22-TA-2838
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4. politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" (turpmāk – pasākums) pirmo projekta iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta);
1.2.
pasākuma pirmās kārtas mērķi;
1.3.
pasākuma pirmajai kārtai pieejamo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākuma pirmās kārtas mērķis ir attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālas prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi.
3.
Pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā, ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – profesionālās izglītības iestāde) un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie.
4.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1.
iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;
4.2.
rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestāžu skaits, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.
5.
Nacionālais rādītājs ir profesionālās izglītības iestādes, kas saņēmušas metodisko atbalstu – vismaz 19.
6.
Pasākuma pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 399 589 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 8 839 650 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 559 939 euro.
7.
Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma intensitāte nav lielāka par 85 procentiem no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.
8.
Pasākuma pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
9.
Pasākuma ietvaros Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.
II.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
10.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību – Valsts izglītības satura centrs, kas pēc tam, kad ir apstiprināts projekta iesniegums, ir arī finansējuma saņēmējs.
11.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem:
11.1.
Latvijas Darba devēju konfederāciju šo noteikumu 18.1. un 18.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
11.2.
Brīvo arodbiedrību savienību šo noteikumu 18.1. un 18.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
11.3.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi šo noteikumu 18.1. un 18.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
11.4.
Izglītības kvalitātes valsts dienestu šo noteikumu 18.1., 18.3. un 18.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
11.5.
profesionālās izglītības iestādēm šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3. un 18.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.
12.
Projekta sadarbības partneru pienākumi šo noteikumu 18. punktā noteikto atbalstāmo darbību nodrošināšanai:
12.1.
šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:
12.1.1.
izstrādāt kritērijus un izvēlēties vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanai un ieviešanai izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai;
12.1.2.
identificēt aktuālās prasmes sadarbībā ar atbilstošo nozaru ekspertu padomi un Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumiem, ieviest jaunas prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās, profesionālo kvalifikāciju prasībās, kvalifikāciju daļās Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;
12.1.3.
veikt profesionālās izglītības satura - modulāro profesionālās izglītības programmu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā, nodrošinot izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu;
12.1.4.
veidot uzņēmumu kopas un klasterus darba vidē balstītu mācību un prakses īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai;
12.2.
šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:
12.2.1.
nodrošināt atbilstošās nozares pārstāvniecību un piedalīties kritēriju izstrādē un vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanai un ieviešanai izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai atlasē;
12.2.2.
nodrošināt atbilstošās nozares pārstāvniecību un piedalīties aktuālo prasmju identificēšanā sadarbībā ar nozaru ekspertu padomi un Latvijas ekonomikai būtisko nozaru uzņēmumiem, piedalīties jaunu prasmju ieviešanā nozaru kvalifikāciju struktūrās, profesionālo kvalifikāciju prasībās, kvalifikāciju daļu noteikšanā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;
12.2.3.
veikt profesionālās izglītības satura - modulāro profesionālās izglītības programmu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ekspertīzi pēc aktuālo prasmju ieviešanas izglītības procesā, nodrošinot izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanu;
12.3.
šo noteikumu 11.4. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim projektā ir šādi pienākumi:
12.3.1.
izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vērtēšanas kritērijus darba tirgū aktuālo prasmju ieviešanai izglītības saturā, nodrošinot ilgtspējas, digitālas, zaļās ekonomikas un sistēmiskus atbalsta risinājumus izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā, jaunu profesionālās izglītības programmu licencēšanai un licencēto profesionālās izglītības programmu pilnveidei un nodrošināt metodiskās pieejas izstrādi iekļaujošas un iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvei;
12.3.2.
izstrādāt darba vidē balstītu mācību kvalitātes uzraudzības principus un veikt profesionālās izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu vai tās daļu apguvi darba vidē balstītās mācībās pie darba devēja uzraudzību, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas pilnveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;
12.4.
šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem projektā ir šādi pienākumi:
12.4.1.
izstrādāt kompetencēs balstītu profesionālās izglītības saturu un iekļaut nozares jaunās prasmes modulāro profesionālās izglītības programmu paraugos un profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturā, tai skaitā moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, īstenošanai arī profesionālajā tālākizglītībā, nodrošinot satura aprobāciju;
12.4.2.
piedalīties profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartēšanā un izstrādāt digitālus interaktīvos metodiskos līdzekļus, moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguvei, tai skaitā, darba vidē balstītu mācību īstenošanai;
12.4.3.
izveidot profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principus un sistēmu visos satura izstrādes, ieviešanas un īstenošanas procesos, nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, tai skaitā, darba vidē balstītās mācībās;
12.4.4.
piedalīties profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidē, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu.
13.
Projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot sadarbības partneru izvēli, norādot konkrēto sadarbības partneru iesaistes mehānismu, nepieciešamību un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā.
14.
Finansējuma saņēmējs pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar sadarbības partneri sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.
15.
Lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, projekta iesniedzējs iekļauj projekta iesniegumā informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, tai skaitā paredzot to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 11. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī aprakstot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti projekta iesniedzēja iestādē šādos procesos:
15.1.
finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;
15.2.
iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalība iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);
15.3.
projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;
15.4.
informācijas, dokumentu un pārskatu aprite;
15.5.
projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.
16.
Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un uzaicinājumā noteiktajā termiņā, iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
17.
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
17.1.
sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un sasniedzamos rādītājus;
17.2.
maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un tiešo un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai;
17.3.
kārtību, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;
17.4.
dokumentu, pārskatu un citas informācijas aprites un glabāšanas kārtību un termiņus.
III.Atbalstāmās darbības un izmaksas
18.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1.
darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un ieviešana izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanai un nozaru transformācijai:
18.1.1.
nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstība un īstenošana, tostarp izstrādājot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura nodrošināšanas, ieviešanas un īstenošanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;
18.1.2.
profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principu un sistēmas attīstība un īstenošana visos satura nodrošināšanas, ieviešanas un īstenošanas procesos, tai skaitā, iekļaujot kompetencēs balstīta satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, nodrošinot nozares ekspertīzi izstrādātajam saturam, īstenošanai arī profesionālajā tālākizglītībā, moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi, nodrošinot moduļu un/vai kvalifikācijas daļas pārbaudījumu satura aprobāciju;
18.1.3.
sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā, iekļaujošas un iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvi nodrošinošas pieejas izveidi un jaunu profesionālās izglītības programmu izstrādi licencēšanai un licencēto profesionālās izglītības programmu pilnveidei Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;
18.2.
profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējums un digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde un iegāde moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguvei, tai skaitā, darba vidē balstītu mācību īstenošanai;
18.3.
digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” izveide un uzturēšana, kas nodrošina izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību, funkcionālu un elastīgu satura izstrādi un pilnveidi, izglītības piedāvājuma fragmentācijas novēršanu, nodrošinot digitālā pakalpojuma komplektu satura izstrādātājiem, profesionālās izglītības īstenotājiem, nozaru ekspertu padomēm, profesionālās izglītības uzsācējiem un citiem interesentiem, nodrošinot:
18.3.1.
digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” tehnisko izstrādi, aprobāciju, pilnveidi un uzturēšanu;
18.3.2.
digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” satura komponenšu identificēšanu, izstrādi, pilnveidi nepieciešamā satura pārnesi (ievietošanu digitālajā platformā “Nozaru kvalifikāciju sistēma”);
18.4.
profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošana, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;
18.5.
informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;
18.6.
projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
18.7.
informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
19.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
19.1.
tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
19.2.
netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.
20.
Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
20.1.
tiešās attiecināmās personāla izmaksas:
20.1.1.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 18.5., 18.6. un 18.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
20.2.
pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
20.2.1.
izmaksas šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
20.2.2.
jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam;
20.2.3.
darba braucienu un komandējumu, tai skaitā ārvalstu, izmaksas attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi; iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai";
20.2.4.
transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3.,18.4.,18.5. un 18.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai";
20.2.5.
obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, ja tās nav iekļautas šo noteikumu 20.2.6. apakšpunktā noteiktajās izmaksās, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem;
20.2.6.
veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai periodā, kad projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā;
20.2.7.
izmaksas mācību pasākumu, semināru, darba grupu un konferenču organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzības izmaksas, mācību maksa, telpu nomas maksa (ja projekta atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams nomāt telpas ārpus finansējuma saņēmēja telpām vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un datortehnikas nomas izmaksas šo noteikumu 18.1., 18.2., 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
20.2.8.
tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar digitālu, interaktīvu mācību līdzekļu iegādi šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.2.9.
informatīvo un metodisko materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.2.10.
informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanas izmaksas šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
20.2.11.
20.2.12.
projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, saskaņā ar šo noteikumu 38. punktā noteiktajiem normatīvajiem aktiem.
21.
Ja projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no šo noteikumu 20. punktā minētajām izmaksām, tām piemēro vadošās iestādes izstrādāto metodiku.
22.
Šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.
23.
Ja šo noteikumu 20.2.11. apakšpunktā minētais pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
24.
Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
25.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām.
26.
Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 17. punktā minēto sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
27.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partneru pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partneru īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.
IV.Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi
28.
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. maijam.
29.
Šo noteikumu 18.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ieviešanai:
29.1.
atlasot vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares, kurās tiks noteiktas darba tirgū aktuālās prasmes un ieviestas izglītības saturā, kā prioritāti nosaka šādus kritērijus – nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija, nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kā arī profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšana, lai salāgotu darbaspēka pieprasījumu un profesionālās izglītības piedāvājumu;
29.2.
attīstot un īstenojot savstarpējo sadarbības koordinācijas mehānismu un nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, kā galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā iestrādāt jaunās aktuālās prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās, profesionālajās kvalifikācijas prasībās, tai skaitā, kvalifikāciju daļās;
29.3.
veidojot un īstenojot profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principus un sistēmu galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā nodrošināt nozaru noteikto aktuālo prasmju, kas nostiprinātas profesionālās kvalifikācijas prasībās, ieviešanu atbilstošajās profesionālās izglītības satura komponentēs.
30.
Šo noteikumu 18.3. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ieviešanai paredz šādas prasības:
30.1.
izstrādāt digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” tehnisko sistēmas risinājumu divu gadu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un pārnest nepieciešamo profesionālās izglītības saturu divu gadu laikā pēc digitālās platformas izstrādes;
30.2.
aprobēt digitālo platformu “Nozaru kvalifikāciju sistēma”, ievietojot tajā vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskajās nozarēs noteiktās aktuālās prasmes visās profesionālās izglītības satura komponentēs;
30.3.
uzraudzīt digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” ārējo lietošanu.
31.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3. un 11.4. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī konsultējoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un līdz 2024. gada 31. martam Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeli, kurš paredz vismaz šādas prasības:
31.1.
definēt profesionālās izglītības iestādes, izglītojamā un uzņēmuma savstarpējās sadarbības modeli un pienākumus darba vidē balstītu mācību ieviešanai, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību, palielinot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju īpatsvaru, kā arī nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi, tai skaitā, izveidojot finansējuma sadales modeli;
31.2.
noteikt darba vidē balstītu mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli profesionālās izglītības iestādēm, izstrādājot vienas vienības standarta likmes metodiku;
31.3.
izstrādāt priekšlikumus darba vidē balstītu mācību īstenošanas datu uzkrāšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā;
31.4.
noteikt darba vidē balstītu mācību uzraudzības procesu un metodiskā atbalsta nodrošināšanas modeli;
31.5.
pielikumā pievienot trīspusējas sadarbības līguma projektu par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu.
32.
Finansējuma saņēmējs pasākuma pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
33.
Projekta īstenošanas uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā, veic Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – Padome). Padomes darbību nosaka tās nolikums. Padomes sēdēs, kad tiek izskatīti ar projekta īstenošanas uzraudzību saistītie jautājumi, uzaicina piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvjus.
34.
Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).
35.
Projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
36.
Lai veicinātu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu projektā, šo noteikumu 18. punktā noteiktajās atbalstāmajās darbībās tiks ievēroti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām (piemēram, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības), nodrošinot pakalpojumu dažādām personām vai personu grupām.
37.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šo noteikumu 5. punktā minētā nacionālā rādītāja izpildi un kopā ar šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem uzkrāj datus par metodiskā darba ietvaros izstrādāto materiālu skaitu pa nozarēm platformā skolo.lv.
38.
Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievēro saistītās komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
39.
Finansējuma saņēmējs informāciju par projekta īstenošanas gaitu savā tīmekļvietnē aktualizē tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos.
40.
Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds