Likumprojekts

Izdarīt Ēku energoefektivitātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 201. nr.; 2016, 57. nr.; 2017, 124. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 202A. nr.) šādus grozījumus:

Aizstāt visā likumā, izņemot 11. panta ceturto daļu, vārdu "energoefektivitāte" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "energosniegums" (attiecīgā locījumā).

Aizstāt visā likumā vārdu "energosertifikāts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "energosnieguma sertifikāts" (attiecīgā locījumā).

Aizstāt visā likumā vārdu "apkure" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "apsilde" (attiecīgā locījumā).

1. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ēkas energosniegums – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo noteiktā laikposmā konkrētās ēkas inženiertehniskajām sistēmām piegādātās enerģijas patēriņu, lai ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos nodrošinātu ēkā paredzētos energosnieguma pakalpojumus – telpu apsildi, dzesēšanu, ventilāciju, karstā ūdens sagatavošanu un apgaismojumu;";

aizstāt 3. punktā vārdus "elektroenerģijas ražošanu" ar vārdiem "atjaunīgās enerģijas ražošanu, uzkrāšanu" un vārdu "atjaunojamo" ar vārdu "atjaunīgo";

papildināt pantu ar 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"8) ēka – būve ar jumtu un sienām, kurā telpu vides regulēšanai izmanto enerģiju;

9) ēkas daļa – ēkas daļa, kas ir projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;

10) energosnieguma sertifikāts – dokuments, kurā raksturots ēkas vai ēkas daļas energosniegums, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos ēku energoefektivitātes jomā noteikto metodoloģiju;

11) izmaksoptimāls līmenis – energosnieguma līmenis, kas nodrošina viszemākās kopējās izmaksas aplēstajā ēkas vai būves elementa kalpošanas laikā, ņemot vērā ar energosniegumu saistītās investīciju, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī ar to saistītos ieguvumus;

12) primārā enerģija – enerģija no atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresursiem, kas raksturo enerģijas daudzumu pirms tās pārveides galalietojamā enerģijā;

13) publiskā sektora subjekts – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura."

3. panta otrajā daļā:

aizstāt 2. punktā vārdus "ja likuma prasību izpilde" ar vārdiem "un ēkām, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, ja izmaksoptimāla līmeņa sasniegšana";

papildināt otro daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9) kuras kalpo valsts aizsardzības mērķiem, izņemot bruņotajiem spēkiem un citam valsts aizsardzības iestāžu personālam paredzētas atsevišķas dzīvojamās ēkas vai ēku daļas, vai biroja ēkas."

Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Publiskā sektora subjektu ēku atjaunošana

(1) Publiskā sektora subjektu ēku atjaunošanas apjomu nosaka un tā izpildi nodrošina ministrijas vai pašvaldības līmenī, ņemot vērā attiecīgās ministrijas valdījumā esošās valsts īpašumā esošās ēkas, attiecīgās pašvaldības īpašumā esošās ēkas, kā arī to padotībā esošo publiskā sektora subjektu īpašumā esošās ēkas.

(2) Šā panta prasības piemēro ministriju valdījumā esošām valsts īpašumā esošām ēkām, pašvaldību īpašumā esošām ēkām, kā arī citu publiskā sektora subjektu īpašumā vai valdījumā esošām ēkām, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, kurās enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai un kuras uz 2024. gada 1. janvāri neatbilst vismaz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasībām. Šā panta prasības piemēro arī šā likuma 3. panta otrās daļas 2. un 3. punktā minētajām ēkām, ja tās atbilst šajā daļā minētajiem kritērijiem.

(3) Katru gadu atjauno vismaz trīs procentus no attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktās šā panta otrajā daļā minēto ēku kopējās lietderīgās iekštelpu platības, lai ēka vai tās daļa pēc atjaunošanas atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasībām. Ministru kabinets, ņemot vērā publiskā sektora subjektu ēku atjaunošanai pieejamo finansējumu, var noteikt, ka atsevišķai ministrijai vai pašvaldībai šajā daļā noteiktais pienākums attiecīgajā gadā izpildāms mazākā apjomā vai nav jāizpilda, ja valstī kopumā tiek nodrošināta šajā daļā noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma izpilde.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības nepiemēro sociālajām dzīvojamām mājām, ja to atjaunošana nav izmaksu ziņā neitrāla vai ja atjaunošanas rezultātā īres maksas pieaugums pārsniegtu attiecīgās ēkas iedzīvotāju enerģijas izmaksu ietaupījumu.

(5) Ēku ieskaita attiecīgās ministrijas vai pašvaldības līmenī noteiktajā publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējā lietderīgajā iekštelpu platībā arī tad, ja šo ēku tehniski, ekonomiski vai funkcionāli nav iespējams atjaunot tā, lai ēka pēc atjaunošanas atbilstu vismaz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasībām.

(6) Ja attiecīgajā gadā ministrijas vai pašvaldības līmenī atjaunotā publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz šā panta trešajā daļā noteikto ikgadējo atjaunošanas apjomu, tad pārsniegumu var ieskaitīt attiecīgās ministrijas vai pašvaldības turpmāko gadu ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē, līdz pārsnieguma apjoms ir pilnībā izmantots.

(7) Šā panta trešajā daļā noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma izpildē var ieskaitīt jaunu publiskā sektora subjekta īpašumā esošu ēku, kas aizstāj tādu publiskā sektora subjekta īpašumā bijušu ēku, kura nojaukta vai atsavināta.

(8) Būvniecības valsts kontroles birojs izveido, uztur, ne retāk kā reizi divos gados aktualizē un savā tīmekļvietnē publicē publiskā sektora subjektu īpašumā esošo ēku sarakstu. Sarakstā iekļauj ēkas, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, norādot vismaz ēkas kopējo lietderīgo iekštelpu platību un energosnieguma sertifikātā norādīto ēkas energosnieguma klasi. Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz šajā sarakstā iekļauto informāciju un publiskā sektora subjektu sniegto informāciju, nodrošina šā panta trešajā daļā noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma un tā izpildes aprēķinu attiecīgās ministrijas, pašvaldības un valsts līmenī.

(9) Publiskā sektora subjekti katru gadu līdz 1. februārim sniedz Energoresursu informācijas sistēmā informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu, kas nepieciešama šā panta astotajā daļā minētā saraksta izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai, kā arī šā panta trešajā daļā noteiktā ikgadējā atjaunošanas apjoma un tā izpildes aprēķinam ministrijas, pašvaldības un valsts līmenī."

Aizstāt 5. pantā vārdu "atjaunojamos" ar vārdu "atjaunīgos".

Papildināt 6. panta trešo daļu ar 11. un 12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11) objektā uz vietas uzstādīto atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas inženiertehnisko sistēmu jaudu;
12) ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spējas uzraudzīt, kontrolēt un optimizēt ēkas energosniegumu."

8. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) ēkas energosnieguma novērtējumu aprēķinātajam energosniegumam;
2) ēkas energosnieguma novērtējumu izmērītajam energosniegumam;";

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ēkas energosnieguma novērtējumu aprēķinātajam energosniegumam;";

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ēkas energosnieguma sertifikātā norāda ēkas ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas ēkas ekspluatācijas laikā saistībā ar ēkas energosnieguma pakalpojumu enerģijas patēriņu.
(3²) Jaunām ēkām ēkas energosnieguma sertifikātā norāda ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu, kas raksturo ēkas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējo ietekmi uz globālo sasilšanu visā ēkas dzīves ciklā, tostarp būvizstrādājumu ražošanā un transportēšanā, būvdarbu veikšanā, ēkas ekspluatācijā, kā arī ēkas nojaukšanā un atkritumu materiālu apsaimniekošanā.";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ēkas energosnieguma sertifikātam var pievienot atjaunošanas pasi, kas ir individuāli pielāgots ceļvedis konkrētas ēkas pakāpeniskai atjaunošanai vai pārbūvei un paredz pasākumu īstenošanu vairākos posmos un būtisku ēkas energosnieguma uzlabošanu. Ja energosnieguma sertifikātam pievieno atjaunošanas pasi, tā aizstāj šā panta sestajā daļā minēto pārskatu par ekonomiski pamatotiem energosniegumu uzlabojošiem pasākumiem.";

aizstāt septītajā daļā vārdus "trīs gadi" ar vārdiem "pieci gadi no ēkas vai tās daļas pieņemšanas ekspluatācijā";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets nosaka atjaunošanas pases saturu, formu un izstrādāšanas kārtību, kā arī kārtību un metodiku, kādā aprēķina ēkas ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas un ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu."

10.

Papildināt 9. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Bezemisiju ēka ir ļoti augsta energosnieguma ēka, kura nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem. Prasības bezemisiju ēkām nosaka Ministru kabinets."

11.

12. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ēku energosnieguma sertifikāciju, atjaunošanas pasu izveidi, viedgatavības novērtējumu un šā likuma 11. pantā minēto apsildes sistēmu, ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic sertificēti neatkarīgi eksperti.";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Lai pretendētu uz neatkarīgā eksperta sertifikāta saņemšanu, persona iesniedz Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļvietnē (www.bis.gov.lv) tiešsaistes iesniegumu sertifikāta saņemšanai.
(1²) Neatkarīgā eksperta sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma.
(1³) Neatkarīgie eksperti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju."

12.

Aizstāt 13. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "ja publiskai ēkai veikta energosertifikācija" ar vārdiem "nedzīvojamai ēkai, kurai veikta energosertifikācija".

13.

14. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "Valsts" ar vārdiem "Publiskā sektora subjekts";

papildināt pantu ar 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3²) Ja publiskā sektora subjekts lieto ēku, kas nav tā īpašumā vai valdījumā, tas risina sarunas ar ēkas īpašnieku par līguma nosacījumiem, kas veicinātu ēkas atjaunošanu līdz vismaz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas prasībām, ja tiek atjaunots nomas vai lietošanas līgums, mainīts ēkas lietošanas veids vai ēkā plānoti būtiski remonta, atjaunošanas vai uzturēšanas darbi.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ja valsts pērk ēku, kura nepieciešama valsts pārvaldes funkciju veikšanai" ar vārdiem "ja publiskā sektora subjekts pērk ēku, kura nepieciešama tā funkciju veikšanai".

14.

Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma 8. panta 3.² daļā noteikto prasību par ēkas dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāla norādīšanu ēkas energosnieguma sertifikātā piemēro būvniecības iecerēm, kas ierosinātas no 2028. gada 1. janvāra jaunu ēku būvniecībai, kuru kopējā lietderīgā iekštelpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, bet no 2030. gada 1. janvāra – visu jauno ēku būvniecībai.
14. Ministru kabinets līdz 2028. gada 1. janvārim izdod šā likuma 9. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
15. Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotais jēdziens "ēkas energosniegums" atbilst jēdzienam "ēkas energoefektivitāte", jēdziens "energosnieguma sertifikāts" atbilst jēdzienam "energosertifikāts" un jēdziens "apsilde" atbilst jēdzienam "apkure"."

15.

Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti."

Ekonomikas ministrs V. Valainis