Noteikumu konsolidētā versija

25-TA-358
Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību koku ciršanai ārpus meža;
1.2.
kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža;
1.3.
metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;
1.4.
gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.
2.
Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Valsts vides dienests.
II.Koku ciršana ārpus meža
3.
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētos gadījumus.
4.
Attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:
4.1.
pilsētas un ciema teritorijā;
4.2.
īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī, pašvaldības izveidotā aizsargājamā teritorijā – dabas liegumā un dabas parkā kā arī pašvaldības noteiktus dabas pieminekļus (dižkokus);
4.3.
teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi;
4.4.
parkā;
4.5.
kapsētā;
4.6.
alejā (ceļa, kura abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja, pārbūvējot ceļu, tas ir pārvietots blakus alejai, vai ja ceļš netiek lietots un laika gaitā ir izzudis, bet aleja saglabājusies, kā arī no koku rindas, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja alejā vai koku rindā ir vismaz astoņi koki) un atsevišķi augošus kokus gar valsts un pašvaldību ceļiem, ja vien kokus ceļa zemes nodalījumu joslā necērt autoceļa īpašnieks saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 22. un 24. pantu;
4.7.
(Svītrots)
4.8.
virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;
4.9.
Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā;
4.10.
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;
4.11.
kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
5.
Šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.1.
augļu kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus;
5.2.
kokus, kuru celma apkārtmērs ir mazāks par 94 centimetriem vai celma diametrs mazāks par 30 centimetriem, ja pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem nav noteikušas citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus. Celma apkārtmērs vai diametrs ir rādītājs, pēc kura zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par koku ciršanu, pieņem lēmumu par atļaujas nepieciešamību. Iesniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto iesniegumu, norāda koka apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;
5.3.
kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
5.4.
kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
5.5.
nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu izpildes ir nodrošināta situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos kokus;
5.6.
dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību;
5.7.
ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā. Ja pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā cērt šo noteikumu 18. vai  19. punktā minētos kokus, pirms koku ciršanas pašvaldība pieprasa attiecīgi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vai Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu;
5.8.
kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus, esošā savrupmāju apbūves teritorijā, ja vien konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikta prasība par koku saglabāšanu;
5.9.
kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus, zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
5.10.
kokus, kas ir invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu, kurš minēts Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 II un III pielikumā, un kokus, kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus.
6.
Šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzams tas, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā) vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes (piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai tam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40 % no visa koka garuma). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
7.
Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā vai paskaidrojuma rakstā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku daudzums, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētajos gadījumos. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23. punktā minētos zaudējumu aprēķina tā iestāde, kas izdod būvatļauju. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi un atlīdzināti šo noteikumu 23. punktā minētie zaudējumi vai iestādīti vietā vai citā vietā citi koki, ja attiecināms.
8.
Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā  minētajos gadījumos. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23. punktā minētos zaudējumu aprēķina tā iestāde, kas izdod atļauju derīgo izrakteņu ieguvei. Koku ciršanu var uzsākt, ja atlīdzināti šo noteikumu 23. punktā minētie zaudējumi vai iestādīti vietā vai citā vietā citi koki, ja attiecināms.
9.
Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka un kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes reģistrēta koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību. Koku ciršanu var uzsākt, ja atlīdzināti šo noteikumu 23. punktā minētie zaudējumi vai iestādīti vietā vai citā vietā citi koki, ja attiecināms.
10.
Šo noteikumu 7.8. un 9. punktā minētajā gadījumā nav nepieciešama šo noteikumu 4. punktā minētā pašvaldības atļauja. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.
11.
Par koku ciršanu mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos zemes īpašnieks katru gadu, pirms sākt koku ciršanu, paziņo Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu.
12.
Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, iesniedz pašvaldībā iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai, izņemot šo noteikumu 7.8. un 9. punktā minētajā gadījumā.
13.
Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju. Atteikumā izsniegt atļauju koku ciršanai ir ietverts argumentēts pamatojums par konkrētā koka nozīmīgumu un skaidrojums, kāpēc koks nav aizstājams, iestādot citu koku. Pašvaldība lēmumu pieņem:
13.1.
20 darbdienu laikā – ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;
13.2.
10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.
13.1
Atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga divus gadus.
14.
Pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju šo noteikumu 12. punktā minētajai personai paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.
15.
Pašvaldība atļauja koku ciršanai ārpus meža derīga pēc šo noteikumu 23. punktā  minētās zaudējumu atlīdzības samaksas, ja zaudējumu atlīdzība ir attiecināma.
16.
Veicot šo noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
17.
Pirms šo noteikumu 13. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas vai ciema teritorijā. Publiskā apspriešana nav nepieciešana:
17.1.
ja paredzēts nocirst koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Koki, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, nosakāmi atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīviem aktiem;
17.2.
ja paredzēts nocirst šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētos kokus;
17.3.
ja koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai ja pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana;
17.4.
ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un par koku nociršanu rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
18.
Šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja vien koks neatrodas vietējās nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nav saņemti iebildumi no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, koku ciršanu uzskata par saskaņotu.
19.
Šo noteikumu 4.2.4.3.4.4.4.6.4.9. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu uzskata par saskaņotu.
19.1
Šo noteikumu 4.2.4.3.4.4.4.6.4.9. un 4.11. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai, kurai nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iebildumi no Dabas aizsardzības pārvaldes nav saņemti, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu.
20.
Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
21.
Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot veidlapu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.
22.
Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kārtību, kādā veicama cita koka iestādīšana, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var iekļaut arī citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un prasības par koku saglabāšanu savrupmāju apbūves teritorijā.
III.Zaudējumu atlīdzība par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā
23.
Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, atlīdzina zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība).
24.
Zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta kā šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums. Iegūtais rezultāts ir zaudējumu atlīdzības apmērs naudas izteiksmē (euro).
(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)
25.
Zaudējumu atlīdzība netiek noteikta:
25.1.
ja koku ciršana pilnā apmērā finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem;
25.2.
nokaltuša koka nociršanai;
25.3.
cērtot koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;
25.4.
šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.6., 5.7., 5.8., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētajā gadījumā;
25.5.
ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju vai, ja tāda nav nepieciešama, - ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;
25.6.
ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.
25.7.
ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. 
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
IV.Noslēguma jautājumi
(Nodaļas nosaukums MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)
26.
Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 22.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
27.
Skaidras naudas maksājumiem, kuri Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veikti latos, piemēro šo noteikumu 24.punkta un 3.pielikuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.
(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1212 redakcijā)
28.
Šo noteikumu 5.8. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā. 
1.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.
309
Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja un Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums

 

 

Nr. p. k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot saskaņā ar šo noteikumu 4.11. apakšpunktu nepieciešama pašvaldības atļauja

Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros), no kura sākot pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu koku ciršanai pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu

I. Vietējās sugas

1.

Parastā kļava Acer platanoides 2,1

3,15

2.

Melnalksnis Alnus glutinosa 1,5

2,25

3.

Baltalksnis Alnus incana 1,0

1,45

4.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 0,9

1,35

5.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa) 1,8

2,7

6.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba) 1,8

2,7

7.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus 0,6

0,9

8.

Parastais osis Fraxinus excelsior 2,1

3,15

9.

Parastais kadiķis Juniperus communis 0,5

0,7

10.

Meža ābele Malus sylvestris 0,9

1,35

11.

Parastā ieva Padus avium 1,1

1,5

12.

Parastā egle Picea abies 1,8

2,7

13.

Parastā priede Pinus sylvestris 1,5

2,25

14.

Parastā apse Populus tremula 2,1

3,15

15.

Meža bumbiere Pyrus pyraster 0,9

1,35

16.

Parastais ozols Quercus robur 2,4

3,6

17.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,2

1,7

18.

Trauslais vītols Salix fragilis 2,4

3,6

19.

Šķetra Salix pentandra 1,0

1,4

20.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 0,9

1,35

21.

Parastā liepa Tilia cordata7 2,1

3,15

22.

Parastā goba Ulmus glabra 2,4

3,6

23.

Parastā vīksna Ulmus laevis 2,4

3,6

II. Citzemju sugas

24.

Eiropas baltegle Abies alba 1,6

2,4

25.

Balzama baltegle Abies balsamea 0,9

1,35

26.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,0

1,5

27.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,1

1,6

28.

Lauku kļava Acer campestre 0,9

1,35

29.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 1,3

1,95

30.

Sudraba kļava Acer saccharinum 1,9

2,85

31.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 1,8

2,7

32.

Saldais ķirsis Cerasus avium 1,0

1,45

33.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica 2,3

3,4

34.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 1,2

1,8

35.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 1,7

2,5

36.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,0

1,4

37.

Eiropas lapegle Larix decidua 1,9

2,85

38.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 1,8

2,7

39.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,0

1,4

40.

Melnā priede Pinus nigra 1,2

1,7

41.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,2

1,7

42.

Veimuta priede Pinus strobus 1,6

2,4

43.

Papele Populus spp. 3,0

4,5

44.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 1,5

2,15

45.

Sarkanais ozols Quercus rubra 1,2

1,7

46.

Baltā robīnija

Robinia pseudoacacia 1,2 Nav nepieciešams.

47.

Baltais vītols Salix alba 2,7

4,05

48.

Sarkstošais vītols Salix x rubens 2,0

2,8

49.

Rietumu tūja Thuja occidentalis 0,9

1,35

50.

Krimas liepa Tilia x euchlora 1,2

1,7

51.

Holandes liepa Tilia x europaea 1,7

2,5

52.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos 1,9

2,8

 

Piezīme.

* Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.
309
Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājums

Zemes īpašnieks (īpašnieki) vai tiesiskais valdītājs (tiesiskie valdītāji)

Vārds, uzvārds/
juridiskās personas nosaukums

Personas kods/
reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā

Deklarētā dzīvesvieta/juridiskā adrese


   
Saimniecības nosaukums  
   
Administratīvā teritorija  

Apliecinu, ka 20___.gadā savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, esmu cirtis kokus šādā apjomā:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Zemes lietošanas veids

Nocirstās koksnes apjoms

Pārdotās koksnes apjoms

       
       
       
       
       

Apstiprinu, ka šeit sniegtās ziņas ir patiesas

Datums

Paraksts

Vārds, uzvārds

3.
pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.
309
Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

Koeficienta nosaukums

Koeficienta apraksts

Koeficients

Koka diametra koeficients

Dabā uzmērīts koka diametrs1,3 metru augstumā no sakņu kakla (cm). Pirms atļaujas izsniegšanas nocirstam kokam – celma diametrs. Ja 1,3 metru augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka diametru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 metru augstumam šaurākajā koka stumbra vietā. Ja mēra stumbra vai celma apkārtmēru, diametru aprēķina apkārtmēru dalot ar 3,14. koka diametrs
Koka sugas koeficients

Melnalksnis (Alnus glutinosa)
Parastā egle (Picea abies)
Parastā goba (Ulmus glabra)
Parastā (ogu) īve (Taxus baccata)
Parastā kļava (Acer platanoides)
Parastā liepa (Tilia cordata)
Parastais osis (Fraxinus excelsior)
Parastais ozols (Quercus robur)
Parastā priede (Pinus sylvestris)|
Parastais skābardis (Carpinus betulus)
Parastā vīksna (Ulmus laevis)

Pelēcīgā apse (Populus x canescens)*

Baltās apses piramidālā forma (Populus alba ‘Bolleana’)*

Ķīnas apse (Populus simonii)*

Melnās apses piramidālā forma (Populus nigra 'Italica')*
Citas citzemju sugas, izņemot balto vītolu (Salix alba), papeli (Populus spp.), rietumu tūju (Thuja occidentalis) un ošlapu kļavu (Acer negundo)

2
Āra bērzs (kārpainais bērzs) (Betula pendula (Betula verrucosa))
Purva bērzs (pūkainais bērzs) (Betula pubescens (Betula alba))
Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia)
Parastā ieva (Padus avium)
Parastais kadiķis (Juniperus communis)
1
Baltalksnis (Alnus incana)
Baltais vītols (Salix alba)
Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea)
Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens)
Ošlapu kļava (Acer negundo)
Papele (Populus spp.)
Parastā apse (Populus tremula)
Šķetra (Salix pentandra)
Rietumu tūja (Thuja occidentalis)
Trauslais vītols (Salix fragilis)
0,5
Koka nociršanas iemesla koeficients** Koks bojā ēku vai inženierkomunikācijas vai traucē to darbību 0,1
Apstādījumu atjaunošana, teritorijas izgaismošana (izsauļošana), apstādījumu kopšana 0,8
Infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās, un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki 0,5
Būvniecība 1,5
Cits iemesls 1
Apdzīvotas vietas koeficients Rīga 2,5
Pārējās republikas pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils) 2
Pārējās pilsētas 0,8
Ciemi 0,5
Koka atrašanās vietas koeficients Pilsētas centrs, vecpilsēta 2
Īpaši aizsargājama dabas teritorija, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālo zonu 1
Pārējā pilsētas daļa; īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālā zona 0,8
Pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktais koeficients Izvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētas un ciema teritorijā, ekonomisko situāciju un citus sabiedrībai būtiskus aspektus, pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikts zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu 0,1 līdz 1

 

Piezīmes:

Ja pašvaldībai, aprēķinot zaudējumu apmēru, ir šaubas par papeļu ģints koku (pelēcīgās apses (Populus x canescens), baltās apses piramidālo formu (Populus alba ‘Bolleana’), Ķīnas apses (Populus simonii), melnās apses piramidālo formu (Populus nigra 'Italica')) piederību iepriekšminētajām koku sugām vai to dekoratīvajām formām, pašvaldība saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu var pieaicināt attiecīgās jomas ekspertu vai zaudējumu aprēķinā izmantot pārējām papelēm (Populus spp.) piemērojamo koeficientu. Eksperta pakalpojumu apmaksa nav iesnieguma iesniedzēja pienākums;

** ja pēc patvaļīgas koku ciršanas nav iespējams noteikt koka nociršanas iemeslu, piemēro lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu.