Ministru kabineta noteikumi Nr. 700
Rīgā 2024. gada 5. novembrī (prot. Nr. 47 30. §)
24-TA-1532
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2.
pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3.
atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2.
Pasākuma atlases kārtas mērķis ir uzlabot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras energoefektivitāti, samazinot ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un palielinot atjaunīgos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju lietošanu.
3.
Pasākuma atlases kārtas mērķteritorija ir Latvijas Republikas teritorija, kurā tiek sniegti sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi.
4.
Atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie rādītāji:
4.1.
iznākuma rādītājs – atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot uzstādīto atjaunīgo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jaudu ar kopējo vērtību vismaz 2 MW apmērā;
4.2.
nacionālais rādītājs - sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums (ja attiecināms). Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
6.
Atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
7.
Atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
II.Atlases kārtai pieejamais finansējums
8.
Atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 10 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 6 500 000 euro un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 3 500 000 euro.
9.
Ja atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza trešajai atlases kārtai.
10.
Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
11.
Atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
12.
Projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 000 000 euro.
13.
Projekta īstenošanas vieta ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorija.
14.
Atlases kārtas ietvaros par vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā esošo notekūdeņu apsaimniekošanas aglomerāciju (turpmāk – aglomerācija) un ar to saistīto centralizēto ūdensapgādes sistēmu projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu. Projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu par katru tā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā esošo aglomerāciju un ar to saistīto centralizēto ūdensapgādes sistēmu.
III.Prasības projekta iesniedzējam
15.
Atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums).
16.
Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedz finansējuma saņēmējs, kas ir kapitālsabiedrība, tā ar pašvaldību ir noslēgusi pakalpojuma līgumu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
16.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
16.2.
prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
16.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
16.4.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
16.5.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;
16.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
16.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).
17.
Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība vai tās iestāde, ir pieņemts pārvaldes lēmums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pārvaldes lēmumā norāda:
17.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
17.2.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
17.3.
maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
17.4.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
17.5.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
18.
Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldības aģentūra, ir izdoti pašvaldības saistošie noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Saistošajos noteikumos norāda:
18.1.
pašvaldības aģentūras uzdevumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamo sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidus;
18.2.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
18.3.
maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;
18.4.
prasību sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojumu veidam noteiktajām prasībām;
18.5.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
18.6.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus;
18.7.
iespējas saņemt atlīdzības jeb kompensācijas maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus kompensācijas aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
18.8.
atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
19.
Komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
20.
Projekta iesniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē individuāli projekta iesniedzējam un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms).
21.
Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
22.
Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 16. vai 18. punktam, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās. Ja projektu īsteno atbilstoši šo noteikumu 17. punktam, projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
23.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
24.
Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības (minētās tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē). Ja atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un/vai to saražoto enerģiju akumulējošu iekārtu uzstādīšanai paredzētā teritorija (zemes vienība) nav projekta iesniedzēja īpašumā, projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves ciklā tam būs spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemes vienību, kurā veiktas darbības projekta ietvaros. Minētās tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā ne vēlāk kā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
25.
Ja nekustamais īpašums (zeme), kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, atrodas brīvostas teritorijā, projekta iesniedzējam ir spēkā esošs līgums par apbūves tiesību un projekta iesniedzējs apliecina, ka īpašuma tiesības tiks iegūtas un nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Ja projektā nav slēdzams būvdarbu līgums darbību īstenošanai brīvostas teritorijā un/vai ja atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un/vai to saražoto enerģiju akumulējošu iekārtu uzstādīšanai paredzētā teritorija (zemes vienība) nav projekta iesniedzēja īpašumā, projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka projekta īstenošanas laikā un projekta dzīves ciklā tam būs spēkā esošs nomas līgums vai līgums par apbūves tiesību uz zemes vienību, kurā veiktas projektā paredzētās darbības. Minētās tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
26.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja interešu konflikta neesību.
27.
Projekta iesniedzējs izpilda nepieciešamās prasības horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošanai vides aizsardzības jomā, tai skaitā:
27.1.
sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:
27.1.1.
projekta ietvaros radītie elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā – tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
27.1.2.
projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);
27.1.3.
projekta būvniecības procesa laikā tiks nodrošināti labākie pieejamie tehniskie risinājumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai (ja attiecināms);
27.1.4.
vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) (ja attiecināms);
27.1.5.
būvniecības procesa vai attiecināmās teritorijas sagatavošanas laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms);
27.2.
projektā tiek nodrošināta atbilstība tādiem aspektiem kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;
27.3.
projektā tiek paredzēts enerģijas ietaupījums vai pasākumi, kuri kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem vai tehniski vai ekonomiski videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un kuri vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;
27.4.
projektā ir veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķins;
27.5.
projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu;
27.6.
projekta darbības tiek veiktas tā, lai nepasliktinātu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām dzīvotnēm, retām un aizsargājamām sugām un mikroliegumiem (ja attiecināms);
27.7.
projektā norāda, vai darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums (ja attiecināms).
IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
28.
Projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas nodrošina projekta mērķa sasniegšanu un ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:
28.1.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā, ietverot šādus nosacījumus:
28.1.1.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam visa saražotā enerģija vērtības izteiksmē jāizmanto tikai pašpatēriņam ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;
28.1.2.
uzstādīto atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu papildu jauda kopsummā nepārsniedz 999,99 kW un kopsummā nav mazāka par:
28.1.2.1.
50,00 kW, ja projekta iesniegumā norādītā aglomerācija ir ar piesārņojuma slodzes apjomu cilvēkekvivalentos, mazāku par 10 000;
28.1.2.2.
100,00 kW, ja projekta iesniegumā norādītā aglomerācija ir ar piesārņojuma slodzes apjomu cilvēkekvivalentos, lielāku par 10 000;
28.1.3.
ieguldītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums uz vienu projektā plānoto atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju papildu jaudas kilovatu (kW) (elektroenerģijas ražošanai):
28.1.3.1.
saules elektrostacijām nepārsniedz 1800 euro;
28.1.3.2.
citu atjaunīgo energoresursu tehnoloģijām nepārsniedz 3000 euro;
28.2.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu saražoto elektroenerģiju akumulējošu iekārtu uzstādīšana, ja šādas darbības paredzētas uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā;
28.3.
enerģijas patēriņa vadībai nepieciešamo viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ja šāda darbība paredzēta uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā;
28.4.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošana, ja šāda darbība paredzēta uzņēmuma energoauditā, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijā;
28.5.
darbības horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;
28.6.
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
29.
Projektā tiek paredzēts, ka:
29.1.
atbilstoši šo noteikumu 28.1. apakšpunktam tiek uzstādītas vismaz atjaunīgos energoresursus izmantojošas elektroenerģijas ražošanas iekārtas;
29.2.
ieguldītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums uz vienu ietaupīto primārās enerģijas kilovatstundu (kWh) gadā ir mazāks par 10,01 euro.
30.
Projekta attiecināmās izmaksas atlases kārtas ietvaros ir:
30.1.
iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izmaksas – siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina sagatavošanas izmaksas, sugu, biotopu eksperta, koku kopšanas tehniķa (arborista) atzinuma sagatavošanas izmaksas par projekta darbību ietekmi uz koku, biotopu un sugu stāvokli, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, uzņēmuma energoaudita sagatavošanas vai papildināšanas izmaksas, energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības sistēmas dokumentācijas vai to papildinājumu izstrādes izmaksas, sertificēta energoauditora pakalpojumu, būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka vides, energoefektivitātes vai būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kopā nepārsniedzot desmit procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
30.2.
teritorijas sagatavošanas izmaksas būvdarbu veikšanai vai iekārtu uzstādīšanai, kas ietver apauguma noņemšanu, nelietojamu būvju un iekārtu nojaukšanu un demontāžu, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minēto iekārtu uzstādīšanu, nepārsniedzot 35 procentus no šo noteikumu 30.3. apakšpunktā minēto iekārtu izmaksām;
30.3.
atjaunīgos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un to saražoto enerģiju akumulējošu iekārtu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;
30.4.
projekta rezultātu uzskaites nodrošināšanai nepieciešamo skaitītāju iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
30.5.
enerģijas patēriņa vadības viedo tehnoloģiju iegādes, piegādes, uzstādīšanas, ieregulēšanas un programmatūru licences vai programmatūras lietošanas pakalpojuma iegādes, kā arī viedo tehnoloģiju darbības nodrošināšanai nepieciešamā mākoņservisa izmantošanas izmaksas;
30.6.
tehnoloģisko iekārtu un mehānismu iegādes, piegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību;
30.7.
ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā iesaistīto tehnoloģisko iekārtu un procesu energoefektivitātes uzlabošanu saistītie ēku un iekārtu pārbūves darbi, nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību kopsummas;
30.8.
ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
30.9.
horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;
30.10.
neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
30.11.
rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 30.10. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi, un šo izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
30.12.
pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
31.
Atlases kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
31.1.
ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;
31.2.
veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un tos izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;
31.4.
nav radušās uz darba līguma pamata.
32.
Atlases kārtas ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 35.4. apakšpunktā minētās izmaksas.
33.
Izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 27. jūnija, izņemot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
V.Atlases kārtas īstenošanas nosacījumi
34.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno 36 mēnešu laikā no civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
35.
Finansējuma saņēmējs:
35.1.
uzkrāj datus par kalendāra gadā ar projekta ietvaros uzstādītajām iekārtām saražoto, patērēto un ietaupīto (ja attiecināms) enerģiju visā projekta dzīves ciklā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sniedz šo informāciju sadarbības iestādei;
35.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:
35.2.1.
klimatdrošināšana;
35.2.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
35.2.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);
35.2.4.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana (ja attiecināms);
35.3.
nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem;
35.4.
no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;
35.5.
nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
35.6.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
35.7.
ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
35.8.
nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu (attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam);
35.9.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim;
35.10.
vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;
35.11.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;
35.12.
projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.
36.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā, ja finansējuma saņēmējs ir kapitālsabiedrība, vai sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai tās iestāde (tai skaitā aģentūra). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
37.
Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
Ministru prezidente E. Siliņa
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa