23-TA-459
Dabas lieguma "Augstroze" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
1. Noteikumi nosaka:
1.1.
Dabas liegums "Augstroze" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamo koku aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes, nodrošinātu teritorijai raksturīgo zālāju, purvu, ezeru un mežu kompleksa saglabāšanu un ar tiem saistīto Eiropas Savienības nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzību.
3.
Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
3.1.
dabas lieguma zona;
3.2.
ainavu aizsardzības zona;
3.3.
neitrālā zona.
4.
Dabas lieguma platība ir 4007 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā
5.
Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot dabas lieguma teritorijā paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām:
8.1.
kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību;
8.2.
kuras veic Dabas aizsardzības pārvalde, lai īstenotu tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
9.
Visā dabas lieguma teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.
II.Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā
10.
Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām.
11.
Dabas lieguma teritorijā aizliegts:
11.1.
ierīkot atkritumu poligonus;
11.2.
bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
11.3.
audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
11.4.
izmantot citzemju sugas, kuras noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā, meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
11.5.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
11.6.
bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, tai skaitā īpaši aizsargājamos zālāju biotopus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem);
11.7.
mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
11.8.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru krasta līnija;
11.9.
pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;
11.10.
ierīkot mākslīgus ūdensobjektus;
11.11.
ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanai;
11.12.
pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju, izņemot pārvietošanos apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī Augstrozes Lielezerā pārvietošanos ar laivām, kuru motoru jauda nepārsniedz 3,7 kW;
11.13.
uzstādīt vēja elektrostacijas un citas būves, kuru augstākais punkts pārsniedz 20 metru augstumu;
11.14.
Rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, pārgājienu braucienus un cita veida aktīvās atpūtas un sporta braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts un pašvaldību autoceļiem;
11.15.
Cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamos kokus;
11.16.
Dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
11.16.1.
izbūvēt jaunas inženierbūves (tai skaitā ceļus), kā arī atjaunot un pārbūvēt ceļus, ja tiek mainīts ceļa trases platums un novietojums;
11.16.2.
ierīkot un izveidot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
11.16.3.
ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos.
12.
Dabas lieguma teritorijā meža zemēs aizliegts:
12.1.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
12.2.
izvākt no meža kritalas un stāvošus sausos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā sausieņu mežos ir lielāks par 25 cm, slapjaiņu un purvainajos mežos – lielāks par 20 cm, ja šādu dimensiju kritalu un sauso koku kopējais apjoms ir mazāks par 20 m³, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru;
12.3.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
12.4.
iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.
13.
Dabas lieguma teritorijā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ka meža slimību vai kaitēkļu bojātie koki rada masveida kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma teritorijas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, kā arī kritalas un stāvošus sausus kokus vai tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos.
14.
Dabas lieguma teritorijā uz mežaudzēm, kurās dabas stihiju, tai skaitā vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēku, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko škērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
15.
Dabas lieguma teritorijā nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
III.Dabas lieguma zona
16.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.
17.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
17.1.
pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem, stigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot:
17.1.1.
pagalmos un stāvlaukumos;
17.1.2.
teritorijas apsaimniekošanas (tai skaitā medībām un zvejai), uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošība spasākumiem;
17.1.3.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai.
17.2.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai un atjaunošanas, pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
17.3.
būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, atjaunošanu un uzturēšanu (arī grāvju tīrīšanu un to krastu kopšanu), izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:
17.3.1.
teritoriju applūšanas ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas liegumā novēršanai;
17.3.2.
upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;
17.3.3.
īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai;
17.4.
medīt mežirbes un rubeņus;
17.5.
ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī ūdensputnu medību laikā atrasties teritorijā ar svinu saturošu munīciju;
17.6.
dzērveņu ievākšanā izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;
17.7.
kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
17.8.
nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
17.9.
veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot:
17.9.1.
ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
17.9.2.
ūdens līmeņa pazemināšanu, nojaucot bebru Castor fiber veidotus aizsprostus bebru medību laikā.
17.10.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta purva, meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos:
17.10.1.
darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai un atjaunošanai;
17.10.2.
publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;
17.10.3.
inženierbūvju (tai sakitā ceļu) atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
17.11.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
17.11.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
17.11.2.
bīstamo koku ciršanu un izvešanu;
17.11.3.
meža ugunsdrošības pasākumus;
17.11.4.
koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus daba slieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus , kā arī kritalas un stāvošus sausus kokus vai tādus bojātius kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos;
17.11.5.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;
17.12.
veikt koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs no 1. marta līdz 31. jūlijam.
18.
Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:
18.1.
cirst kokus galvenajā cirtē;
18.2.
cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
18.2.1.
priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
18.2.2.
egļu, bērzu, melnalkšņu, pārējo platlapju audzēm – 50 gadu;
18.2.3.
apšu audzēm – 30 gadu;
19.
Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēki. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā.
20.
Zosu medības atļautas no 1.līdz 31.oktobrim.
IV.Sezonas liegums
21.
Lai nodrošinātu netraucētu putnu, galvenokārt plēsīgo putnu un purva bridējputnu, ligzdošanu Madiešēnu purvā no 1.februāra līdz 15.jūlijam noteikts sezonas liegums.
22.
Sezonas lieguma robežu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā. Sezonas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
23.
Sezonas lieguma teritorijā ir spēkā dabas lieguma zonā noteiktie ierobežojumi.
24.
Sezonas lieguma teritorijā no 1.februāra līdz 15.jūlijam aizliegts uzturēties, izņemot gadījumus, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai.
V.Ainavu aizsardzības zona
25.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos, vienlaikus pieļaujot ilgtspējīgu saimniecisko darbību.
26.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
26.1.
veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavas elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;
26.2.
veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;
26.3.
bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk par 100 cilvēkiem;
26.4.
veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
26.4.1.
meža nekoksnes vērtību ieguvi;
26.4.2.
bīstamo koku ciršanu un izvešanu;
26.4.3.
meža ugunsdrošības pasākumus.
26.4.4.
koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus ainavu aizsardzības zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, kā arī kritalas un stāvošus kokus vai tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos;
26.4.5.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas.
VI.Dabas pieminekļi
27.
Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem, vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas zonā, kā arī 10 m platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);
28.
Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
28.1.
veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;
28.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumos;
28.3.
veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;
28.4.
novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
28.5.
iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos;
29.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
30.
Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
30.1.
koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras u.c.);
30.2.
koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem;
30.3.
lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.
31.
Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 25 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-459 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-459 Nr]
Dabas lieguma "Augstroze" funkcionālo zonu shēma.
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS 92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-459 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-459 Nr]
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
1. Informatīvā zīme ainavu apvidus apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.
2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.
4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
3.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-459 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-459 Nr]
Aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)