5. panta otro un trešo daļu, 6. panta otrās daļas 7. un 14. punktu
un ceturto daļu, 7. pantu, 8. panta otro daļu
un 10. panta trešo daļu,
Ārstniecības likuma 3. panta otro daļu, Invaliditātes likuma 11. panta 2. punktu
un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma
14. pantu
TC – veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;
VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):
D – darba samaksa;
S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
M – ārstniecības līdzekļi;
E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;
FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):
U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);
A – administratīvie izdevumi;
N – nolietojums.
1. Ārstniecības persona iestādes uzņemšanas nodaļā novērtē personas veselības stāvokli, izvērtējot, vai tas neatbilst šādiem kritērijiem:
Nr. p.k. |
Līmeņa raksturojums | Klīniskā stāvokļa raksturojums |
1.1. | Klīniskais stāvoklis ar vitālo funkciju traucējumiem |
1. Sirds apstāšanās (asistolija). 2. Elpošanas apstāšanās. 3. Iespējama elpošanas apstāšanās elpceļu obstrukcijas dēļ. 4. Elpošanas biežums 5. Sistoliskais asinsspiediens 6. Koma (bezsamaņa), nav reakcijas uz sāpēm vai reakcija pēc Glāzgovas komas skalas (turpmāk – GKS) 7. Ģeneralizēti krampji, epileptiskais statuss. 8. Smaga saindēšanās. 9. Smagi psihiskās darbības traucējumi ar bīstamu agresīvu rīcību pret sevi un apkārtējiem. 10. Politrauma. 11. Smaga galvas trauma, intrakraniāla hemorāģija. 12. Anafilaktiskais šoks. 13. Akūts koronārs sindroms ar akūtiem ritma traucējumiem, šoku, kolapsu, plaušu tūsku. 14. Iekšēja asiņošana. 15. Akūti sirds ritma traucējumi ar hipotensiju |
1.2. | Stāvoklis, kad pacientam var rasties vitālo funkciju traucējumi, ja netiek nekavējoties sniegta medicīniskā palīdzība |
1. Kritisks elpceļu stāvoklis – stridors vai patoloģiska siekalošanās. 2. Akūti elpošanas traucējumi. 3. Akūti asinsrites traucējumi: a) auksta, mitra āda, slikta perfūzija (kapilāru uzpildes laiks > 5 s), b) sirdsdarbības frekvence (turpmāk – SF) 150 reizes/min, c) hipotensija ar audu perfūzijas traucējumiem. 4. Akūts liela asins daudzuma zudums. 5. Ļoti stipras akūtas sāpes dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā akūtas sirds, vēdera sāpes vai ektopiskā grūtniecība, kas novērtējama ar 9–10 ballēm pēc 10 ballu skalas. 6. Hipoglikēmija, glikozes līmenis asinīs 7. Miegainība, palēnināta reakcija jebkura iemesla dēļ (pēc GKS 8. Drudzis vai vispārējā ķermeņa atdzišana ar letarģijas pazīmēm. 9. Skābju vai sārmu nokļūšana acīs. 10. Politrauma, kad nepieciešama steidzama organizēta mediķu brigādes palīdzība. 11. Akūta lokalizēta trauma – lielo kaulu un/vai muguras kaulu lūzumi, amputācijas. 12. Augsta riska anamnēze: a) liels nomierinošo vielu patēriņš vai citas izcelsmes toksisku vielu patēriņš, b) cita dzīvībai bīstama saindēšanās, c) dzīvībai bīstamu vides faktoru ietekme (ģeneralizēta alerģiska reakcija). 13. Psihiski un uzvedības traucējumi: a) agresija vai vardarbība, kas rada draudus pašam pacientam un apkārtējiem, b) izteikts psihomotors uzbudinājums, kad sevis un/vai apkārtējo apdraudējuma dēļ nepieciešams fiziski ierobežot personas brīvību. 14. Akūta neiroloģiska perēkļu simptomātika |
1.3. | Pacienta veselības stāvoklis ir pasliktinājies, un pastāv potenciāli draudi dzīvībai vai smagas sekas pacienta veselībai, ja netiek nekavējoties sniegta medicīniskā palīdzība |
1. Miegainība, palēnināta reakcija jebkāda iemesla dēļ (pēc GKS 2. Oksigenācija 3. Atkārtoti krampji, kas fiksēti pēdējo 12 stundu laikā. 4. Nepārtraukta (ilgāk par 30 minūtēm) vemšana. 5. Akūta dehidratācija. 6. Galvas trauma ar īslaicīgu samaņas zudumu. 7. Vidēja stipruma sāpes, kas tiek vērtētas ar 7–8 ballēm pēc 10 ballu skalas, kad nepieciešama tūlītēja sāpju novēršana. 8. Akūtas sāpes vēderā bez augsta riska pazīmēm, kas tiek vērtētas ar vismaz 8 ballēm pēc 10 ballu skalas, ja pacientam > 65 g. 9. Akūta neiroloģiska perēkļu simptomātika. 10. Vidēja stipruma ekstremitātes savainojums ar deformāciju, lūzumu vai kompresijas sindroms. 11. Psihiski un uzvedības traucējumi: a) pašnāvības mēģinājums vai pašnāvības draudi, b) akūtas psihozes, c) dezorganizēta uzvedība, d) smaga depresija, e) akūts psihomotors uzbudinājums; 12. Perforējoša acs trauma. 13. Vidēji smaga asiņošana jebkāda iemesla dēļ. 14. Urīna aizture, pastiprināta urīna izvade. 15. Galvas traumas bez samaņas traucējumiem. 16. Smags abstinences stāvoklis, kurš riska faktoru ietekmē var komplicēties (anamnēzē bijušas psihozes, krampji, citas akūtas slimības). 17. Ar trakumsērgu slimu vai aizdomīgu dzīvnieku kodumi, plēsumi, apsiekalošana. 18. Traumas un nelaimes gadījumi |
2. Neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientam nodrošina līdz brīdim, kad pacienta klīniskais stāvoklis atbilstoši pacienta ārstējošā ārsta novērtējumam atbilst šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem, tai skaitā līdz brīdim, kad pacienta ārstēšana, pamatojoties uz ārstējošā ārsta vai, ja nepieciešams, konsilija lēmumu, tiek turpināta kā ilgstoša vitālo funkciju uzturēšana (piemēram, ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija). Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, pacientam, ja nepieciešams, nodrošina asins pārliešanu un asins preparātu transplantāciju.
3. Pakalpojumi, kas pacientam nepieciešami ilgāk par mēnesi, lai nodrošinātu vitālās funkcijas, nav uzskatāmi par neatliekamo medicīnisko palīdzību.
4. Audu un orgānu transplantācija nav uzskatāma par neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Nr. p.k. |
SSK-10 kods* | Nosaukums |
1. | A00 | Holera |
2. | A01 | Vēdertīfs un paratīfi |
3. | Z22.0–1 | Tīfa baktēriju nēsātājs; citu zarnu infekcijas slimību ierosinātāju nēsātājs |
4. | A02 | Citas salmonellu ierosinātas infekcijas |
5. | A03 | Šigelozes |
6. | A04; A08; A09 | Citas bakteriālas zarnu infekcijas; vīrusu un citas precizētas zarnu infekcijas; cita veida infekcijas ierosināts un nezināmas cilmes gastroenterīts un kolīts |
7. | A05 | Citas citur neklasificētas bakteriālas uztura toksikoinfekcijas |
8. | A06 | Amebiāze |
9. | A07.0; A07.1; A07.2; A07.8 | Balantidiāze; žiradiāze (lamblioze); kriptosporodioze; citas precizētas vienšūņu ierosinātas zarnu slimības |
10. | A15–A19 | Tuberkuloze |
11. | A20 | Mēris |
12. | A21 | Tularēmija |
13. | A22 | Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris) |
14. | A27 | Leptospiroze |
15. | A28.2 | Ekstraintestinālā jersinioze |
16. | A30 | Lepra (Hansena slimība) |
17. | A31 | Citu mikobaktēriju ierosinātas infekcijas |
18. | A32 | Listerioze |
19. | A33–A35 | Jaundzimušo tetāns (stingumkrampji, tetanus neonatorum); nedēļnieču tetāns (stingumkrampji); citi tetāna (stingumkrampju) veidi |
20. | A36 | Difterija |
21. | Z22.2 | Difterijas baktēriju nēsātājs |
22. | A37 | Garais klepus |
23. | A38 | Skarlatīna |
24. | A39 | Meningokoku infekcija |
25. | A48.1 | Leģionāru slimība |
26. | A50–A53 | Iedzimts sifiliss; svaigs sifiliss; vēlīns sifiliss; citi sifilisa veidi un neprecizēts sifiliss |
27. | A54 | Gonokoku infekcija |
28. | A56 | Citas seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimības |
29. | A60 | Anoģenitālā herpesvīrusu infekcija |
30. | A68.0 | Utu atguļas tīfs |
31. | A69.2 | Laimas slimība |
32. | A70 | Chlamydia psittaci infekcijas |
33. | A71 | Trahoma |
34. | A75–A79 | Riketsiozes |
35. | A80 | Akūts poliomielīts |
36. | A81.0 | Kreicfelda-Jakoba slimība |
37. | A82 | Trakumsērga |
38. | Z20.3 | Iespēja inficēties un kontakts ar trakumsērgu |
39. | A84; A85; A86; A87 | Ērču pārnests vīrusencefalīts; cits citur neklasificēts vīrusencefalīts; neprecizēts vīrusencefalīts; vīrusmeningīts |
40. | A95; A96; A97; A98; A99 | Dzeltenais drudzis; arenavīrusu hemorāģiskais drudzis; denges drudzis; citi citur neklasificēti vīrusu hemorāģiskie drudži; neprecizēts vīrusu hemorāģiskais drudzis |
41. | B01 | Vējbakas |
42. | B05 | Masalas (morbilli) |
43. | B06 | Masaliņas (rubeola, rubella) |
44. | B08.8 | Citas precizētas vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādu bojājumiem |
45. | B15–B19 | Vīrushepatīts |
46. | B20–B24 | Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija |
47. | Z21 | Bezsimptomu inficēšanās ar humānā imūndeficīta vīrusu (HIV) |
48. | B25 | Citomegalovīrusu slimības |
49. | B26 | Cūciņa |
50. | B27 | Infekciozā mononukleoze |
51. | B35 | Dermatofitoze |
52. | B50–B54 | Plasmodium falciparum malārija; plasmodium vivax malārija; plasmodium malariae malārija; cita veida parazitoloģiski diagnosticēta malārija; neprecizēta malārija |
53. | B58 | Toksoplazmoze |
54. | B75 | Trihineloze |
55. | B86 | Kašķis (scabies) |
56. | B99 | Citas un neprecizētas infekcijas slimības |
57. | G00; G01; G02 | Citur neklasificēts bakteriāls meningīts; meningīts citur klasificētu bakteriālu slimību dēļ; meningīts citu citur klasificētu infekcijas un parazitāro slimību dēļ |
58. | J09; J10; J11 | Gripa, ko izraisījis identificēts zoonotiskas vai pandēmiskas gripas vīruss**; gripa, ko izraisījis identificēts sezonālās gripas vīruss**; gripa, ja vīruss nav identificēts** |
59. | J13 | Streptococcus pneumoniae ierosināta pneimonija |
60. | U07.1; U07.2 | Covid-19, ja vīruss identificēts; Covid-19, ja vīruss nav identificēts |
Piezīmes.
1. * Ja "pamatslimība" ir pakļauta SSK-10 paredzētajai divējādai klasifikācijas sistēmai, jālieto gan krustiņa, gan zvaigznītes kodi.
2. ** Pacients ir atbrīvots no līdzmaksājuma, ja ārstējas stacionārā.
1. Lai organizētu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba uzskaiti un samaksu, aprūpes epizodes klasificē šādi:
1.1. 1. veids – aprūpes epizode sakarā ar akūtu saslimšanu vai traumu;
1.2. 2. veids – aprūpes epizode sakarā ar pirmoreiz mūžā diagnosticētu hronisku saslimšanu;
1.3. 3. veids – aprūpes epizode sakarā ar iepriekš diagnosticētas slimības paasinājumu;
1.4. 4. veids – aprūpes epizode sakarā ar profilaktisku apskati, patronāžu vai vakcināciju;
1.5. 5. veids – aprūpes epizode sakarā ar hroniskas slimības vai veselības stāvokļa dinamisku novērošanu;
1.6. 6. veids – aprūpes epizode sakarā ar 1., 2., 3., 4. un 5. veida aprūpes epizodē neklasificētiem iemesliem;
1.7. 7. veids – aprūpes epizode sakarā ar palīgkabinetos sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
2. 1., 2., 3., 5. un 6. veida aprūpes epizodi izmanto šā pielikuma 5. punktā minētie ambulatorās aprūpes speciālisti.
3. Katra ārstniecības persona par veikto darbu aprūpes epizodes ietvaros aizpilda uzskaites dokumentu – ambulatorā pacienta talonu.
4. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.
5. Speciālisti un attiecināmie aprūpes epizožu tarifi:
Nr. p. k. | Specialitāte | Tarifs (euro) |
5.1. | Alergologs | 16,18 |
5.2. | Algologs | 16,18 |
5.3. | Anesteziologs, reanimatologs1 | 16,18 |
5.4. | Arodveselības un arodslimību ārsts | 20,64 |
5.5. | Asinsvadu ķirurgs | 25,24 |
5.6. | Ārsta palīgs (feldšeris) | 6,92 |
5.7. | Bērnu alergologs | 17,90 |
5.8. | Bērnu audiologs | 17,90 |
5.9. | Bērnu endokrinologs | 31,06 |
5.10. | Bērnu gastroenterologs | 31,06 |
5.11. | Bērnu hematoonkologs | 31,06 |
5.12. | Bērnu infektologs | 31,06 |
5.13. | Bērnu kardiologs | 31,06 |
5.14. | Bērnu ķirurgs | 15,43 |
5.15. | Bērnu nefrologs | 31,06 |
5.16. | Bērnu neirologs | 31,06 |
5.17. | Bērnu pneimonologs | 17,90 |
5.18. | Bērnu psihiatrs | 40,12 |
5.19. | Bērnu reimatologs | 31,06 |
5.20. | Dermatologs, venerologs | 16,18 |
5.21. | Endokrinologs | 24,69 |
5.22. | Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts | 16,18 |
5.23. | Flebologs | 13,72 |
5.24. | Foniatrs | 16,18 |
5.25. | Gastroenterologs | 24,79 |
5.26. | Ginekologs, dzemdību speciālists | 13,72 |
5.27. | Ginekologs, dzemdību speciālists2 | 43,10 |
5.28. | Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts | 7,99 |
5.29. | Hematologs | 25,20 |
5.30. | Hepatologs | 26,68 |
5.31. | Imunologs | 27,40 |
5.32. | Infektologs | 26,27 |
5.33. | Internists | 16,18 |
5.34. | Kardiologs | 24,62 |
5.35. | Ķirurgs | 13,72 |
5.36. | Medicīnas ģenētiķis | 16,18 |
5.37. | Mugurkaulāja ķirurgs | 13,72 |
5.38. | Mutes, sejas un žokļu ķirurgs | 13,72 |
5.39. | Narkologs | 27,05 |
5.40. | Neatliekamās medicīnas ārsts | 16,18 |
5.41. | Nefrologs | 16,18 |
5.42. | Neiroķirurgs | 26,13 |
5.43. | Neirologs | 25,38 |
5.44. | Neonatologs | 17,90 |
5.45. | Oftalmologs | 13,72 |
5.46. | Onkologs ķīmijterapeits | 16,18 |
5.47. | Onkoloģijas ginekologs | 25,88 |
5.48. | Otolaringologs | 13,72 |
5.49. | Paliatīvās aprūpes speciālists | 21,94 |
5.50. | Pediatrs | 31,06 |
5.51. | Plastikas ķirurgs | 13,72 |
5.52. | Pneimonologs | 16,18 |
5.53. | Psihiatrs | 29,87 |
5.54. | Radiologs terapeits | 16,18 |
5.55. | Reimatologs | 24,72 |
5.56. | Rokas ķirurgs | 13,72 |
5.57. | Sirds ķirurgs | 13,72 |
5.58. | Sporta ārsts | 25,85 |
5.59. | Torakālais ķirurgs | 26,61 |
5.60. | Transplantologs | 13,72 |
5.61. | Traumatologs, ortopēds | 13,72 |
5.62 | Urologs | 13,72 |
1 Konsultējot pacientus pirms operācijām un izmeklējumiem.
2 Uzņemot iepriekš izmeklētu pacienti medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindā, kā arī konsultējot pacienti pirms un pēc pakalpojuma saņemšanas specializētā ārstniecības iestādē.
6. 7. veida aprūpes epizodi izmanto šādi speciālisti:
6.1. primārajā veselības aprūpē:
Nr. p. k. | Specialitāte |
6.1.1. | Ģimenes ārsts |
6.1.2. | Internists |
6.1.3. | Pediatrs |
6.2. sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
Nr. p. k. | Specialitāte |
6.2.1. | Anesteziologs, reanimatologs |
6.2.2. | Audiologopēds |
6.2.3. | Bērnu gastroenterologs |
6.2.4. | Bērnu kardiologs |
6.2.5. | Bērnu nefrologs |
6.2.5.1 | Bērnu psihiatrs |
6.2.6. | Biologs |
6.2.7. | Biomedicīnas laborants |
6.2.8. | Dermatologs, venerologs |
6.2.9. | Svītrots |
6.2.10. | Endoskopists (gastrointestinālā endoskopija) |
6.2.11. | Ergoterapeits |
6.2.12. | Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts |
6.2.13. | Svītrots |
6.2.14. | Svītrots |
6.2.15. | Fizioterapeits |
6.2.16. | Svītrots |
6.2.17. | Gastroenterologs |
6.2.18. | Ginekologs, dzemdību speciālists |
6.2.19. | Ģenētiķis |
6.2.20. | Hematologs |
6.2.20.1 | Infektologs |
6.2.21. | Imunologs |
6.2.22. | Kardiologs |
6.2.23. | Klīniskais mikrobiologs |
6.2.23.1 | Klīniskais un veselības psihologs |
6.2.24. | Laboratorijas ārsts |
6.2.25. | Laboratorijas speciālists |
6.2.26. | Logopēdijas speciālists (skolotājs logopēds, logopēds) |
6.2.27. | Masieris |
6.2.28. | Mākslas terapeits |
6.2.28.1 | Māsa |
6.2.29. | Medicīnas ģenētiķis |
6.2.30. | Mikrobiologs |
6.2.31. | Narkologs |
6.2.32. | Nefrologs |
6.2.33. | Patologs |
6.2.34. | Pneimonologs |
6.2.35. | Svītrots |
6.2.36.1 | Psihiatrs |
6.2.36.2 | Psihoterapeits |
6.2.36.3 | Psihoterapijas speciālists |
6.2.36. | Podologs |
6.2.37. | Radiologs |
6.2.38. | Radiologs terapeits |
6.2.39. | Sporta ārsts3 |
6.2.40. | Tiesu medicīnas eksperts |
6.2.41. | Tiesu psihiatrijas eksperts |
6.2.42. | Transfuziologs |
6.2.43. | Transplantologs |
6.2.44. | Urologs |
6.2.45. | Uztura speciālists |
6.2.45.1 | Vecmāte |
6.2.46. | Speciālisti, kuri ir apguvuši šādas ārstnieciskās un diagnostiskās metodes: |
6.2.46.1. | asinsvadu ultrasonogrāfija |
6.2.46.2. | ārstnieciskā un diagnostiskā perkutānā koronāro un lielo asinsvadu intervence |
6.2.46.3. | bērnu masāžas metode |
6.2.46.4. | bronhoskopija |
6.2.46.5. | dermatoskopija |
6.2.46.6. | diagnostiskā sirds un lielo asinsvadu katetrizācija un angiogrāfija |
6.2.46.7. | ehokardiogrāfija |
6.2.46.8. | elektroencefalogrāfija |
6.2.46.9. | elektrokardiogrāfija |
6.2.46.10. | elektrokardiostimulācija un invazīvā ritma traucējumu korekcija |
6.2.46.11. | elektromiogrāfija |
6.2.46.12. | fizikālās terapijas metode |
6.2.46.13. | fiziskās un farmakoloģiskās slodzes testi ar elektrokardiogrāfiju un vizualizācijas metodēm (tai skaitā miokarda perfūzijas scintigrāfija) |
6.2.46.14. | fiziskās slodzes tests ar elektrokardiogrāfiju |
6.2.46.15. | gastrointestinālā endoskopija |
6.2.46.16. | hiperbārā oksigenācija |
6.2.46.17. | invazīvā sirds ritma traucējumu korekcija |
6.2.46.18. | izvērsta ehokardiogrāfija |
6.2.46.19. | kolposkopija |
6.2.46.20. | lāzerterapija |
6.2.46.21. | masāžas metode |
6.2.46.22. | neinvazīvā elektrofizioloģiskā diagnostika un ārstēšana kardioloģijā |
6.2.46.23. | neirosonogrāfija jaundzimušajiem un zīdaiņa vecuma bērniem |
6.2.46.24. | neirosonoloģiskā izmeklēšana |
6.2.46.25. | padziļināta elektrokardiogrāfija |
6.2.46.26. | pastāvīgo sirds ritmu regulējošo un diagnosticējošo iekārtu implantācija |
6.2.46.27. | skrīninga ehokardiogrāfija |
6.2.46.28. | skrīninga elektrokardiogrāfija |
6.2.46.29. | standarta transtorakāla ehokardiogrāfija |
6.2.46.30. | ultraskaņas izmeklēšana dzemdniecībā un ginekoloģijā |
6.2.46.31. | vispārējā ultrasonogrāfija |
6.2.46.32. | funkcionālās diagnostikas metode māsu praksē |
6.2.46.33. | diabēta pacientu apmācības metode māsas praksē |
Piezīme. 3 Sporta ārsts 7. veida aprūpes epizodi izmanto, ja veic papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi.
Nr. p. k. | Veselības aprūpes pakalpojumu veids | Saistošās (pamata) manipulācijas1 | |
pirmais līmenis | otrais līmenis | ||
1. | Nieru aizstājterapija | 60010 + 04171; 04177–04180; 19270; 19275–19277; 19282; 250212 | 60010 + 04171; 04177–04180; 19270; 19275–19277; 19282; 250212 |
2. | Invazīvā kardioloģija | 60075 + 60071–60074 | |
3. | Invazīvā radioloģija | 60075 + 501203; 50122; 501243; 501303; 501343; 501383; 501443; 501463; 50720–50722 | |
4. | Ķīmijterapija un hematoloģija | 60110 + 60008; 60110 + 60413; 60110 + 60555 | |
5. | Staru terapija | 60110 + 50300–50303; 50340–50343; 50346; 50349; 50352; 50353; 50356; 50357; 50360; 50363; 50370–50374; 50390; 50391; 50393; 50396–50397; 50416; 50417; 50425–50434; 50438. Bērniem – 601107 | |
6. | Robotizēta stereotaktiskā radioķirurģija4 | 60110 + 50470; 50471; 50472 | |
7. | Rehabilitācija: | ||
7.1. | pieaugušo rehabilitācija | 60110 + 55106; 55107; 55108; 55109 | 60110 + 55106; 55107; 55108; 55109 |
7.2. | bērnu rehabilitācija | 60110 + 55106; 55107; 55108; 55109 | 60110 + 55106; 55107; 55108; 55109 |
8. | Psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriska profila dienas stacionārā | 60124 | 60124 |
9. | Narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiska profila dienas stacionārā | 60110 + 13025; 13026; 60069 | 60110 + 13025; 13026; 60069 |
10. | Neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana9 | 60110 + 06062; 06125; 06130; 06131; 06136; 06137; 06141; 07045; 09182–09186; 10020–10026; 10033–10034; 10037–10038; 10041–10044; 11001; 11051–11052; 11058; 11060; 11065–11068; 11101–11103; 25008; 25014; 25020; 25022; 31186; 31187; 31252; 60413 Bērniem: | 60110 + 06062; 06125; 06130; 06131; 06136; 06137; 06141; 07045; 09182–09186; 10020–10026; 10033–10034; 10037–10038; 10041–10044; 11001; 11051–11052; 11058; 11060; 11065–11068; 11101–11103; 25008; 25014; 25020; 25022; 31186; 31187; 31252; 60413 |
11. | Hronisko sāpju pacientu ārstēšana | 60110 + 29156–29160; 04103; 04106–04108; 04115–04118; 04121–04126; 04138–04139 | |
12. | Ķirurģiskie pakalpojumi: | ||
12.1. | oftalmoloģija | 60075 + 17097; 17120; 17122; 1712310; 1713510; 1713610; 17138–17143; 17151; 17153; 17156; 17157; 17165; 17166; 17170; 17172; 17180–17181; 17186–17189; 17195–17197; 17199; 17216; 17217; 17226; 17228; 17229; 17232; 17233; 17242; 17245; 17250–17257; 17270–17274; 17285; 17286; 17288; 17289; 17300; 17304; 17340; 17372 | 60075 + 17097; 17120; 17138; 17142; 17143; 17153; 17156; 17166; 17180; 17181; 17186–17189; 17199; 17226; 17250–17257; 17270–17272; 17285; 17286; 17288; 17289; 17340; 17372 |
12.2. | uroloģija | 60075 + 19009; 19019; 19021; 19030–19036; 19038; 19039; 19045; 1905210; 19057; 19059 + 19071; 19060; 19065; 19067–19070; 19075–19077; 19079–19081; 19085; 19089; 19114; 19116; 19117; 19125; 19148; 19151; 19158; 19161; 19162; 19163, 19164, 19165, 19170; 19173–19176; 19187; 19197 | 60075 + 19009; 19019; 19021; 19030–19036; 19038; 19045; 19057; 19060; 19065; 19067–19070; 19075–19077; 19079–19081; 19085; 19116; 19117; 19125; 19148; 19151; 19158; 19161; 19162; 19173–19176; 19187 |
12.3. | gastrointestinālās endoskopijas | 60075 + 08053; 08058–08061; 08070–08072; 08077; 0808110; 08090; 08093; 08097; 08100; 08111; 08112; 08113; 08121–08122 | 60075 + 08053; 08058–08061; 08070–08072; 08077; 08090; 08093; 08097; 08100; 08111; 08113; 08121–08122 |
12.4. | ginekoloģija | 60075 + 16001; 16007–16009; 16018–16020; 16026; 16029; 16032; 16040–16044; 16052–16054; 16080; 16082; 16087–16089; 20059 | 60075 + 16001; 16008; 16009; 16020; 16026; 16029; 16032; 20059 |
12.5. | otolaringoloģija: | ||
12.5.1. | otolaringoloģija bērniem | 60075 + 18071; 18014; 18022; 18023; 18034; 1804610; 18047; 18073; 18076; 18077; 18079; 18091; 18092; 18093; 18102; 18106; 18107; 18109; 18128; 18140; 18141; 18142; 18152; 181645; 18177 | 60075 + 18071; 18076; 18077; 18177 |
12.5.2. | otolaringoloģija pieaugušajiem | 60075 + 18014; 18022; 18023; 18024; 18032; 18033; 18034; 18038; 18040; 18041; 18047; 18048; 18055; 18056; 18057; 18060; 18061; 18062; 18070; 18071; 18073; 18076; 18077; 18078; 18079; 18092; 18093; 18101; 18102; 18106; 18108; 18109; 18126; 18128; 18141; 18142; 18152; 18154; 18155; 18156; 18157; 18177; 18179; 18180; 18187; 18188; 18196; 18198; 18199; 18205; 18206; 18213; 18242; 18243; 18265 | 60075 + 18014; 18023; 18032; 18033; 18047; 18048; 18061; 18070; 18071; 18076; 18077; 18102; 18106; 18126; 18128; 18177; 18199; 18205; 18206 |
12.6. | traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija | 60075 + 03180; 20014; 20028; 20029; 20039; 20040; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059–20060; 20070–20071; 20073; 20075; 20085; 20100; 20101; 20108; 20127; 20139; 20145–20147; 20159; 20200; 20203–20205; 20207; 20209–20210; 20212; 20217; 20218; 20222; 20224; 20229; 20249; 20281; 20282; 20284; 20285; 20288; 20290; 20292–20293; 20303; 22034; 23002; 23003; 23004; 23005; 23006; 23007; 23009; 23010; 23015–23016; 23021; 23022; 23036; 23037; 23052–23054; 23060–23061; 23063–23066; 23068–23070; 23075–23081; 23083; 23084; 23090–23094; 23096–23099; 23106; 23108–23112 | 60075 + 03180; 20014; 20028; 20029; 20039; 20040; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059–20060; 20070–20071; 20073; 20100; 20101; 20108; 20127; 20139; 20145; 20146; 20200; 20203; 20205; 20207; 20209; 20212; 20217; 20222; 20249; 20281; 20282; 20284; 20285; 20288; 20290; 20292–20293; 22034; 23002; 23009; 23010; 23021; 23037; 23052–23053; 23063–23065; 23068–23070; 23076; 23078–23080; 23083; 23084; 23090–23094; 23096; 23098; 23099; 23106; 23108–23112 |
12.7. | vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi | 60075 + 03180; 03183; 03184; 03187–03189; 20014; 20029; 20039; 20041; 20044; 20050; 20059; 20060; 21022; 21024; 21026; 21027; 21067; 21100–21105; 21130; 21190; 22023; 22034; 28001; 28003; 28004; 28017–28026; 28036–28042; 29005; 29006; 29008; 29009; 29015; 29016; 29019; 29020; 29022; 29023; 29025; 29031–29037; 29039; 29040; 29045; 29046; 29050; 29070; 29084; 29087; 29089; 29090; 29095–29104; 29110–29113; 29119; 29126–29131; 29133; 29135; 29143–29151; 29165–29169; 29172; 29183; 29187–29190; 29196; 29197; 29199; 29202–29205; 29224; 29238; 29239; 29257; 29258; 31022; 31160; 31175; 31186; 31215; 31216; 31252 | 60075 + 03180; 03183; 03187; 03188; 03189; 20014; 20029; 20039; 20041; 20044; 20050; 20059; 20060; 21022; 21026; 21027; 21067; 22023; 22034; 28001; 28003; 28004; 28017; 28019; 28021–28025; 28036–28042; 29005; 29006; 29008; 29009; 29087; 29103; 29110; 29167; 29169; 29183; 29187; 29196; 29257; 29258; 31186; 31252 |
12.8. | bērnu ķirurģija | 60075 + 03180; 03188; 19009; 19019; 19021; 19030; 19032–19035; 19037–19039; 19057; 19059; 19065; 19067; 19068; 19075; 19077; 19079; 19085–19086; 19089; 19114; 19116; 19145; 19150; 19151; 19158; 19161; 19162; 20014–20015; 20028; 20030; 20039; 20041; 20043; 20044; 20050; 20057; 20059–20060; 20070–20071; 20085; 20147; 20149; 20159; 20200; 20203–20205; 20207; 20209; 20212; 20218; 20249; 20281; 20300–20301; 20303; 20306; 20309; 21024; 21026; 21027; 21103; 21175; 23009; 23016; 23021; 23037; 23052; 23064–23066; 23068–23069; 23076–23081; 23096; 23098; 23099; 23109; 27002–27004; 27022–27025; 27037; 27040–27042; 29102; 29129; 29167–29169; 29171; 30027; 31209; 50118; 501203; 50122; 501243; 501303; 501343; 50722 | 60075 + 03180; 03188; 19009; 19019; 19021; 19030; 19032–19035; 19038; 19057; 19065; 19067; 19068; 19075; 19077; 19079; 19085; 19116; 19151; 19158; 19161; 19162; 20014; 20028; 20039; 20041; 20043; 20044; 20050; 20059; 20060; 20070; 20071; 20149; 20200; 20203; 20205; 20207; 20209; 20212; 20249; 20281; 21026; 21027; 23009; 23021; 23037; 23052; 23064; 23065; 23068; 23069; 23076; 23078–23081; 23096; 23098; 23099; 23109; 27004; 27022; 27024; 27037; 29167; 29169; 29171 |
13. | Zobārstniecība vispārējā anestēzijā8 | 70917; 70918 | 70917; 70918 |
14. | Medicīniskā apaugļošana | 16143–16147 | 16143–16147 |
15. | Izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai | 60110 + 60510; 60506-60507; 41086-41087 | 60110 + 60510; 60506-60507; 41086-41087 |
Piezīmes.
1 Norādītas tikai saistošās (pamata) manipulācijas, kas veicamas konkrētā dienas stacionārā un tiek izmantotas konkrētā dienas stacionārā sniedzamā veselības aprūpes pakalpojuma veida atpazīšanai. Pakalpojuma sniedzējam dienests saskaņā ar šiem noteikumiem papildus apmaksā arī citas nepieciešamās manipulācijas, lai sagatavotu pacientu saistošās manipulācijas veikšanai un nodrošinātu drošu saistošās manipulācijas izpildi (tai skaitā laboratoriskās analīzes, nepieciešamos radioloģiskos izmeklējumus, anestēzijas pakalpojumus un piemaksas manipulācijas).
2 Nieru aizstājterapijas dienas stacionārā manipulāciju apmaksā dialīzes pacientiem ar urēmiskām ādas izmaiņām (diagnozes kods atbilstoši SSK-10 L29.8 "Cita veida nieze").
3 Manipulāciju var veikt arī asinsvadu ķirurgi, kuri nodarbināti valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca".
4 Manipulācijas apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Siguldas slimnīca", ja pacientus pakalpojuma saņemšanai nosūtījuši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" speciālisti ar konsīlija lēmumu, konsīlijā piedaloties vismaz vienam radiologam terapeitam.
5 Par kaulā ievietojamo dzirdes aparātu (BAHA) samaksu veic valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
6 (Piezīme svītrota ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 642)
7 Manipulāciju ar kodu 60110 bez saistošām manipulācijām norāda, ja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacients saņem staru terapiju citā ārstniecības iestādē.
8 Nodrošinot zobārstniecības pakalpojumus vispārējā anestēzijā bērniem un veicot zobu ekstrakcijas vispārējā anestēzijā šo noteikumu 4.1.5. apakšpunktā minētajai pacientu grupai, nav nepieciešams nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.
9 Pacientiem ar retām slimībām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" tiek apmaksāts dienas stacionāra pakalpojums, ja tā ietvaros viena apmeklējuma laikā tiek nodrošinātas vismaz trīs dažādu specialitāšu ārstu konsultācijas un/vai tiek veikts vismaz viens funkcionālās diagnostikas izmeklējums vai vismaz divi diagnostiskie izmeklējumi.
10 Manipulāciju dienas stacionārā apmaksā tikai bērniem, tai skaitā manipulācijas 08081, 17123, 17135, 17136, 18046, 19052 un 50087 dienas stacionārā bērniem apmaksā tikai gadījumā, ja tās veiktas vispārējā anestēzijā vai sedācijā.
1. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" dienests apmaksā:
1.1. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem";
1.2. muguras smadzeņu stimulācijas komplektus un to daļas;
1.3. intratekālās zāļu ievades mehānismu un tā daļas, kā arī intratekālai ievadei nepieciešamās zāles un to ievadei paredzētu vienreizēju uzpildes komplektu.
2. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:
2.1. dziļās smadzeņu stimulācijas komplektus, to daļas, kas paredzētas jau implantētu elektroneirostimulatoru nomaiņai;
2.2. divbalonu katetra lietošanu orgāna perfūzijai, kas izmantots transplantācijā;
2.3. orgānu pulsējošās perfūzijas un konservācijas mašīnas vienreizējas lietošanas komplektu orgāna pieslēgšanai;
2.4. individuāli veidotas stentprotēzes endovazālas torakoabdominālas aneirismas gadījumos.
3. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:
3.1. medikamentus cilvēka imūndeficīta vīrusa oportūnisko infekciju terapijai un šādas profilakses nodrošināšanai:
3.1.1. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanai cilvēka imūndeficīta vīrusa pozitīvām sievietēm;
3.1.2. pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanai ārstniecības personām;
3.1.3. cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamos reaģentus;
3.2. (svītrots);
3.3. šādus tuberkulozes un alogēno un autologo cilmes šūnu transplantācijas slimnieku ārstēšanā lietojamos medikamentus:
Nr. p. k. | Medikamenta nosaukums | Zāļu forma |
3.3.1.* | Ethambutoli hydrochloridum | tab. |
3.3.2.* | Moxifloxacin | tab. |
3.3.3.* | Moxifloxacin | sol. |
3.3.4.* | Capreomycin | sol. |
3.3.5.* | Ethambutoli hydrochloridum | sol. |
3.3.6.* | Isoniasidum | tab. |
3.3.7.* | Isoniasidum | sol. |
3.3.8.* | Kanamycinum | sol. |
3.3.9.* | Natrii paraaminosalicylas | pac. |
3.3.10.* | Protionamidum | tab. |
3.3.11.* | Pyrazinamidum | tab. |
3.3.12.* | Rifampicinum | tab. |
3.3.13.* | Rifampicinum | caps. |
3.3.14.* | Rifampicinum | sol. |
3.3.15.* | Streptomycinum | sol. |
3.3.16.* | Terizidonum | caps. |
3.3.17.* | Ofloxacinum | tab. |
3.3.18.** | Linezolidum | tab. |
3.3.19.* | Levofloxacinum | tab. |
3.3.20.* | Rifabutin | tab. |
3.3.21.* | Kalii clavulanas, Amoxicillinum trihydricum | tab. |
3.3.22.* | Clarithromycinum | tab. |
3.3.23.* | Cilastinum, Imipinemum | sol. |
3.3.24.* | Amikacinum | sol. |
3.3.25. | Delamanidi | tab. |
3.3.26. | Bedaquiline | tab. |
3.3.27. | Clofaziminum | caps. |
3.3.28. | Antibakteriālie līdzekļi: | |
3.3.28.1. | Imipenenum/cilastatinum | sol. |
3.3.28.2. | Meropenenum | sol. |
3.3.28.3. | Piperacillinum, Tazobactamum | sol. |
3.3.29. | Pretsēnīšu līdzekļi: | |
3.3.29.1. | Amphotericinum B (liposomālais) | sol. |
3.3.29.2. | Amphotericinum B | sol. |
3.3.29.3. | Amphoteracinum B | susp. oral |
3.3.29.4. | Caspofunginum | sol. |
3.3.29.5. | Voriconazolum | sol. |
3.3.29.6. | Voriconazolum | tab. |
3.3.30. | Pretvīrusu līdzekļi: | |
3.3.30.1. | Valganciclovirum | caps. |
3.3.30.2. | Ganciclovirum | sol. |
3.3.31. | Citostatiskie līdzekļi: | |
3.3.31.1. | Alemtuzumabum | sol. |
3.3.31.2. | Carmustinum | pulv. injekcijām |
3.3.32. | Koloniju stimulējošie līdzekļi: | |
3.3.32.1. | Cilvēka eritropoetīns | sol. |
3.3.32.2. | Kepivance | pulv. injekcijām |
3.3.33. | Imūnsupresīvie līdzekļi: | |
3.3.33.1. | Immunoglobulinum antilymphocytarium | sol. |
3.3.34. | Imunoglobulīni: | |
3.3.34.1. | Pentaglobin | sol. |
3.3.35. | Pārējie medikamenti: | |
3.3.35.1. | Pamidronic acid | sol. |
3.3.35.2. | Tacrolimus | ziede |
3.3.35.3. | Treosulfan | sol. |
Piezīmes. * Neapmaksā pacientiem, kuri saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". ** Neapmaksā pacientiem, kuri saņem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" tuberkulozes ārstēšanai. |
3.4. lielo locītavu endoprotēzes, endoprotēžu daļas un implantus pacientiem, kuri ir ārstējušies pakalpojumu programmā "Revīzijas endoprotēžu implantēšana, endoprotezēšana osteomielīta un onkoloģijas pacientiem.
4. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā:
4.1. monoklonālās antivielas Palivizumabum 50 mg vai 100 mg lietošanu bērnam (vecumā līdz diviem gadiem), kurš ievietots stacionārā un kuram tiek veikta augsta riska bērnu profilakse pret sezonālo saslimšanu ar respiratori sincitiālo vīrusu atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Latvijas Neonatologu biedrības saskaņotiem ieteikumiem;
4.2. slāpekļa monoksīda (iNO) lietošanu plaušu hipertensijas terapijā bērniem, ievērojot, ka pakalpojumu apmaksā par stundām, bet ne vairāk kā 96 stundas vienā terapijas reizē;
4.3. jaunu elpošanas ierīču iegādi bērniem, kuriem tiek sniegta veselības aprūpe mājās, esošu iekārtu nomaiņu un šo iekārtu apkopi;
4.4. šādus medikamentus, ko lieto bērnu ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām ārstēšanai pēc ķīmijterapijas invazīvo mikožu gadījumos un bērnu ar cistisko fibrozi ambulatorai ārstēšanai:
Nr. p. k. | Medikamenta nosaukums | Zāļu forma | Darbības vienība |
4.4.1. | Caspofunginum | sol. | 70 mg |
4.4.2. | Caspofunginum | sol. | 50 mg |
4.4.3. | Voriconazolum | sol. | 200 mg |
4.4.4. | Voriconazolum | tab. | 200 mg |
4.4.5. | Dornasum alfac (Dezoksiribonukleāze) | inhalācijas šķīdums | 1 mg/ml |
4.4.6. | Tobramycinum | inhalācijas šķīdums | 300 mg/ml |
4.4.7. | Tobramycinum | pulvera inhalācija | 28 mg |
4.5. ārstniecības līdzekļu un kopšanas līdzekļu iegādi bērniem ar epidermolysis bullosa, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Reto slimību kabineta uzskaitē.
5. Visām V un IV līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm (tai skaitā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas dzemdību nams") dienests apmaksā Rekombinantā aktivētā VII faktora (Nova Seven) zāļu lietošanu.
6. Visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina onkoloģisko pacientu ārstēšanu, parenterāli ievadot medikamentus, dienests apmaksā šos medikamentus, ja tie nav iepirkti centralizēti un to izmantošana saskaņota ar dienestu, ievērojot līgumā ar dienestu minētos nosacījumus.
7. Lai nodrošinātu endovaskulāru trombektomiju no precerebrālām un cerebrālām artērijām, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" dienests apmaksā šādas medicīniskās ierīces:
7.1. vadītājkatetrus;
7.2. reperfūzijas aspirācijas katetrus cerebrālām indikācijām;
7.3. mikrokatetrus cerebrālām indikācijām;
7.4. mikrovadītājstīgas cerebrālām indikācijām;
7.5. aspirācijas pumpja kanistras;
7.6. aspirācijas sūkņa savienotājcaurules;
7.7. balonoklūzijas katetrus;
7.8. intrakraniālos trombektomijas stentus;
7.9. intrakraniālos atvienojamos stentus stenozes ārstēšanai.
1. Dienests veic centralizētos iepirkumus par šādu ārstniecības līdzekļu un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi:
1.1. iepirkuma konkursa rīkotāja – pasūtītāja pārstāvja – statusā par parenterāli ievadāmu zāļu piegādi, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk – parenterāli ievadāmās zāles), atbilstoši šā pielikuma 2. punktam;
1.2. iepirkuma pasūtītāja un maksātāja statusā par šādu zāļu, standarta tuberkulīna, medicīnisko ierīču un noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu piegādi:
1.2.1. vakcīnas atbilstoši normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem;
1.2.2. šļirces vakcīnas pret tuberkulozi (BCG) ievadei;
1.2.3. standarta tuberkulīns;
1.2.4. fenilketonūrijas un citu iedzimto vielmaiņas slimību korekcijas produkti;
1.2.5. peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļi (šķīdumi un piederumi);
1.2.6. redzes korekcijas līdzekļi bērniem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
1.2.7. imūnserumi un specifiskie imūnglobulīni;
1.2.8. mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi bērniem līdz gada vecumam, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm;
1.2.9. kolorektālā vēža skrīninga testa komplekti;
1.2.10. medicīniskais papilduzturs, enterālās un parenterālās barošanas maisījumi un to ievadei nepieciešamās medicīniskās ierīces pieaugušiem pacientiem atbilstoši šo noteikumu 4.11.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
2. Dienests iepērk parenterāli ievadāmās zāles, ievērojot šādus nosacījumus:
2.1. dienests veido un uztur centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu un publicē to savā tīmekļvietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam, ņemot vērā šādus nosacījumus:
2.1.1. lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;
2.1.2. lēmumu par zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanu parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā pieņem un zāles vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā;
2.1.3. parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautās zāles dienests iepērk to ārstniecības iestāžu vajadzībām, ar kurām noslēdzis līgumus par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu vai starpresoru vienošanos par sadarbību;
2.2. dienests veic ar iepirkuma procedūru saistītās darbības un noslēdz vispārīgo vienošanos, bet ārstniecības iestāde vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz piegādes līgumu ar piegādātāju un veic samaksu par pirkumu. Dienests par parenterāli ievadāmo zāļu izmantošanu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai ar ārstniecības iestādēm norēķinās pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā pārskatu par attiecīgo zāļu izlietojumu, norādot informāciju par konkrētā pacienta ārstēšanā izlietoto zāļu daudzumu.
3. Ārstniecības iestādes pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā tās uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc centralizētā iepirkuma veikšanas.
4. Ārstniecības iestādes un valsts pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir iedzīvotāju vakcinācijas plānošana, iesniedz dienestā nepieciešamo ārstniecības līdzekļu pieprasījumu, bet dienests nodrošina ar iepirkuma komisijas darbību saistīto pienākumu izpildi. Attiecīgajam iepirkumam izveidotās iepirkuma komisijas sastāvā dienests uzaicina ārstniecības iestāžu pilnvarotās personas. Iepirkuma komisijas sastāvā atļauts iekļaut arī citu valsts pārvaldes iestāžu pilnvarotās personas.
5. Dienests veic tikai tādu ārstniecības līdzekļu iepirkumu, kurus ir atļauts izplatīt saskaņā ar veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Lai panāktu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu iepirkuma procesā un izvērtētu iepirkuma lietderību, dienests var pieprasīt, lai ārstniecības iestādes iepirkuma pieprasījumā norāda personu skaitu, kam paredzēts pieprasītais ārstniecības līdzekļu apjoms, kā arī ārstniecības līdzekļu atlikumu un minimālo rezervju daudzumu ārstniecības iestādēs.
6. Nosakot prasības pretendentiem, dienests pieprasa, lai pretendents iesniedz apliecinājumu par spēju nodrošināt to ārstniecības līdzekļu piegādi iepirkumā noteiktajā daudzumā, par kuriem tas ir iesniedzis piedāvājumu.
1. Līgumus par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu dienests slēdz ar šādām ārstniecības iestādēm:
1.1. ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz tikai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:
1.1.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca";
1.1.2. pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saulkrastu slimnīca";
1.2. ar stacionārām ārstniecības iestādēm, kurām steidzamās medicīniskās palīdzības punkts izveidots citā apdzīvotā vietā atsevišķi no pamatpakalpojumu sniegšanas vietas:
1.2.1. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Gulbenes pilsēta);
1.2.2. sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca" (pakalpojuma sniegšanas vieta – Valkas pilsēta);
1.3. ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm – sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Priekules slimnīca".
2. Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē:
Nr. p. k. | Specialitāte vai struktūrvienība1 | Par vienu slodzi (euro) | Par 0,25 slodzēm (euro) | Par 0,5 slodzēm (euro) | Par 2 slodzēm (euro) | Par 2,25 slodzēm (euro) | Par 3 slodzēm (euro) | Par 4,5 slodzēm (nodrošinot diennakts pieejamību) (euro) | Nodrošinot diennakts pieejamību uzņemšanas nodaļās (euro) |
2.1. | Psihiatrs2, 3, 4 | 4 425 | 1 106 | 2 213 | – | – | – | – | 10 467 |
2.2. | Narkologs | – | – | – | – | – | – | – | 10 517 |
2.3. | Pneimonologs5, 6, 7 | 4 425 | 1 106 | 2 213 | – | – | – | – | 10 897 |
2.4. | Diabētiskās pēdas aprūpes kabinets8 | 3 893 | 973 | 1 947 | – | – | – | – | – |
2.5. | Paliatīvās aprūpes kabinets | 3 956 | 989 | 1 979 | – | – | – | – | – |
2.6. | Hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinets8 | 4 021 | 1 005 | 2 011 | – | – | – | – | – |
2.7. | Steidzamās medicīniskās palīdzības punkts | 6 315 | 1 579 | 3 158 | – | 11 827 | – | 18 453 | 17 991 |
2.8. | Stomas kabinets | 5 506 | 1 376 | 2 754 | – | – | – | – | – |
2.9. | Dežūrārsta kabinets8 | 3 413 | 853 | 1 707 | – | – | – | – | 11 402 |
2.10. | Pediatra kabinets | 4 104 | 1 026 | 2 053 | – | – | – | – | 11 402 |
2.11. | Paliatīvās aprūpes kabinets valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"9, 15 | 10 743 | – | – | – | – | – | 31 391 | – |
2.12. | Reto slimību kabineti valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca": | ||||||||
2.12.1. | cistiskās fibrozes kabinets | 29 146 | – | 14 574 | – | – | – | – | – |
2.12.2. | pārējo reto slimību kabinets | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.13. | Psihologa/psihoterapeita kabinets2 | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.14. | Metadona terapijas kabinets9 | 3 469 | 867 | 1 735 | 6 308 | – | 8 832 | – | – |
2.15. | Diabēta apmācības kabinets | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.16. | HIV līdzestības kabinets10 | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.17. | Funkcionālo speciālistu kabinets2 | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.18. | Māsas psihiatrijā un narkoloģijā kabinets2 | 3 582 | 895 | 1 792 | – | – | – | – | – |
2.19. | Aritmologa kabinets | 3 469 | – | – | – | – | – | – | – |
2.20. | Vecmātes kabinets | 2 564 | – | – | – | – | – | – | – |
2.21. | Enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinets11 | 3 469 | – | 1 735 | – | – | – | – | – |
2.22. | Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinets10, 12 | 2 153 | – | – | – | – | – | – | – |
2.23. | Garastāvokļa traucējumu kabinets bērniem2, 10, 13,14 | 3 726 | – | – | – | – | – | – | – |
2.24. | Onkoloģisko pacientu koordinatora kabinets | 3 469 | – | – | – | – | – | – | – |
2.25. | Traheostomētu pacientu aprūpes kabinets | 3 469 | 867 | 1 735 | – | – | – | – | – |
1 Kopējo ikmēneša fiksēto maksājumu veido šādas summas:
1) darbības nodrošināšanai paredzētais ikmēneša fiksētais maksājums, kas ir 1/12 daļa no šajā pielikumā noteiktā gada apjoma par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību un kas tiek piemērots tikai par faktiski nodrošinātu telpu ārstniecības personu darba veikšanai;
2) ārstu un māsu darba samaksa, ko aprēķina atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un ārstniecības personu vidējai darba samaksai (šo noteikumu 153. punkts), ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto ārstu un māsu darba apjomu, kā arī aprēķinā iekļaujot samaksu par darbu brīvdienās, svētku dienās, nakts laikā un par virsstundu darbu.
2 Aprēķinot ikmēneša fiksēto maksājumu psihiatra kabinetam, psihologa/psihoterapeita kabinetam, māsas un funkcionālo speciālistu kabinetiem, kā arī garastāvokļa traucējumu kabinetam bērniem, darba samaksas aprēķinā papildus iekļauj:
1) maksu par sarežģītību (darbu ar pacientiem ar garīgiem un psihiskiem traucējumiem) 405,00 euro apmērā psihiatra kabinetam, psihologa/psihoterapeita kabinetam un funkcionālā speciālista kabinetam un 243,00 euro apmērā māsas psihiatrijā un narkoloģijā kabinetam;
2) maksu par pieejamības nodrošināšanu un darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos 540,00 euro apmērā psihiatra kabinetam un psihologa/psihoterapeita kabinetam;
3) maksu par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos 540,00 euro apmērā garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem nodarbinātam psihologam, psihoterapeitam un psihiatram.
3 Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" psihiatra kabineta finansējuma ietvaros personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību.
4 Ja ārstniecības iestāde psihiatra kabinetā nevar nodrošināt vismaz 0,5 psihiatra vai bērnu psihiatra slodzes, tad dienests psihiatra vai bērnu psihiatra sniegtos pakalpojumus apmaksā šo noteikumu 4. pielikumā noteiktajā kārtībā.
5 Pneimonologu darba apjomu plāno, ievērojot, ka vienai pilnai slodzei atbilst 10 apmeklējumi dienā.
6 Dienests katru gadu līdz 1. augustam (par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) izvērtē to ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, kuras saņem šajā pielikumā noteikto fiksēto maksājumu par pneimonologa darba nodrošināšanu vismaz sešus mēnešus pēc kārtas. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks nekā līgumā plānotais, dienests no 1. septembra līgumā izdara grozījumus atbilstoši veiktā darba apjomam. Ja veiktā darba apjoms vērtēšanas periodā ir mazāks par 0,5 slodzēm, dienests izdara grozījumus līgumā, nosakot, ka no 1. septembra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus dienests apmaksā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstu.
7 Pirms līguma slēgšanas par pneimonologu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pacientiem ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15–A19, B90, J65, P37.0, R76.1, Y58.0, Y60.3, Z03.0, Z20.1) dienests izvērtē vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par ārstniecības iestādē sniegto attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu iepriekšējā periodā un, ja:
1) veiktā darba apjoms 12 mēnešos (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam) ir mazāks par 0,5 slodzēm, slēdz līgumu par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju sarakstā minētajiem manipulāciju tarifiem un manipulāciju apmaksas nosacījumiem;
2) ārstniecības iestādē iepriekšējā periodā nav sniegti šādi veselības aprūpes pakalpojumi, fiksētā maksājuma apjomu nosaka, ievērojot, ka vienam speciālistam tiek noteiktas ne vairāk kā 0,5 slodzes.
8 Dienestam ir tiesības izbeigt ar ārstniecības iestādi noslēgto līgumu par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ja dienests konstatē, ka:
1) ārstniecības iestādi, kas saņem fiksēto maksājumu par dežūrārsta kabinetu, nav apmeklējuši vismaz trīs pacienti dienā;
2) ārstniecības iestādi, kas saņem šajā pielikumā noteikto maksājumu par diabētiskās pēdas aprūpes kabinetu vai par hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinetu, nav apmeklējuši vismaz seši pacienti dienā.
9 Lai nodrošinātu metadona terapijas kabineta un paliatīvās aprūpes kabineta darbību, darba samaksas aprēķinā iekļauj arī psihologa darba samaksu (atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai ārstu un funkcionālo speciālistu vidējai darba samaksai).
10 Aprēķinot atalgojumu veselības aprūpes pakalpojumu koordinatoriem reto slimību kabinetā, HIV līdzestības kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā un garastāvokļa traucējumu kabinetā bērniem, tiek ņemta vērā šo noteikumu 153.2. apakšpunktā noteiktā vidējā darba samaksa.
11 Enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina māsa un uztura speciālists.
12 Onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, māsa, funkcionālie speciālisti, psihologs un psihoterapeits.
13 Garastāvokļa traucējumu kabineta bērniem darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu un pusaudžu resursu centrs". Kabinetā pakalpojumus nodrošina pacientu plūsmas koordinators, funkcionālais speciālists, psihologs, psihoterapeits, narkologs un psihiatrs.
14 Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir lielāks par vienu slodzi, tad, aprēķinot kabineta fiksēto maksājumu, tiek piemērots šī pielikuma 2.23.apakšpunktā minētais maksājums. Ja kabinetā nodarbināto funkcionālo speciālistu, psihologu, psihoterapeitu, narkologu vai psihiatru slodžu skaits ir mazāks par vienu slodzi, tad šī pielikuma 2.23.apakšpunktā minēto maksājumu proporcionāli samazina.
15 Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē var atrasties bērni, kā arī personas līdz 24 gadu vecumam, ja tās šī kabineta uzskaitē iekļautas līdz 18 gadu vecumam, un šīm personām ir tiesības saņemt tādus veselības aprūpes pakalpojumus kā kabineta uzskaitē esošajiem bērniem.
1. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām:
1.1. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads);
1.2. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Dienvidkurzemes novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads);
1.3. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Augšdaugavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads);
1.4. Vidzeme (Alūksnes novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Limbažu novads, Madonas novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Valmieras novads, Varakļānu novads);
1.5. Zemgale (Jelgava, Aizkraukles novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ogres novads).
2. Kapitācijas naudas apmērs, tai skaitā samaksa par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā, vienai personai mēnesī ir 2,642177 euro.
3. Primārās veselības aprūpes patēriņa koeficientu, kas nepieciešams ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēra noteikšanai, dienests aprēķina pēc vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 30. septembri par personu skaitu vecuma grupās un apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārsta katrā vecuma grupā, ņemot vērā šādus nosacījumus:
3.1. personas iedala šādās vecuma grupās:
3.1.1. vecumā līdz 1 gadam;
3.1.2. 1 līdz 7 gadi;
3.1.3. 7 līdz 18 gadi;
3.1.4. 18 līdz 45 gadi;
3.1.5. 45 līdz 65 gadi;
3.1.6. 65 gadi un vecākas;
3.2. pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem apmeklējumiem, iegūst ambulatoro apmeklējumu skaitu pie ģimenes ārstiem katrā vecuma grupā un valstī kopumā;
3.3. reģistrēto personu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6) un valstī kopumā (N) nosaka atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra datiem;
3.4. dalot apmeklējumu skaitu vecuma grupā ar personu skaitu šajā vecuma grupā, iegūst katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu; dalot kopējo apmeklējumu skaitu ar kopējo personu skaitu, iegūst valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu;
3.5. dalot katras vecuma grupas absolūto patēriņa koeficientu ar valsts vidējo absolūto patēriņa koeficientu, iegūst katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficientu (ki1 līdz ki6).
4. Dienests aprēķina ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru pēc šādiem kritērijiem:
4.1. lai aprēķinātu katra ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu kopējo koeficientu (Kp), summē katras vecuma grupas primārās veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanas patēriņa koeficienta (ki1 līdz ki6) reizinājumu ar reģistrēto pacientu skaitu katrā vecuma grupā (n1 līdz n6), iegūto kopsummu dala ar kopējo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu (N):
Kp = | (ki1 x n1) + (ki2 x n2) + (ki3 x n3) + (ki4 x n4) + (ki5 x n5) + (ki6 x n6) | |
N |
4.2. aprēķina visas valsts pacientu koeficientu (KV) atbilstoši šā pielikuma 4.1. apakšpunktā norādītajai formulai, ņemot vērā visu pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu valstī;
4.3. dalot katra ģimenes ārsta reģistrēto pacientu koeficientu (Kp) ar valsts koeficientu (KV), iegūst ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd):
Kd = Kp : KV
4.4. reizinot ģimenes ārsta pacientu diferencēto koeficientu (Kd) ar ģimenes ārsta kopējo reģistrēto pacientu skaitu (N) un kapitācijas naudu uz vienu pacientu mēnesī (LR), iegūst ģimenes ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apmēru mēnesī. Lai iegūtu ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēru gadā (LN), kapitācijas naudas apmērs mēnesī jāreizina ar 12:
LN = Kd x LR x N x 12
4.5. ģimenes ārstiem, kuri pacientu reģistrāciju ir uzsākuši kārtējā gada laikā, reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta tiek noteikts atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem uz kārtējā gada 1. decembri.
5. Dienesta teritoriālajām nodaļām piešķiramos naudas līdzekļus, kas paredzēti ģimenes ārstu praksēs veikto ārstniecisko manipulāciju samaksai (LM), dienests aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot teritoriālās nodaļas ģimenes ārstu praksēs iepriekšējā gadā veikto manipulāciju skaitu (S) ar tās prognozēto tarifu (TC) un summējot:
LM(1…5) = S1(1…5) x TC1 + S2(1...5) x TC2 + Sn(1...5) x TCn
6. Ja manipulāciju saraksts tiek paplašināts, šai summai pieskaita prognozējamo apjoma pieaugumu, kuru aprēķina, katras jaunās manipulācijas prognozējamo skaitu reizinot ar tās prognozējamo tarifu un summējot.
7. Ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājums, ir 730,73 euro mēnesī. Minēto maksājumu saņem visas ģimenes ārstu prakses, kas atbilstoši līgumam ar dienestu saņem kapitācijas naudu.
8. Ikmēneša fiksētais maksājums par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu ir 142,88 euro, ievērojot šādus nosacījumus:
8.1. ģimenes ārsta prakses pieņemšanas vieta atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;
8.2. prakses papildu pieņemšanas vietas adrese ir:
8.2.1. citā teritoriālajā vienībā (novads, pagasts vai pilsēta);
8.2.2. tajā pašā teritoriālajā vienībā, ja tās nepieciešamību pēc saskaņošanas ar pašvaldību (prakse ir akceptēta ar pašvaldību saskaņotā primārās veselības aprūpes plānā) ir noteicis dienests un tā atbilst šā pielikuma 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
8.3. teritoriālā vienība, kurā atrodas prakses papildu pieņemšanas vieta, ir deklarētā dzīvesvieta vismaz 400 iedzīvotājiem vai iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;
8.4. prakses papildu pieņemšanas vieta ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā;
8.5. ģimenes ārsts šajā papildu pieņemšanas vietā pieņem pacientus vismaz vienu dienu nedēļā;
8.6. ģimenes ārsta papildu pieņemšanas vieta atrodas ģimenes ārsta pamatteritorijā.
8.1 Maksājums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā riska maksājums, šo noteikumu 19. punktā minētajā gadījumā ir 142,88 euro mēnesī.
9. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita:
9.1. teritorija ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – piemaksas nav;
9.2. teritorija ar blīvumu no 100 līdz 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 182,00 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,07 euro mēnesī;
9.3. teritorija ar blīvumu no 20 līdz 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 268 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,10 euro mēnesī;
9.4. teritorija ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru – 361 euro mēnesī, ja praksē reģistrēti līdz 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu, par katru nākamo reģistrēto pacientu piemaksa tiek palielināta par 0,14 euro mēnesī;
9.5. dienests par katru reģistrēto pacientu papildus aprēķina šā pielikuma 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā noteikto reģistrēto pacientu piemaksu, ja ģimenes ārsta prakse saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu divkāršā apmērā atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.
10. Ja ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā ir vairākas teritoriālās vienības (pilsētas, pagasti), nosaka šo teritoriālo vienību iedzīvotāju vidējo blīvumu uz kvadrātkilometru. Teritoriju, piemēram, pilsētu, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki ģimenes ārsti, uzskata par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.
11. Dienests ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita nosaka vienu reizi kalendāra gadā, aprēķinā izmantojot datus par reģistrēto pacientu skaitu uz iepriekšējā kalendāra gada 1. decembri, izņemot šādus gadījumus, kad aprēķinā tiek izmantots reģistrēto pacientu skaits uz iepriekšējā kalendāra mēneša divdesmito datumu:
11.1. ja tiek slēgts jauns līgums;
11.2. ja tiek mainīta ģimenes ārsta prakses pamatteritorija;
11.3. ja pie ģimenes ārsta prakses reģistrēto pacientu skaits pieaudzis vairāk nekā par 200 personām.
12. Ģimenes ārsts saņem ikmēneša fiksēto piemaksu par reģistrēto pacientu vecuma struktūras atbilstību ģimenes ārsta prakses tipam – ja ģimenes ārsta praksē bērnu skaits ir līdz 70 % no kopējā pie ārsta reģistrēto pacientu skaita – 28,46 euro.
13. Ģimenes ārsta praksei maksā ikmēneša fiksētās piemaksas par hronisko slimnieku aprūpi šādā apmērā:
Nr. p. k. | Piemaksa par katru pacientu, euro mēnesī | Diagnožu kodi |
13.1. | 0,06 | C00, C17, C26, C43, C44, C63, C68, I09, I11, I50, K50 |
13.2. | 0,13 | C04, C09, C15, C18, C53, C54, C76, E25, E27, I20, K74, M06, N18 |
13.3. | 0,24 | C20, C22, C23, C32, C50, C67, C70, C90, C91, C92, E84, G10, I05, I10, I25, N04, Z95 |
13.4. | 0,43 | C16, C25, C31, C48, C55, C56, C64, C74, C81, C88, E10, E22, E23, F20, G70, J45, K51 |
13.5. | 0,60 | C12, C13, C34, C39, C61, C71, C72, C73, C82, E11, E83, G20, G40, M05, M34 |
13.6. | 0,75 | C07, G35, M33, T66 |
13.7. | 0,97 | C37, C51, C57, C96, M32 |
13.8. | 1,39 | C45, C47, C66 |
14. Ģimenes ārsta prakse saņem šā pielikuma 13. punktā minētās piemaksas tikai par tiem pacientiem, kuri iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārsta praksi trīs vai vairāk reizes.
15. (Svītrots)
16. Ģimenes ārsts saņem maksājumu 250,00 euro apmērā par ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Minēto maksājumu ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 1. septembrim, izvērtējot ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā iekļauto informāciju.
16.1 Ja ģimenes ārsta praksē dzemdes kakla skrīninga mērķa grupā vai krūts vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 sievietes, tā saņem maksājumu par:
16.1 1. sasniegtajiem dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:
16.1 1.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 50 līdz 70 % atsaucība;
16.1 1.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība;
16.1 2. sasniegtajiem krūts vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:
16.1 2.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;
16.1 2.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.
16.2 Šo noteikumu 16.1 punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā divas reizes gadā par sasniegtajiem atsaucības rādītājiem iepriekšējos sešos mēnešos (līdz 31. augustam – par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam; līdz 31. martam – par periodu no 1. jūlija līdz 31. decembrim), paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).
16.3 Ja ģimenes ārsta praksē zarnu vēža skrīninga mērķa grupā vai prostatas vēža skrīninga mērķa grupā ir vismaz 20 iedzīvotāji, tā saņem maksājumu par:
16.31. sasniegtajiem zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:
16.31.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 20 līdz 40 % atsaucība;
16.31.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 41 % atsaucība;
16.32. sasniegtajiem prostatas vēža skrīninga atsaucības rādītājiem:
16.32.1. 10 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 60 līdz 70 % atsaucība;
16.32.2. 20 euro apmērā par katru veikto skrīninga izmeklējumu, ja sasniegta vismaz 71 % atsaucība.
16.4 Šo noteikumu 16.3 punktā noteiktos maksājumus ģimenes ārsta praksei dienests izmaksā reizi gadā līdz 30. septembrim, paredzot, ka ne mazāk kā 30 % no maksājuma tiek novirzīti māsai vai ārsta palīgam (feldšerim).
17. Māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darba vietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī (šo noteikumu 153. punkts):
17.1. par 1800 pieaugušo pacientu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;
17.2. par 800 bērnu veselības aprūpi ārsta praksē un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;
17.3. ja, aprēķinot māsas un ārsta palīga darbības nodrošināšanas maksājumu atbilstoši šā pielikuma 17.1. un 17.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, tas ir mazāks par šajos noteikumos minēto darba samaksu, to palielina līdz šajos noteikumos minētajam apmēram.
18. Ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru (Am) nosaka šādi:
18.1. ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu (N) dala ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā noteikto pieaugušo pacientu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pieaugušo pacientu aprūpi (Ap):
Ap = N : 1800 x (D + S)
18.2. ģimenes ārsta praksē reģistrēto bērnu skaitu (Nb) dala ar šā pielikuma 17.2. apakšpunktā noteikto bērnu skaitu un reizina ar šajos noteikumos noteikto ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu vidējo darba samaksu (D), kas saskaitīta ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (S). Iegūst māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļu par pacientu aprūpi (Ab) vecumā līdz 18 gadiem:
Ab = Nb : 800 x (D + S)
18.3. saskaita aprēķinātās ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma daļas par pieaugušo (Ap) un bērnu (Ab) aprūpi un iegūst ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma kopējo apjomu (Am):
Am = Ap + Ab
19. Ja ārsta palīgs (feldšeris) nodarbināts pašvaldībai piederošā feldšerpunktā, ar kuru dienests ir noslēdzis līgumu, viņš saņem šajos noteikumos noteikto vidējo ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistentu darba samaksu, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un ņemot vērā līgumā ar dienestu noteikto darba apjomu, ko nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem:
19.1. feldšerpunkta apmeklējumu skaits dienesta vadības informācijas sistēmā par iepriekšējo līguma periodu;
19.2. līdz šim līgumattiecībās ar dienestu nebijušo feldšerpunktu iesniegtie dati Slimību profilakses un kontroles centram par apmeklējumu skaitu feldšerpunktā iepriekšējā gadā;
19.3. šajos noteikumos noteikto darba samaksu reizina ar apmeklējumu skaitam atbilstošo slodzes apjomu:
19.3.1. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir līdz 210, – 0,5 slodzes;
19.3.2. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 211–325, – 0,75 slodzes;
19.3.3. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 326–420, – 1 slodze;
19.3.4. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir 421–525, – 1,25 slodzes;
19.3.5. ja feldšerpunkta apmeklējumu skaits vidēji mēnesī ir lielāks par 525, – 1,5 slodzes;
19.4. jaunatvērtajiem feldšerpunktiem darba samaksas apjomu sešus mēnešus nosaka par 0,5 slodzēm, izņemot gadījumu, ja feldšerpunktu izveido teritorijā, kur ģimenes ārsts pārtraucis līgumattiecības ar dienestu un nav cita ģimenes ārsta, kurš pārņem šo teritoriju. Šādā gadījumā dienests darba samaksas apjomu nosaka par vienu slodzi. Pēc tam darba samaksu aprēķina atbilstoši feldšerpunkta apmeklējumu skaitam, pamatojoties uz dienesta vadības informācijas sistēmas datiem.
20. Dienests palielina ģimenes ārsta praksei paredzēto māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma apmēru divas reizes, ja ģimenes ārsta prakse ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par maksājuma palielināšanu un nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
20.1. ja ģimenes ārsta praksē iesnieguma iesniegšanas brīdī ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu vai 600 pacientu vecumā līdz 18 gadiem;
20.2. ja ģimenes ārsta praksē ir vismaz divas ārstniecības un pacientu aprūpes personas (māsa vai ārsta palīgs (feldšeris)) un katra ir nodrošināta ar iekārtotu darba vietu;
20.3. ja māsas vai ārsta palīga (feldšera) pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks ir ne mazāks par 10 stundām nedēļā.
21. Ārsta palīgs (feldšeris) un māsa par atsevišķi veiktu darbu aizpilda ambulatorā pacienta talonus.
22. Ja ģimenes ārsta praksē strādā gan māsa, gan ārsta palīgs (feldšeris), vairākas māsas vai vairāki ārsta palīgi (feldšeri), ģimenes ārstam ir tiesības, rakstiski vienojoties ar šiem darbiniekiem, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu samaksāt, nosakot atšķirīgu atalgojumu katram darbiniekam atbilstoši tā kvalifikācijai, stāžam un darba pienākumu apjomam.
23. Māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiks nedrīkst pilnīgi vai kādā daļā sakrist ar tās pašas māsas vai ārsta palīga (feldšera) darba laiku pie cita ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir nodrošināt, lai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim), par ko ģimenes ārsts saņem māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu, darba laiks būtu 40 stundas nedēļā.
24. Ģimenes ārsta nāves gadījumā vai tad, ja spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, kas ģimenes ārstam aizliedz sniegt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, dienests apmaksā medicīniskās dokumentācijas kārtošanu un nodošanu pacientam vai ārstam atbilstoši kārtībai, kas noteikta līgumā starp dienestu un ārstniecības iestādi, šādā apmērā:
24.1. šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķināto attiecīgās māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu;
24.2. maksājumu par ģimenes ārsta prakses telpu uzturēšanu atbilstoši šā pielikuma 7. punktam.
25. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar dienestu saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā, dienests šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ģimenes ārsta praksei izmaksā kompensāciju šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma divkāršā apmērā, bet ja praksē nodarbināta vairāk nekā viena māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), – četrkāršā darbības nodrošināšanas maksājuma apmērā.
26. Ja ģimenes ārsta prakse izbeidz līgumattiecības ar vienīgo praksē nodarbināto ārsta palīgu vai māsu, ārsta palīga vai māsas funkciju nodrošināšanai dienests maksā kompensāciju 50 % apmērā no šajā pielikumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājuma līdz brīdim, kamēr prakse uzsāk nodarbināt jaunu ārsta palīgu vai māsu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem kalendāra gadā.
27. Kopējo finansējumu ārstniecības iestādei par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) plāno šādi:
27.1. finansējuma apmēru 12 mēnešiem ārstniecības iestādei zobārstniecības pakalpojumiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personām vecumā no 18 līdz 22 gadiem (Lib+š) aprēķina katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (S1, S2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TC1, TC2 utt.) un reizinājumus summējot:
Lib+š = S1 x TC1 + S2 x TC2 + … + Sn x TCn
27.2. finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (turpmāk – dalībnieki) (Lčzob) plāno šādi:
27.2.1. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobārstniecības palīdzību (Lčzzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sz1, Sz2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCz1, TCz2 utt.) un reizinājumus summējot. Aprēķina 50 % no iegūtā plānoto finanšu līdzekļu apjoma 12 mēnešiem:
Lčzzob = (Sz1 x TCz1 + Sz2 x TCz2 + … + Szn x TCzn) x 50 %
27.2.2. aprēķina finansējuma apmēru samaksai par dalībniekiem sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem, kas saistīti ar zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm (Lčpzob), katrai manipulācijai atsevišķi, reizinot iepriekšējā periodā dalībniekiem veikto zobārstniecības manipulāciju skaitu (Sp1, Sp2 utt.) ar tās plānoto tarifu (TCp1, TCp2 utt.) un reizinājumus summējot. Iegūst plānoto finanšu līdzekļu apjomu 12 mēnešiem:
Lčpzob = Sp1 x TCp1 + Sp2 x TCp2 + … + Spn x TCpn
27.2.3. kopējo finansējuma apmēru ārstniecības iestādei samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem (Lizob) iegūst, summējot aprēķināto līdzekļu apmēru bērnu zobārstniecībai un zobārstniecības pakalpojumiem šķeltņu gadījumos (Lib+š) ar līdzekļu apmēru dalībnieku zobārstniecības pakalpojumiem (Lčzzob un Lčpzob):
Lizob = Lib+š + Lčzzob + Lčpzob
28. Kopējo finansējuma apmēru zobārstniecības pakalpojumiem (Lkzob) iegūst šādi:
28.1. saskaita kopējo finansējuma apmēru zobārstniecībai katrā teritoriālajā nodaļā (Ltzob), t. i., summē katrai šajā teritoriālajā nodaļā esošajai ārstniecības iestādei aprēķinātos naudas līdzekļus (Lizob1, Lizob2 utt.):
Ltzob = Lizob1 + Lizob2 + … + Lizobn
28.2. summē visām teritoriālajām nodaļām aprēķināto naudas līdzekļu apmēru zobārstniecībai (Ltzob1 līdz Ltzob5):
Lkzob = Ltzob1 + … + Ltzob5
29. Kopējo finansējuma apmēru samaksai par zobārstniecības pakalpojumiem var pārskatīt, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžetā veselības aprūpes pakalpojumu samaksai pieejamos finanšu līdzekļus.
30. Nepieciešamo finansējuma apmēru tiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem iepriekšējā periodā nebija noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu samaksu, plāno, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja iesniegto informāciju un līguma apjomu līdzīga profila iestādēs.
31. Dežūrārstu skaitu un tam nepieciešamo finansējumu plāno atbilstoši pilsētas iedzīvotāju skaitam, nodrošinot ne vairāk kā vienu dežūrārsta slodzi uz 40 000 iedzīvotājiem.
32. Lai veselības aprūpei mājās nodrošinātu:
32.1. mākslīgo plaušu ventilāciju un bērnu parenterālo barošanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizīšu apmaksu, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši faktiski sniegtajam pakalpojumu apjomam iepriekšējā kalendāra gadā, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem;
32.2. citus veselības aprūpes pakalpojumus, dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā teritorijā, ievērojot šādus nosacījumus:
32.2.1. medikamentu ievadīšanai, ādas bojājumu aprūpei, urīna ilgkatetra maiņai un aprūpei, mākslīgās atveres (stomas) aprūpei, tai skaitā tuvinieku izglītošanai un apmācībai, kā arī enterālai barošanai caur zondi finanšu līdzekļus plāno pilsētām un novadu pagastiem – 4,36 euro vienai personai;
32.2.2. rehabilitācijas pakalpojumiem finanšu līdzekļus plāno novadiem – 0,65 euro vienai personai;
32.2.3. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina viena ārstniecības iestāde, līdzekļus piešķir konkrētajai ārstniecības iestādei pilnā apmērā;
32.2.4. ja attiecīgajā teritorijā veselības aprūpi mājās nodrošina vairākas ārstniecības iestādes, līdzekļus proporcionāli sadala starp ārstniecības iestādēm atbilstoši sniegto veselības aprūpes pakalpojumu īpatsvaram attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, izmantojot datus par pirmajiem deviņiem kārtējā gada mēnešiem.
33. Dienests līgumā ar ārstniecības iestādi, kas sniedz veselības aprūpi mājās, norāda šā pielikuma 32.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto ārstniecības iestādes plānoto finanšu līdzekļu apmēru attiecīgajā teritorijā un kopējo ārstniecības iestādei plānoto finanšu līdzekļu apmēru.
33.1 Ja zobārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniedzēji neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
33.1 1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;
33.1 2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem finanšu apmēra izpilde ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra.
34. Finanšu līdzekļus, kas iegūti, šā pielikuma 33.1 punktā noteiktajā kārtībā pārskatot plānoto līgumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras sniedz veselības aprūpi mājās, prioritāri novirza tām ārstniecības iestādēm, kas veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā sniegušas personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta teritorijās, kas norādītas ārstniecības iestādes līgumā, izņemot gadījumus, ja attiecīgajā teritorijā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Ja attiecīgās administratīvās teritorijas ārstniecības iestādes veselības aprūpi mājās vismaz 75 % apmērā nenodrošina personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta konkrētajā administratīvajā teritorijā, tad dienests piesaista jaunu pakalpojumu sniedzēju no gaidīšanas saraksta, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi.
1. Sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošanas teritorijas:
Nr. p. k. | Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorija | Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā ietilpstošās administratīvās teritorijas |
1.1. | Rīga | Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Mārupes novads |
Rīga | |||
Ādažu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Ādažu novads | ||
Ropažu novads | |||
Saulkrastu novads | |||
Jūrmalas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Jūrmala | ||
Ķekavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Ķekavas novads | ||
Olaines veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Olaines novads | ||
Salaspils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Salaspils novads | ||
Siguldas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Siguldas novads | ||
1.2. | Kurzeme | Kuldīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Kuldīgas novads |
Liepājas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Liepāja | ||
Dienvidkurzemes novads | |||
Saldus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Saldus novads | ||
Talsu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Talsu novads | ||
Tukuma veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Tukuma novads | ||
Ventspils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Ventspils | ||
Ventspils novads | |||
1.3. | Latgale | Daugavpils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Daugavpils |
Augšdaugavas novads | |||
Krāslavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Krāslavas novads | ||
Ludzas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Ludzas novads | ||
Preiļu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Līvānu novads | ||
Preiļu novads | |||
Rēzeknes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Rēzekne | ||
Rēzeknes novads | |||
1.4. | Vidzeme | Alūksnes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Alūksnes novads |
Balvu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Balvu novads | ||
Cēsu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Cēsu novads | ||
Gulbenes veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Gulbenes novads | ||
Limbažu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Limbažu novads | ||
Madonas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Madonas novads | ||
Varakļānu novads | |||
Valkas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Smiltenes novads | ||
Valkas novads | |||
Valmieras veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Valmieras novads | ||
1.5. | Zemgale | Aizkraukles veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Aizkraukles novads |
Bauskas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Bauskas novads | ||
Dobeles veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Dobeles novads | ||
Jelgavas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Jelgava | ||
Jelgavas novads | |||
Jēkabpils veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Jēkabpils novads | ||
Ogres veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība | Ogres novads |
2. Sekundāro ambulatoro pakalpojumu veidi1:
Nr. p. k. | Veselības aprūpes pakalpojumu veids | Specialitāšu kodi un diagnožu kodi
|
2.1. | Pakalpojumu veidu grupa – speciālisti: | |
2.1.1. | alergoloģija | A1510; PP01 |
2.1.2. | algoloģija | PP16 |
2.1.3. | anestezioloģija | P18 |
2.1.4. | arodslimību speciālisti | P53 |
2.1.5. | dermatoveneroloģija | P27; M62 |
2.1.6. | endokrinoloģija | A156; P58 |
2.1.7. | gastroenteroloģija | A158; PP02; P60 |
2.1.8. | ginekoloģija | P14 |
2.1.9. | hematoloģija | P17; A159 |
2.1.10. | infektoloģija | P24; A152 |
2.1.11. | internā medicīna | P01; P02 |
2.1.12. | kardioloģija | A153; P52; M37; M351; M352 |
2.1.13. | ķirurģija | P03; P04; P05; P06; P07; P09; P12; P26; PP31 |
2.1.14. | narkoloģija | P28 |
2.1.15. | nefroloģija | A157; P59 |
2.1.16. | neiroloģija | P20; PP21; P62 |
2.1.17. | oftalmoloģija | P22 |
2.1.18. | onkoloģija (ķīmijterapija) | P16; A142 |
2.1.19. | otolaringoloģija | P23; A231; A232 |
2.1.20. | pediatrija | P15; A151 |
2.1.21. | psihiatrija | P19; P64; A191 |
2.1.22. | pulmonoloģija | A155; P57 |
2.1.23. | reimatoloģija | A154; P56 |
2.1.24. | traumatoloģija, ortopēdija | P13; A131 |
2.1.25. | uroloģija | P08 |
2.1.26. | pārējās specialitātes | PP03; PP06; PP18; PP19; PP24; PP26; P39 |
2.1.27. | skābekļa terapija | P52; P57 |
2.2. | Pakalpojumu veidu grupa – izmeklējumi: | |
2.2.1. | datortomogrāfija | |
2.2.2. | doplerogrāfija | |
2.2.3. | endoskopija | |
2.2.4. | kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi | |
2.2.5. | mamogrāfija | |
2.2.6. | neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi | |
2.2.7. | osteodensitometrija | |
2.2.8. | pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/DT) | |
2.2.9. | radionukleīdā diagnostika | |
2.2.10. | rentgenoloģija | |
2.2.11. | sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi: | |
2.2.11.1. | elektrokardiogrāfija | |
2.2.11.2. | pārējie sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi | |
2.2.12. | ultrasonogrāfija | |
2.2.13. | elastogrāfija | |
2.3. | Pakalpojumu veidu grupa – rehabilitācija: | |
2.3.1. | pieaugušo rehabilitācija | |
2.3.2. | bērnu rehabilitācija | |
2.3.3. | perinatālā periodā radušos stāvokļu rehabilitācija | |
2.4. | Pakalpojumu veidu grupa – specializētie pakalpojumi: | |
2.4.1. | ambulatorā palīdzība surdoloģijā | |
2.4.2. | ģenētisko slimnieku konsultēšana | |
2.4.3. | HIV līdzestības kabinets | |
2.4.4. | konsultācijas saistībā ar nieru transplantāciju | N18.4; N18.5; Z94.0; Z94.00; Z52.4 |
2.4.5. | medicīniskā apaugļošana | |
2.4.6. | metadona aizvietojošā terapija | |
2.4.7. | multiplās sklerozes slimnieku konsultēšana un izmeklēšana | A81; A69.2; B22.0; B94.1; F07.9; G05.0; G05.8; G09; G11.0–G11.3; G32.0; G32.8; G35; G36.0; G36.1; G36.8; G36.9; G37; G81; G82.1; G82.2; G82.4; G82.5; G83.0–G83.3; G83.8; G83.9; G92; G95; G96.8; G96.9; G99.2; G99.8; I67.3; I69.8; M47.0; M47.1; M50.0; M51.0; T91.3; Z03.3 |
2.4.8. | staru terapija | |
2.4.9. | tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā ekspertīze | |
2.5. | Pakalpojumu grupa – dienas stacionāra pakalpojumi | Saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem dienas stacionāru veidiem un to saistošajām manipulācijām |
3. Plānošanas vienībā nodrošināmie veselības aprūpes pakalpojumi:
Nr. p. k. | Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienība – teritorija | Speciālisti, veselības aprūpes pakalpojumu veidi | Izmeklējumu veidi | Rehabilitācija | Dienas stacionāru veidi | Papildu nosacījumi |
3.1. | Ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 | Ginekoloģija, ķirurģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija | Elektrokardiogrāfija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija | Ginekoloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi | Dienas stacionāra pakalpojumus neizvērtē, ja plānošanas vienība robežojas ar Rīgas pilsētu | |
3.2. | Ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 50 000 | Anestezioloģija, dermatoveneroloģija, endokrinoloģija, ginekoloģija, kardioloģija, ķirurģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija, pulmonoloģija, traumatoloģija un ortopēdija | Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija | Rehabilitācijas pakalpojumi | Ginekoloģija; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; traumatoloģija un ortopēdija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi | Datortomogrāfijas pakalpojumus neizvērtē, ja plānošanas vienība robežojas ar Rīgas pilsētu |
3.3. | Ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000 | Anestezioloģija, dermatoveneroloģija, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, psihiatrija, pulmonoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija | Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija | Rehabilitācijas pakalpojumi | Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi | |
3.4. | Ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk | Anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hematoloģija, hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinets, internisti, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, stomas kabinets, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija | Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elastogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija | Rehabilitācijas pakalpojumi | Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi | |
3.5. | Rīga, Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale (saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu) | Alergoloģija, algoloģija, anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, ginekoloģija, hematoloģija, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, infektoloģija, internisti, kardioloģija, ķirurģija, narkoloģija, nefroloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, pediatrija, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, stomas kabinets, tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija | Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elastogrāfija, elektrokardiogrāfija un pārējie sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, endoskopija, kodolmagnētiskā rezonanse, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, mamogrāfija, osteodensitometrija, rentgenoloģija, ultrasonogrāfija | Rehabilitācijas pakalpojumi | Gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; nieru aizstājterapija; oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi; uroloģija | |
3.6. | Visa valsts | Alergoloģija, algoloģija, ambulatorā palīdzība surdoloģijā, ambulatori konsultatīvā palīdzība pie nieru transplantācijas, anestezioloģija, arodslimību speciālisti, bērnu speciālisti, dermatoveneroloģija, diabēta apmācības kabinets, diabētiskās pēdas aprūpes kabinets, endokrinoloģija, gastroenteroloģija, ginekoloģija, ģenētisko slimnieku konsultēšana, hematoloģija, HIV līdzestības kabinets, hroniski obstruktīvu plaušu slimību kabinets, infektoloģija, internisti, kardioloģija, ķirurģija, medicīniskā apaugļošana, multiplās sklerozes slimnieku konsultēšana un izmeklēšana, narkoloģija, nefroloģija, neiroloģija, oftalmoloģija, onkoloģija, otolaringoloģija, paliatīvās aprūpes kabinets, pediatrija, psihiatrija, pulmonoloģija, reimatoloģija, reto slimību kabinets, stomas kabinets, tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes, traumatoloģija un ortopēdija, uroloģija, skābekļa terapija un pārējās specialitātes | Datortomogrāfija, doplerogrāfija, elastogrāfija, endoskopija, laboratoriskie un histoloģiskie izmeklējumi, kodolmagnētiskā rezonanse, mamogrāfija, neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi, osteodensitometrija, pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju, radionukleīdā diagnostika, rentgenoloģija, sirds–asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi, staru terapija, ultrasonogrāfija | Rehabilitācijas pakalpojumi | Bērnu ķirurģija; gastrointestinālās endoskopijas; ginekoloģija; hronisko sāpju pacientu ārstēšana; invazīvā kardioloģija; ķīmijterapija; invazīvā radioloģija; narkoloģisko slimnieku ārstēšana narkoloģiskā profila dienas stacionārā; neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšana; nieru aizstājterapija; oftalmoloģija; otolaringoloģija bērniem un pieaugušajiem; psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā; rehabilitācija; robotizēta stereotaktiskā radioķirurģija, staru terapija; traumatoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija, plastiskā ķirurģija; uroloģija; vispārējie ķirurģiskie pakalpojumi |
Veselības aprūpes pakalpojums |
Pacienta līdzmaksājums (cena), |
||
1. Par ģimenes ārsta prakses ambulatoru apmeklējumu2 | 1.1. personai līdz 65 gadu vecumam | 2,00 | |
1.2. personai no 65 gadu vecuma | 1,00 | ||
2. Par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ārsta ambulatoru apmeklējumu2 | 4,00 | ||
3. Par ģimenes ārsta mājas vizīti | 2,85 | ||
4. Par ārstēšanos dienas stacionārā4,5 | 4.1. par katru dienu, saņemot nieru aizstājterapijas, ķīmijterapijas, hematoloģijas, staru terapijas, rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī neiroloģisko, iekšķīgo slimību, narkoloģisku vai psihiatrisku saslimšanu un hronisko sāpju ārstēšanu dienas stacionārā | 7,00 |
|
4.2. vienreizējs līdzmaksājums, saņemot invazīvās kardioloģijas, invazīvās radioloģijas un ķirurģiskos pakalpojumus dienas stacionārā | 7,00 |
||
5. Par ārstēšanos diennakts stacionārā, sākot ar otro dienu | 5.1. par ārstēšanos stacionārās ārstniecības iestādēs | 10,00 | |
5.2. par ārstēšanos aprūpes, tai skaitā hronisko pacientu aprūpes, nodaļās vai gultās | 7,00 | ||
5.3. par ārstēšanos no onkoloģiskām vai onkohematoloģiskām saslimšanām (diagnozes kodi atbilstoši SSK-10: C00–C97, D00–D09, D37–D48 un D61) un no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības (diagnožu kodi atbilstoši SSK-10: F10–F19) |
7,00 | ||
5.4. par ārstēšanos šo noteikumu 6. pielikuma 2.20. apakšpunktā noteiktajās rehabilitācijas profila gultās | 5,00 | ||
6. Par stacionāri veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem | 6.1. datortomogrāfiskie izmeklējumi: | 6.1.1. izmeklējums bez kontrastvielas | 14,00 |
6.1.2. izmeklējums ar kontrastvielu3, tai skaitā: | 21,00 | ||
6.1.2.1. par izmeklējumu | 14,00 | ||
6.1.2.2. par intravenozo kontrastvielu | 7,00 | ||
6.2. kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi: | 6.2.1. izmeklējums bez kontrastvielas | 28,00 | |
6.2.2. izmeklējums ar kontrastvielu3, tai skaitā: | 35,00 | ||
6.2.2.1. par izmeklējumu | 28,00 | ||
6.2.2.2. par intravenozo kontrastvielu | 7,00 | ||
7. Par ambulatori veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem | 7.1. elektrokardiogrāfiskie izmeklējumi | 2,00 | |
7.2. sirds neinvazīvie funkcionālie izmeklējumi | 4,00 | ||
7.3. galvas un ekstremitāšu maģistrālo asinsvadu funkcionālie izmeklējumi | 4,00 | ||
7.4. neiroelektrofizioloģiskie izmeklējumi | 4,00 | ||
7.5. funkcionālie kuņģa–zarnu trakta izmeklējumi | 4,00 | ||
7.6. radionuklīdā diagnostika | 4,00 | ||
7.7. ultrasonogrāfiskie izmeklējumi | 4,00 | ||
7.8. endoskopiskie izmeklējumi | 7,00 | ||
7.9. rentgenoloģiskie izmeklējumi: | 7.9.1. izmeklējums bez kontrastvielas (tai skaitā rentgenoloģiskie izmeklējumi ar kuņģa–zarnu trakta kontrastvielu) | 3,00 | |
7.9.2. izmeklējums ar kontrastvielu3, tai skaitā: | 10,00 | ||
7.9.2.1. par izmeklējumu | 3,00 | ||
7.9.2.2. par intravenozo kontrastvielu | 7,00 | ||
7.10. datortomogrāfiskie izmeklējumi: | 7.10.1. izmeklējums bez kontrastvielas | 14,00 | |
7.10.2. izmeklējums ar kontrastvielu3, tai skaitā: | 21,00 | ||
7.10.2.1. par izmeklējumu | 14,00 | ||
7.10.2.2. par intravenozo kontrastvielu | 7,00 | ||
7.11. kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi: | 7.11.1. izmeklējums bez kontrastvielas | 28,00 | |
7.11.2. izmeklējums ar kontrastvielu,3 tai skaitā: | 35,00 | ||
7.11.2.1. par izmeklējumu | 28,00 | ||
7.11.2.2. par intravenozo kontrastvielu | 7,00 | ||
8. Par katru ambulatori vai dienas stacionārā veikto operāciju | 4,00 | ||
9. Par medicīniskās apaugļošanas procedūrām | 9.1. olnīcas punkcija olšūnu aspirācijai | 21,00 | |
9.2. embrija pārstādīšana | 21,00 | ||
9.3. sēklinieku biopsija | 21,00 |
Piezīmes. 1 Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu. 2 Par ambulatoru apmeklējumu netiek uzskatīta attālināti sniegta konsultācija (piemēram, pa tālruni, videoformātā), laboratorisks izmeklējums, funkcionāls izmeklējums un ārstnieciskā procedūra. Līdzmaksājumu par ģimenes ārsta prakses apmeklējumu iekasē vienu reizi dienā. 3 Veicot izmeklējumu bez kontrastvielas, kam seko izmeklējums ar kontrastvielu, pacienta līdzmaksājumu iekasē tikai par izmeklējumu ar kontrastvielu. 4 Saņemot zobārstniecības pakalpojumus vispārējā anestēzijā dienas stacionārā, pacienta līdzmaksājums tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem un ir iekļauts pakalpojuma tarifā. 5 Saņemot medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus dienas stacionārā, pacienta līdzmaksājums piemērojams atbilstoši šā pielikuma 9. punkta nosacījumiem. |
1. Dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:
1.1. faktiski veikto izmeklējumu, aprūpes epizožu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ievērojot šādus nosacījumus:
1.1.1. veikto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaits, kas nepārsniedz iepriekšējā gada līgumā uz 1. jūliju plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu, izņemot šādus gadījumus, kad ņem vērā:
1.1.1.1. aprūpes epizožu un izmeklējumu skaitu bērniem un grūtniecēm;
1.1.1.2. aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu pacientiem, kuri saņēmuši nieru aizstājterapijas, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju, konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, onkoloģijas, hematoloģijas un mamogrāfijas pakalpojumus;
1.1.1.3. audiologopēda (logopēda) aprūpes epizožu skaitu pacientiem ar lūpas šķeltni un aukslēju šķeltni sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts";
1.1.2. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus, ja atbilstoši līgumam ar dienestu tie bija jāsniedz, finanšu apmēru nākamajam periodam līgumā nosaka, neiekļaujot šos veselības aprūpes pakalpojumus;
1.1.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā nav sniedzis noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus, bet ieguvis tiesības tos sniegt turpmāk, plānoto aprūpes epizožu, izmeklējumu vai dienas stacionārā pacientu pavadīto dienu skaitu līgumā nosaka atbilstoši plānošanas vienībā esošā iedzīvotāju skaita un iepriekšējā kalendāra gadā veiktā izmeklējumu skaita proporcijai attiecībā pret valstī vidēji veikto izmeklējumu skaitu;
1.1.4. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas iepriekšējā periodā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājis nepilnu periodu kādā no pakalpojumu veidiem, plānoto aprūpes epizožu vai izmeklējumu skaitu līgumā nosaka proporcionāli sniegto pakalpojumu apjomam periodā, ja tas nav mazāks par trim kalendāra mēnešiem. Ja pakalpojumu sniegšanas periods ir īsāks, pakalpojumu apjomu nosaka kārtībā, kādā to plāno šo noteikumu 14. pielikuma 1.1.3. apakšpunktā noteiktajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri iepriekšējā periodā nav snieguši šādus veselības aprūpes pakalpojumus;
1.2. ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi;
1.3. veikto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultāti un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi, par kuru sniegšanu dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju ārpus pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras;
1.4. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība;
1.5. plānotais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;
1.6. no valsts budžeta plānotās vidējās izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētai ārstniecības iestādei;
1.7. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktais finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā ņemot vērā finanšu apjomu gala norēķiniem par iepriekšējā kalendāra gada decembrī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un plānoto finanšu apjomu avansa maksājumam par kārtējā gadā sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
1.8. papildu finansējuma piešķiršanas mērķi, ja ir finansējuma palielinājums.
2. Samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem dienests, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, aprēķina šādā kārtībā:
2.1. aprēķina no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma, aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem konkrētā ārstniecības iestādē atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);
2.2. aprēķina prognozējamās vidējās izmaksas pacienta līdzmaksājumu kompensācijai par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, vienam izmeklējumam vai aprūpes epizodei veselības aprūpes pakalpojumu veidos katrai ārstniecības iestādei atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem par 12 mēnešiem (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam);
2.3. no valsts budžeta plānotās vidējās viena izmeklējuma vai aprūpes epizodes ārstēšanas izmaksas reizina ar plānoto izmeklējumu vai epizožu skaitu;
2.4. nosakot līguma apjomus, finansējumu prioritāri novirza IV vai V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm;
2.5. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī tādu personu ārstēšanai, kuras saņēmušas onkoloģijas, hematoloģijas un nieru aizstājterapijas pakalpojumus, kā arī konsultācijas saistībā ar nieru vai aknu transplantāciju, ķīmijterapijas, staru terapijas pakalpojumus vai metadona aizvietojošo terapiju;
2.6. nosakot līguma apjomus ārstniecības iestādēm, kas sniedz psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu prioritāri novirza psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem tām ārstniecības iestādēm, kas sniedz multiprofesionālos psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus gan ambulatori, gan dienas stacionārā.
3. Samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka, izmantojot šādus plānošanas rādītājus:
3.1. faktiski ārstēto personu skaits veselības aprūpes pakalpojumu programmās 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam), ņemot vērā šādus nosacījumus:
3.1.1. DRG pakalpojumu programmās plānoto pacientu skaitu ārstniecības iestādei dienests nosaka, vērtējot līgumā ar ārstniecības iestādi noteikto kvalitātes rādītāju izpildi un to ietekmes nosacījumus attiecībā pret iepriekšējā gadā plānoto pacientu skaitu, bet ne lielāku par 10 % no iepriekšējā gadā plānotā pacientu skaita;
3.1.2. iezīmēto pakalpojumu programmās plānoto pacientu skaitu ārstniecības iestādei dienests nosaka, salīdzinot faktiski ārstēto pacientu skaitu ar iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu, ievērojot šādus nosacījumus:
3.1.2.1. visu faktiski ārstēto pacientu skaitu ņem vērā, plānojot dzemdību, tuberkulozes ārstēšanas, insulta vienības, apsaldējumu un apdegumu ārstēšanas, ķīmijterapijas, cilmes šūnu transplantācijas, paliatīvās aprūpes pakalpojumus, kā arī lielo locītavu endoprotezēšanas pakalpojumus (ja ārstniecības iestādei ir nepieciešamie resursi plānotā apjoma izpildei), bet nosaka to ne mazāku kā iepriekšējā gadā ārstniecības iestādei līgumā plānoto pacientu skaitu;
3.1.2.2. plānojot nieru transplantācijas pakalpojumus, pacientu skaitu nosaka atbilstoši publiski pieejamiem aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem tādā apmērā, lai nodrošinātu transplantācijas operāciju ne mazāk kā 28 pacientiem uz 1 000 000 iedzīvotāju;
3.1.2.3. ja faktiski ārstēto pacientu skaits pārsniedz iepriekšējā gadā līgumā plānoto, tad iezīmēto pakalpojumu programmās, kas nav minētas šā pielikuma 3.1.2.1. vai 3.1.2.2. apakšpunktā, to nosaka iepriekšējā gada apmērā;
3.1.2.4. ja faktiski ārstēto pacientu skaits ir mazāks nekā iepriekšējā gadā līgumā plānotais, tad iezīmēto pakalpojumu programmās, kas nav minētas šā pielikuma 3.1.2.1. vai 3.1.2.2. apakšpunktā, to nosaka atbilstoši faktiski ārstēto pacientu skaitam;
3.1.3. ja ārstniecības iestāde veselības aprūpes pakalpojumus kādā no pakalpojumu programmām nav sniegusi pilnu iepriekšējo periodu, pacientu skaitu nosaka proporcionāli ārstēto pacientu skaitam tajā periodā, kurā pakalpojumi tika sniegti, tai skaitā ja pakalpojums līgumā plānots, bet nav sniegts pamatotu iemeslu dēļ un ārstniecības iestāde rakstveidā brīdinājusi dienestu;
3.2. šajos noteikumos noteiktie viena pacienta ārstēšanas tarifi iezīmēto pakalpojumu programmām;
3.3. rādītāji, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā tiek izmantoti DRG pakalpojumu maksājuma aprēķināšanai:
3.3.1. to ārstniecības iestāžu vidējais viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksu bāzes tarifs, kas sniedz DRG pakalpojumus (aprēķina katru gadu atbilstoši vadības informācijas sistēmas datiem – pie summas, kas iegūta, reizinot gultasdienu skaitu ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā III līmeņa ārstniecības iestādēm noteikto gultasdienas tarifu, pieskaitot manipulāciju sarakstā ar zvaigznīti (*) atzīmēto veikto manipulāciju tarifu summu un iegūto kopsummu dalot ar kopējo stacionēšanas gadījumu skaitu. V līmeņa ārstniecības iestādēm, izņemot specializētās ārstniecības iestādes, atbilstoši pieejamam finansējumam papildus piemēro bāzes koeficientu, tuvinot bāzes tarifa aprēķinā izmantotās gultasdienas tarifa vērtību šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā V līmeņa ārstniecības iestādēm noteiktajam gultasdienas tarifam);
3.3.2. DRG pakalpojumu grupas koeficients (aprēķina, dalot katras DRG pakalpojumu grupas vidējās viena pacienta stacionēšanas gadījuma izmaksas ar šā pielikuma 3.3.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto bāzes tarifu);
3.3.3. ārstniecības iestādes veiktā darba indekss (summu, kas iegūta, reizinot katras DRG pakalpojumu grupas faktisko pacientu skaitu ar DRG pakalpojumu grupas koeficientu un summējot iegūtos rezultātus, dala ar kopējo faktisko pacientu skaitu);
3.4. finansējuma apmērs samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, tai skaitā ņemot vērā finanšu apjomu gala norēķiniem par iepriekšējā kalendāra gada decembrī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un plānoto finanšu apjomu avansa maksājumam par kārtējā gadā sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;
3.5. papildu finansējuma piešķiršanas mērķi, ja ir finansējuma palielinājums.
4. Samaksas apmēru stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot plānošanā izmantojamos rādītājus, dienests aprēķina šādā kārtībā:
4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā iegūst, saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar katras ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;
4.2. ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru par DRG pakalpojumiem nosaka kā 1/12 daļu no aprēķinātā fiksētā maksājuma gadam;
4.3. finansējuma apmēru par iezīmētajiem pakalpojumiem gadā iegūst, katrā iezīmēto pakalpojumu programmā pacientu skaitu reizinot ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu un katrai ārstniecības iestādei summējot iegūtos rezultātus;
4.4. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksētā maksājuma apmēru nosaka kā 1/12 daļu no summas, kas iegūta, saskaitot:
4.4.1. fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem gadā, ko iegūst, saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto bāzes tarifu reizinot ar ārstniecības iestādes veiktā darba indeksu un pacientu skaitu;
4.4.2. finansējumu, kas aprēķināts, summējot rezultātus, ko iegūst, attiecīgo viena pacienta ārstēšanas tarifu reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no tām veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kas noteiktas līgumā ar dienestu;
4.5. ikmēneša fiksētās piemaksas apmērs par uzņemšanas nodaļas darbību stacionārajai ārstniecības iestādei norādīts šo noteikumu 6. pielikuma 1. punktā;
4.6. to stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu, kurus saskaņā ar šiem noteikumiem dienests apmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes iesniegtajiem rēķiniem, kā arī finansējumu to manipulāciju apmaksai, kuras dienests apmaksā atbilstoši faktiski veikto manipulāciju skaitam, dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam;
4.7. ilgstoši slimojošām personām, personām ar prognozējamu invaliditāti un personām, kas saņem ilgstošo mākslīgo plaušu ventilāciju, sniegto pakalpojumu apmaksai nepieciešamo finansējumu dienests plāno atbilstoši iepriekšējā gadā apmaksātajam apjomam un plānotajam valsts budžeta finansējumam kārtējam gadam;
4.8. pacienta līdzmaksājuma kompensāciju par personām, kas atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma, plāno atbilstoši iepriekšējā gadā kompensēto līdzekļu apjomam, proporcionāli attiecinot to pret kopējo pacientu skaitu;
4.9. ja kopējais finansējuma apmērs veselības aprūpei ir samazināts, plānoto apjomu samazina visos veselības aprūpes pakalpojumu veidos, izņemot finansējumu, kas paredzēts bērnu un grūtnieču, kā arī onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientu ārstēšanai.
5. Ja sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līgumā paredzētā finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
5.1. plānoto finanšu apmēru otrajam pusgadam nosaka atbilstoši finanšu apmēra faktiskajai izpildei pirmajā pusgadā, ja kārtējā gada pirmajā pusē līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra pirmajam pusgadam;
5.2. kopējo līguma apjomu samazina atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja kārtējā gada deviņos mēnešos līguma izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem ir mazāka par 90 % no deviņu mēnešu plānotā finanšu apmēra;
5.3. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ambulatorās veselības aprūpei dienests novirza veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai šādā prioritārā secībā:
5.3.1. valsts kompensēto pacienta līdzmaksājumu apmaksai, ja faktiski kompensēto pacienta līdzmaksājumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;
5.3.2. profilaktisko izmeklējumu programmu apmaksai, ja faktiski sniegto pakalpojumu apjoms pārsniedz plānoto pārskata periodā;
5.3.3. veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālās pieejamības nodrošināšanai;
5.3.4. tiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidiem, kuru plānotā finansējuma pārsnieguma apjomā ietilpst lielākam pacientu skaitam paredzētais apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu apjoms vai kurā ir garākas pakalpojuma saņemšanas pretendentu rindas;
5.3.5. ja aprēķinos konstatē, ka ārstniecības iestādei finansējuma apmērs jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas attiecīgajā pakalpojumu veidā nepārsniedz 300 euro, dienests ārstniecības iestādei iepriekš noteikto finansējuma apmēru nemaina.
6. Ja ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pirmā gada laikā pēc līguma noslēgšanas (vai līguma papildināšanas, nosakot pienākumu sniegt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu veidu vai sniegt to lielākā apjomā) nenodrošina pakalpojuma sniegšanu vismaz 50 % apjomā no līgumā attiecīgajam periodam noteiktā apjoma, līguma finanšu apjomu attiecīgajā veselības aprūpes pakalpojumu veidā samazina par neizpildīto apjomu. Šādā gadījumā iegūtos finanšu līdzekļus novirza šo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai citam pakalpojumu sniedzējam šajā plānošanas vienībā vai, ja tāda nav, citam pakalpojumu sniedzējam ģeogrāfiski tuvākajā plānošanas vienībā.
7. Ja stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs neizpilda līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, dienests veic līguma finanšu apmēra pārplānošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
7.1. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem otrajam pusgadam, nosakot to atbilstoši sešos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja pirmajā pusgadā faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 80 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;
7.2. samazina fiksēto maksājumu par DRG pakalpojumiem vai finansējumu par iezīmētajiem pakalpojumiem gada pēdējiem trim mēnešiem, nosakot to atbilstoši deviņos mēnešos sniegtajam faktiskajam veselības aprūpes pakalpojumu apjomam, ja deviņos mēnešos faktiski ārstēto pacientu skaits attiecīgajā pakalpojumu veidā (DRG pakalpojumi vai iezīmētie pakalpojumi) ir mazāks par 90 % no līgumā attiecīgajam periodam plānotā skaita;
7.3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" šo noteikumu 201.5. apakšpunktā minēto ikmēneša fiksēto maksājumu nesamazina, ja ārstniecības iestāde sasniedz līgumā noteiktos rādītājus;
7.4. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus novirza ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei, ievērojot šādus nosacījumus:
7.4.1. DRG pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza ārstniecības iestādei, kurai DRG pakalpojumu programmās faktiski ārstēto pacientu skaits sešos vai deviņos mēnešos ir lielāks par līgumā plānoto pacientu skaitu attiecīgajam periodam;
7.4.2. iezīmēto pakalpojumu apmaksai paredzēto finansējumu novirza tām ārstniecības iestādes stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kurās finansējums tiek samazināts, ņemot vērā to, vai ārstniecības iestādei ir nepieciešamie resursi plānotā līguma apjoma pieauguma izpildei;
7.4.3. ja ārstniecības iestādēm attiecīgajos pakalpojumu veidos nav resursu līgumā plānotā apjoma pieauguma izpildei, tad dienests pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus ir tiesīgs novirzīt tādu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu (to skaitā DRG pakalpojumu) apmaksai, kas sniegti neatliekamā kārtā virs līgumā plānotā apjoma.
8. Ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārsniedz plānoto gada finanšu apmēru, dienests virs plānotā gada finanšu apmēra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus neapmaksā, izņemot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, ko apmaksā līgumā paredzētā kopējā finanšu apmēra ietvaros, bet ievērojot nosacījumu, ka dienests nenovirza līgumā plānotos speciālistu sniegto pakalpojumu apmaksai paredzētos finanšu līdzekļus, lai samaksātu par izmeklējumiem, kas sniegti virs attiecīgajā pakalpojumu veidā līgumā plānotā gada apmēra.
9. Dienests, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rakstveida iesniegumu, kas iesniegts līdz attiecīgā gada 1. novembrim, bet par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu pārvirzīšanu ambulatorās aprūpes pakalpojumu samaksai – līdz 1. augustam, var veikt šādas izmaiņas, izņemot gadījumu, ja finanšu līdzekļi piešķirti noteiktam mērķim:
9.1. iezīmēto pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus kādā no pakalpojumu programmām ne vairāk kā 5 % apmērā novirzīt citai stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmai, ievērojot pakalpojumu sadalījumu – neatliekamā kārtā vai plānveida kārtā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi;
9.2. ne vairāk kā 15 % no ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai plānotajiem finanšu līdzekļiem vienā pakalpojumu veidā novirzīt citam ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidam, izņemot gadījumu, ja tie ne vairāk kā 25 % apmērā tiek novirzīti no vienu speciālistu konsultācijām uz citu speciālistu konsultācijām un no viena dienas stacionāra pakalpojumiem uz cita dienas stacionāra pakalpojumiem;
9.3. stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai paredzētos finanšu līdzekļus novirzīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai, ja ārstniecības iestāde sniedz gan ambulatorās, gan stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus un nav sasniegusi līgumā noteikto finanšu apmēru. Šādā gadījumā tiek ņemti vērā dienesta vadības informācijas sistēmas dati par ārstniecības iestādes faktiski sniegto pakalpojumu apjomu.
1. Ģimenes ārstam nosaka gada darbības rādītājus šādās jomās:
1.1. veselības pārbaudes un profilakse:
1.1.1. no jauna reģistrēta pacienta veselības stāvokļa novērtēšana;
1.1.2. bērnu vakcinācijas aptvere;
1.2. pacientu aprūpe, kuriem ir hroniskas saslimšanas:
1.2.1. cukura diabēta pacientu aprūpe:
1.2.1.1. glikohemoglobīna mērījumi 2. tipa cukura diabēta pacientiem;
1.2.1.2. mikroalbuminūrijas noteikšana kvantitatīvi 2. tipa cukura diabēta pacientiem;
1.2.2. arteriālās hipertensijas un koronāro sirds slimību pacientu aprūpe – ZBL holesterīna noteikšana;
1.2.3. bronhiālās astmas pacientu aprūpe – izelpas maksimuma plūsmas mērīšana bronhiālās astmas pacientiem;
1.3. ģimenes ārstu veikto manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība.
2. Gada darbības rādītāju vērtēšanas kritēriji ir šādi:
Nr. p. k. | Kvalitātes kritērijs | Kritērija definējums | Izpildes nosacījumi | Robežvērtība | Nozīmīguma vērtējums, % |
2.1. | Veselības pārbaudes un profilakse | No jauna reģistrēta pacienta veselības stāvokļa novērtēšana | Ģimenes ārsts ir novērtējis no jauna reģistrētu pacientu triju mēnešu laikā, kopš pacients reģistrēts pie ģimenes ārsta, vai 10 dienu laikā pirms pacienta reģistrācijas viņam ir veikta apskate un veselības stāvokļa novērtējums | 75–90 % | 10 |
Bērnu vakcinācijas aptvere | 1. Divus gadus veci bērni saskaņā ar vakcinācijas kalendāru ir vakcinēti pret difteriju, stinguma krampjiem, poliomielītu, garo klepu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu. 2. Aprēķinot vakcinācijas aptveri, izslēdz gadījumus, ja vakcinācija nav veikta kontrindikāciju, pacienta vai vecāku atteikuma dēļ. Šādos gadījumos ambulatorā pacienta talonā norāda diagnozi Z28.0–Z28.8 | 92–98 % | 15 | ||
2.2. | Pacientu aprūpe ar hroniskām saslimšanām | Cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot glikohemoglobīna (glikētā Hb) mērījumus 2. tipa cukura diabēta pacientiem | 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados. 2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa vērtēšanas perioda laikā. 3. Vismaz 55 % pie ģimenes ārsta reģistrēto 2. tipa cukura diabēta pacientu ir noteikts glikohemoglobīns (glikētais Hb). 4. Aptveres rādītāju aprēķina, attiecinot pacientu skaitu, kuriem vismaz viens mērījums ir zemāks par 7,5 %, pret pacientu skaitu, kas atbilst šā punkta trešajam nosacījumam. 5. Aprēķinātais aptveres rādītājs ir vismaz 60 % | 55–90 % 60–80 % | 30 |
Cukura diabēta pacientu uzraudzība, veicot mikroalbuminūrijas noteikšanu kvantitatīvi 2. tipa cukura diabēta pacientiem | 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados. 2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā. 3. Vismaz 50 % pacientu gada laikā veikts viens izmeklējums mikroalbuminūrijas noteikšanai, neskaitot izmeklējumus, kas veikti ārstēšanās laikā stacionārā | 50–75 % | 10 | ||
Arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu aprūpe – zema blīvuma holesterīna līmeņa noteikšana | 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados. 2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā. 3. Vismaz 70 % pie ģimenes ārsta reģistrēto arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu vismaz vienu reizi noteikts ZBL holesterīns. 4. Norādīta kāda no šādām manipulācijām "41058 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija, mazāka par 2,0 mmol/L" vai "41059 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija no 2,0 mmol/L līdz 2,5 mmol/L", vai "41060 – ZBL holesterīna līmenis asinīs – koncentrācija, lielāka par 2,5 mmol/L". 5. Norādītas diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem arteriālajai hipertensijai – I10, I15, I15.0–I15.9, koronārajai sirds slimībai – I20, I20.0–I20.9, I21, I21.0–I21.9, I22, I22.0–I22.9, I24, I24.0–I24.9, I25, I25.0–I25.9 | 70–90 % | 10 | ||
Bronhiālās astmas pacientu veselības aprūpe – izelpas maksimuma plūsmas mērīšana bronhiālās astmas pacientiem | 1. Diagnoze noteikta iepriekšējos gados. 2. Pacients reģistrēts pie viena un tā paša ģimenes ārsta visa iepriekšējā gada laikā. 3. Bronhiālās astmas pacienti vecumā no sešiem gadiem. 4. Vismaz 70 % pacientu veikta izelpas maksimuma plūsmas mērīšana vismaz reizi gadā. 5. Norādīta diagnoze ar SSK-10 kodu J45, J45.0–J45.9 | 70–90 % | 10 | ||
2.3. | Ģimenes ārsta veikto papildu manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība | Ģimenes ārsts savā darbībā izmanto iespējami daudz manipulāciju, kuras ietilpst viņa profesionālajā kompetencē un manipulāciju sarakstā norādītas kā ģimenes ārstam piemaksājamas manipulācijas | Gada laikā izmanto vismaz 25 % manipulāciju no tām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā tādas, par kurām ģimenes ārstam piemaksā, izņemot profilaktiskās apskates un vakcinācijas manipulācijas | 25–50 % | 15 |
3. Dienests apkopo vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par katram pacientam novērtējamā gada laikā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un katram ģimenes ārstam nosaka šā pielikuma 1. punktā minētos kvalitātes rādītājus.
4. Iegūtos rādītājus salīdzina ar šā pielikuma 2. punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un aprēķina ģimenes ārstam izmaksājamo naudas summu par kvalitātes rādītājiem, ievērojot šādus nosacījumus:
4.1. ja aprēķinātie rādītāji ir vienādi vai pārsniedz noteikto vērtēšanas kritērija augstāko robežvērtību, ārsts saņem atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķinātā gada darbības novērtējuma maksājumu 100 % apmērā;
4.2. ja aprēķinātie rādītāji ir robežvērtību intervālā no noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķināto gada darbības novērtējuma maksājuma apjomu proporcionāli samazina;
4.3. ja aprēķinātie rādītāji ir zemāki par zemāko robežvērtību no noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilstošajam kvalitātes rādītājam aprēķināto maksājuma apjomu ģimenes ārstam neizmaksā;
4.4. ja ģimenes ārsta praksē nav reģistrētas personas, kas atbilst vērtēšanas kritērijā noteiktajam pacientu veidam, maksājumu par attiecīgo kvalitātes kritēriju ģimenes ārstam neizmaksā;
4.5. ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā ir persona, kuras reģistrācija ir bloķēta, tad šāda persona kvalitātes rādītāju aprēķinos netiek vērtēta.
5. Ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā mainījis prakses vietu, nesaglabājot pacientu reģistrāciju, vai pārtraucis līgumattiecības ar dienestu, nenostrādājot pilnu gadu, vai līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu noslēgts novērtējamā gada laikā (līgums nav no gada sākuma), vai ģimenes ārstu novērtējamā gada laikā ir aizvietojis cits ārsts, dienests nevērtē ģimenes ārsta gada darbību atbilstoši šā pielikuma 4. punktam.
6. Ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā mainījis prakses vietu, nesaglabājot pacientu reģistrāciju, vai pārtraucis līgumattiecības ar dienestu, nenostrādājot pilnu gadu, vai līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu noslēgts novērtējamā gada laikā (līgums nav no gada sākuma), ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ģimenes ārstam aprēķina, izmantojot šādu formulu:
A = B x %, kur
A – attiecīgajam ģimenes ārstam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums;
B – ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma summa par pilniem nostrādātajiem mēnešiem attiecīgajā teritoriālajā nodaļā, ievērojot, ka periodā, kad ģimenes ārsts saņem normatīvajos aktos paredzēto fiksēto maksājumu jaunatvērtai ģimenes ārsta praksei un nesaņem kapitācijas naudu, B = 0;
% – vidējais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma procents attiecīgās teritoriālās nodaļas ģimenes ārsta praksē, ko dienests aprēķina, dalot teritoriālās nodaļas ģimenes ārsta praksēm izmaksājamos ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumus ar attiecīgajām ģimenes ārsta praksēm aprēķinātajiem ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma līdzekļiem un reizinot ar 100.
7. Ja ģimenes ārstu novērtējamā gada laikā ir aizvietojis cits ārsts, ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ģimenes ārstam un viņa aizvietotājam aprēķina, izmantojot šādas formulas:
7.1. ģimenes ārstam, kurš aizvieto:
BA = BAP x %, kur
BA – ģimenes ārsta aizvietotājam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem;
BAP – aizvietojamā ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem;
% – ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma procents aizvietojamā ģimenes ārsta praksē, ko aprēķina, dalot izmaksājamo ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu par visu aizvietojamā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpi novērtējamā gada laikā (A) ar aprēķināto ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu aizvietojamajam ģimenes ārstam (B);
7.2. ģimenes ārstam, kuru aizvieto:
BB = A – BA, kur
BB – aizvietojamā ģimenes ārsta izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par nostrādātajiem mēnešiem;
A – izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par visu aizvietojamā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpi novērtējamā gada laikā;
BA – ģimenes ārsta aizvietotājam izmaksājamais ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums par aizvietošanas mēnešiem.
8. Ja notikusi ģimenes ārsta juridiskā statusa un darbavietas maiņa, pārejot no darba ņēmēja statusa slimnīcā (poliklīnikā, doktorātā) (turpmāk – ārstniecības iestāde) uz ārsta prakses darba formu vai otrādi, ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu izmaksā, ja līgumā starp ģimenes ārstu un viņa darba devēju nav noteikts citādi:
8.1. attiecīgajam ģimenes ārstam, ja pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ģimenes ārsta prakses formu notikusi novērtējamā gada laikā;
8.2. attiecīgajam ģimenes ārstam, ieskaitot ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu ārstniecības iestādes kontā, ja ģimenes ārsts novērtējamā gada laikā ir beidzis prakses darbību un kļuvis par darba ņēmēju ārstniecības iestādē;
8.3. attiecīgajam ģimenes ārstam, ieskaitot ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu tās ārstniecības iestādes kontā, kurā ģimenes ārsts bija darba ņēmējs, ja pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ģimenes ārsta prakses formu notikusi pēc novērtējamā gada 31. decembra.
9. Izmaksājamos ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma līdzekļus aprēķina pēc stāvokļa uz novērtējamā gada 31. decembri. Izmaksājamos līdzekļus ģimenes ārstam izmaksā līdz nākamā gada 1. septembrim neatkarīgi no novērtējamā gada laikā notikušās ģimenes ārsta juridiskā statusa un darba vietas maiņas (pāreja no darba ņēmēja statusa ārstniecības iestādē uz ārsta prakses darba formu vai otrādi), ja vien līgumā starp ģimenes ārstu un viņa darba devēju nav noteikts citādi.
10. Finanšu līdzekļu apmēru, kas paredzēts ģimenes ārstu gada darbības novērtējuma maksājumiem, un kārtību, kādā tos aprēķina un izmaksā katrai ģimenes ārsta praksei, nosaka līgumā ar dienestu.
1. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru dienests plāno:
1.1. ambulatorajiem histoloģiskajiem izmeklējumiem;
1.2. grūtnieces un nedēļnieces aprūpes ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;
1.3. valsts organizētā skrīninga ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;
1.4. ļaundabīgo audzēju primāras un sekundāras diagnostikas ietvaros veiktajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem;
1.5. pārējiem ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem.
2. Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo laboratorisko līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz.
3. Pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos.
4. No pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, ko izmanto:
4.1. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar:
4.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta ģimenes ārsta prakse;
4.1.2. dežūrārsta nosūtījumu;
4.1.3. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta, kā arī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā nodarbināta ārsta nosūtījumu;
4.2. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, ja dienests atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei ir palielinājis ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu apmēru;
4.3. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar tāda sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, kas līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas;
4.4. ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista un ģimenes ārsta nosūtījumu, ja šā pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus.
5. Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu, salīdzinot ar pacientu, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par pirmajā pusgadā pacientiem ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (saskaņā ar SSK-10) un ģimenes ārsta nosūtījumu sniegtajiem laboratoriskiem pakalpojumiem.
6. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi:
6.1. vispirms aprēķina kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, t. i., no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra ģimenes ārstiem atņem ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru;
6.2. tad, dalot kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas ar personu skaitu, kas reģistrētas pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī, izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas, iegūst laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai.
7. Katram ģimenes ārstam gada līdzekļu apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina šādi:
7.1. ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai reizina ar vecumam atbilstošu koeficientu un ar atbilstošajā vecuma grupā pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu kārtējā gada 30. septembrī (izņemot saskaņā ar šiem noteikumiem bloķētās personas) vai, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, – ar reģistrēto pacientu skaitu atbilstošajā vecuma grupā kārtējā gada 1. decembrī:
7.1.1. līdz 1 gada vecumam – 0,49;
7.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem – 0,64;
7.1.3. no 7 līdz 17 gadiem – 0,58;
7.1.4. no 18 līdz 44 gadiem – 0,64;
7.1.5. no 45 līdz 64 gadiem – 1,25;
7.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, – 1,72;
7.2. summē iegūtās pacientu grupu izmaksas un tām pieskaita iepriekš aprēķināto izmaksu starpības kopējo apmēru, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.
8. Ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājošam ārstam, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbinātam ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru aprēķina, ņemot vērā to personu skaitu kārtējā gada 30. septembrī, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
9. Ģimenes ārstam, kuram atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai ir noslēgts līgums par ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta aizvietošanu, ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nosaka proporcionāli aizvietošanas periodam, attiecīgi samazinot ilgstošā prombūtnē esoša ģimenes ārsta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.
10. Vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem iegūst šādi:
10.1. nosaka ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina nieru aizstājterapiju dienas stacionārā, t. i., reizina pacientu skaitu, kas saņēmuši nieru aizstājterapiju dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizina ar divi;
10.2. no pārējo laboratorisko līdzekļu apmēra atņem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi 5 % apmērā un aprēķinātās kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, iegūto skaitli dala ar kopējo epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē un iegūto skaitli reizina ar divi.
11. Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus:
11.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam – 0,03;
11.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam – 0,10;
11.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam – 0,23;
11.4. narkologam – 0,34;
11.5. ķirurgam, neirologam – 0,60;
11.6. kardiologam, urologam – 0,86;
11.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram – 1,18;
11.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam – 2,90;
11.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam – 3,97;
11.10. imunologam – 12,57;
11.11. ģenētiķim – 42,10;
11.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 4. pielikuma 5. punktā, – 1,89.
12. Katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru pacientu nosūtīšanai ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai aprēķina, reizinot vienas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu epizodes izmaksas ar attiecīgā speciālista koeficientu un epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā un iegūto skaitli reizina ar divi.
13. Līdzekļu gada apmēru ārstniecības iestādei, kuras speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda ar dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu, summējot visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus, un pieskaita kopējās nieru aizstājterapijas pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, ja ārstniecības iestāde nodrošina nieru aizstājterapijas pakalpojumus.
14. Reizi pusgadā – līdz 1. augustam (par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam) un līdz 1. februārim (par periodu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) – dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru.
15. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk nekā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēru samazina par 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.
16. Ja dienests, veicot izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu nosūtījumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 %, ģimenes ārstam, kuram laboratoriskajiem nosūtījumiem plānoto līdzekļu apjoms līgumā ar dienestu bija noteikts pilnam kalendāra gadam, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.