Noteikumu projekts

24-TA-1630
Dabas parka "Riežupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
dabas parka ''Riežupe'' (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
dabas parkā esošā dabas pieminekļa "Riežupes smilšu alas" un citu dabas pieminekļu – aizsargājamo koku, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu  – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Riežupes ielejā sastopamo dabas un ainavisko vērtību aizsardzību. Dabas parka kvalificējošās vērtības ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi Upju straujteces un dabiski upju posmi, Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus, Nogāžu un gravu meži, Veci vai dabiski boreālie meži, Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži), Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži), Sausi zālāji kaļķainās augsnēs, Smilšakmens iežu atsegumi, Netraucētas alas, kā arī īpaši aizsargājamās sugas platgalve Cottus gobio, upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri, Eirāzijas ūdrs Lutra lutra, biezā perlamutrene Unio crassus, kā arī dzeņveidīgie putni, apodziņš Glaucidium passerinum un astoņas sikspārņu sugas.
3.
Dabas parka platība ir 450,52 ha. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu ​1. pielikumā.
4.
Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
5.
Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
5.1.
dabas lieguma zona;
5.2.
dabas parka zona;
5.3.
neitrālā zona.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu (turpmāk – biotopi) un Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu (turpmāk – sugas) dzīvotņu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot dabas parka teritorijā paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstveida atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas parka teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas parku, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī uz dabas parka kā Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000) izveides un aizsardzības mērķiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama darbībām:
8.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Dabas aizsardzības pārvalde šajos gadījumos sniedz Valsts vides dienestam atzinumu;
8.2.
kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus;
8.3.
kas tiek veiktas tādu projektu ietvaros, kuros Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris;
8.4.
kuras tiek veiktas saskaņā ar dabas aizsardzības plāna apsaimniekošanas pasākumu plānu.
9.
Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Gadījumā, ja atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
II.Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā
10.
Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi neattiecas:
10.1.
uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām;
10.2.
uz tādiem valsts nozīmes infrastruktūras objektiem, kuru būvniecībai vai pārbūvei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu atbildīgā iestāde ir sniegusi atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un atzinumā iekļāvusi nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus sugu un biotopu aizsardzībai).
11.
Šajos noteikumos noteiktie ierobežojumi attiecas uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, kuri ir reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
12.
Dabas parka teritorijā atļauta autoceļu, elektrisko tīklu, gāzesvadu un citu komunikāciju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī atjaunošana. Dabisko brauktuvju uzturēšana ir pieļaujama to dabā esošajā brauktuves novietojumā un platumā.
13.
Dabas parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts:
13.1.
ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;
13.2.
kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
13.3.
izvietot slēpņošanas (geocaching) slēpņus;
13.4.
izveidot jaunus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta maršrutus (tai skaitā digitālus), takas, gājēju ceļus un velosipēdu ceļus ārpus dabas datu pārvaldības sistēmā šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētajiem un noteiktajā kārtībā reģistrētiem infrastruktūras objektiem.
14.
Dabas parka teritorijā aizliegts:
14.1.
ierīkot dzeloņstiepļu, līnijveida nožogojumus, kā arī, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
14.2.
pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot pārvietošanos pa neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, pārvietošanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumos, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju (tai skaitā medību saimniecību) apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu veikšanu, kā arī pārvietošanos ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;
14.3.
zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot dabas parka apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, dabiskām brauktuvēm un takām, kas paredzēti dabas parka un tajā esošo publiski pieejamo dabas objektu apskatei, un reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
14.4.
pārvietoties ar zirgiem, zirgu pajūgiem un velosipēdiem brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa maršrutiem (atbilstoši maršruta izveidošanas mērķim), kuru izveidošanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
14.5.
rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī to rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, izņemot pa valsts un pašvaldību autoceļiem un neitrālajā zonā;
14.7.
bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopus un bioloģiski vērtīgos zālājus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem), izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
14.6.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
14.8.
bojāt un iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces;
14.9.
izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
14.10.
ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;
14.11.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;
14.13.
uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu (izņemot vēja elektrostacijas līdz 30 metru augstumam pašpatēriņam atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē vēja elektrostaciju uzstādīšanas kārtību);
14.12.
būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus, izņemot robežsardzes vajadzībām;
14.14.
audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
14.15.
iegūt sūnas, ķērpjus un augus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
14.16.
nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
14.17.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;
14.18.
Riežupē veidot šķēršļus un jaunus akmens krāvumus, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
14.19.
bojāt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus (piemēram, takas, gājēju ceļus, velosipēdu ceļus, informācijas zīmes un stendus, skatu torņus un platformas, atpūtas un telšu vietas, stāvlaukumus), kā arī izmantot tos neatbilstoši informācijas zīmēs un informācijas stendos norādītajiem mērķiem;
14.20.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
14.21.
ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud  īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja;
14.22.
lietot ūdensputnu medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu munīciju;
14.23.
dabiskās un mākslīgi veidotās dolomīta un smilšakmens alās (izņemot pagrabalas, kuras tiek saimnieciski izmantotas) kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, tai skaitā sveces, lāpas, cigaretes, kas rada dūmus vai siltumu;
14.24.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz iežu atsegumiem (arī uz alu sienām), kā arī tos mehāniski bojāt;
14.25.
pārvietoties pa iežu atsegumiem, ūdens un ledus kritumiem, kā arī izmantot tos atpūtas, sporta un cita veida pasākumu rīkošanai;
14.26.
kurināt ugunskurus ārpus pagalmiem, zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos, ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
14.27.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
14.28.
veidot cirsmās kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, kas garākas par 50 metriem;
14.29.
sagatavot augsni lauksaimniecības vajadzībām:
14.29.1.
ap lauksaimniecības zemēs augošu koku, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, vainaga projekcijas platībā;
14.29.2.
10 metru joslā no ūdensnotekas ūdens līnijas vai no krasta augšējās krants, ja ūdensnotekai ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts.
14.30.
veikt mežsaimniecisko darbību, tai skaitā kokmeteriāu izvešanu no cirsmām (pievešanu pie ceļiem), no 1.marta līdz 15.septembrim, izņemot:
14.30.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
14.30.2.
meža ugunsdrošības pasākumus;
14.30.3.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
14.30.4.
bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
14.30.5.
koku ciršanu un izvešanu egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas parka un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
15.
Dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
15.1.
veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
15.2.
veikt zinātniskos pētījumus, monitoringu un arheoloģiskās izpētes darbus;
15.3.
celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
15.4.
ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus) skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus), medību infrastruktūru (torņi, barotavas);
15.5.
izbūvēt jaunas inženierbūves (tai skaitā ceļus), kā arī atjaunot un pārbūvēt ceļus, ja tiek mainīts ceļa trases platums un novietojums.
16.
Dabas parka teritorijā meža zemēs aizliegts:
16.1.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
16.2.
veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, izņemot:
16.2.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
16.2.2.
meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu uzturēšanu;
16.2.3.
bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
16.2.4.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai.
17.
Dabas parka teritorijā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, ja tādi ir mežaudzē. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru, ja koku neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
18.
Dabas parka teritorijā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 17. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
19.
Dabas parka teritorijā uz mežaudzēm, kurās dabas stihiju, tai skaitā vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēku, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības. Atļauts neveikt jaunaudžu kopšanu, ja mežaudze dabīgi atjaunojas ar apsi.
20.
Lai dabas parkā saglabātu vērtīgus ainavas elementus un mazā ērgļa sēdkokus, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizliegts cirst platlapju sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 cm, un citu sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 40 cm, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu.
21.
Dabas terka teritorijā galvenajā un kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
III.Dabas lieguma zona
22.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopus.
23.
Dabas lieguma zonā ir aizliegts:
23.1.
medīt no 1. marta līdz 15. augustam, izņemot mežacūku medības, kā arī gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.
23.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
23.2.1.
ja šajās zemes platībās ir īpaši aizsargājamie zālāju biotopi, tai skaitā bioloģiski vērtīgie zālāji;
23.2.2.
īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;
23.2.3.
inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums.
23.3.
ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
23.4.
ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām;
23.5.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā;
23.6.
rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī to rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
23.7.
veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;
24.
Meža zemēs dabas lieguma zonā ir aizliegts:
24.1.
cirst kokus galvenajā cirtē;
24.2.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:
24.2.1.
priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
24.2.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
24.2.3.
apšu audzēm – 30 gadus. Atļauts neveikt jaunaudžu kopšanu, ja mežaudze dabīgi atjaunojas ar apsi;
24.3.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot,  ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai, koku koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, dižkoku apsaimniekošanas pasākumus, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem.
25.
Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.
26.
Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
27.
Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā bīstamos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
28.
Dabas  lieguma zonā Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai mežaudzē kokus cērt atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas saņemšanas.
29.
Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana (tai skaitā dalot kopīpašumu) atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:
29.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
29.2.
zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
29.3.
gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, un šo apgrūtinājumu reģistrē zemesgrāmatā.
IV.Dabas parka zona
30.
Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu Riežupes dabas parka ainaviskās vērtības, kā arī Eiropas Savienībā un Latvijā aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, kā arī vienlaikus nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.
31.
Meža zemēs dabas parka zonā:
31.1.
aizliegts cirst kokus kailcirtē;
31.2.
aizliegts cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:
31.2.1.
priežu un ozolu audzēm - 60 gadus;
31.2.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus;
31.2.3.
apšu audzēm - 30 gadus. Atļauts neveikt jaunaudžu kopšanu, ja mežaudze dabīgi atjaunojas ar apsi.
31.3.
veicot koku ciršanu izlases cirtē:
31.3.1.
aizliegts samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot stāvošus sausus kokus;
31.3.2.
aizliegts mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0.1 hektārus, izņemot priežu audzes silā, mētrājā, lānā un damaksnī, kur pieļaujams veidot līdz 0.3 hektāru lielus atvērumus;
31.3.3.
maksimālā izlases cirtes platība silā, mētrājā, lānā, damaksnī, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī un mētru kūdrenī nepārsniedz piecus hektārus, citos meža tipos - divus hektārus;
31.3.4.
cirsmas izvietot tā, lai plānotās izlases cirtes cirsmas platība un to plānotajai galvenajai cirtei piegulošo mežaudžu platība, kurās ir spēkā apliecinājums vai reģistrēts iesniegums koku ciršanai izlases cirtē, kopā nepārsniedz šo noteikumu 31.3.3. apakšpunktā minēto maksimālo izlases cirtes cirsmas platību. Plānotajai cirsmai piegulošajā mežaudzē izlases cirte atļauta ne agrāk par 10 gadiem pēc izlases cirtes pabeigšanas.
32.
Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 augtspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākās priedes, ozolus, liepas, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, un kokus ar deguma rētām.
33.
Dabas parka zonā aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.
34.
Dabas parka zonā zemes vienību sadalīšana (tai skaitā dalot kopīpašumu) atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par pieciem hektāriem, kā arī noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par pieciem hektāriem, izņemot:
34.1.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;
34.2.
zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
34.3.
gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta, un šo gadījumu reģistrē zemesgrāmatā.
V.Neitrālā zona
35.
Neitrālā zona ir izveidota valsts un pāsvaldību autoceļu apsaimniekošanai un uzturēšanai.
36.
Visā dabas parka teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.
VI.Dabas pieminekļi
37.
Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz dabas pieminekļiem – aizsargājamiem kokiem, vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas zonā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
38.
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.
39.
Aizsargājama koka teritorijā aizliegts:
39.1.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
39.2.
novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
39.3.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 39.1. apakšpunktā  minētos izņēmuma gadījumus;
39.4.
iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos.
40.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
41.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:
41.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras u.c.);
41.2.
koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem;
41.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
42.
Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrus un zarus, kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem:
42.1.
meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē;
42.2.
ārpus meža atļauts pārvietot vai novākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.
43.
Aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Riežupes smilšu alas” teritorijā aizliegts:
43.1.
rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un pārvietot tā daļas;
43.2.
alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus, kas rada dūmus vai siltumu;
43.3.
veikt pazemes būvju būvniecību, alu paplašinājumus un pārveidojumus;
43.4.
apmeklēt alas un veikt alu labiekārtošanas un nostiprināšanas darbus sikspārņu ziemošanas periodā no 1. novembra līdz 1. aprīlim.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-1630 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-1630 Nr]
Dabas parka "Riežupe" funkcionālo zonu shēma

2.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-1630 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-1630 Nr]
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
VARAMNotp002.docx
3.
pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-1630 Dt]
noteikumiem Nr.
[24-TA-1630 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
VARAMNotp03.docx