Noteikumu projekts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 751
Rīgā 2023. gada 12. decembrī (prot. Nr. 61 62. §)
22-TA-3784
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.4. pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar
Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada
 plānošanas perioda vadības likuma
 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.4. pasākumu "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
1.5.
pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu nosacījumus un piemērošanas kārtību.
2.
Pasākuma mērķis ir paaugstināt sociālā darba efektivitāti un sociālajā jomā strādājošo speciālistu profesionalitāti.
3.
Pasākuma mērķa grupa ir:
3.1.
sociālo pakalpojumu sniedzēji un tajos nodarbinātie, tai skaitā:
3.1.1.
sociālie darbinieki, kuri iesaistīti sociālo pakalpojumu sniegšanā;
3.1.2.
sociālā darba speciālisti pašvaldību iestādēs, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzējas;
3.1.3.
sociālā darba speciālisti valsts iestādēs, biedrībās un nodibinājumos, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzēji;
3.1.4.
vadītāji un vadītāju vietnieki, kā arī struktūrvienību vadītāji un vadītāju vietnieki valsts un pašvaldību iestādēs, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzējas;
3.1.5.
vadītāji un vadītāju vietnieki, kā arī struktūrvienību vadītāji un vadītāju vietnieki biedrībās un nodibinājumos, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzēji;
3.1.6.
aprūpētāji valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās un nodibinājumos, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzēji;
3.1.7.
personas, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu;
3.2.
mācībspēki augstskolās, kuras akreditēta studiju virziena ietvaros nodrošina īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, pirmā cikla  un otrā cikla augstākās izglītības studiju programmas sociālā darba jomā;
3.3.
sociālā darba studiju programmu studenti.
4.
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1.
programmas iznākuma rādītājs – nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 3 099, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 692; 
4.2.
nacionālais rādītājs – izstrādātas metodikas darbam ar dažādām klientu grupām (skaits) – 4;
4.3.
rezultāta rādītājs – personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci – 2 603.
5.
Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6.
Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7.
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 470 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 599 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 870 500 euro. Pasākuma atbalsta veids ir grants.
8.
Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus, un valsts budžeta līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
9.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2022. gada 1. septembra.
II.Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
10.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, – Labklājības ministrija. 
11.
Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
12.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
12.1.
profesionālās kompetences pilnveide, tai skaitā:
12.1.1.
profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde un īstenošana;
12.1.2.
augstākās izglītības programmu pilnveide un īstenošana, tai skaitā mācībspēku stažēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs Latvijā;
12.1.3.
supervīzijas nodrošināšana;
12.1.4.
metodiku, tai skaitā mācību programmu, izstrāde un, ja nepieciešams, aktualizācija;
12.1.5.
mācību programmu īstenošana metodiku apguvei;
12.2.
profesionālā atbalsta tīkla izveide sociālā darba attīstībai;
12.3.
informatīvi izglītojošo pasākumu un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana;
12.4.
pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu darba efektivitātes izvērtēšana;
12.5.
ex-post izvērtējums par projekta rezultātiem un klientu aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem turpmākai sociālā darba attīstībai;
12.6.
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
12.7.
projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
13.
Pasākuma ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:
13.1.
tiešās attiecināmās izmaksas;
13.2.
netiešās attiecināmās izmaksas.
14.
Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
14.1.
projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas (turpmāk – personāla izmaksas), piemērojot vienoto likmi 20 procentu apmērā no šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas. Minētās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju;
14.2.
kompensācija pašvaldībai par šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētās supervīzijas nodrošināšanu saskaņā ar atbildīgās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku supervīzijai, ko kompensē 70 procentu apmērā no minētajā metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes, nepārsniedzot normatīvajā aktā par prasībām sociālā pakalpojuma sniedzējiem noteikto minimālo supervīzijas apjomu sociālā darba speciālistiem;
14.3.
pārējās projekta īstenošanas izmaksas, tai skaitā:
14.3.1.
iepirkuma līgumu izmaksas šo noteikumu 12. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, kuru plānošanā un veikšanā ņem vērā, ka:
14.3.1.1.
šo noteikumu 12.1.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros stažēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādē Latvijā izmaksas par vienu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupas personu nepārsniedz 2 200 euro, ceļa izdevumu izmaksām piemērojot vadošās iestādes metodiku par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām;
14.3.1.2.
darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, var paredzēt ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam, kā arī ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;
14.3.1.3.
transporta pakalpojumu iegādi (transportlīdzekļa noma un transportlīdzekļa pakalpojuma pirkšana) var paredzēt finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3., 12.4., 12.5. un 12.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
14.3.1.4.
izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanai var plānot šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulka, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru, bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai;
14.3.2.
komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam:
14.3.2.1.
iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 12.1., 12.2.12.3., 12.4., 12.5. un 12.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām;
14.3.2.2.
ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un īstenošanas personālam šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ārvalstu komandējumu izmaksas aprēķina un atlīdzina saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
15.
Šo noteikumu 12. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
16.
Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi septiņu procentu apmērā no šo noteikumu 13.1.​​​​​ apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
IV.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
17.
Pasākuma īstenošanu pārvalda Labklājības ministrijas izveidotā Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk – padome). Padomes sastāvā ir valsts iestāžu, augstākās izglītības iestāžu, pašvaldību, biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja pārstāvji padomes darbībā piedalās bez balsstiesībām, bet vadošās iestādes pārstāvis, ja nepieciešams, var piedalīties novērotāja statusā. Padomes personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs. Padome:
17.1.
iepazīstas ar pasākuma ieviešanas progresu un sniedz priekšlikumus pasākuma ieviešanas pilnveidei;
17.2.
saskaņo sociālā darba specializācijas šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādei šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
17.3.
saskaņo šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajos profesionālās pilnveides mācību moduļos iekļaujamās tēmas;
17.4.
saskaņo tēmas šo noteikumu 12.1.4. apakšpunktā minēto metodiku izstrādei;
17.5.
saskaņo šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētos līderu atlases kritērijus;
17.6.
saskaņo šo noteikumu 23.7. apakšpunktā minēto informatīvo kampaņu tēmas un mērķauditoriju.
18.
Šo noteikumu 12.1.1. un 12.1.2. apakšpunktā minētās profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanā finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
18.1.
izstrādā un īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas ar ievirzi un konkrētu specializāciju šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
18.2.
izstrādā un īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmas šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
18.3.
izstrādā un īsteno mācību moduļus šo noteikumu 3.1.1. un 3.3. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, kā arī nodrošina mācību moduļu integrēšanu sociālā darba studiju programmās;
18.4.
aktualizē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk – 9.2.1.1. pasākums) ietvaros izstrādāto mācību programmu ģimenes asistentiem, nodrošina atbilstošas profesionālās pilnveides izglītības programmas licencēšanu un īstenošanu šo noteikumu 3.1.7. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
18.5.
sagatavo īstenošanai sociālā darba jomas izglītības programmu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, tai skaitā atlasa sociālā darba maģistra studiju programmās studējošos vai maģistra grādu ieguvušos potenciālos mācībspēkus, īsteno padziļinātas mācības atlasīto potenciālo mācībspēku kompetenču pilnveidei docējamo studiju kursu satura un augstskolu pedagoģijas jomās, īsteno esošo akreditēto sociālā darba studiju programmu mācībspēku stažēšanos pie šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētā sociālo pakalpojumu sniedzēja;
18.6.
nodrošina sociālā darba maģistra studiju programmas īstenošanu šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, ievērojot, ka uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi esošo valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits programmas īstenošanas laikā netiek samazināts un projekta finansējums netiek izmantots valsts budžeta finansēto studiju vietu līdzfinansēšanai;
18.7.
nodrošina profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu šo noteikumu 3.1.6. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
18.8.
nodrošina izglītības programmas īstenošanu supervizora kvalifikācijas iegūšanai šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai ar pieredzi sociālā darba praksē;
18.9.
projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskata sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā, kā arī šo noteikumu 3.1.1., 3.1.4., 3.1.6., 3.1.7. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas iesaistei profesionālās kompetences pilnveides pasākumos identificē un uzskaita mērķa grupas personas, norādot personas datus atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam, un iesniedz tos finansējuma saņēmējam.
19.
Īstenojot šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību:
19.1.
finansējuma saņēmējs:
19.1.1.
kompensē pašvaldībai supervīzijas pakalpojuma izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 14.2. apakšpunktu, ja supervīzijas ir nodrošinātas šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai, kas nodarbināta uz darba līguma pamata, un ir sniegtas:
19.1.1.1.
individuālajā supervīzijas sesijā;
19.1.1.2.
grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijā, kurā piedalās ne vairāk par 12 dalībniekiem, neskaitot supervizoru;
19.1.2.
pārtrauc supervīzijas pakalpojuma izdevumu kompensēšanu pašvaldībai ar dienu, kad pēc līguma parakstīšanas ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju supervīzijas pakalpojuma sniedzējs ir izslēgts no šo noteikumu 19.2.3. apakšpunktā minētā reģistra vai pašvaldība ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju izbeidz līgumu, kas noslēgts saskaņā ar šo noteikumu 19.2.1. vai 19.2.2. ​​​​​​​apakšpunktu;
19.2.
pašvaldība:
19.2.1.
ja šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētā supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, izvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzēju tirgus izpētē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, sociāli atbildīgu konkursa procedūru, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem un tādējādi izslēdz komercdarbības atbalstu preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī;
19.2.2.
ja šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētā supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka, izvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzēju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, sociāli atbildīgu konkursa procedūru, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem un tādējādi izslēdz komercdarbības atbalstu preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī; 
19.2.3.
ja tiek veikta šo noteikumu 19.2.1. apakšpunktā minētā tirgus izpēte, izvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, kas ir sertificēts un iekļauts sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas publicēts tās organizācijas tīmekļvietnē, kura pārstāv Latviju Eiropas Nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā ANSE (Association of National Organisations for Supervision in Europe);
19.2.4.
šo noteikumu 19.2.1. vai 19.2.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā izvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, kas:
19.2.4.1.
var nodrošināt individuālo, grupas, komandas vai organizācijas supervīziju klātienē vai attālināti, izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu;
19.2.4.2.
var nodrošināt vienu stundu ilgu individuālās supervīzijas sesiju un trīs stundas ilgu grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesiju;
19.2.4.3.
var nodrošināt pašvaldībai informāciju par īstenoto supervīziju;
19.2.5.
slēdz līgumu ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju un nodrošina normatīvajā aktā par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto minimālo supervīzijas apjomu sociālā darba speciālistiem;
19.2.6.
sadarbībā ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju plāno supervīziju, tai skaitā komplektē sociālā darba speciālistu grupu dalībai supervīzijā. Izmaksas, kas pašvaldībai radušās par supervīzijas pakalpojumu, ir attiecināmas, ja vienas grupas, komandas un organizācijas supervīzijas sesijā piedalās ne vairāk kā 12 sociālā darba speciālisti;
19.2.7.
pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma iesniedz informāciju par plānoto supervīziju norisi un notikušo supervīziju apliecinošos dokumentus, materiālus vai citu informāciju;
19.2.8.
priekšfinansē supervīzijas pakalpojumu pilnā apmērā;
19.2.9.
nodrošina sociālā darba speciālista dalību klātienes vai attālinātās supervīzijas sesijā un nokļūšanu klātienes supervīzijas īstenošanas vietā;
19.2.10.
informē organizāciju, kura pārstāv Latviju Eiropas Nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā ANSE (Association of National Organisations for Supervision in Europe), un finansējuma saņēmēju par konstatētajām neatbilstībām supervīzijas sniegšanas laikā, ja supervīzijas pakalpojuma sniedzējs ir iekļauts šo noteikumu 19.2.3. apakšpunktā minētajā reģistrā;
19.2.11.
reizi ceturksnī pieprasa finansējuma saņēmējam kompensēt supervīzijas pakalpojuma izmaksas;
19.2.12.
projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskata sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā veic šādu datu apstrādi un iesniedz tos finansējuma saņēmējam:
19.2.12.1.
supervīziju saņēmušo šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu identificēšanu un uzskaiti, norādot personas datus atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam;
19.2.12.2.
supervīzijas pakalpojuma sniedzēju – supervizoru – identificēšanu un uzskaiti, norādot vārdu, uzvārdu un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai.
20.
Šo noteikumu 12.1.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
20.1.
izstrādā un, ja nepieciešams, aktualizē metodikas, tai skaitā klātienes mācību un e-mācību programmas, sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
20.2.
izvērtē un, ja nepieciešams, aktualizē 9.2.1.1. pasākuma ietvaros izstrādātās metodikas, tai skaitā klātienes mācību un e-mācību programmas, sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām un par dažādām sociālā darba metodēm un formām;
20.3.
izstrādā un, ja nepieciešams, aktualizē metodiku, tai skaitā mācību programmu, uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā šo noteikumu 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4., 3.1.5., 3.1.6. un 3.1.7. apakšpunktā minētajām mērķa grupām.
21.
Šo noteikumu 12.1.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs nodrošina:
21.1.
šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto mācību programmu īstenošanu šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajai mērķa grupai;
21.2.
e-mācību publisku pieejamību jebkuram interesentam;
21.3.
šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās mācību programmas īstenošanu šo noteikumu 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4., 3.1.5., 3.1.6. un 3.1.7. apakšpunktā minētajām mērķa grupām;
21.4.
projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskata sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā, kā arī šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas iesaistei profesionālās kompetences pilnveides pasākumos identificē un uzskaita mērķa grupas personas, norādot personas datus atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam, un iesniedz tos finansējuma saņēmējam.
22.
Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
22.1.
veic šo noteikumu 3.1.2. un 3.1.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas – līderu – atlasi, tai skaitā izstrādā līderu atlases kritērijus;
22.2.
izstrādā un īsteno profesionālās pilnveides izglītības programmu šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto personu līderības prasmju attīstībai;
22.3.
organizē atlasīto šo noteikumu 3.1.2. un 3.1.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas līderu saliedēšanas pasākumus un atbalsta grupas;
22.4.
izvērtē darba tirgus piedāvājumu par iespējām ar sociālā darba jomu saistīto nozaru citu profesiju pārstāvjus pārkvalificēt par šo noteikumu 3.1.2. un 3.1.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupām, tai skaitā izvērtē profesionālo kvalifikāciju reglamentējošos normatīvos aktus un tajos nepieciešamās izmaiņas pārkvalifikācijas īstenošanai, izvērtē pārkvalifikācijas praksi un izstrādā priekšlikumus tālākai pārkvalifikācijas īstenošanas pilnveidei;
22.5.
veic priekšizpēti, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, par starpdisciplinārās ekspertu komandas ieviešanu šo noteikumu 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5. apakšpunktā minēto mērķa grupu atbalstam sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs un atbilstoši veiktās priekšizpētes rezultātiem, izstrādā starpdisciplināras ekspertu komandas ieviešanas modeli, tai skaitā vadlīnijas ekspertu komandas sadarbībai ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ekspertu komandas darbības finansēšanas mehānismu;
22.6.
īsteno pilotprojektu šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētā modeļa ieviešanai, paredzot, ka starpdisciplinārā ekspertu komanda piedalās atbalsta sniegšanā šo noteikumu 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5. ​​​​​​apakšpunktā minētajām mērķa grupām vismaz 20 krīzes gadījumos, piemēram, sarežģītos, problemātiskos klientu, starpinstitucionālās sadarbības, iestādes iekšējās darba organizācijas un citos gadījumos, kuru risināšanā iestādei nepieciešams ārējo ekspertu atbalsts;
22.7.
pēc šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētā pilotprojekta īstenošanas, ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minēto modeli;
22.8.
projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskata sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā, kā arī šo noteikumu 3.1.2. un 3.1.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas iesaistei šo noteikumu 22.3. apakšpunktā noteiktajās darbībās identificē un uzskaita mērķa grupas personas, norādot personas datus atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam, un iesniedz tos finansējuma saņēmējam.
23.
Šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros šo noteikumu 3. punktā minētajai mērķa grupai finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
23.1.
organizē informatīvi izglītojošus pasākumus, tai skaitā darbnīcas, domnīcas un vasaras skolas par sociālā darba aktualitātēm un sociālā darba veikšanai nepieciešamo prasmju pilnveidi;
23.2.
izstrādā un izdod periodisko izdevumu par sociālā darba aktualitātēm;
23.3.
izstrādā un izdod grāmatu par aktuālajām sociālā darba teorijām un metodēm izmantošanai šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētās darbības ietvaros;
23.4.
nodrošina starpprofesionāļu un starpnozaru tematiskās diskusijas, lai nodrošinātu viedokļu apmaiņu par sociālā darba attīstībai un starpinstitucionālajai un starpnozaru sadarbībai aktuālajiem jautājumiem;
23.5.
nodrošina vienas dienas reģionālos seminārus pašvaldību sociālā darba speciālistiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem par aktualitātēm sociālā darba jomā, tai skaitā par izmaiņām normatīvajos aktos;
23.6.
ar 2024. gadu nodrošina ikgadējās konferences organizēšanu par sociālā darba jomas aktualitātēm;
23.7.
izstrādā informatīvo kampaņu stratēģijas un atbilstoši tām īsteno informatīvās kampaņas sabiedrības informēšanai par sociālā darba jomas aktualitātēm;
23.8.
projekta īstenošanas, maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskata sagatavošanas un mērķa grupas atbilstības pārbaudes nolūkā, kā arī šo noteikumu 3. punktā minētās mērķa grupas iesaistei šo noteikumu 23.1., 23.4., 23.5. un 23.6. apakšpunktā noteiktajos informatīvi izglītojošajos pasākumos identificē un uzskaita mērķa grupas personas, norādot vārdu, uzvārdu, darbavietu, amatu un kontaktinformāciju (tālruņa numurs un e-pasta adrese saziņai), bet šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajai mērķa grupai – arī izglītības iestādi, kurā persona studē, un iesniedz finansējuma saņēmējam.
24.
Šo noteikumu 12.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
24.1.
izstrādā metodoloģiju monitoringa veikšanai par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem un atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai vienu reizi gadā piecu gadu periodā veic sabiedrības uzticēšanās monitoringu sabiedriskās domas aptaujas veidā. Pēc katra monitoringa veikšanas sagatavo izvērtējumu, tai skaitā sniedz priekšlikumus, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī nodrošina katra izvērtējuma rezultātu izplatīšanu;
24.2.
izstrādā metodoloģiju sociālo darbinieku darba apstākļu un atlīdzības sistēmas izvērtējuma veikšanai un atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai veic izvērtējumus un sociālo pakalpojumu sniedzēju institūciju vadītāju un sociālo darbinieku personas datu apstrādi sociālo darbinieku darba apstākļu un atlīdzības sistēmu efektivitātes novērtēšanai. Pēc katra izvērtējuma veikšanas sniedz priekšlikumus sociālo darbinieku darba apstākļu un atlīdzības sistēmas pilnveidei, kā arī nodrošina katra izvērtējuma rezultātu izplatīšanu;
24.3.
izstrādā metodoloģiju sociālā darba prakses izpētei pašvaldībās dažādos Latvijas reģionos un atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai veic izvērtējumu un sociālo dienestu vadītāju un sociālo darba speciālistu personas datu apstrādi sociālā darba prakses apzināšanai Latvijas reģionu pašvaldībās. Pēc izvērtējuma veikšanas sniedz priekšlikumus sociālā darba prakses pilnveidei pašvaldībās, kā arī nodrošina izvērtējuma rezultātu izplatīšanu.
25.
Šo noteikumu 12.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs veic projekta ex-post izvērtējumu un sociālā dienesta, sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju un sociālā darba speciālistu personas datu apstrādi, lai novērtētu projekta ieguldījumu efektivitāti sociālā darba attīstībā, ietverot vismaz projekta sasniegto rezultātu un ietekmes novērtējumu, kā arī to sociālā darba klientu grupu novērtējumu, kuri saņem šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas sniegtos pakalpojumus, lai nodrošinātu aktuālās vajadzības un turpmāko sociālā darba attīstību. Pēc izvērtējuma veikšanas sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem sociālā darba attīstībai Latvijā, kā arī nodrošina ex-post izvērtējuma rezultātu izplatīšanu.
26.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
26.1.
piesaista šo noteikumu 12. punktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īsteno iepirkumus, nodrošinot, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā iesaistītais personāls un iepirkumu līgumu izpildītāji ir:
26.1.1.
informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm, pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam;
26.1.2.
parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
26.2.
pakalpojuma sniedzēja un piegādātāja piesaistīšanai publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru, un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus;
26.3.
iepirkuma līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 12. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgā iepirkuma līguma summas;
26.4.
ne retāk kā reizi gadā izlases veidā pārbauda šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētās supervīzijas un ar tām saistītos dokumentus;
26.5.
no pašvaldībām atgūtos izdevumus, kas nav izlietoti atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem, izmanto šo noteikumu 14. punktā minēto izmaksu segšanai;
26.6.
uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītājiem:
26.6.1.
izglītoto personu skaits par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība un pamattiesības);
26.6.2.
sniegto ekspertu konsultāciju skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;
26.6.3.
izstrādāto vai pilnveidoto izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, tai skaitā digitālo, skaits, kuros ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība un pamattiesības);
26.7.
uzkrāj, uzskaita un iesniedz sadarbības iestādē informāciju par atbalstu saņēmušām šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, 1. pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumam;
26.8.
šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības uzraudzībai, slēdzot līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieeju datiem, Datu noliktavas sistēmā pārbauda, vai uz darba līguma pamata pie konkrētā darba devēja nodarbinātais speciālists ir iesaistīts pasākumā;
26.9.
pieprasa šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2. un 3.1.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai iesniegt izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, lai pārbaudītu, vai viņai ir atbilstoša izglītība brīdī, kad to iesaista šo noteikumu 12.1.1., 12.1.2., 12.1.3., 21.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktā minētajās darbībās; 
26.10.
nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas 2021/1060 47. un 50. pantā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
26.11.
savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu un aktualizē to, tiklīdz pieejama aktuālāka informācija;
26.12.
novērš dubultā finansējuma risku, tostarp nodrošina, lai projektā sniegtais atbalsts šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupām (izņemot šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētās supervīzijas) netiktu finansēts, kā arī to nebūtu plānots finansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
27.
Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
28.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
V.Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
29.
De minimis atbalstu šo noteikumu 12.1.1., 12.1.5. un 12.2. apakšpunktā minētās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs (turpmāk – atbalsta sniedzējs) šo noteikumu 3. punktā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk – atbalsta pretendents), sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – regula Nr. 1407/2013).
30.
Pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, ievēro šādus nosacījumus:
30.1.
atbalsta sniedzējs de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;
30.2.
atbalsta sniedzējs pirms lēmuma pieņemšanas par de minimis atbalsta piešķiršanu pārbauda, vai piešķiramais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
30.3.
atbalsta pretendents, iesniedzot atbalsta sniedzējam pieteikumu de minimis atbalsta saņemšanai, pieteikumam pievieno sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda sistēmā sagatavotās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;
30.4.
atbalsta pretendentam piešķirto de minimis atbalstu nekumulē ar citu de minimis atbalstu un citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam;
30.5.
ja atbalsta pretendents vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas neietilpst regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.
31.
Atbalsta sniedzējs de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
32.
Atbalsta sniedzējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Atbalsta pretendents nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.
33.
Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu atbilstoši šīs regulas darbības termiņam.
34.
Par de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad stājies spēkā lēmums par šo noteikumu 30. punktā minētā atbalsta piešķiršanu.
35.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 1407/2013 nosacījumi, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Ministru prezidente E. Siliņa
Labklājības ministrs U. Augulis