupa;

5.3.3. iesala grupa.

6. Auzas (Avena sativa L.):

6.1. graudu grupa;

6.2. zaļmasas grupa.

7. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

8. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle):

8.1. ziemas forma;

8.2. vasaras forma.

9. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

10. Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas grupa.

II. Lopbarības augi*

11. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) – sēklu ieguvei:

11.1. baltziedu zirņi:

11.1.1. vasaras forma;

11.1.2. ziemas forma.

11.2. sārtziedu zirņi:

11.2.1.vasaras forma;

11.2.2. ziemas forma.

12. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim)):

12.1. vasaras forma;

12.2. ziemas forma.

13. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

14.1. sēklu ieguvei;

14.2. zaļmasas ieguvei.

15. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

15.1. sēklu ieguvei;

15.2. zaļmasas ieguvei.

16. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

16.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;

16.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš.

17. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

17.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

17.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

18. Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.):

18.1. viengadīgā daudzziedu airene (Vestervaldes airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. alternativum);

18.2. daudzziedu airene (itāļu airene) (Lolium multiflorum Lam. ssp. non alternativum).

 

III. Eļļas augi un šķiedraugi

19. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

19.1. ziemas forma:

19.1.1. līnijšķirnes;

19.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

19.2. vasaras forma:

19.2.1. līnijšķirnes;

19.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 19.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

19.2.3. CL hibrīdās šķirnes.

20. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

20.1. ziemas forma;

20.2. vasaras forma.

21. Lini (Linum usitatissimum L.):

21.1. šķiedras lini;

21.2. eļļas lini.

22. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

22.1. šķiedras kaņepes;

22.2. eļļas kaņepes.

23. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei.

24. Soja (Glycine max L.)

IV. Kartupeļi

25. Kartupeļi:

25.1. agrīnās šķirnes;

25.2. vidēji agrīnās šķirnes;

25.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

25.4. vēlīnās šķirnes.

Piezīmes.
* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi kā vienu grupu.
 

5.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Ieteicamās izsējas normas
6.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Lauciņu uzskaites platība
7.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu lauka izmēģinājumu rādītāju noteikšanas metodes
7.1
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana
7.2
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Linu un kaņepju šķiedras ražas novākšana un uzskaite
7.3
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Stiebrzāļu un daudzgadīgo tauriņziežu zaļās masas ražas novākšana un uzskaite
7.4
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, auzu, sējas vīķu, smilts vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un kukurūzas zaļās masas ražas novākšana un uzskaite
7.5
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju novērtēšanas metodes
7.6
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirņu novērtēšanas kvalitātes rādītāju noteikšana
7.7
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Labības šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni
7.8
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā
8.
pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr.
518
Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
(Pielikums MK 27.06.2023. noteikumu Nr. 356 redakcijā)

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta

> 90 		76–89

slikta
56–75

 26–55

vidēja
16–25

 11–15

laba
6–10

 2–5

ļoti laba
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta

> 30 		26–30

slikta
21–25

 16–20

vidēja
11–15

 6–10

laba

 3–5 		1–2

ļoti laba

0
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*

82,5–87,5

 87,6–92,5 92,6–97,5 97,6–102,5 102,6–107,5 107,6–112,5 112,6–117,5 > 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* (–10,5)–(–7,6) (–7,5)–(–4,6) (–4,5)–(–1,6) (–1,5)–1,5 1,6–4,5 4,6–7,5 7,6–10,5 > 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75

slikta 
76−85

 86−95

vidēja
96−105

 106−115

laba 
116−125

 126–135

ļoti laba
> 135
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g ļoti zema 27,0−30,9

zema
31,0−34,9

 35,0−38,9

vidēja 
39,0−42,9

 43,0−46,9

augsta 
47,0−50,9

 51,0−54,0

ļoti augsta 
> 54,0
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g ļoti zema 20,0−24,9

zema
25,0−28,9

 29,0−32,9

vidēja 
33,0−36,9

 37,0−41,9

augsta 
42,0−45,9

 46,0−50,0

ļoti augsta 
> 50,0
1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g ļoti zema 20,0−24,9

zema 
25,0−28,9

 29,0−32,9

vidēja 
33,0−36,9

 37,0−41,9

augsta 
42,0−45,9

 46,0−50,0

ļoti augsta 
> 50,0
Tilpummasa, g l–1 ļoti zema 688−709

zema 
710−719

 720−729

vidēja 
730−750

 751−770

augsta 
771−785

 786−799

ļoti augsta 
> 799
Proteīna saturs, % ļoti zems 9,0–9,6

zems 
9,7−10,3

 10,4–11,2

vidējs 
11,3−11,9

 12,0–13,0

augsts 
13,1−14,0

 14,1–16,0

ļoti augsts 
> 16,0
Lipekļa saturs, % ļoti zems 15,0−18,0

zems 
18,1−19,0

 19,1−22

vidējs 
22,1−23,0

  

augsts 
23,1−25,0

 25,1−29,0

ļoti augsts 
> 29,0
Cietes saturs, % ļoti zems 65,0–65,6

zems 
65,7−66,3

 66,4–67,0

vidējs 
67,1−67,7

 67,8–68,4

augsts 
68,5−69,1

 69,2–70,0

ļoti augsts 
> 70
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem) ļoti blāva  

blāva 
15–16

  

vidēji zeltaina 
17–18

  

zeltaina 
19–20

  

ļoti spilgta zeltaina 
> 20
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem) ļoti zema 20–30

zema 
30–40

 40–50

vidēja 
50–60

 60–70

augsta 
70–80

 80–90

ļoti augsta 
> 90
                   
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

 76–89

slikta 
56–75

 26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba 
6–10

2–5

ļoti laba 
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta > 30

 26–30

slikta 
21–25

 16–20

vidēja 
11–15

 6–10

laba 
3–5

 1–2

ļoti laba 
0
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*

82,5–87,5

 87,6–92,5

92,6–97,5

97,6–102,5

102,6–107,5

 107,6–112,5 112,6–117,5 > 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* (–10,5)–(–7,6) (–7,5)–(–4,6) (–4,5)–(–1,6)

(–1,5)–1,5

 1,6–4,5 4,6–7,5 7,6–10,5 > 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75

slikta 
76−85

 86−95

vidēja 
96−105

 106−115

laba 
116−125

 126–135

ļoti laba 
> 135
1000 graudu masa, g tetraploīdajiem rudziem ļoti zema 30,0–33,9

zema 
34,0−37,9

 38,0−41,9

vidēja 
42,0−45,9

 46,0−50,9

augsta 
51,0−54,9

 55,0−
60,0

ļoti augsta 
> 60,0
diploīdajiem rudziem ļoti zema 25,0–28,9

zema 
29,0−31,9

 32,0−34,9

vidēja 
35,0−37,9

 38,0−40,9

augsta 
41,0−43,9

 44,0−46,0

ļoti augsta 
> 46,0
Tilpummasa, g l–1 ļoti zema 600–620

zema 
621−640

 641–660

vidēja 
661−680

 681−700

augsta 
701−720

 721–730

ļoti augsta 
> 730
Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0−8,9

zems 
9,0−9,9

 10,0−10,9

vidējs 
11,0−11,9

 12,0−12,9

augsts 
13,0−13,9

 14,0−15,0

ļoti augsts 
> 15,0
Cietes saturs, % ļoti zems 60,0–60,9

zems 
61,0−61,9

 62,0–62,9

vidējs 
63,0−63,9

 64,0–64,9

augsts 
65,0−65,9

 66,0

ļoti augsts 
> 66
                   
1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

 76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

11–15

laba
6–10

2–5

ļoti laba
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta 
> 30

 26–30

slikta 
21–25

  16–20

vidēja
11–15

 6–10

laba 
3–5

 1–2

ļoti laba 
0
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* 82,5–87,5 87,6–92,5 92,6–97,5 97,6–102,5 102,6–107,5 107,6–112,5 112,6–117,5 > 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* (–10,5)–(–7,6) (–7,5)–(–4,6) (–4,5)–(–1,6) (–1,5)–1,5 1,6–4,5

4,6–7,5

 7,6–10,5

> 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75

slikta 
76−85

 86−95

vidēja 
96−105

 106−115

laba 
116−125

 126–135

ļoti laba 
> 135
1000 graudu masa, g ļoti zema 31,0–33,9

zema 
34,0−36,9

 37,0–39,9

vidēja 
40,0−43,9

 44,0–46,9

augsta 
47,0–50,9

 51,0–54,0

ļoti augsta 
> 54
Tilpummasa, g l–1 ļoti zema 650–660

zema 
661−670

 671–680

vidēja 
681−690

 691–700

augsta 
701−730

 731–750

ļoti augsta 
> 750
Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0−8,9

zems 
9,0−9,9

 10,0−10,9

vidējs 
11,0−11,9

 12,0−12,9

augsts 
13,0−13,9

 14,0−15,0

ļoti augsts 
> 15,0
Cietes saturs, % ļoti zems 61,0–62,0

zems 
62,1−63,0

 63,1–64,0

vidējs 
64,1−65,0

 65,1–66,0

augsts 
66,1−67,0

 67,1–68,0

ļoti augsts 
> 68
                   
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

 76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

 11–15

laba 
6–10

 2–5

ļoti laba 
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) 

ļoti slikta 
> 30

 26–30

slikta 
21–25

 16–20

vidēja 
11–15

 6–10

laba 
3–5

 1–2

ļoti laba 
0
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* 82,5–87,5

87,6–92,5

92,6–97,5

97,6–102,5

 102,6–107,5 107,6–112,5 112,6–117,5 > 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* (–10,5)–(–7,6) (–7,5)–(–4,6)

(–4,5)–(–1,6)

 (–1,5)–1,5 1,6–4,5

4,6–7,5

 7,6–10,5 > 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75 slikta 
76−85		 86−95 vidēja 
96−105		 106−115 laba 
116−125		 126–135 ļoti laba 
> 135
1000 graudu masa, g ļoti zema 34,1−36,0 zema 
36,1−38,0		 38,1−40,0 vidēja 
40,1−42,0		 42,1−45,0 augsta 
5,1−48,0		 48,1−50,0 ļoti augsta 
> 50,0
Tilpummasa,
g l–1		 ļoti zema 550–570 zema 
571–590		 591–600 vidēja 
601−620		 621−650 augsta 
651−680		 681–700 ļoti augsta 
> 700
Tilpummasa,
g l–1 (kailgraudu miežiem)		 ļoti zema 650–670 zema 
671–690		 691–700 vidēja 
701−720		 721−750 augsta 
751−780		 781–800 ļoti augsta 
> 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai) ļoti zems 8,1–9,0 zems 
9,1–10,0		 10,1−12,0 vidējs 
12,1−13,0		 13,1−14,0 augsts 
14,1−15,0		 15,1−17,0 ļoti augsts 
> 17,0
Cietes saturs, % ļoti zems 55,0−56,6 zems 
6,7−58,3		 58,4−60,1 vidējs 
60,2−61,9		 62,0−63,6 augsts 
63,7−65,3		 65,4−67,0 ļoti augsts 
> 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem) > 25,0 20,1–25,0 15,1–20,0 10,1–15,0 5,1–10,0 2,6–5,0 1,6–2,5 0,6–1,5 0–0,5
Proteīna saturs, % (iesala grupai) ļoti slikts 
> 12,0		   slikts 
11,6–12,0		   vidējs 
11,1–11,5		   labs 
8,0–8,9 
10,1–11,0		   ļoti labs 
9,0–10,0
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai) 79,1–81,0 81,1–83,0 83,1–85,0 85,1–87,0 87,1–89,0 89,1–91,0 91,1–93,0 93,1–95,0 > 95
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai)

ļoti zema

 

 75,0−75,9

zema 
76,0−76,9

 77,0–77,9

vidēja 
78,0−78,9

 79–79,9

augsta 
80–80,9

 81−82

ļoti augsta 
> 82
                   
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba

Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

 76–89

slikta 
56–75

 26–55

vidēja 
16–25

 11–15

laba 
6–10

 2–5

ļoti laba 
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %)

ļoti slikta 
> 30

 26–30

slikta 
21–25

 16–20

vidēja 
11–15

6–10

laba 
3–5

 1–2

ļoti laba 
0

Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes*

82,5–87,5

 87,6–92,5

92,6–97,5

 97,6–102,5 102,6–107,5 107,6–112,5

112,6–117,5

 > 117,5
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni*

(–10,5)–(–7,6)

 (–7,5)–(–4,6)

(–4,5)–(–1,6)

 (–1,5)–1,5 1,6–4,5

4,6–7,5

7,6–10,5

 > 10,5
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75

slikta 

76−85

 86−95 vidēja
96−105		 106−115

laba 
116−125

 126–135

ļoti laba 
> 135
1000 graudu masa, g ļoti zema 18,0−19,9

zema 
20,0−22,9

 23,0−25,9

vidēja 
26,0−30,9

 31,0−35,9

augsta 
36,0−40,9

 41,0−45,0

ļoti augsta 
> 45,0
Tilpummasa, g l–1 ļoti zema 431–445

zema 
446–460

 461–475

vidēja 
476−490

 491–505

augsta 
506−520

 521–535

ļoti augsta
> 535
Plēkšņainība, % ļoti augsta 
> 35,0		 33,0−35,0

augsta 
30,0−32,9

 26,0−29,9

vidēja 
24,0−25,9

 22,0−23,9

zema 
20,0−21,9

 18,0−19,9 ļoti zema
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām) ļoti augsta 
> 15,0		 12,1–15,0

augsta 
9,1–12,0

 7,1–9,0

vidēja 
5,1–7,0

 3,1–5,0

zema 
1,6–3,0

 0,6–1,5 ļoti zema
Proteīna saturs, % ļoti zems 8,0–9,0

zems 
9,1−10,0

 10,1–11,0

vidējs 
11,1–12,0

 12,1−13,0

augsts 
13,1−15,0

 15,1–16,0

ļoti augsts 
> 16,0
Tauku saturs, % ļoti zems 3,5–4,0

zems 
4,1–4,5

 4,6–5,0

vidējs 
5,1–5,5

 5,6–6,0

augsts 
6,1–6,5

 6,6–7,0

ļoti augsts 
> 7,0
Kuļamība, % (kailgraudu auzām) > 25,0 20,1–25,0 15,1–20,0 10,1–15,0 5,1–10,0 2,6–5,0 1,6–2,5 0,6–1,5 0–0,5
                   
1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri* ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %)

ļoti slikta 
> 90

 76–89

slikta 
56–75

26–55

vidēja 
16–25

 11–15

laba 
6–10

 2–5

ļoti laba 
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* (–10,5)–(–7,6) (–7,5)–(–4,6) (–4,5)–(–1,6) (–1,5)–1,5 1,6–4,5 4,6–7,5 7,6–10,5 > 10,5
Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 2,6–3,5

zems 
3,6–4,5

 4,6–5,5

vidējs 
5,6–6,5

 6,6–7,5

augsts 
7,6–8,5

 8,6–9,5

ļoti augsts 
> 9,5
                   
1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti slikta 66−75

slikta 
76−85

 86−95

vidēja 
96−105

 106−115

laba 
116−125

 126–135

ļoti laba 
> 135
Izturība pret veldri ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
1000 riekstiņu masa, g ļoti zema 20,0–21,0

zema 
21,1−22,0

 22,1–23,0

vidēja 
23,1−24,0

 24,1–25,0

augsta 
25,1−27,0

 27,1–30,0

ļoti augsta 
> 30,0
Tilpummasa, g l–1 ļoti zema 501–520

zema 
521−540

 541–560

vidēja 
561−580

 581–600

augsta 
601−620

 620–650

ļoti augsta 
> 650
Plēkšņainība, % ļoti augsta 
> 25,0		 24,1–25,0

augsta 
23,1−24,0

 22,1–23,0

vidēja 
21,1−22,0

 20,1–21,0

zema 
19,1−20,0

 18,0–19,0 ļoti zema
Proteīna saturs, % ļoti zems 10,0−11,0

zems 
11,1−12,0

 12,1−13,0

vidējs 
13,1−14,0

 14,1−15,0

augsts 
15,1−16,0

 16,1−17,0

ļoti augsts 
> 17,0
Cietes saturs, % ļoti zems 52,0–53,0

zems 
53,1−54,0

 54,1–55,0

vidējs 
55,1−56,0

 56,1–57,0

augsts 
57,1–58,0

 58,1–60,0

ļoti augsts 
> 60
                   
1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Sausnas saturs, % vai
> 50

20,1–21,9
vai 
48,1–50,0

22,0–23,9
vai
46,1–48,0

24,0–24,9
vai
43,1–46,0

25,0–25,9
vai
40,1–43,0

26,0–27,9
vai
38,1–40,0

28,0–29,9
vai
37,1–38,0

30,0–31,9
vai 
35,1–37,0

 32,0–35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25) ļoti zems 4,0–5,0

zems 
5,1–6,0

 6,1–7,0

vidējs 
7,1–8,0

 8,1–9,0

augsts 
9,1–10,0

 10,1–11,0

ļoti augsts 
> 11,0
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā

ļoti augsta 
> 50,0

 47,1–50,0

augsta 
44,1–47,0

 42,1–44,0

vidēja 
40,1–42,0

 38,1–40,0

zema 
36,1–38,0

 34,0–36,0 ļoti zema
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā

ļoti augsta 
> 32,0

 30,1–32,0

augsta 
29,1–30,0

 28,1–29,0

vidēja 
27,1–28,0

 26,1–27,0

zema 
25,1–26,0

 24,0–25,0 ļoti zema
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta

 

2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām) ļoti slikta   slikta   vidēja    laba    ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 17,1–18,0

zems 
18,1–19,0

 19,1–20,0

vidējs 
20,1–21,0

 21,1–22,0

augsts 
22,1–23,0

 23,1–25,0

ļoti augsts 
> 25,0
                   
2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Ziemcietība (ziemas formām) ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 22,1–23,0

zems 
23,1–24,0

 24,1–25,0

vidējs 
25,1–27,0

 27,1–29,0

augsts 
29,1–31,0

 31,1–32,0

ļoti augsts 
> 32,0
                   
2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, % ļoti zems 32,1–34,0

zems 
34,1–36,0

 36,1–38,0

vidējs 
38,1–40,0

 40,1–42,0

augsts 
42,1–44,0

 44,1–48,0

ļoti augsts 
> 48,0
                   
2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta

Kopproteīna saturs sausnā, %

(salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)

 ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
                   
2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni) ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā   zema, pārziemojuši ap 25 % augu   vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu   augsta, pārziemojuši ap 75 % augu   ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 4,0–6,0

zems 
6,1–8,0

 8,1–10,0

vidējs 
10,1–12,0

 12,1–15,0

augsts 
15,1–18,0

 18,1–20,0

ļoti augsts 
> 20,0
                   
2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība (smilts vīķiem) ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
                   
2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Kopproteīna saturs sausnā, % eļļas rutkiem ļoti zems 8,0–9,0

zems 
9,1–11,0

 11,1–13,0

vidējs 
13,1–15,0

 15,1–17,0

augsts 
17,1–18,9

 19,0–20,0

ļoti augsts 
> 20,0
facēlijai ļoti zems 5,0–7,0

zems 
7,1–8,0

 8,1–10,0

vidējs 
10,1–11,0

 11,1–13,0

augsts 
13,1–14,0

 14,1–15,0

ļoti augsts 
> 15,0
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %* eļļas rutkiem ļoti zems 1,28–1,44

zems 
1,45–1,76

 1,77–2,08

vidējs 
2,09–2,40

 2,41–2,72

augsts 
2,73–3,04

 3,05–3,20

ļoti augsts 
> 3,20
facēlijai ļoti zems 0,80–1,12

zems 
1,13–1,28

 1,29–1,60

vidējs 
1,61–1,76

 1,77–2,08

augsts 
2,09–2,24

 2,25–2,40

ļoti augsts
> 2,40
 
2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība (smilts vīķiem) ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā   zema, pārziemojuši ap 25 % augu   vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu   augsta, pārziemojuši ap 75 % augu   ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 10,0–14,0

zems 
14,1–17,0

 17,1–20,0

vidējs 
20,1–22,0

 22,1–25,0

augsts 
25,1–27,0

 27,1–30,0

ļoti augsts 
> 30

 

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim) ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
                   
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Vidējais lūksnes garums, cm   60–64 65–68 69–72 73–76 77–80 81–84 85–88 > 88
Netilinātas šķiedras saturs, %   20–22 23–24 25–26 27–28 29–30 31–32 33–34 > 35
Augu garums, cm   70–72 73–75 76–78 79–81 82–84 85–87 88–90 > 90
                   
3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
                   
3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Augu garums, cm   200–230 231–260 261–290 291–310 311–340 341–370 371–400 > 400
Netilinātas šķiedras saturs, %   30–32 33–34 35–36 37–38 39–40 41–42 43–44 > 45
                   
3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
                   
3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Kopproteīna saturs sausnā, % ļoti zems 9,0–10,0

zems 
10,1–11,0

 11,1–13,0

vidējs 
13,1–14,0

 14,1–15,0

augsts 
15,1–16,0

 16,1–18,0

ļoti augsts 
> 18,0
Kopproteīna saturs sausnā, %* ļoti zems 1,44–1,60

zems 
1,61–1,76

 1,77–2,08

vidējs 
2,09–2,24

 2,25–2,40

augsts 
2,41–2,56

 2,57–2,88

ļoti augsts 
> 2,88
Izturība pret veldri* ļoti zema   zema   vidēja   augsta   ļoti augsta
                   
3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Izturība pret veldri ļoti slikta   slikta   vidēja   laba   ļoti laba
Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zems 66–75

zems 
76–85

 86–95

vidējs 
96–105

 106–115

augsts 
116–125

 126–135

ļoti augsts 
> 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135

 

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

 

4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) ļoti zema 66–75

zema 
76–85

 86–95

vidēja 
96–105

 106–115

augsta 
116–125

 126–135

ļoti augsta 
> 135
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)   10,0–12,0 12,1–14,0 14,1–15,0 15,1–17,0 17,1–18,0 18,1–19,0 19,1–20,0 > 20,0
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē 81–100 66–80 51–65 41–50 31–40 21–30 11–20 1–10 0
Lakstu infekcija ar sausplankumainību, % 81–100 66–80 51–65 41–50 31–40 21–30 11–20 1–10 0
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, % > 70 61–70 51–60 41–50 31–40 21–30 11–20 1–10 0
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, % > 70 61–70 51–60 41–50 31–40 21–30 11–20 1–10 0
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, % > 70 61–70 51–60 41–50 31–40 21–30 11–20 1–10 0

 

Piezīmes.

1. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto.