Noteikumi (konsolidētā versija)

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.⁵ panta pirmo un otro daļu
un Administratīvās atbildības likuma 75. panta otro daļu

(Grozīta ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

I.Vispārīgais jautājums

Noteikumi nosaka:

1.1.

kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi;

1.2.

kārtību, kādā aprēķina izdevumus, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm;

1.3.

kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus;

1.4.

kārtību, kādā par izdevumiem, kas saistīti ar apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, informē iestādi, kuras amatpersona pieņem nolēmumu par sodu.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

1.¹

Šo noteikumu II nodaļā ietvertais regulējums nav attiecināms uz transportlīdzekļa vadītāju, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā un nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai.

II.Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpas gaisā

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic, izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk – mēraparāts), kompetentās iestādes amatpersona (turpmāk – amatpersona) pārbaudes rezultātus norāda transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā (turpmāk – protokols) (2. pielikums). Ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.

Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, nav iespējams veikt, amatpersona sastāda nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai (turpmāk – nosūtījums) (3. pielikums) un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Pirms transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, vai viņa nogādāšanas ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai amatpersona informē transportlīdzekļa vadītāju par likumā noteikto atbildību par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, izmantojot mēraparātu, vai viņa nogādāšanai ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas noteikšanai, amatpersona to norāda protokolā vai nosūtījumā.

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veic, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

Ja pirmajā mērījumā konstatē, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

Ja abos mērījumos konstatē, ka alkohola koncentrācija izelpas gaisā ir vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, amatpersona sastāda protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta uzrādīto mērījumu izdruku, kas apliecina protokolā norādīto alkohola koncentrāciju izelpas gaisā (promiles).

(Svītrots)

10.

(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

III.Medicīniskās pārbaudes kārtība

11.

(Svītrots)

12.

Medicīniskā pārbaude ietver:

12.1.

alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem;

12.2.

ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;

12.3.

alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

13.

Medicīnisko pārbaudi veic:

13.1.

pamatojoties uz nosūtījumu (3. pielikums);

13.2.

atbilstoši tā ārsta lēmumam, kurš sniedz medicīnisko palīdzību šo noteikumu 1.¹ punktā minētajam transportlīdzekļa vadītājam.

13.¹

Ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, amatpersona sastāda nosūtījumu (3. pielikums) un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai.

13.²

Pirms transportlīdzekļa vadītāja nogādāšanas ārstniecības iestādē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai amatpersona informē transportlīdzekļa vadītāju par likumā noteikto atbildību par atteikšanos no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

13.³

Ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt viņa nogādāšanai ārstniecības iestādē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai, amatpersona to norāda nosūtījumā.

14.

Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes sertificēts ārsts (turpmāk – ārsts) kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu, ievērojot alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīnisko tehnoloģiju.

15.

Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts, pamatojoties uz personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai amatpersonas iegūto informāciju, pārliecinās par pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja identitāti. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību informāciju par transportlīdzekļa vadītāju reģistrē personu reģistrācijas žurnālā, kurām noteikta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme (turpmāk – reģistrācijas žurnāls), transportlīdzekļa vadītājam piešķir numuru un sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros.

16.

Nosakot alkohola koncentrāciju izelpas gaisā, izdara divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

17.

Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskā vidē (asinīs, urīnā vai siekalās), izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi. Ja ārsts uzskata, ka tas ir nepieciešams, laboratoriskos izmeklējumus veic divās dažādās bioloģiskajās vidēs.

18.

Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē nosaka klīniskos simptomus un veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus.

19.

Lai bioloģiskajā vidē noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, sertificēti tiesu eksperti, kas apguvuši ķīmiski toksikoloģisko izpēti narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta un tā homologu un aizvietotāju noteikšanai, veic ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes.

20.

Veicot medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus veic divās dažādās bioloģiskajās vidēs, ja ārsts uzskata, ka tas ir nepieciešams.

21.

Materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu ņem ārstniecības personas un amatpersonas klātbūtnē. Urīna paraugus ņem ārstniecības personas uzraudzībā.

22.

Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta reģistrācijas žurnālā.

23.

Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes vai atsakās veikt mērījumus alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā vai nodot asins paraugu laboratoriskiem izmeklējumiem, vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts to norāda medicīniskās pārbaudes protokolā. Par citas bioloģiskās vides paraugu (urīns, siekalas) nodošanu lemj ārsts. Atzinumu sniedz, ja iespējams, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika.

24.

Lai noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskajā vidē, materiālu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (5. pielikums). Nosūtījumā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu, adresi, lietas apstākļus, ņemtā parauga nosaukumu, parauga kārtas numuru (protokola numuru atbilstoši reģistrācijas žurnālam), ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu, parauga glabāšanas apstākļus, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, kā arī nosūtītājiestādes nosaukumu.

25.

Lai noteiktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai (6. pielikums). Nosūtījumā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu, adresi, nosūtītājiestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugus, paraugu ņemšanas datumu un laiku, materiālu uzskaitījumu, izmeklēšanas mērķi, norādot vielu vai vielas grupu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, paraugu ņemšanas un glabāšanas apstākļus, protokola numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.

26.

Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz atzinumu, ierakstot to medicīniskās pārbaudes protokolā (divos eksemplāros) un reģistrācijas žurnālā.

27.

Medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 12., 16., 17. un 18. punktā minētās darbības, un apstiprina vismaz vienu no šādiem atzinumiem:

27.1.

nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs;

27.2.

nav konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.3.

ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles);

27.4.

ir konstatēts alkohola reibums klīniski;

27.5.

ir konstatēta alkohola koncentrācija izelpas gaisā (norādot promiles);

27.6.

ir konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.7.

ir konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme klīniski;

27.8.

nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana;

27.9.

ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs vai izelpas gaisā (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme (vienlaikus);

27.10.

ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.11.

atteikšanās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, kā arī izelpas gaisā;

27.12.

atteikšanās no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai bioloģiskajā vidē.

(Grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

28.

Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudītajam transportlīdzekļa vadītājam izsniedz pēc rakstveida pieprasījuma. Rakstveida medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu) var saņemt tikai pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas un rezultātu saņemšanas.

29.

(Svītrots)

30.

Vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod iestādei, kuras amatpersona nosūtījusi transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi, bet otru uzglabā piecus gadus.

31.

Ja transportlīdzekļa vadītājs ir cietis ceļu satiksmes negadījumā un nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, ambulatorā vai stacionārā pacienta medicīniskajā kartē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību norāda, vai transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas klīniskās pazīmes, kā arī norāda datus par bioloģiskās vides paraugu ņemšanu konkrētās vielas noteikšanai.

32.

Šo noteikumu 31. punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestāde nodrošina bioloģiskās vides paraugu ņemšanu, uzglabāšanu un laboratorisku izmeklējumu veikšanu, lai noteiktu alkohola un – atbilstoši konstatētajām klīniskajām pazīmēm – arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespējamo klātbūtni.

33.

Ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš cietis ceļu satiksmes negadījumā, ir konstatētas narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas klīniskās pazīmes, bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veic šo noteikumu 19. punktā minētās personas.

34.

(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

35.

(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

36.

(Svītrots ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

III¹.Medicīniskās pārbaudes izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība

(Nodaļa MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 345 redakcijā)

36.¹

Alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes medicīnisko pārbaužu izdevumu apmēru nosaka ārsts, kas veic medicīnisko pārbaudi, saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi un atbilstoši faktiski veiktajām pārbaudēm, kas norādītas medicīniskās pārbaudes protokolā un tam pievienotajos dokumentos.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 345 redakcijā)

36.²

Medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras amatpersona nosūtījusi transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

36.³

Ja iestāde, kuras amatpersona nosūtījusi transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi, nosūta materiālus par iespējamo administratīvo pārkāpumu pēc piekritības citai iestādei, materiāliem pievieno šo noteikumu 36.¹ punktā minētos procesuālos izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par valsts budžeta kontu, kurā iemaksājami procesuālie izdevumi.

IV.Noslēguma jautājums

37.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 8. nr.; 2007, 11., 206. nr.; 2008, 61. nr.; 2009, 205. nr.; 2011, 154. nr.; 2013, 174. nr.).

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai

1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs".

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"".

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca".

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca".

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca".

6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles slimnīca".

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca".

8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika".

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca".

10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca".

11. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca".

12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs".

13. Madonas novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca".

14. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ogres rajona slimnīca".

15. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Preiļu slimnīca".

16. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs".

17. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca".

18. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca".

19. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

20. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība".

21. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".

22. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca".

23. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca".

24. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca".

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols par alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpas gaisā

3320p2_tiirs.docx

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Nosūtījums transportlīdzekļa vadītāja medicīniskās pārbaudes veikšanai

3320p3_tiirs.docx

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem un to glabāšana

I. Materiālu paraugu ņemšana alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē un to glabāšana

1. Asins paraugam ņem līdz 20 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.

2. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

3. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

4. Urīna paraugam ņem līdz 20 ml urīna sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

5. Siekalu paraugam ņem līdz 10 ml siekalu sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

6. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C.

7. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu.

8. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un 70 dienas glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C. Pēc minētā termiņa paraugu iznīcina un sastāda norakstīšanas protokolu.

II. Materiālu paraugu ņemšana ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai un to glabāšana

9. Urīna paraugam ņem līdz 200 ml urīna sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā. Konteineru hermētiski noslēdz ar vāciņu. Urīna paraugiem nav nepieciešami konservanti.

10. Asins paraugam ņem līdz 30 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.

11. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

12. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

13. Siekalu paraugam ņem līdz 10 ml siekalu no personas, par kuru ir aizdomas par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar narkotiskajām vielām.

14. Pēc siekalu parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10–20 ml 70 % etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu).

15. Siekalas un šā pielikuma 14. punktā minēto noskalojumu sajauc kopā vienā konteinerā.

16. Šā pielikuma 13. punktā minētajā gadījumā pārbaudāmai personai pēc darbinieka pieprasījuma ņem arī nomazgājumus no rokām, mutes un deguna. Nomazgājumus no delnas un roku pirkstiem, mutes un deguna iegūst, tos noberžot ar vates vai marles tamponu, kas samērcēts 70 % etilspirtā un izžāvēts. Tamponus ar nomazgājumiem no rokām, mutes un deguna ņem un iepako katru atsevišķi, nepieļaujot savstarpēju saskari.

17. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām (uz izmeklēšanu nosūta arī atsevišķi iesaiņotu tīru vates vai marles tamponu –kontrolparaugu, kas iemērcēts 70 % etilspirtā un izžāvēts).

18. Siekalu paraugu un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu ņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai. Līdz paraugu ņemšanai personai nav atļauts dzert vai mazgāt rokas.

19. Bioloģiskās vides paraugus konteineros un vakutaineros no materiālu paraugu ņemšanas dienas glabā ledusskapī 70 dienas. Pirmās 35 dienas materiālu paraugus glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C, pārējās 35 dienas materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā (mīnus 18°C). Pēc tiesībaizsardzības iestāžu pamatota rakstiska pieprasījuma, ja nepieciešama ilgāka glabāšana, materiālu paraugus uzglabā ledusskapī saldējamā kamerā (mīnus 18°C). Pēc minētā termiņa beigām materiāla paraugus iznīcina un sastāda norakstīšanas protokolu.

20. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu.

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Nosūtījums alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē

(Pielikums grozīts ar MK 02.06.2020. noteikumiem Nr. 345)

P5_01.07.2020.DOCX

pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr.

719

Nosūtījums ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai

P6.DOCX