11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
I. Piesārņojuma samazinājuma procenti
1. tabula
Prasības no aglomerāciju komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām
Nr. p. k. |
Parametrs |
Cilvēku ekvivalents |
Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija |
Piesārņojuma samazinājuma procenti |
References analīzes metode |
1. |
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ja temperatūra ir 20 °C (neveicot nitrifikāciju) |
|
atbilstoša attīrīšana |
– |
Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušo skābekli nosaka pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda |
200–2000 |
atbilstoša attīrīšana |
50–70 |
|||
2000–10000 |
25 mg/l |
70–90 |
|||
> 10000 |
25 mg/l |
70–90 |
|||
2. |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
|
atbilstoša attīrīšana |
– | Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāta izmantošana |
200–2000 |
atbilstoša attīrīšana |
50–75 |
|||
2000–10000 |
125 mg/l |
75 |
|||
> 10000 |
125 mg/l |
75 |
|||
3. |
Suspendētās |
līdz 10000 |
mazāk nekā |
90 |
Raksturīgā parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana 105 °C temperatūrā un svēršana |
10000 un vairāk |
mazāk nekā |
90 |
1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk – samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.
2. Bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vietā var izmantot citus parametrus – kopējo organisko oglekli vai ķīmisko skābekļa patēriņu, ja starp bioloģiskā skābekļa patēriņa un minēto parametru vērtībām ir noteikta sakarība.
3. Analizējot emisiju no nogulsnēšanas dīķiem, paraugus filtrē. Suspendēto vielu kopējā koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos nedrīkst pārsniegt 150 mg/l.
2. tabula
Prasības no aglomerāciju attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli
Nr. p. k. |
Parametri |
Cilvēku ekvivalents |
Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija |
Samazinājuma procenti |
References analīzes metode |
1. |
Kopējais fosfors (Pkop) |
|
atbilstoša attīrīšana |
– | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000–10000 |
atbilstoša attīrīšana |
10–15 |
|||
10000–100000 |
2 mg/l |
80 |
|||
> 100000 |
1 mg/l |
80 |
|||
2. |
Kopējais slāpeklis (Nkop) |
|
atbilstoša attīrīšana |
– | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000–10000 |
atbilstoša attīrīšana |
10–15 |
|||
10000–100000 |
15 mg/l |
70–80 |
|||
> 100000 |
10 mg/l |
70–80 |
4. Kopējais slāpeklis (Nkop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.
II. References metodes monitoringa veikšanai un rezultātu novērtēšana
5. Plūsmai proporcionālus vai 24 stundu laikā uzkrātus notekūdeņu paraugus ņem noteiktā punktā, kas atrodas attīrīšanas iekārtu izplūdes kanālā, un, ja dienests uzskata par nepieciešamu, arī ieplūdes kanālā. Līdz minimumam samazina paraugu degradāciju laikā starp to ņemšanu un analizēšanu. Paraugus ņem visu gadu tik bieži, kā noteikts atļaujā.
6. Aglomerācijās ņem:
6.1. ne mazāk kā 12 paraugu pirmajā gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 2000–9999. Ja attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu, turpmāk ņem ne mazāk kā četrus paraugus gadā. Ja vismaz viens no paraugiem neatbilst šo noteikumu prasībām, nākamajā gadā ņem ne mazāk kā 12 paraugu;
6.2. ne mazāk kā 12 paraugu gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 10000 līdz 49999;
6.3. ne mazāk kā 24 paraugus gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir 50000 un vairāk.
7. Attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām, ja to paraugu analīzēs konstatē katra atsevišķa parametra atbilstību noteiktajai skaitliskajai vērtībai un ja:
7.1. to paraugu skaits, kuri neatbilst šā pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām, gada laikā nepārsniedz šā pielikuma 3. tabulā noteikto skaitu;
7.2. normālos darbības apstākļos ņemtajos notekūdeņu paraugos, kuri neatbilst prasībām, bioloģiskā skābekļa patēriņa un ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija atšķiras no šā pielikuma 1. tabulā noteiktās koncentrācijas ne vairāk kā par 100 %. Atšķirība starp konstatēto un 1. tabulā noteikto koncentrāciju suspendētajām vielām drīkst būt līdz 150 %;
7.3. slāpekļa un fosfora kopējās koncentrācijas gada vidējās vērtības atbilst šā pielikuma 2. tabulā noteiktajai skaitliskajai vērtībai.
8. Šā pielikuma 2. tabulā noteiktā kopējā slāpekļa koncentrācija ir gada vidējā vērtība. Novērtējot slāpekļa koncentrācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var izmantot dienas vidējo vērtību, ja netiek pieļauta lielāka piesārņojuma slodze ūdeņos. Dienas vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg kopējā slāpekļa (Nkop) uz notekūdeņu litru nevienā paraugā, kas ņemts laikā, kad bioloģiskās attīrīšanas procesā notekūdeņu temperatūra ir 12 °C vai augstāka. Ja klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt notekūdeņu temperatūru vismaz 12 °C, notekūdeņu attīrīšanu veic ar nepilnu attīrīšanas ciklu, ievērojot šā pielikuma 5., 6. un 7. punktā minētās prasības.
9. Novērtējot notekūdeņu paraugu atbilstību noteiktajām prasībām, neņem vērā tādas parametru vērtības, kas radušās spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu dēļ.
9.1 Novadīto notekūdeņu paraugus no ciemu un pilsētu teritorijā esošām rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ņem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktai institūcijai vai personai, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli, rodas pamatotas aizdomas par novadīto notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu prasībām. Šādā gadījumā iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic akreditēta laboratorija. Ja analīžu rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumu, paraugu ņemšanu atkārto ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Ja analīžu rezultāti uzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumu, notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzes atkārto pēc iekārtas darbībā konstatēto trūkumu novēršanas kontroli īstenojošās institūcijas vai personas norādītajā termiņā. Izdevumus par notekūdeņu analīzēm sedz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieks vai valdītājs, ja analīžu rezultāti uzrāda notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu 40.1 punkta prasībām. Ja notekūdeņu analīžu rezultāti liecina, ka minētā punkta prasības ir ievērotas, izdevumus par notekūdeņu analīzēm sedz pašvaldības noteiktā institūcija vai persona, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli.
3. tabula
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām (ievērojot gada laikā ņemto paraugu skaitu)
Gada laikā ņemto paraugu skaits |
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām |
4–7 |
1 |
8–16 |
2 |
17–28 |
3 |
29–40 |
4 |
41–53 |
5 |
54–67 |
6 |
68–81 |
7 |
82–95 |
8 |
96–110 |
9 |
111–125 |
10 |
126–140 |
11 |
141–155 |
12 |
156–171 |
13 |
172–187 |
14 |
188–203 |
15 |
204–219 |
16 |
220–235 |
17 |
236–251 |
18 |
252–268 |
19 |
269–284 |
20 |
285–300 |
21 |
301–317 |
22 |
318–334 |
23 |
335–350 |
24 |
351–365 |
25 |
III. Tipiski sadzīves notekūdeņi
4. tabula
Tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošie parametri
Viela |
Koncentrācija (mg/l) |
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) |
150–350 |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
210–740 |
Kopējās suspendētās vielas |
120–450 |
Kopējais fosfors |
6–23 |
Kopējais slāpeklis |
20–80 |
10. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētās bīstamās vielas.
IV. Rūpniecības nozares
11. Šo noteikumu 45. punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:
11.1. piena pārstrāde;
11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;
11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;
11.4. kartupeļu pārstrāde;
11.5. gaļas pārstrāde;
11.6. alus ražošana;
11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;
11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;
11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;
11.10. iesala ražošana;
11.11. zivju apstrādes rūpniecība.
1. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē, ņem vērā šādus nosacījumus:
1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms no kādas iekārtas kādā no pēdējiem pieciem gadiem pirms šo noteikumu 75. punkta stāšanās spēkā ir bijis 1 miljons m3 gadā vai lielāks, operators:
1.1.1. monitoringā iekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 6., 20., 21., 23., 28. un 35. punktā norādītās prioritārās vielas un šo noteikumu 2. pielikuma 2., 3., 4., 10., 24. un 25. punktā norādītās bīstamās vielas;
1.1.2. apzina lielākos ražošanas uzņēmumus, kuri notekūdeņus novada uz attiecīgajām attīrīšanas iekārtām, izvērtē to darbības veidu un saņemto ražošanas notekūdeņu apjomu;
1.1.3. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuru izmantošana ir norādīta attiecīgā uzņēmuma A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā vai kuras uzņēmums ir konstatējis atbilstoši šo noteikumu 74. punktam veiktajā monitoringā, kā arī tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras izmanto vai ražo attiecīgu nozaru uzņēmumi, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir lielāks par 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir mazāks par 1 miljonu m3 gadā un kuras jau atskaitās par atsevišķu prioritāro vielu vai bīstamo vielu novadīšanu, operators:
1.2.1. monitoringā iekļauj līdz šim kontrolētās prioritārās vielas un bīstamās vielas,
1.2.2. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo minētās vielas, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas saņem ražošanas notekūdeņus, kuru īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma, operators monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā var novadīt attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kas izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas.
2. Papildus šā pielikuma 1. punkta nosacījumiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras valsts vides monitoringā ir konstatētas pieņemošajā virszemes ūdensobjektā, un nosaka sliktu ūdeņu ķīmisko kvalitāti.
3. Lai nodrošinātu monitoringa rezultātu ticamību un mazinātu dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz komunālo notekūdeņu monitoringa rezultātiem, operators atbilstoši šā pielikuma 1. punktam izvēlēto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē veic vienu gadu, paraugus ņemot ne retāk kā reizi ceturksnī.
4. Operators turpmākā notekūdeņu monitoringā var neiekļaut prioritāro vielu vai bīstamo vielu, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:
4.1. mērījumi ir veikti vismaz vienu gadu atbilstoši šā pielikuma 3. punktā noteiktajam monitoringa biežumam;
4.2. gada laikā visi konkrētai vielai veiktie mērījumi ir bijuši mazāki par attiecīgas testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu;
4.3. nav būtiski mainījušies ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai nav notikušas izmaiņas minēto uzņēmumu darbībā, kas ietekmē notekūdeņu apjomu un sastāvu;
4.4. izmantotā testēšanas metode ir pietiekami jutīga un nodrošina, ka konkrētās prioritārās vielas vai bīstamās vielas kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktā attiecīgās vielas vides kvalitātes normatīva vērtības.
5. Operators pēc dienesta pieprasījuma pārskata un atjauno prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmu, ja notikušas izmaiņas ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos prioritāro vielu un bīstamo vielu sarakstos, no ražošanas uzņēmumiem saņemto notekūdeņu apjomā un sastāvā, kā arī ņemot vērā valsts vides monitoringa informāciju attiecībā uz tām ķīmiskajām vielām, kuras nosaka sliktu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti pieņemošajā ūdensobjektā.